Jaunākais izdevums

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.

Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.

“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka Sabiedriskā transporta padome, apstiprinot plānoto maršrutu tīkla apjomu nākamajam gadam reģionālās nozīmes maršrutos (kilometros), paredz, ka maršrutu tīkla apjoms nevar mainīties vairāk par 5 %, izņemot gadījumu, ja izmaiņas maršrutu tīklā ir nepieciešamas sociālo un ekonomisko izmaiņu dēļ, piemēram, būtiskas pasažieru plūsmas izmaiņas.

Iekļaušanās nepietiekamā valsts bāzes budžeta finansējumā nav ne sociāli, ne ekonomiski apstākļi, kas ļauj pārkāpt MK noteikumu prasības. Tāpat arī attiecībā pret 2023, 2024 un 2025.gadu nav vērojamas būtiskas pasažieru plūsmas izmaiņas. Vienīgais aspekts, ko saredzam šādu lēmumu īstenošanā, ir graut sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

Asociācija norāda, ka uzņēmēji, saskaņā ar līgumiem bija rēķinājušies ar iespējamo 10% maršrutu samazinājumu 10 gadu laikā, kas būtu pakāpeniska pielāgošanās jaunajai situācijai, bet ne tik drastisku un pēkšņu samazinājumu gada vai divu laikā. “Valsts no savas puses ilgtermiņa līgumos bija paredzējusi augstas prasības, pretī nodrošinot prognozējamību 10 gadu garumā. Pasažieru pārvadātāji no savas puses bija rēķinājušies ar noteiktu maršrutu noslodzi, plānojumu, reisu skaitu un pārvadāto pasažieru skaitu. Šobrīd tas viss būs jāpārrēķina un jāpārplāno, lai nodrošinātu maksimālu atdevi un ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus. Kas tos atlīdzinās pārvadātājiem, ja jau šobrīd valsts nespēj kompensēt straujo izmaksu kāpumu?” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Slēdzot līgumus, pārvadātāji bija rēķinājušies ar valsti kā uzticamu sadarbības partneri, bet jaunā situācija rada nedrošību par ilgtermiņa politikas plānošanu un īstenošanu valstī. Turklāt galvenais cietējs būs iedzīvotāji, kas izmanto reģionālās vietējās nozīmes sabiedrisko transportu un kuriem būs jārēķinās ar būtiskām neērtībām, vai kuru nokļūšanai no vienas vietas uz citu būs jāmeklē alternatīvi veidi, un daudzviet tas būs tikai privātais transports, kas ne visiem būs pieejams.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu nozares konkurētspēju, Igaunija atjauno atbalsta programmu pasažieru prāmju kompānijām, paziņoja Igaunijas Klimata ministrija.

Kā informēja ministrija, sākotnēji programma būs spēkā līdz šā gada beigām un tai piešķirti divi miljoni eiro.

Pasažieru prāmju atbalsta programma tika izveidota 2020.gadā Covid-19 pandēmijas laikā, kad robežu slēgšanas dēļ tika apturēta regulārā prāmju satiksme. Pēdējie šīs programmas maksājumi tika veikti 2023.gada trešajā ceturksnī.

"Lai gan pandēmija ir beigusies, kompāniju darbības apmērs pagaidām nav pilnībā atguvies un sektoru joprojām ietekmē neskaidrība saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā," teica Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

"Pasažieru pārvadājumi Igaunijai ir stratēģiski svarīga nozare, tāpēc ir jānodrošina tās darbība arī sarežģītos ekonomiskos apstākļos," piebilda Leiss. "Pasažieru jūras pārvadājumu uzņēmumi nodrošina darbavietas tūkstošiem cilvēku, ir nozīmīga tūrisma nozares daļa un nodrošina preču un cilvēku pārvietošanos starp Igauniju un kaimiņvalstīm," ministrs paskaidroja.

Eksperti

Tranzīts ir miris. Lai dzīvo loģistika!

Laurins Kuzavs, SIRIN Development izpilddirektors,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Transports un loģistika

FlixBus: Pārvadājumu apmērs ar tālsatiksmes autobusiem palielinās

LETA,26.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja salīdzina laiku pirms un pēc pandēmijas, pārvadājumu apmērs ar tālsatiksmes autobusiem ir palielinājies, intervijā sacīja starptautiskā pasažieru pārvadātāja "FlixBus" vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans.

Vienlaikus viņš piebilda, ka joprojām ir ļoti grūti precīzi novērtēt izmaiņas, jo satiksmi ietekmēja arī karš Ukrainā un bēgļu plūsma, kā arī pirms un pēc pandēmijas ir nedaudz mainījusies klientu bāze.

Lemans norādīja, ka īpašs bija pirmais gads pēc pandēmijas, jo pēc diviem gadiem, kuros īsti nevarēja ceļot, cilvēki pastiprināti gribēja doties braucienos, turklāt bija arī ietaupījusies nauda, kuru parasti tērēja ceļojumiem un izklaidei.

"Šī tendence ir lejupejoša, jo it īpaši šajā Eiropas reģionā visus mūs pēc tam skāra arī augstā inflācija, kas samazina tēriņus. Tāpēc es teiktu, ka pieprasījums tagad ir nedaudz mērenāks nekā gadu pēc Covid-19 pandēmijas, bet lielāks, nekā tas bija pirms pandēmijas," sacīja Lemans.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Latvijas taksometru tirgū ir optimāla, norāda "Bolt" operāciju vadītājs Latvijā Mārcis Baķis, komentējot Latvijas taksometru nozares apgalvojumu par Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Viņaprāt, situācija ir optimāla, jo tirgū līdzdarbojas gan tradicionālie taksometru uzņēmumi, gan digitālās platformas, turklāt ikvienam pārvadātājam ir iespēja izvēlēties piemērotāko darbības modeli.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pasažieru pārvadājumu nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - digitālās platformas kļūst par jauno standartu, jo tās nodrošina ērtu un caurskatāmu pakalpojumu, kā arī ļauj pasažieriem izsekot izmaksām un norēķināties bezskaidras naudas veidā, samazinot ēnu ekonomikas riskus, kas vēsturiski ir bijusi aktuāla problēma nozarē.

"Runājot par izmaksu atspoguļošanu konkrēti "Bolt" platformā, klientam noslēdzot braucienu ar kādu no partneršoferiem, brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu," skaidroja Baķis.