Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Čehijas valdība ceturtdien prezentēja plašu nodokļu un pensiju sistēmas reformu, lai apturētu valsts parādsaistību pieaugumu, ko veicinājusi koronavīrusa pandēmija un karš Ukrainā.

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala norādīja, ka šīs reformas mērķis ir ievērojami apturēt valsts parādsaistību kāpumu un nodrošināt ilgtspējīgu pensiju sistēmu.

2019.gadā pirms pandēmijas izplatības Eiropā Čehijas parādsaistības veidoja 28,3% no iekšzemes kopprodukta, bet pērn tās sasniedza 42,6%.

Valdība apņēmusies samazināt izdevumus valsts pārvaldes sektorā un subsīdijas, kā arī no 2024.gada palielināt nekustamo īpašumu un uzņēmumu ienākumu nodokļus.

Tāpat Čehija ieviesīs izmaiņas pensionēšanās vecuma palielināšanai. Čehijas nodarbinātības un sociālo lietu ministre Mariana Jurecka sacīja, ka pensionēšanās vecums no 2025.gada tiks noteikts, balstoties uz paredzamo iedzīvotāju dzīves ilgumu. Šobrīd pensionēšanās vecums Čehijā ir 64 gadi.

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir vien 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir gana ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.

Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji vēl joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumu apmērs veicina jaunu dalībnieku interesi par šo tirgu, nākamajā gadā varam sagaidīt pārvaldīšanas komisiju samazinājumu, kā arī klientiem varētu būt pieejami pensiju plāni, kas akcijās ļautu ieguldīt līdz pat 75% no līdzekļiem

To intervijā DB atklāj Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs. «Informatīvajā telpā aizvien biežāk ir dzirdami tādi izteicieni kā «tuvojas demogrāfiskā katastrofa» un «vecumdienu apokalipse», taču es neesmu šādu epitetu piekritējs,» atzīst I. Arefjevs.

Kā Latvijas pensiju sistēma izskatās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Mūsu sabiedrība nenoliedzami pakāpeniski noveco. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī citur Eiropā, taču Baltijā situāciju pasliktina tas, ka daudzi jaunieši aizbrauc strādāt uz citām valstīm. Jā, objektīvi raugoties, mums ir nepietiekama pensiju kapitāla problēma, bet tas nebūs smagākais brīdis Latvijas vēsturē. Turklāt šāds liktenis draud visai Eiropai – daudzas attīstītās valstis jau ir saskārušās ar to, kamēr mums vēl ir laiks meklēt risinājumu.

Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un sešu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, informēja Labklājības ministrijā.

Pērn pensionēties varēja personas, kuras sasniegušas 63 gadu un trīs mēnešu vecumu.

Vienlaikus personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, proti, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Šogad pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un sešu mēnešu vecumu.

Kā ziņots, no 2014.gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās. Ik gadu tas palielinās par trīs mēnešiem līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Latvijas darba tirgus nāksies atvērt ārvalstu strādājošajiem, jo mūsu valstī trūkst darbinieku, šorīt intervijā TV3 vērtēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs uzsvēra, ka jau pašlaik Polijas un Igaunijas kompānijas izmanto iespējas un "de facto" apgādā dažādas Latvijas ekonomikas nozares ar darbiniekiem no ārvalstīm, bet nodokļi par viņiem aiziet ārpus Latvijas valsts budžeta. Arī tad, ja Latvijā nebūtu 6000 - 8000 Ukrainas bēgļu, valstī būtu jūtams liels darbinieku iztrūkums, atzīmēja politiķis.

Lemjot par darba tirgus atvēršanu, valstij jāvērtē, kādi tieši nodarbinātie ir vajadzīgi, uzsvēra ministrs un atkārtoja no Zaļo un zemnieku savienības izskanējušo ideju darba tirgus plānošanā savienot Ekonomikas un Labklājības ministriju darbu, koncentrējot to vienā ministrijā.

Runājot par pirmajiem paveiktajiem darbiem ministrijā, Augulis izcēla jaunās koalīcijas vienošanos atjaunot piemaksas pie pensijām par nostrādātajiem gadiem. Viņš atkārtoja, ka atbalsta pensiju indeksāciju divreiz gadā, taču konkrēta risinājuma izvēle vēl esot detalizēti jāvērtē.

Sagaidāms, ka piektdien Francijā turpināsies plaši apgrūtinājumi ikdienas dzīvē saistībā ar valsts mēroga streikiem, ziņo BBC.

Kā vēstīts, darbinieki no visdažādākajām nozarēm protestē pret pensiju reformām.

Ceturtdien ielās izgāja vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, vairākās pilsētās notiekot arī vardarbīgām sadursmēm.

Piektdien gaidāmi traucējumi gan dzelzceļa, gan aviosatiksmē, jo darbosies tikai neliela daļa galvaspilsētas transporta sistēmas.

Darba ņēmējus sadusmojis prezidenta Emanuela Makrona plāns ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju shēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Oktobra vidū pār Eiropu nobira statistiķu (Eurostat) vēstījums par reģiona demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan tas nekāds lielais jaunums vairs nav - kopumā nekas iepriecinošs. Eiropa turpinās kļūt arvien sirmāka, un tam būs ietekme uz daudz un dažādiem procesiem.

2019. gada sākumā Eiropas Savienībā bijis 101,1 miljons sirmgalvju (cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem), kas ir piektā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita. Pašreizējā līkņu zīmēšana nākotnē liecina, ka šis īpatsvars 2050. gadā pietuvosies 30%. Cilvēki pamatā dzimst mazāk un dzīvo ilgāk.

Latvija vairākos šādos rādītājos ir gluži vai flagmane – ne tajā pozitīvajā ziņā. Te no 1990. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits sarucis par gandrīz 750 tūkstošiem, un 2018. gadā pie mums bija vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropas Savienībā (7,5 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem); lai arī Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits rūk kopš 1990. gada, gan Lietuvā, gan Igaunijā krituma temps ir stabilizējies. Nepatīkami ir tas, ka no Latvijas turpina emigrēt cilvēki darbspējas vecumā. Valdot šādam fonam, arī Starptautiskais Valūtas fonds runājis, ka mūsu valsts līdz 2050. gadam var zaudēt vēl aptuveni trešo daļu no sava darbaspēka. Tādējādi aiz kalniem vairs nav situācija, kad uz vienu strādājošo te būs viens pensionārs. Nebūs cilvēku, būs grūtāk sazīmēt arī valsti - pareizāk sakot, te būs jāstūrē sirmgalvju bariņš, kuram būs grūti atņemt agrāk solīto. Tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, ir milzīgs sasniegums. Tiesa gan, pastāv risks, ka ilgāka dzīvošana nenāks komplektā ar dzīves kvalitāti.

Mēs dzīvojam laikā, kurā sabiedrība noveco. Arī Latvijā, tāpat kā citās pasaules labklājības valstīs, pieaug vidējais mūža ilgums un līdz ar to palielinās pensionēšanās vecums.

Šodienas strādājošie pēc 63 gadu vecuma sliekšņa pārkāpšanas vairs nevar rēķināties ar mierīgu atpūtu, rušinoties dārzā un rūpējoties par mazbērniem. Diemžēl vai par laimi, jāstrādā būs ilgāk. Daudz nozīmīgāki kļūst arī pašu iedzīvotāju ieguldījumi uzkrājumu veidošanā, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz valsts nodrošināto pensiju, ar kuru, visdrīzāk, nepietiks iepriekšējās dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Individuālu uzkrājumu veidošanas nepieciešamību paredz arī Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma.

Par piemērotāko metodi uzkrājumu veidošanā un pārtikušu vecumdienu nodrošināšanā jādomā savlaicīgi. Tas nozīmē – jau tagad. Sabiedrības pārmaiņu radītās sekas draud ar pieaugošu sociālo nevienlīdzību, jo tagad strādājošie, maksājot kredītus, dzīvojot šodienai un atliekot uzkrājumu veidošanu uz vēlāku laiku, var nepaspēt izveidot būtiskus iekrājumus līdz vecumdienu sasniegšanai. Šīs paaudzes var attapties vēl drūmākā finansiālā stāvoklī nekā šodienas pensionāri – īpaši tie, kas nevarēs atļauties pensionēties, taču veselības problēmu vai citu apsvērumu dēļ arī nespēs turpināt pilnas slodzes darbu. Tāpēc ir svarīgi, lai vēlme un motivācija veidot uzkrājumus rodas līdz ar darba gaitu sākšanu. Kādam tās ir regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī, citam uzkrājošā apdrošināšana vai ieguldījumi fondos un akcijās. Galvenais, lai vienīgais «plāns» nākotnei nebūtu laimests loterijā.

Konservatīvie pensiju plāni saviem investoriem Latvijā zaudējuši kaudzi naudas. Tas ir, nemaz nerunājot par šī brīža vairāk nekā šausmīgā visu krājēju bieda un ienaidnieka – inflācijas – nodokli.

Šī gada pirmajā pusē bedrē vēlās cenas pasaules lielākajos akciju tirgos. Turpinoties vasarai, akciju cenas atguvušās, lai gan pārliecību, ka šis pieaugums būs noturīgs, diez vai uz visu ekonomikas un ģeopolitisko problēmu fona var raksturot kā ļoti spēcīgu. Centrālajām bankām sākot karot ar inflāciju, augstāk ceļojušas arī parādu procentu likmes.

Ja, piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušā gada nogalē bija negatīvs un atradās pie -0,4% atzīmes, tad tagad tas atrodas pie 1,32%. Savukārt ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,4% virs 3% līmeņa. Ja obligāciju ienesīgums aug, tad sarūk šo vērtspapīru cena. No šī visa var secināt, ka bijis maz vietu, kur no cenu krituma šogad noslēpties.

Jau kādu laiku jauniešu krāšanas paradumi industriāli attīstītajās Rietumvalstīs rada pamatu zināmām bažām. Dažādas aptaujas un dati atklāj, ka jaunākās paaudzes uzkrājumiem neatvēl pietiekamus līdzekļus. Tāpat to gaidas attiecībā uz nākotni mēdz būt krietni vien pārspīlētas.

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma TD Ameritrade aptaujas rezultāti (tajā tika aptaujāti vairāk nekā 1500 ASV Millennials paaudzes pārstāvji) liecina, ka puse no jaunajiem cilvēkiem pauž pārliecību, ka kādā brīdī kļūs par miljonāriem.

Sevišķi izplatīta šāda pārliecība bijusi jauno vīriešu vidū, kur par miljonāru plāno kļūt katrs septītais no 10 aptaujātajiem. Turklāt, ja ar to vēl nepietiek, mediānas vecums, kādā aptaujas respondenti plāno pensionēties, ir 56 gadi. Tiek norādīts, ka šajā pašā laikā jaunieši paredz, ka tie savām vecumdienām sāks uzkrāt 36 gadu vecumā (un šajā pašā laikā - vēl jāpaspēj kļūt par miljonāriem).

Šādi plāni - 20 gadu laikā sakrāt pilnvērtīgām vecumdienām - uzskatāmi par ļoti ambicioziem. Pēc SVF prognozēm, jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt aptuveni viens pensionārs. Demogrāfi daudzās pasaules valstīs bija pieņēmuši, ka dzīves ilguma pagarināšanās attīstītajās valstīs ar laiku zaudēs apgriezienus. Tomēr līdz ar medicīnas tehnoloģiju attīstīšanos tā nav noticis. Tāpat arī attīstības valstīs, augot dzīves līmenim un uzlabojoties veselības aprūpei, dzīves ilgums pieaug. Valdot šādam fonam, nekas cits neatliek kā paaugstināt pensionēšanās vecumu, paaugstināt nodokļus un samazināt piešķirto labumu apjomu. Jārēķinās gan, ka valstiskā līmenī lēmumi, kas kaut vai daļēji risina šīs problēmas, politiski ir un būs ļoti sarežģīti – vecāka gada gājuma cilvēku īpatsvars Rietumvalstu sabiedrībā kļūst arvien lielāks. Jānorāda, ka par Millennials jeb Y paaudzi parasti tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā no 1980. līdz 2000. gadam. Šī paaudze tradicionāli tiek saistīta ar spēju ļoti veiksmīgi pielāgoties tehnoloģijām, kam attiecīgi ir arī ietekme uz šīs paaudzes ieguldīšanas paradumiem.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.