Arhitektūras birojs SEP izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsības, loģistikas un remontu bāzes kompleksa būvprojektu Rīgā, Ķengaraga ielā 3–1. Projekta kopējā stāvu platība, kas ietver gan pārbūvi, gan jaunbūvi, ir 6992,46 m², papildus paredzot arī vieglās dienesta tehnikas nojumi 265 m² platībā.

Ķengarags kļūs par vienu no mūsdienīgākajiem un tehnoloģiski pilnīgākajiem VUGD centriem Latvijā — vietu, kur apvienota operatīvā reaģēšana, tehniskais atbalsts, apmācības un personāla dienesta telpas.

Zemesgabalā atrodas esošās divstāvu un piecstāvu ēkas, kas līdz šim izmantotas dažādām funkcijām — gan VUGD mācību koledžai, gan darba kabinetiem un depo vajadzībām. Projekta ietvaros ēkām tiks pārplānotas to funkcijas. Divstāvu un piecstāvu ēkās iecerēts izveidot VUGD tehniskā dienesta pārvaldes darba telpas, noliktavas un remontdarbnīcas, savukārt piecstāvu ēkas augšējos stāvos tiks ierīkota dienesta viesnīca VUGD darbiniekiem. Šis risinājums ļaus vienuviet nodrošināt pilnu dienesta infrastruktūru — no operatīvā dienesta līdz personāla atpūtai.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien nolēma aicināt ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) skaidrot, kāpēc kopš 2015.gada, kad ir izbūvēti jauni ciemi esošo pašvaldību administratīvajās teritorijās, tajos nav bijuši ievēroti esošie būvnormatīvi un nav izbūvēta nepieciešamā ugunsdzēsības infrastruktūra.

Piemēram, Olainē, Siguldā un Saulkrastos ir izveidota tāda apbūve, kas ir bez ūdens apgādes ugunsdzēsības vajadzībām, un šī problēma ir radusies pēdējos gados, norādījuši komisijas deputāti.

Tāpat komisija trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu.

Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā.

Likumprojekts kopumā paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomu.

Jaunajā likumā paredzēts uzdevums pašvaldībām organizēt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, iepriekš deputātiem skaidroja VUGD pārstāvji. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus.

Efektīvu un kvalitatīvu ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai VUGD šogad kopumā saņems 64 Scania autocisternas

Turpinot papildināt specializēto transportlīdzekļu klāstu ar jaunām automašīnām, VUGD (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) struktūrvienībām visā Latvijā šogad tiks piegādātas kopumā 64 Scania ugunsdzēsības un glābšanas autocisternas.

Pilnpiedziņas 4x4 Scania autocisternas aprīkotas ar jaudīgu 13 litru 370 zirgspēku motoru un mūsdienu prasībām atbilstošu glābšanas darbu aprīkojumu. Plašās glābēju kabīnes nodrošina komfortablus apstākļus sešiem ekipāžas ugunsdzēsējiem glābējiem. Kabīnes aprīkotas ar gaisa kondicionieriem, to sēdvietās integrēti saspiesta gaisa elpošanas aparāti.

Ugunsdzēsības autocisternas Scania P370 jau saņēmušas VUGD struktūrvienības Bauskā, Tukumā, Rīgā, Ādažos, Preiļos, Līvānos, Ludzā un Balvos, un nupat trīs automašīnas ir nodotas Valmieras, Cēsu un Mazsalacas ugunsdzēsēju un glābšanas komandām.

AS "Dobeles dzirnavnieks" ceturtdien dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aģentūru LETA informēja, ka ap plkst.10 VUGD tika saņemts izsaukums uz Spodrības ielu Dobelē, kur ugunsgrēks bija izcēlies 35 metrus augstā graudu uzglabāšanas tvertnē.

Lai nodzēstu degošos graudus, glābēji tornī veidoja atvērumus un ar objekta tehnikas palīdzību graudus no tā izkrāva. Pēc tam izvestie graudi tika salieti ar ūdeni, lai nodzēstu gruzdošās daļas un atdzesētu sakarsušos graudus.

Desmit stundu laikā glābējiem izdevās ierobežot ugunsgrēka izplatīšanos. Kopējā degšanas platība bija 200 kvadrātmetri un šorīt glābēji darbu notikuma vietā noslēdza.

Vakar saņemts izsaukums uz Palangas ielu Rīgā, kur dega mikroautobuss. Mēģinot dzēst ugunsgrēku paša spēkiem, negadījumā cieta cilvēks.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.