Lai gan ārvalstu tūristu skaits Latvijā pieaug, kopējais ienākošā tūrisma apjoms joprojām nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī.
2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu, kas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pieaudzis ne vien tūristu skaits, bet arī to uzturēšanās ilgums un tēriņi. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju ārvalstu viesi gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) gan uzskata, ka tūristu skaits Latvijā varētu būt lielāks. Turklāt to varētu panākt, nenoslogojot esošo infrastruktūru, kā arī neradot nepamatotu cenu pieaugumu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības dēļ.
Jāraugās plašāk
Statistikas dati rāda, ka tūristu skaits tiešām pieaug, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ ienākošā tūrisma kritums Latviju skāra spēcīgāk nekā citas Eiropas valstis, norāda Ēriks Lingebērziņš, ALTA valdes priekšsēdētājs. “Lai gan šobrīd pieaugums ir procentuāli lielāks nekā vidēji Eiropā, kritumu, no kura mēģinām atgūties, nemaz nav tik viegli pārvarēt. Pēc Krievijas tirgus slēgšanas Latvijā īstenota tūrisma diversifikācijas politika, tomēr jaunu tirgu apgūšana prasa būtiskus ieguldījumus gan valsts tēla stiprināšanā, gan mērķtiecīgās mārketinga aktivitātēs. Diemžēl retorika par taupības pasākumiem, tostarp uz investīciju rēķina, kas ilgtermiņā veido ekonomisko pienesumu, rada bažas par nozares nākotnes attīstību,” atzīmē Ē.Lingebērziņš, paužot cerību, ka tūristu skaita pieaugums augustā un septembrī būs lielāks.
“Šobrīd vērtēt sezonu vēl nevaram, jo tā ir tikai vidū. Tradicionāli augusta mēnesis ir aktīvākais atpūtas tūristu ziņā, savukārt septembrī pieaug darījumu tūrisma intensitāte. Mūsu novērojumi liecina, ka pašlaik palielinās ceļotāju skaits no Dienvideiropas valstīm, kas norāda, ka esam spējuši sevi pozicionēt kā izdevīgu alternatīvu Ziemeļeiropas galamērķiem. Pozitīvi, ka saglabājas stabils tūristu pieplūdums arī no kaimiņvalstīm, tomēr, lai veidotu ilgtspējīgu tūrisma ekonomiku, ir nepieciešams turpināt attīstīt jaunus tirgus. Prioritāri būtu nepieciešams fokusēties uz lielākajām Eiropas valstīm, taču vienlaikus mums būtu jāraugās arī pāri kontinentālajām robežām - ASV, Kanādas un Āzijas virzienā. Pamati ir ielikti, taču iespēju potenciāls joprojām ir ievērojams,” spriež Ē.Lingebērziņš.
Potenciāls nav izsmelts
2025. gada sezona līdz šim ir vērtējama kā salīdzinoši veiksmīga, atzīmē Vladislavs Korjagins, Baltic Travel Group vadītājs. “Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem tūrisma nozare pakāpeniski atkopjas. Atveseļošanos veicina gan starptautisko pasākumu atgriešanās, gan cilvēku pieaugošā vēlme atkal ceļot. Vienlaikus gan jānorāda, ka nozare vēl nav pilnībā atguvusies no Covid-19 pandēmijas un ģeopolitisko notikumu ietekmes. Karš Ukrainā joprojām daudzām Rietumvalstu ceļotāju grupām liek izvērtēt Baltijas reģiona apmeklējumu ar zināmu piesardzību, tomēr ar katru sezonu vērojama arvien noturīgāka atgūšanās. Tūristu plūsmas atjaunošanos izjūt gan viesnīcas un restorāni, gan ekskursiju un pasākumu organizatori, un šis pieaugums nenoliedzami ir pozitīvs signāls,” norāda V.Korjagins.
Visu rakstu lasiet 5.augusta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
