Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.

Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.

“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem, lai gan iepriekš līgumu slēgšanas prakse bija uz 10 gadiem.

Asociācija vērš uzmanību, ka īstermiņa darbības līgumi nozīmēs, ka pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiesti izmantot vecus dažādu marku autobusus, kas palielina ekspluatācijas izmaksas, samazina uzticamību un nerisina CO2 izmešu problemātiku.

Nozare ir neizpratnē par kārtējo, nu jau ceturto reformu kopš 2009.gada sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Aprēķini rāda, ka līgumiem ar termiņu mazāku par 7 gadiem kapitāls nepaspēj vienmērīgi amortizēties, un viena kilometra izmaksas pieaug par 15–25 % salīdzinājumā ar 10 gadu līgumu.

“Ja īstermiņa līgumi ir iepirkumu nākotne, tad tas nav pareizais ceļš! Turklāt šāda pieeja nav diskutēta ar nozari! Tas nozīmē, ka valsts atkāpjas no prasības par jaunākiem ekspluatācijā autobusiem. Ar šādu rīcību tā spiež nozari atgriezties pie daudz vecāka izlaiduma gada autobusiem, mainot kārtējo reizi savu viedokli. Pasažieru pārvadājumos bija svarīgi nodrošināt ilgtermiņa līgumus, lai pārvadātāji pārietu uz pēc iespējas jaunākiem autobusu modeļiem, ņemot tam ilgtermiņa aizdevumus. Mēs kā nozare esam rēķinājušies ar prognozējamību un nosacījumiem, par kuriem vienojāmies 2019.gadā laika posmam 2021. – 2030.gads. Šāds lēmums par īstermiņa līgumiem neuzlabo situāciju nozarē un ir pret iedzīvotāju interesēm – zūd motivācija investēt videi draudzīgos autobusos, pasažieru komforta uzlabošanā, kā arī modernās informācijas un biļešu pārdošanas sistēmās,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāju zaudējumi šogad varētu sasniegt kopumā 6,95 miljonus eiro, norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

LPPA ir nosūtījusi Saeimas politisko partiju frakcijām aicinājumu tikties ar reģionālajiem pārvadātājiem, lai rastu risinājumu ilgstoši nepietiekamam valsts finansējumam, kas var veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukumus reģionos.

Asociācijā skaidro, ka pārvadātājiem kopš 2022. gada Krievijas kara izraisīto izmaksu kāpuma dēļ būtiski pieaugusi pakalpojuma pašizmaksa. Attiecīgi šogad pārvadātāju, ar kuriem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, prognozētie zaudējumi varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro.

Ošenieks uzsver, ka situācijas nerisināšanas gadījumā sekas varētu iestāties tuvāko mēnešu laikā. Viņš uzsver, ka kopīgais mērķis ir saglabāt drošu, kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko transportu reģionu iedzīvotājiem, tomēr pēdējo trīs gadu laikā ārkārtējie un neparedzamie apstākļi ir radījuši situāciju, kad faktiskās izmaksas būtiski pārsniedz valsts finansējumu.