Jaunākais izdevums

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, teikts FM ziņojumā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 441 miljona eiro apmērā 2026.gadam un 784,2 miljonu eiro apmērā 2027.gadam.

Savukārt 2028.gadam izdevumi noteikti 12,406 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 12,461 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2027.gadam palielināti 431,7 miljonu eiro apmērā 2028.gadam un 487 miljonu eiro apmērā 2029.gadam.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2026.gadam paredzēti 10,267 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 10,648 miljardu eiro apmērā, 2028.gadam - 10,892 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 11,196 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai palielināti 218,6 miljonu eiro apmērā 2026.gadam un 417,4 miljonu eiro apmērā 2027.gadam. Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2028. un 2029.gadam salīdzinājumā ar ietvaru 2027.gadam palielināti 661,8 miljonu eiro apmērā 2028.gadam un 965,5 miljonu eiro apmērā 2029.gadam.

Izdevumi Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2026.gadam paredzēti 2,699 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 2,111 miljardu eiro apmērā, 2028.gadam - 1,514 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 1,265 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 222,3 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam izdevumi palielināti 366,7 miljonu eiro apmērā, 2028.gadam izdevumi samazināti 230,2 miljonu eiro apmērā un 2029.gadam izdevumi samazināti 478,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 5,069 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 5,477 miljardu eiro apmērā, 2028.gadam - 5,842 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 6,21 miljarda eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2026.gadam izdevumi samazināti 84,8 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam izdevumi samazināti 22,4 miljonu eiro apmērā. Izdevumi 2028. un 2029.gadam salīdzinājumā ar ietvaru 2027.gadam palielināti 342,6 miljonu eiro apmērā 2028.gadam un 710,7 miljonu eiro apmērā 2029.gadam.

Vienlaikus FM ziņojumā teikts, ka izdevumi 2026.gadā samazināti par 171,1 miljonu eiro. Kā ik gadu izdevumu pārskatīšanas procesā tika pārskatīts iepriekš piešķirtais finansējums prioritārajiem pasākumiem, konstatējot potenciālo iekšējo resursu 2026.gadam 14,1 miljona eiro apmērā. Savukārt, analizējot grāmatvedības funkcijas centralizāciju, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2026.gadam ir 5,4 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā akcentēts, ka ne tikai kārtējā gadā veiktā izdevumu pārskatīšana sniedz rezultātu nākamajam gadam, bet arī iepriekš veiktās izdevumu pārskatīšanas atstāj ietekmi uz vidēja termiņa budžetu. Piemēram, 2026.gadam potenciālais resurss ir konstatēts, veicot arī 2022., 2023. un 2024.gada izdevumu pārskatīšanu, līdz ar to 2026.gada budžetam no iepriekš veiktajām izdevumu pārskatīšanām ir ieviesti 188,8 miljoni eiro.

FM informē, ka, sagatavojot 2026.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2026.-2028.gadam ir aktualizētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozes pie nemainīgas politikas un konstatēts, ka nodokļu reforma ir īstenota ar labākiem rezultātiem un to ietekme uz pašvaldību budžetiem ir daudz zemāka, nekā tas tika sākotnēji prognozēts. Tas dod iespēju precizēt valsts budžeta dotāciju 2026.gadā par 58 miljoniem eiro, 2027.gadā par 62 miljoniem eiro, bet 2028.gadā un 2029.gadā katrā par 57 miljoniem eiro.

Ņemot vērā veiktās izmaiņas, pašvaldībām tiek prognozēts IIN ieņēmumu pieaugums 2026.gadam par 6,7% un turpmākos gados pie nemainīgas politikas - ap 5% ik gadu. Turklāt IIN ieņēmumu prognozes tiek garantētas.

Tāpat paredzēts iesaldēt vēlēto amatpersonu atalgojumu 2026.gadā, kas nodrošina ietaupījumu četru miljonu eiro apmērā. Plānots samazināt arī līdzekļus atlīdzības palielināšanai tiešās valsts pārvaldes iestādēm sešu miljonu eiro apmērā, kā arī citi papildu pasākumi.

Vienlaikus arī neatkarīgās institūcijas tika aicinātas solidāri ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt iespējas iesniegt priekšlikumus savas iestādes administratīvo izdevumu efektivizēšanai un samazināšanai, piedāvājot strukturālus risinājumus ar pozitīvu ilgtermiņa efektu. Atsaucoties uz FM aicinājumu, neatkarīgās institūcijas iesniegušas priekšlikumus izdevumu samazināšanai 2026.gadā 1,2 miljonu eiro apmērā, 2027.gadā - 2,5 miljonu eiro apmērā, bet 2028.gadā - 4,1 miljona eiro apmērā un 2029.gadā - 4,2 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši valsts budžeta sagatavošanas grafikam FM bija uzdevums veikt valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu. Attiecīgi tika veikta 250 pamatfunkciju programmu un apakšprogrammu izdevumu neizpildes analīze un ietekmes uz 2026.gada budžetu novērtējums. Rezultāti rāda, ka 13% no šīm programmām izdevumi tika apgūti pilnā apmērā, bet 12% gadījumos konstatēta nebūtiska neizpilde.

Papildus veikts arī piešķirtā finansējuma prioritāro pasākumu izvērtējums. Analīze tika veikta, vērtējot elastību, efektivitāti, aktualitāti, sabiedrības intereses un valdības lomu. Kopumā pārskatīti 208 prioritārie pasākumi, no kuriem 48 atzīti par tādiem, kur iespējama resursu pārdale aktuālākām ministriju vajadzībām. Prioritāro pasākumu pārskatīšanā potenciālais resurss veido 14,1 miljonu eiro 2026.gadam, 13,4 miljonus 2027.gadam, 13,2 miljonus eiro 2028.gadam un 13 miljonus eiro 2029.gadam.

Budžeta izdevumu efektivizēšanai būtiska arī valdības īstenoto funkciju un pakalpojumu centralizācija, norāda FM. No 2025.gada sākuma virkne iestāžu jau saņem centralizētus grāmatvedības un personāla lietvedības pakalpojumus, un no 2026.gada 1.janvāra šis process turpināsies, iekļaujot arī Tieslietu ministriju (TM), Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un to padotības iestādes. FM skaidro, ka centralizācija ilgtermiņā samazina izmaksas, uzlabo finanšu datu kvalitāti un veicina vienotu valsts budžeta pārvaldību.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ministrijas kopumā ir iesniegušas priekšlikumus izdevumu samazinājumam 2026.gadam 98,9 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam - 78 miljonu eiro apmērā, 2028.gadam - 79,3 miljonu eiro apmērā un 2029.gadam - 79,2 miljonu eiro apmērā.

Ziņojumā teikts, ka Aizsardzības ministrija samazina administratīvos izdevumus, tostarp pārskata plānotos komandējumu braucienus, organizēto konferenču apjomu un "Cert.lv" finansējumu Drošības operāciju centra tālākajai attīstībai, kopumā 2026.gadā samazinot izdevumus par 439 199 eiro.

Ārlietu ministrija samazina izdevumus ministrijas, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbības nodrošināšanai, kā arī iemaksām starptautiskajās organizācijās, kopumā par 3,836 miljoniem eiro 2026.gadā.

Ekonomikas ministrija samazina izdevumus ministrijas un padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, kā arī pārskata valsts atbalsta programmu īstenošanas nosacījumus, kopumā par 9,552 miljoniem eiro.

FM samazina ministrijas un padotības iestāžu administratīvos izdevumus, tostarp veicot reformas un samazinot amata vietas Valsts ieņēmumu dienestā un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, kopumā 2026.gadā samazinot izdevumus par 17,108 miljoniem eiro.

Iekšlietu ministrija samazina administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus atlīdzībai (pamatā nodarbināto materiālajai stimulēšanai - naudas balvām paredzēto finansējumu), pārskata amatpersonām sniedzamos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un samazina iekārtu uzturēšanas izdevumus, kā arī izdevumus atsevišķām kapitālajām iegādēm. Kopumā izdevumu samazinājums 2026.gadā veido 521 275 eiro.

IZM samazina finansējumu savu un padotības iestāžu administratīvajiem izdevumiem, tostarp likvidējot vakantās amata vietas, kā arī piedāvā likvidēt Augstākās izglītības padomi, jo tās pamata funkcijas zaudēs aktualitāti līdz ar institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu. Tāpat IZM samazina finansējumu iepriekšējos gados atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kuru īstenošanas nav attaisnojusi sākotnējo mērķi, atsakās no dublējošu zinātnisko datu bāžu abonēšanas, pārskata zinātnisko projektu īstenošanas apjomu. Kopumā izdevumu samazinājums 2026.gadā veido 817 384 eiro.

Klimata un enerģētikas ministrija samazina izdevumus pētījumiem un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanas administrēšanai, kopumā samazinot izdevumus par 2,493 miljoniem eiro.

Kultūras ministrija samazina finansējumu izdevumiem, kurus tās padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības var aizstāt ar maksas pakalpojumu un pašu ieņēmumu palielinājumu, kopumā ietaupot 3,014 miljonus eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs samazina amata vietas un tām plānotos izdevumus, kā arī izdevumus prēmijām, ietaupot 516 700 eiro.

Labklājības ministrija (LM) samazina atlīdzības fondu (galvenokārt izdevumus novērtēšanas prēmijām un atvaļinājuma pabalstiem) LM un padotības iestādēm un samazina administratīvos izdevumus, kopējam izdevumu samazinājumam 2026.gadā veidojot 2,028 miljonus eiro LM pamatbudžetā un 587 143 eiro speciālajā budžetā.

MK samazina administratīvos izdevumus, pārskatot plānotos pētījumus un programmas, veicot strukturālas reformas un samazinot amata vietas, ietaupot 1,272 miljonus eiro.

Sabiedrības integrācijas fonds samazina finansējumu iestādes arhīva administrēšanas procesiem, pārraugāmo programmu administrēšanas izdevumiem, kā arī finansējumu komerciālo mediju kapacitātes stiprināšanas projektiem, ietaupot 223 898 eiro.

Satiksmes ministrija samazina administratīvos izdevumus, izdevumus apsardzes pakalpojumiem un izdevumus alternatīvās degvielas infrastruktūras izveidošanai un attīstībai, kopumā samazinot izdevumus par 3,9 miljoniem eiro.

TM paredz Konfiskācijas fonda iesaldēšanu uz četriem gadiem, Uzturlīdzekļu garantiju fonda dotācijas daļas samazinājumu saistībā ar ieņēmumu palielinājumu no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem. Tāpat TM samazina finansējumu saistībā ar piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, samazina izdevumus atlīdzībai un samazina četras amata vietas, kā arī 2026.gadam paredz samazināt finansējums Liepājas cietuma būvniecībai, ņemot vērā tā pabeigšanu 2025.gadā. Kopējais TM izdevumu samazinājums ir 27,413 miljoni eiro.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) samazina izdevumus rekonstrukcijas darbiem, remontdarbiem un iestāžu uzturēšanas darbiem attiecībā uz Latvijas Nacionālā botāniskā dārza, Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes infrastruktūru. Tāpat VARAM samazina izdevumus vairāku informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai, izdevumus valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla uzturēšanai, izdevumus atbalstam plānošanas reģioniem, kā arī komandējuma izdevumus. Kopējais izdevumus samazinājums 2026.gadam ir 3,535 miljoni eiro.

Veselības ministrija (VM) samazina administratīvos izdevumus, atlīdzības fondu VM un padotības iestādēm un optimizē izdevumus augstākajai izglītībai Rīgas Stradiņa universitātē, ietaupot 4,597 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija samazina amata vietas un atlīdzības izdevumus padotības iestādēs, izdevumus par informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, komandējumiem un ēku/telpu remontdarbiem un telpu nomai, ietaupot 7,48 miljonus eiro.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma izdevumi samazināti par 9,549 miljoniem eiro.

Ekonomika

Latvijai jāpaātrina atlikušo Atveseļošanas fonda reformu un investīciju īstenošanas temps

LETA,09.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Sports

Tautas sporta organizatori neapmierināti ar valsts līdzfinansējuma konkursa norisi

Db.lv,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais tautas sporta pasākumu valsts atbalsta instruments ir konkurss "Sporta programmu un pasākumu atbalstam", taču tā norise un vērtēšanas kritēriji ir necaurspīdīgi, kā arī rezultātu izziņošana tiek novilcināta līdz pat sezonas vidum, atklātā vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV), kā arī IZM Sporta departamenta vadītājam Aleksandram Samoilovam norāda tautas sporta pasākumu rīkotāji.

"Tautas sporta atbalsta politiku nevar veidot ar vienu konkursu, kuram pieteikumi tiek pieņemti marta vidū, bet rezultātu izziņošana, pretēji konkursa nolikumā minētajam, tiek novilcināta līdz vasaras saulgriežiem," atklātā vēstulē pauž rīkotāji, paužot, ka iespējamā valsts līdzfinansējuma izsludināšana sezonas vidū ir bezjēdzīga.

Valsts atbalsts tautas sporta pasākumiem ir nepieciešams, lai prasītu mazāku dalības maksu no dalībniekiem vai atsevišķām iedzīvotāju grupām dalība būtu bezmaksas, kā arī pasākumi būtu pieejamāki arī ģimenēm ar bērniem. Tādējādi pasākumos varētu piedalīties plašāks iedzīvotāju loks, kas vēlas kustēties, norāda rīkotāji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rastu līdzekļus demogrāfijas jautājumu risināšanai, drošības stiprināšanai un izglītībai, taupības pasākumi būs nepieciešami, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus - demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un drošības stiprināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

FM norāda, ka nozīmīgs solis šajā virzienā jau sperts - 2025.gada sākumā panākta vienošanās ar "Lufthansa Group" kā stratēģisko investoru.

Tāpat FM skaidro, ka Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai institūcijai ir jānodrošina "airBaltic" stratēģiskā uzraudzība, ilgtspējīga izaugsme, finansiālā stabilitāte un investoru uzticības veidošana, lai nākotnē mazinātu valsts tiešu iesaisti uzņēmuma finansēšanā.

"Tas ir būtisks pienākums, lai uzņēmums attīstītos kā konkurētspējīgs tirgus dalībnieks un valsts saglabātu kontroli pār stratēģiski svarīgu aktīvu," uzsver FM.

Iepriekš "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais uzdevums ir piesaistīt privāto investoru kapitālu un būt finansiāli patstāvīgam, aģentūrai LETA norādīja ministrijā, komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

SM arī uzsvēr, ka "airBaltic" šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka uzņēmuma zaudējumi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir samazinājušies.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai norāda, ka, ņemot vērā tirgus dinamiku un ārējos faktorus, patlaban nav iespējams precīzi prognozēt situāciju gada otrajā pusē. Tādējādi "airBaltic" atturējās no prognozēm par maksimālo summu, kas būtu nepieciešama no valsts.

Iepriekš "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.

Galīgajā balsojumā grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā atbalstīja 77 Seima deputāti, 46 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Deputāti arī apstiprināja priekšlikumu ļaut pašvaldībām noteikt primārā mājokļa vērtības slieksni un nodokļa likmi no 0,1% līdz 1% apmērā.

Pašlaik 0,5-2% likmes piemēro mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 150 000 eiro.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz ar nodokli aplikt īpašnieka pārējos nekomerciālos īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Īpašumiem, kuru vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro, tiks piemērota 0,2% likme, 200 000 - 400 000 eiro - 0,4% likme un 400 000 - 600 000 eiro - 0,6% likme. Tomēr īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 600 000 eiro, piemēros 0,8% likmi iepriekš ierosinātā 1% vietā, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro, - 1% likmi 2% vietā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028.gada 31.decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

"Pagaidām nespekulēšu un neskriešu pa priekšu notikumiem," sacīja ministrs jautāts, uz kā rēķina iemaksas pensiju otrajā līmenī ir plānots atjaunot līdz 6% no tagadējiem 5%.

Uzulnieks norādīja, ka diskusijas par šo jautājumu varētu notikt 2027. un 2028.gadā.

Viņš arī atzīmēja, ka būs jāvērtē, cik efektīvi strādā gan pensiju pirmais līmenis, gan arī pensiju otrais līmenis. "To tad varēsim rēķināt vienu gadu iepriekš, cik katrs pensiju līmenis efektīvi strādā. Un tad ir jāizvērtē, vai otrajā līmenī ir jāatgriež papildu līdzekļi atpakaļ," teica Uzulnieks.

Tāpat viņš noliedza, ka būtu paredzamas problēmas ar sākto pensiju pirmā līmeņa indeksācijas tempu, uzsverot, ka "speciālais budžets strādā labi". 2025.gadā speciālajā budžetā tam ir plānoti 70 miljonu eiro, 2026.gadā - 50 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 52 miljoni eiro.

Tehnoloģijas

Plānots noslēgt līgumus ar Tet un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma konsultantiem

LETA,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".

Pakalpojumi

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola Futurum

Db.lv,29.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.