Šodien Rīgā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo, informē Ekonomikas ministrija.

Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās.

Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās Rīgā bija pirmais šāda līmeņa formāts ar Lietuvas un Igaunijas kolēģu līdzdalību.

Sanāksmes gaitā īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās sadarbības nozīmei nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos, uzsverot nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm un ciešākas koordinācijas. Ministri vienojās, ka jāstrādā pie investīciju piesaistes, jāstiprina reģiona kā stabilas un drošas ekonomiskās vides tēls, kā arī jāveido vienota pieeja aizsardzības industrijas attīstībai.

"Šī tikšanās ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Baltijas reģions ir vēl spēcīgāks, kad darbojamies kā vienots veselums - gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Mēs redzam lielu potenciālu kopīgos eksporta projektos un investīciju piesaistē, ja spēsim apvienot spēkus un prezentēt Baltiju kā vienotu, stabilu un uz izaugsmi vērstu tirgu. Ticu, ka, strādājot vienoti, mēs spēsim gan stiprināt valstu tautsaimniecības, gan veidot pievilcīgāku vidi investoriem no pasaules tirgiem," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāja “River Properties” septiņstāvu biroju ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā, piešķirts BREEAM In-Use sertifikāts ar atzīmi “Izcili”, apliecinot ēkas atbilstību starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem.

Šī ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa Pērses iela2A/Barona iela 30A. Ekspluatācijā šopavasar nodota arī kompleksa otrā ēka – tā veidota, domājot par ilgtspējību, energoefektivitāti un vidi, kas ir draudzīga gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi.

BREEAM In-Use “Excellent” novērtējums apliecina, ka ēkas projektēšanā un būvniecībā izmantotas pārdomātas, videi draudzīgas un augsta līmeņa tehnoloģijas, kas veicina ilgtspēju. Ēkā ir ierīkotas modernas apkures un ventilācijas sistēmas. Katrs ēkas stāvs ir aprīkots ar individuālām ventilācijas iekārtām, kā arī autonomām gaisa kondicionēšanas un ūdens patēriņa sistēmām.

Uzņēmumiem šādu biroju telpu izvēle nozīmē ne tikai samazinātu enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas, bet arī veselīgāku un produktīvāku darba vidi.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-martu, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos trijos šī gada mēnešos bija 1,9 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.03.2025. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 893 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 355 miljoni eiro.

Banka turpina mērķtiecīgi realizēt Latvijas uzņēmumu atbalsta stratēģiju, piešķirot finansējumu biznesa projektu attīstībai, kuri pozitīvi ietekmē valsts tautsaimniecības izaugsmi. Kopējais Rietumu Bankas kredītu portfeļa apjoms uz 31.03.2025 bija 654 miljoni eiro.

Pirmajā ceturksnī Rietumu Banka ir paziņojusi par vairākiem nozīmīgiem kreditēšanas darījumiem, tajā skaitā komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Banka ir izsniegusi 32,5 miljonu eiro kredītu ar mērķi modernizēt un attīstīt daudzfunkcionālo ēku Rīgas centrā, kurā atrodas Stockmann lielveikals un Forum Cinemas daudzzāļu kinoteātris. Vairāk kā 8 miljoni eiro tika izsniegti 11 RIMI tirdzniecības centru iegādei dažādos Latvijas reģionos. Tika turpināta jauna mūsdienu dzīvojamā kompleksa “Deglava Gleznotāju rezidences” Rīgā būvniecības finansēšana, piešķirot 4,35 miljonu eiro tā trešās kārtas realizācijai. 3,6 miljonu eiro tika izsniegti jauna moderna un ilgtspējīga biznesa centra “Versum” attīstībai Rīgā, Ulbrokas ielā.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

SIA "Centrālā laboratorija" Rīgā, Grēdu ielā 4A atklājusi modernāko klīnisko laboratoriju Baltijā, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro.

Jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem un ierindojas arī starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā.

SIA "Centrālā laboratorija" jaunā automatizētā laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt līdz pat 5000 testiem, par 25% paātrinot rezultātu sagatavošanas laiku. Jaunās laboratorijas izveide par 50% palielinājusi “Centrālās laboratorijas” testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi tiek novirzīti arī jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir neskaidrāks kā parasti, Baltijas valstu ekonomikas jau vēsturiski ir spējušas izturēt dažādus izaicinājumus.

Līdzīgi kā daba, arī tautsaimniecība attīstās cikliski. Baltijas valstīm kopš neatkarības atgūšanas, piedzīvojot ievērojamas pārmaiņas gan valstiskā, gan savu ekonomiku struktūrā, nācies izjust šos svārstību ciklus ne vienu reizi vien. Tomēr tās ir spējušas pielāgoties, apliecinot savu ekonomiku noturību.

Arī pēdējo gadu laikā, sastopoties ar pandēmijas un globālo saspīlējumu izraisītām sekām: piegāžu ķēžu pārrāvumiem, energoresursu un pārtikas dārdzības izraisīto inflācijas kāpumu, globālā pieprasījuma samazināšanos un aktīva agresora tuvo klātbūtni, Baltijas valstis ir spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šajā laikā ekonomikas rādītāji bijuši pārsteidzošu kontrastu pilni. Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija pieredzēja recesiju, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju. Jaunākie rādītāji sniedz pozitīvāku skatu, liekot domāt, ka vājās ekonomiskās aktivitātes periods tuvojas beigām – ekonomikas cikli izlīdzināsies. Ekonomika visās Baltijas valstīs stiprinās un svārstības varētu nomainīt mērena izaugsme, ko varētu sekmēt zemākas aizņemšanās izmaksas un pat neliels algu kāpums, kas kopā ar patērētāju optimisma atjaunošanos un eksporta un ražošanas rādītāju uzlabošanos sniegs lielāku atbalstu ekonomikai.

Nule kā noslēgušies SIA “Rīgas nami” pārvaldītā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumta metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi.

Līdz ar to atjaunotais Sakņu paviljons varēs atvērt durvis tirgotājiem un apmeklētājiem, lai jau pavisam drīz nepieciešamajiem remontdarbiem nodotu nākamo no pieciem vēsturiskajiem paviljoniem.

Sakņu paviljons nebija pieejams kopš 2022. gada sākuma, kad vēja brāzmas atplēsa daļu tā jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024. gada aprīlī, taču pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus.

Sakņu paviljona jumta seguma nomaiņas un metāla konstrukciju pastiprināšanas darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā. Kopējās remontdarbu izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro, tostarp 709 tūkstoši eiro jumta seguma nomaiņai un 612 tūkstoši eiro jumta konstrukciju pastiprināšanai.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji Latvijā turpina stabili augt, un valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajā konferencē "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" teica Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt," teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. "Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā," teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Šonedēļ Latvijā viesojas augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Turcijas, kuru pārstāv Aidanas (Aydın) Rūpniecības un Tirdzniecības kamera, Turcijas goda konsuls Latvijā Olgu Hikmet Korkmaz, kā arī pārstāvji no septiņiem nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas inženierijas, pārtikas rūpniecības, atjaunīgās enerģijas, ķīmijas, informācijas tehnoloģiju un citās uzņēmējdarbības nozarēs.

“Latvija ir atvērta starptautiskai sadarbībai un investīcijām, un mēs augstu vērtējam uzņēmēju vēlmi attīstīt savu darbību mūsu valstī. Ekonomikas ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai ikviens investors Latvijā saņemtu visaptverošu atbalstu — gan no valsts pārvaldes institūcijām, gan politiskā līmenī. Redzam, ka aizvadītajā gadā Turcijas tiešās investīcijas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 26%, sasniedzot 31 miljonu eiro. Mēs esam gatavi ne vien sadarboties, bet arī aktīvi pārstāvēt un aizstāvēt uzņēmumu intereses, veidojot ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu vidi uzņēmējdarbībai Latvijā,” atklājot vizīti uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

Mūsdienās daudzi uzņēmēji sastopas ar apgrozāmo līdzekļu aprites problēmām ikdienas darbā. Dažkārt rodas situācija, kad rēķins jāapmaksā jau šodien, bet finansiālās iespējas to izdarīt būs tikai pēc pāris nedēļām, jo sadarbības partneris, kuram izrakstīts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem/precēm to apmaksās pēc, piemēram, 60 dienām.

Tāpat ir situācijas, kad plānots lielāks iepirkums, bet nepieciešamais finansējuma apmērs ir nepietiekošs, lai to veiktu. Bet citkārt uzņēmējiem ir mērķis iegādāties transporta līdzekļus vai nekustamo īpašumu uzņēmuma izaugsmei.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotais vebinārs atklāj, kādas ir uzņēmēju iespējas piesaistīt finansējumu un kādi ir nosacījumi starp alternatīvajiem finansētājiem.

“Mums ir svarīgi uzņēmējus iepazīstināt ar iespējām viņu uzņēmumu attīstībai. Risinājumu varam rast jebkurā situācijā, kad ir nepieciešams papildu finansējums, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz pat lieliem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams piesaistīt investīcijas. Kopā Baltijas valstīs mums ir 70 partneri, kas var piedāvāt alternatīvo finansējumu,” stāsta Ieva Zabrauska-Gailīte, Altero.lv biznesa attīstības vadītāja.

Latvijas olu lielražošanas pamatakmens ir lielākā nozares uzņēmuma AS Balticovo investīcijas pēdējo 20 gadu laikā, kas ļāva piemēroties jaunajiem tirgus apstākļiem un īstenot sekmīgu izaugsmi, tādējādi vēl vairāk nostiprinot līdera pozīcijas tirgū.

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur atšķirībā no daudzām citām nozarēm nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai palielinātu apjomus, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks, lai jaunputni izaugtu par dējējvistām, kuras tad arī dēs olas. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt un līdz ar to arī ātri ļoti reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām. Olu ražošanas lielvalsts statusu Latvijai nodrošina lielākais olu ražotājs AS Balticovo, kura pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā (1972. gadā).

Valdība ir apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem”, kas veicinās eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, īpaši aizsardzības industrijas izaugsmi – paātrinot ārvalstu darbaspēka piesaisti un nekustamo īpašumu projektu attīstību.

Noteikumu projekts kalpo kā mērķtiecīgs instruments investīciju piesaistei, eksporta veicināšanai un drošības industrijas izaugsmes stiprināšanai.

"Šis mehānisms nodrošina būtisku administratīvā sloga mazināšanu gan valsts pārvaldes, gan komersantu pusē. Minētie publiskie pakalpojumi ietver komersantu nekustamo īpašumu attīstībai nozīmīgus pakalpojumus, piemēram, būvju un zemes kadastrāla uzmērīšanu, ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī, tādus pakalpojumus, kas attiecas uz atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaisti, kā piemēram, D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana," stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Noteikumu projekts nosaka mehānismu, kas nodrošina piekļuvi valsts un pašvaldību publiskajiem pakalpojumiem prioritārā kārtībā un termiņā. Atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumam, ja valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām un pakalpojums netiek piedāvāta paātrinātā kārtībā par papildu samaksu, “zaļā koridora” ietvaros pakalpojumu sniedz vismaz divas reizes īsākā termiņā, nemainot nosacījumus attiecībā uz maksu par pakalpojumu.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 89,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 13,6% un bija 3,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums 2024.gadā pārsniedza budžetā plānoto, taču, lai gan iepriekšējo gadu būtiskā inflācija pērn galvenajos realizācijas tirgos tika strauji bremzēta, pieaugošās zivju izejvielu cenas un fiksēto izmaksu pieauguma inerce neļāva "Karavela" sasniegt plānotos peļņas rezultātus.

Vadības ziņojumā minēts, ka šī tendence saglabājās visu 2024.gadu, tāpēc koriģēti vadības izvirzītie uzdevumi, par primāro mērķi saglabājot augstus kopējos ražošanas un pārdošanas apmērus.

Kompānijā 2024.gadā saražoja 99 miljonus konservu kārbu un 1473 tonnas kulinārijas produkcijas. Kompānijā saražotā produkcija eksportēta uz 43 valstīm. Eksports pērn veidoja 89% no uzņēmuma pārdošanas apmēra.

Latvijas galvaspilsētā Rīgā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) 70 miljonu eiro aizdevumu pašvaldības komunālo pakalpojumu sniedzējam SIA "Rīgas ūdens" notiks pilsētas ūdensapgādes tīkla modernizācija un paplašināšana, informē EIB.

Šis uzņēmums, kas apkalpo vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju, izmantos EIB piešķirto kredītu, lai ierobežotu dzeramā ūdens noplūdes, mazinātu vides piesārņojuma draudus, atjaunotu vai modernizētu ūdensapgādes un kanalizācijas caurules gandrīz 60 km garumā un ierīkotu jaunas caurules 27 km garumā.

"Rīgas ūdens", kas ir lielākais dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, arī uzlabos tīkla spēju savākt lietusūdeni un palielinās atjaunīgās enerģijas izmantošanu notekūdeņu attīrīšanas iekārtā. EIB finansējums sedz 41% no projekta izmaksām, un projektu plānots pabeigt līdz 2028.gadam.

"Šīs investīcijas apliecina mūsu apņemšanos nodrošināt vides aizsardzību un klimatrīcību Latvijā," tā šodien norādīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros) Rīgā, kur viņš arī parakstīja finansējuma līgumu. "Mēs uzlabojam Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sniedzam ieguldījumu ilgtspējīgā valsts nākotnē."

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Šodien pēcpusdienā, proti, plkst.17 sāksies iepriekšēja balsošana pašvaldību vēlēšanās, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējā balsošana šodien sāksies kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Tāpat, kā vēlēšanu dienā, arī iepriekšējās balsošanas laikā vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirkņi pirmdien, 2.jūnijā, strādās no plkst.17 līdz plkst.20, otrdien, 3.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, trešdien, 4.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.17 līdz plkst.20, ceturtdien, 5.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, bet piektdien, 6.jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst.12 līdz plkst.15.

Tāpat no šodienas līdz sestdienai plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis būtiski neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī pašvaldību vēlēšanu dienā, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā savā pašvaldībā.

Lai virzītos uz priekšu, visiem ir jāairē vienā virzienā, uzskata Ivo Ālmanis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītājs Baltijā.

Biznesu varētu pielīdzināt komandu sportam - ikvienam uzņēmumam ir jāstrādā kā vienotam mehānismam, kurā katrs darbinieks dabīgi papildina viens otru, izceļot savas spēcīgās puses un notušējot trūkumus, domā I.Ālmanis. Viņš uzskata, ka veiksmīgākie uzņēmumi vienmēr ir tie, kuros pastāv vienota izpratne par lietām un procesiem - gan vadības un projektu līmenī, gan katrā nodaļā un departamentā. Savstarpējai uzticībai un redzējumam ir izšķiroša loma jebkuras kompānijas attīstībā, tāpēc līderim ir jānodrošina tādi apstākļi, kuros komanda spēj būt uz viena viļņa, pārliecināts ir I.Ālmanis.

Iemācās programmēt

Tā kā abi mani vecāki bija pedagogi, skolas laikos arī es vēlējos savu profesionālo karjeru saistīt ar šo jomu, atminas I.Ālmanis. “Šobrīd laiku pa laikam iejūtos lektora ādā, tāpēc gribētos teikt, ka zināmā mērā šo savu bērnības ieceri esmu piepildījis. Šādā veidā man ir iespēja dalīties ar savām zināšanām un sniegt pievienoto vērtību nozarei, kurā darbojos. Jāsaka, ka deviņdesmitajos gados, kad nopietni sāku izvērtēt savas karjeras iespējas, IT joma Latvijā nebija pārāk attīstīta, tāpēc brīdī, kad sāku šajā sfērā darboties, man nebija ne mazākās nojausmas par to, ar kādiem rīkiem strādāšu nākotnē. Savulaik domāju, ka tādu tehnoloģiju attīstību es savā dzīvē nekad nepiedzīvošu, taču šobrīd nozare ir tik strauji augusi, ka šie rīki kļuvuši par mūsu ikdienu,” stāsta I.Ālmanis, kurš pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Universitātē, lai apgūtu datorzinātnes.

Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmējiem jāspēj pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, norāda Ruslans Aizbalts, drošības sistēmu un inženiertehnisko risinājumu projektēšanas un izbūves kompānijas Goodman Group valdes priekšsēdētājs.

Latvijas biznesa vidē trūkst drošības sajūtas – uzņēmēji nevar būt pārliecināti ne par banku sistēmu, ne piegādēm, ne ģeopolitisko situāciju, teic R. Aizbalts. Mēs varam salikt plānus, taču nespējam paredzēt nākotni, tāpēc spēja pielāgoties mūsdienās biznesa attīstībā spēlē daudz lielāku lomu nekā jebkad agrāk, norāda R. Aizbalts, piebilstot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir ne tikai stratēģiska vadība un finansiālie resursi, bet arī spēcīga un motivēta komanda. Uzskatu, ka aptuveni 80% no panākumiem veido tieši komandas darbs, jo neviena stratēģija nav dzīvotspējīga bez cilvēkiem, kuri ar pārliecību, kompetenci un entuziasmu to īsteno ikdienā, spriež Goodman Group valdes priekšsēdētājs.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir cilvēki, kuri ir ieinteresēti strādāt, augt, attīstīties un pastāvēt par savu ideju, uzskata Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere.

Veiksmīga rezultātu sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja komandā valda vienots redzējums, skaidri definēti mērķi un atklāta, savstarpējā cieņā balstīta attieksme - gan pašiem pret sevi, gan citiem, domā J.Kiseļova, uzsverot, ka lielu lomu biznesa veiksmes stāstā spēlē arī pieredze, kā arī spēja izprast cilvēkus. Tāpat svarīga ir arī prasme paraudzīties uz situācijām no dažādiem skatpunktiem, kā arī nepieciešamības gadījumā būt elastīgiem, iedziļināties un mainīties atbilstoši ārējiem apstākļiem, atzīmē Colliers Baltics partnere.

Mācās atbildību

Skolas laikos mans lielākais sapnis bija kļūt par advokāti, atminas J.Kiseļova. “Skatījos amerikāņu filmas un apbrīnoju, kā šīs valsts juristi un advokāti strādā tiesā. Tā man šķita kā viena liela un aizraujoša izrāde - liecinieki, pierādījumi, tiesnesis, pārliecinošas aizstāvības runas. Arī es vēlējos būt daļa no šī procesa, tolaik pat vēl neapzinoties, ka Latvijā viss notiek citādi. To patiesībā es sapratu diezgan vēlu - laikā, kad jau studēju universitātē. Neraugoties uz to, advokāta profesija mani joprojām ļoti saistīja, tāpēc mācības turpināju ar pilnu pārliecību, ka mana nākotnes karjera būs saistīta tieši ar jurisprudenci un tieslietām. Esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš, ja pieņem kādu lēmumu, iet līdz galam. Tā bija arī ar studijām - es vēlējos pabeigt iesākto un pierādīt sevi šajā jomā,” stāsta J.Kiseļova, kura savas darba gaitas sāka jau 16 gadu vecumā.