Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Vairāk nekā 10 000 viesnīcu Eiropā, tostarp arī Latvijā, ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret Amsterdamā bāzēto rezervēšanas platformu "Booking.com" un pieprasa kompensāciju par šīs platformas tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš minēja, ka viesnīcu skaits Latvijā, kas pievienojušās prasībai, un tām nodarīto zaudējumu apmērs ir konfidenciāla informācija.

Kalniņš piebilda, ka asociācija ir informatīvais partneris, kas informē biedrus par šādu iespēju, tādēļ katra viesnīca pati pieņem lēmumu, vai pieteikties.

LETA jau ziņoja, ka klauzula aizliedza viesnīcām savās vietnēs piedāvāt numurus par zemāku cenu nekā "Booking.com". Šāds noteikums tika ieviests, lai izvairītos no situācijām, kad klienti viesnīcu atrod "Booking.com", bet rezervāciju veic viesnīcas interneta vietnē.

Viesnīcas atsaucas uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2024.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru labākās cenas klauzula tika atzīta par nelikumīgu.

Baltijas tūroperatora "Novaturas" grupas, kurā ietilpst arī Latvijas SIA "Novatours", stratēģiskā investora piesaiste no Turcijas ir pozitīvs signāls Baltijas reģiona tūrisma nozarei, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Viņš sacīja, ka šis darījums apliecina, ka ārvalstu investori redz potenciālu Baltijas reģionā, kā arī šāda partnerība var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus.

Tostarp darījums varētu palīdzēt paplašināt "Novaturas" piedāvājumu ar jauniem tūrisma produktiem un galamērķiem, kas ļautu piesaistīt plašāku klientu loku, kā arī finansiālais atbalsts un resursi var būtiski veicināt uzņēmuma attīstību, palīdzot ieviest jaunas tehnoloģijas un īstenot mārketinga aktivitātes, tādējādi stiprinot konkurētspēju tirgū.

Tāpat viņš minēja, ka Turcijas tūrisma nozare ir labi attīstīta, un šāda sadarbība varētu dot iespēju pārņemt labo praksi un inovācijas, kas palīdzētu "Novaturas" grupai piedāvāt augstvērtīgākus pakalpojumus.

Kā liecina atzīme Uzņēmumu reģistra sistēmā, saistībā ar uzņēmumu SIA “VVS Catering” ir ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas prasības (turpmāk - VP) UR ir reģistrēts VP lēmums kriminālprocesā, uzliekot vairākus liegumus rīcībai ar “VVS Catering”.

Proti, VP izmeklētajā kriminālprocesā Nr. 15170007223, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 218. panta 2. daļas (Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā), ir piemērots aizliegums veikt uzņēmuma pāreju, nosakot SIA "VVS Catering" aizliegumu bez procesa virzītāja atļaujas pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, tostarp veikt darbības vai pieņemt lēmumus, kuru rezultātā cita persona pārņems SIA "VVS Catering", reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu, dalībnieku vai akcionāru maiņu, komercķīlas reģistrāciju, pārjaunošanu un grozījumus, saistības pret bankām u.c.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, par 10,5 % augusi kredītiestāžu izsniegtā aizdevumu summa maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pērn tā sasniegusi vairāk nekā 725 miljonus eiro, liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotā informācija.

Visbiežāk kreditēti tirdzniecības uzņēmumi, lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi, kā arī biznesi, kas sniedz profesionālos, zinātniskos vai tehniskos pakalpojumus.

Neskatoties uz kopējās summas pieaugumu, aizņēmēju un no jauna slēgto līgumu skaits saglabājies teju nemainīgs un pieaudzis par nepilniem 2 %.

“Lai gan pērn vasaras vidū Eiropas Centrālā banka sāka procenta likmju samazināšanu, tās joprojām saglabājās augstas un gada otrajā pusē nebija vērojams būtisks izsniegto kredītu pieaugums MVU sektoram. Var teikt, ka tas saglabājies 2023. gada līmenī. Tā kā likmju samazināšanas tendence turpinās, šogad kreditēšana varētu piedzīvot straujāku izaugsmi – jo mazāka būs procentu likme, jo vairāk uzņēmumi varēs atļauties aizņemties,” prognozē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Katru gadu vasarā, neatkarīgi no nozares – vai tā būtu viesmīlība, ēdināšana, ražošana, loģistika vai klientu apkalpošana –, palielinās pieprasījums pēc pagaidu darbiniekiem. Tas liek uzņēmumiem pārskatīt savu darbaspēka kapacitāti un uzdot sev vienu svarīgu jautājumu – kā mēs varam sasniegt vēl labākus rezultātus, nezaudējot kvalitāti un efektivitāti?

Lai arī sezonālā darbaspēka pieprasījuma pieaugums zināmā mērā ir iepriekš prognozējams, daudzi uzņēmumi joprojām sastopas ar izaicinājumiem. Nereti sagatavošanās process tiek uzsākts pārāk vēlu, kā rezultātā tiek palaistas garām iespējas darbaspēka optimizācijai. Kad uzņēmumiem būtu jāsāk gatavoties? Īsā atbilde – ātrāk nekā šķiet, ka tas būtu vajadzīgs.

Kāpēc? Tāpēc, ka, lai nonāktu līdz apmācību posmam, ir nepieciešams laiks – gan lai atrastu atbilstošus kandidātus pirms procesa sākuma, gan lai veiktu darbinieku apmācību. Piemēram, lai nodrošinātu, ka jaunie darbinieki jau jūnijā varētu patstāvīgāk veikt savus pienākumus, uzņēmums var sākt viņu apmācību uz nepilnu slodzi maija sākumā. Es ieteiktu par sezonālo darbinieku piesaisti domāt vismaz mēnesi pirms pieprasījuma sākuma, taču pat ja uzņēmums par to atceras vēlāk, labāk ir situāciju risināt uzreiz, nekā ļaut tai nonākt pašplūsmā. Ar mūsu pastāvīgajiem klientiem mēs parasti jau zinām, kad ir īstais brīdis pievērsties šim jautājumam, lai viss noritētu raiti, taču mēs vienmēr esam gatavi iesaistīties arī tad, kad nepieciešama ātra un operatīva palīdzība.