Par jauno pāvestu ceturtdien ievēlēts ASV kardināls Roberts Prevosts.

69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leons XIV.

Čikāgā dzimušais Prevosts ir pirmais pāvests no ASV.

Savā pirmajā uzrunā pāvesta amatā Leons XIV sacīja Svētā Pētera laukumā esošajam pūlim: "Miers ar jums visiem!"

"Šis ir pirmais apsveikums, ko teica augšāmcēlušais Kristus, labais gans, kurš atdeva savu dzīvību par Dievu," viņš sacīja, paskaidrojot sava apsveikuma izvēli. "Un es vēlētos, lai šis miera sveiciens ienāktu arī mūsu sirdīs un mūsu ģimenēs."

Leons XIV izskatījās redzami emocionāls, kad viņš uzrunāja pūli laukumā zem Svētā Pētera bazilikas balkona.

Jaunais pāvests arī apliecināja cieņu mūžībā aizgājušajam pāvestam Franciskam, mudinot pūli atcerēties sava priekšgājēja mantojumu.

Virs Vatikāna Siksta kapelas ceturtdien no skursteņa pacēlās melni dūmi, kas apliecina, ka arī otrajā balsojumā kardināli nav ievēlējuši jauno pāvestu.

Pirmais balsojums notika trešdienas vakarā, bet ceturtdien paredzēti vēl trīs balsojumi, ja vien pāvestu neizdosies ievēlēt agrāk. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

Balsojumā piedalās kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem, taču konsultācijās piedalās visi kardināli.

Tā kā daudzviet pasaulē plosās konflikti un nerimst diplomātiskās krīzes, itāļu kardināls Pjetro Parolins, kas Franciska laikā bija valsts sekretārs, daudziem ir favorīts uz pāvesta amatu. Starp kandidātiem tiek minēti arī Pīters Tērksons no Ganas, Boloņas arhibīskaps Mateo Dzupi, Roberts Sara no Gvinejas un Jeruzalemes latīņu patriarhs Pjerbatista Picaballa.

Vatikānā trešdien sākas konklāvs, kurā tiks ievēlēts Otrajās Lieldienās mirušā Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska pēctecis.

Kardināli vispirms piedalīsies svinīgā misē Svētā Pētera bazilikā, bet pēc tam pulcēsies Siksta kapelā, lai piedalītos balsošanas procesā.

Balsojumā piedalīsies kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem, taču konsultācijās piedalās visi kardināli.

Tā kā daudzviet pasaulē plosās konflikti un nerimst diplomātiskās krīzes, itāļu kardināls Pjetro Parolins, kas Franciska laikā bija valsts sekretārs, daudziem ir favorīts uz pāvesta amatu. Starp kandidātiem tiek minēti arī Pīters Tērksons no Ganas, Boloņas arhibīskaps Mateo Dzupi, Roberts Sara no Gvinejas un Jeruzalemes latīņu patriarhs Pjerbatista Picaballa.

Saskaņā ar senu tradīciju, ja no Siksta kapelas skursteņa paceļas melni dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests vēl nav ievēlēts. Dūmi tiek padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu. Kad no Siksta kapelas paceļas balti dūmi, tā ir zīme, ka jaunais pāvests ir ievēlēts. Šajā gadījumā degošās vēlēšanu zīmes tiek sajauktas ar kālija hlorātu, laktozi un hloroforma sveķiem, lai radītu baltus dūmus.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Indijas Gudžarātas štata lielākajā pilsētā Amdāvādā ceturtdien nogāzusies aviokompānijas "Air India" lidmašīna ar 244 cilvēkiem, paziņojusi aviokompānija un vēsta vietējie mediji.

Lidmašīna "Boeing 787-8", kurai bija plānots doties uz Londonu, nogāzās aptuveni piecas minūtes pēc pacelšanās gaisā netālu no lidostas Amdāvādā.

"Boeing 787-8" atradās 232 pasažieri un 12 apkalpes locekļi.

Kā pavēstīja "Air India", no 230 pasažieriem 169 ir Indijas pilsoņi, 53 ir Lielbritānijas pilsoņi, viens Kanādas pilsonis un septiņi Portugāles pilsoņi.

"Ievainotie tiek nogādāti tuvākajās slimnīcās," teikts aviokompānijas paziņojumā, piebilstot, ka "Air India" pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas izmeklē incidentu.

Vietējos televīzijas kanālos bija redzams, kā no avārijas vietas netālu no lidostas Amdāvādas pilsētā ceļas dūmi.

Civilās aviācijas direktorāta ģenerāldirektors Faizs Ahmeds Kidvajs paziņoja, ka "Air India" reiss AI 171 piecas minūtes pēc pacelšanās nogāzās dzīvojamā rajonā.

Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpmāk vadīs Anda Čakša, tā 27.februārī nolēma komisijas deputāti.

"Budžeta komisijas darbs aktīvi turpināsies, un priekšā ir vairāki svarīgi lēmumi. Vērtēsim un lemsim, ko finanšu jomā varam darīt labāk, lai mēs maksimāli efektīvi izmantotu pieejamos resursus. Tāpat dienas kārtībā būs līdzekļu nodrošināšana jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai," pēc ievēlēšanas par komisijas priekšsēdētāju uzsvēra A.Čakša.

Komisijas vadība pārvēlēta, jo līdz ar 14.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu A.Čakšai un viņas ievēlēšanu Budžeta komisijā, darbs Saeimā noslēdzies līdzšinējam Budžeta komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.

Saeimas deputāti šodien ievēlēja Māri Zviedri Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā.

Par Zviedra ievēlēšanu nobalsoja 78 Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas deputāti, bet pret nobalsoja deputāti no opozīcijas partijas "Stabilitātei".

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Piektdien par Ventspils domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Par Vītoliņu nobalsoja desmit no 13 deputātiem. Pret balsoja Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas, Jaunās konsevatīvās partijas kopīgā saraksta divi deputāti Aivis Landmanis un Dzintars Kantsons. Balsojumā atturējās kustības "Par!" un "Jaunās vienotības" saraksta deputāts Bruno Jurševics.

Vītoliņš bija vienīgais domes priekšsēdētāja amata kandidāts.

Jaunajā sasaukumā Vītoliņš rosināja domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu samazināt par vienu, atsakoties no pirmā priekšsēdētāja vietnieka infrastruktūras jautājumos.

Līdz ar to mēram turpmāk būs divi vietnieki. Domes priekšsēdētāja vietnieks sadarbības jautājumos būs līdzšinējais mēra vietnieks Guntis Blumbergs. Savukārt otru priekšsēdētāja vietnieka amatu saglabās Aigo Gūtmanis. Par abiem kandidātiem nobalsoja desmit deputāti, pret bija divi, viens atturējās.

Saistībā ar paredzētajām izmaiņām SIA "Rīgas ūdens" padomes sastāvā šī gada 29.augustā tika sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā pieņemts lēmums pagarināt Daces Ljusas pilnvaru termiņu.

Novērtējot D. Ljusas profesionālo kompetenci un pieredzi uzņēmuma pārvaldībā, dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums SIA ‘Rīgas ūdens’ padomē uz atkārtotu termiņu ievēlēt Daci Ljusu. Šāds lēmums bija nepieciešams, jo tuvojās D. Ljusas pilnvaru termiņš - 7.septembris.

Savukārt, saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas nosaka turpmākus ierobežojumus valsts amatpersonu amatu savienošanai, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, izpildot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības, paziņojis par SIA "Rīgas ūdens" padomes locekļa amata atstāšanu ar 2025.gada 31.augustu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors, SIA "Rīgas ūdens" kapitāldaļu turētājs Jānis Lange: "Esmu gandarīts, ka Dace Ljusa ir piekritusi turpināt darbu SIA "Rīgas ūdens" padomē. Viņas profesionalitāte finanšu jomā ir devušas būtisku ieguldījumu uzņēmuma spējai veiksmīgi īstenot pirmo obligāciju emisiju pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tāpat esmu pateicīgs Tālim Juhnam par vērtīgo sadarbību un ieguldījumu - viņa zināšanas ūdens un notekūdeņu bioloģijā, kā arī stratēģiskais redzējums ir bijis nozīmīgs atbalsts SIA "Rīgas ūdens" ambīciju realizācijā kļūt par kapitālsabiedrību, kas ne tikai mērķtiecīgi attīsta un ievieš nozīmīgus ūdenssaimniecības un ilgtspējas projektus, bet arī spēj skatīties uz attīstību ilgtermiņā. Padomes līdzšinējais darbs ir licis stabilus pamatus turpmākai uzņēmuma attīstībai, vienlaikus kalpojot kā iedvesmas avots arī citām pašvaldības kapitālsabiedrībām."

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis otrdien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē (ANO DP) uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latvija kandidē uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru. Teorētiski pastāv iespēja kandidātvalstīm pieteikties vēl pēdējā brīdī, taču šāda varbūtība un iespēja šādai pēdējās brīža kandidātei uzvarēt tiek vērtēta kā maziespējama.

Šogad vēlēšanās kandidē Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas. Patlaban nevienai no kandidātēm nav konkurences.

Latvijas ievēlēšanai ANO DP nepieciešams iegūt divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Tiek sagaidīts, ka balsojuma rezultāti būs zināmi šodien ap plkst.18.15 pēc Latvijas laika.

Noslēdzoties nominācijas procesam ar atklātu konkursu uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja amatu, šodien, 28.februārī, LDz padome šajā amatā ievēlēja Arti Grinbergu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš: "Pieņemot lēmumu par Arta Grinberga ievēlēšanu LDz valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemts vērā viņa, kā pagaidu valdes priekšsēdētāja, jau līdz šim paveiktais pārmaiņu vadībā gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan LDz koncernā kopumā. Par būtiskākajām turpmākā perioda prioritātēm LDz padome ir noteikusi dzelzceļa infrastruktūras, jo īpaši, pasažieru infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ekspluatācijas izmaksu samērīgumu un pamatotību, kā arī uzņēmuma administratīvo izmaksu turpmāku samazināšanu. Padomes ieskatā, LDz stabilai darbībai un attīstībai ir nepieciešama pēc iespējas drīzāka dzelzceļa nozarei būtisko stratēģisko dokumentu spēkā stāšanās - Satiksmes ministrijas Informatīvā ziņojuma par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanu apstiprināšana Ministru kabinetā un tam secīgi - Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna apstiprināšana un Daudzgadu līguma starp LDz un Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana."

Miljardieris Īlons Masks ceturtdien paziņoja, ka Donalds Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

"Bez manis Tramps būtu zaudējis vēlēšanās," Musks raksta platformā "X". "Tāda nepateicība."

Tramps ceturtdien Baltā nama Ovālajā kabinetā tikšanās laikā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu pauda nožēlu par attiecību pasliktināšanos ar Masku, kurš nopēlis Trampa virzīto likumprojektu, kas paredz plašus nodokļu atvieglojumus un tēriņu samazināšanu, un tam ir centrālā loma viņa iekšpolitiskajā darba kārtībā.

Tramps izteica pieņēmumu, ka Maskam pietrūkst atrašanās Baltajā namā un viņam ir "Trampa trakuma sindroms".

"Īlonam un man bija lieliskas attiecības. Es nezinu, vai mums tādas vairs būs," sacīja Tramps.

Viņš sacīja, ka ir daudz palīdzējis Maskam, un noraidīja miljardiera centienus panākt viņa ievēlēšanu pagājušajā gadā, apgalvojot, ka viņš būtu uzvarējis pat bez Maska palīdzības, kas ietvēra vismaz 250 miljonu dolāru tēriņus viņa kampaņas atbalstam pagājušajā gadā.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Globālā risku pārvaldības kompānija “Coface” ir publicējusi ikgadējo Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) maksātnespējas pētījumu, iezīmējot pretrunīgu situāciju: neskatoties uz ekonomikas izaugsmes atjaunošanos 2024. gadā, uzņēmējdarbības stabilitāte reģionā turpināja pasliktināties.

Latvija 2024. gadā piedzīvoja straujāko uzņēmumu maksātnespējas pieaugumu starp Baltijas valstīm – par 24,6%, kas ir otrais augstākais rādītājs visā CAE reģionā (pirmajā vietā – Slovēnija ar +32,4%). Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 10,2%, bet Lietuvā reģistrēts neliels samazinājums – par 1%.

Lai gan inflācija mazinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums atjaunojās, maksātnespējas gadījumu skaits pieauga lielākajā daļā valstu, un šis rādītājs kāpis par 3% arī visā CAE reģionā kopumā (šajā statistikā neiekļaujot Ungāriju, kur likumdošanas izmaiņu dēļ reģistrēts ļoti būtisks maksātnespējas gadījumu skaita kritums). Pēc “Coface” ekspertu domām, maksātnespējas gadījumu skaits CAE reģionā neatspoguļo patieso spriedzi, ko piedzīvo uzņēmumi, jo bankrotu apmērs ir ārkārtējs.

Mainoties karadarbības raksturam un tehnoloģiskajam pārsvaram kaujaslaukā kļūstot par īpaši nozīmīgu faktoru, Latvijai jāizmanto un jāatbalsta vietējo informācijas tehnoloģiju potenciāls.

Vietējie uzņēmumi var spēlēt vitāli svarīgu lomu elektroniskās karadarbības jomā, kļūstot par stūrakmeni aizsardzības stratēģijai, kas balstīta uz spējām būt elastīgiem, inovatīviem un efektīviem asimetriskā kara vešanā.

Asimetriskās spējas kā Latvijas stratēģiskā priekšrocība

Pēdējos gados ziņu virsrakstus arvien biežāk rotā vēstis par to, ka Latvija ir iegādājusies jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkni citu lielizmēra konvencionālā bruņojuma vienību. Tas ir atzīstami, pareizi un ļoti svarīgi. Taču mūsdienu un arī nākotnes aizsardzība ir balstīta holistiskā pieejā, kurā ar tankiem un ballistiskajām raķetēm būs par maz.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un arī citi nesenie militārie konflikti nepārprotami signalizē, ka panākumi karalaukā vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no kājinieku vai tanku rotu skaita – ļoti būtiskas ir spējas aizsargāt savus radiosakarus, traucēt ienaidnieka dronu pārvietošanos, pārtvert signālus un aizsargāt informācijas vidi. Turklāt hibrīdkara laikmetā savas drošības stiprināšana digitālajā vidē ir ļoti būtiska arī relatīva miera apstākļos, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā vai arī būtisku pakalpojumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā.

Jaunākais EY Parthenon uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums CEO Outlook Survey, kas tiek veikts katru ceturksni visā pasaulē, atklāj, ka šī gada janvārī 75% uzņēmumu vadītāji bija optimistiski noskaņoti par kopējo globālās ekonomikas izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada septembri, kad šādu noskaņojumu pauda 70,5% vadītāju.

Jāatzīmē, ka šis sentiments būtiski neatšķiras dažādu reģionu un valstu griezumā, piemēram, Vācijā šis optimisma rādītājs ir 73,5%, bet Eiropas Ziemeļvalstīs – 74%, Francijā – 72%. Tāpat vidēji 72,5% uzņēmumu vadītāji ir optimistiski par savas valsts ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā pretēji 70% pagājušā gada septembrī.

“Vadītāju sentiments uzlabojas pat neskatoties uz to, ka makroekonomiskās prognozes šim gadam caurmērā paredz tikai zemu vai mērenu izaugsmi. Uzņēmumu vadītāji pozitīvi novērtē inflācijas stabilizāciju, arvien zemākas finansējuma procentu likmes un kopumā piemērojas jaunajai ekonomikas realitātei, kurā joprojām lielu lomu spēlē ģeopolitiskie konflikti. Tieši spēja piemēroties ir tas, kas ļauj uz tuvāko gadu raudzīties optimistiski un domāju, ka tas raksturo arī uzņēmumus Latvijā – mēs pierodam un saprotam, kā strādāt lēnas ekonomikas attīstības laikā.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Teju katrs trešais no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem nekad nav atcēlis vai atlicis nekustamā īpašuma iegādi, raizējoties par kredītsaistību lielumu vai hipotekārā kredīta pieejamību. Tikmēr 45 % aptaujāto savulaik ir nogaidījuši ar savu lēmumu iegādāties mājokli, izvērtējot individuālās iespējas un ekonomisko situāciju kopumā, liecina SIA “YIT LATVIJA” (YIT) īstenotā aptauja.

Eksperti atzīst – šobrīd ārējo faktoru ietekme, kas veicināja piesardzību, samazinās, tāpēc nekustamo īpašumu tirgū atgriežas optimisms.

Lai arī saskaņā ar “Swedbank” datiem pirmajā ceturksnī izsniegto hipotekāro kredītu skaits audzis par 48 % salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni, skaidrs, ka iedzīvotāji rūpīgi analizē savas iespējas ne tikai šobrīd, bet arī ilgtermiņā, jo pavisam nesen nekustamo īpašumu tirgū ir aizvadīts trauksmains laiks.

Ne velti, aicinot raksturot, kuri faktori ir likuši kādreiz nogaidīt ar lēmumu iegādāties mājokli, tiek minētas augstās aizņēmumu procentu likmes, Covid izraisītā nenoteiktība, nevēlēšanās uzņemties saistības uz vairāk nekā 20 gadiem, kā arī oficiālie ikmēneša ienākumi, kuri ne vienmēr ļauj uzņemties šāda apmēra saistības.

Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.

Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.

Šī gada graudiem ir zema dīdzība

Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.

Pēdējos gados Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektors ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Lai gan 2023. gadā bija vērojama sociālo uzņēmumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ekonomiskā nestabilitāte, tostarp inflācijas pieaugums, enerģētikas krīze un karš Ukrainā, šobrīd atkal vērojams sociālo uzņēmumu skaita pieaugums.

Vienlaikus daudzi sociālie uzņēmumi norāda, ka joprojām izjūt nestabilitāti, kas būtiski ietekmējusi iespējas plānot ilgtermiņa finanšu stabilitāti. 51% sociālo uzņēmumu Latvijā finanšu plānošanas stabilitāte ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Šāda nestabilitāte var ierobežot uzņēmumu ilgtermiņa attīstību un radīt papildu riskus.

Cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus

Vienlaikus ir arī pozitīvas tendences, piemēram, pieaugošā interese par vides ilgtspēju un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Uzņēmumi arvien biežāk cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu. Šīs pārmaiņas signalizē par sociālās uzņēmējdarbības virzību uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB ražotnē Liepājā investīcijas viena miljona eiro apmērā veiktas jaunas, pilnībā automatizētas betona produktu līnijas izveidē.

Ieguldījums ļaus paaugstināt ražošanas efektivitāti un īstenot vēl sarežģītākus un vizuāli iespaidīgākus fasāžu projektus, tādējādi stiprinot uzņēmuma konkurētspēju Latvijas un eksporta tirgos.

Līdz šim dekoratīvā betona slīpēšana tika veikta manuāli, taču tagad jaunā fasāžu ražošanas līnija aizstās roku darbu ar automatizētu tehnoloģiju, nodrošinot ātrāku un precīzāku betona virsmu apstrādi.

“Arhitekti un attīstītāji arvien biežāk izvēlas ambiciozus un vizuāli iespaidīgus risinājumus, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus. Betona fasādes tiek augsti novērtētas – tās ir izturīgas, ilgmūžīgas un piedāvā plašas dizaina iespējas. Attīstot jauno ražošanas līniju, mēs spēsim īstenot arvien sarežģītākus projektus, kas citkārt varētu šķist teju neiespējami,” skaidro Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks.