Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.

Tam visam ir sava loģika, jo Latvijai, tāpat kā citām visaptverošās aizsardzības valstīm, valsts noturības un aizsardzības pasākumos ir jāiesaista visa sabiedrība. Praksē iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem pašu spēkiem izdzīvot krīzē 72 stundas vai pat septiņas līdz desmit dienas, līdz atnāk palīdzība. Pastāvot šādām noteiktām prasībām iedzīvotājiem, rodas jautājums: vai līdzīgas prasības ir arī uzņēmējiem un iestādēm?

Vai uzņēmumi krīzē spētu turpināt darboties trīs līdz septiņas dienas tieša valsts apdraudējuma gadījumā – izdzīvot 72 stundas pašu spēkiem? Daļa no organizācijām, vispirms jau kritiskās infrastruktūras dalībnieki, noteikti spētu turpināt darboties arī krīzē, jo no kritiskās infrastruktūras organizācijām tiek prasīts izstrādāt darbības nepārtrauktības plānus rīcībai krīzes situācijās. Šai Ziemeļvalstīm raksturīgajai krīzes vadības pieejai fokusā ir kritisko funkciju nodrošināšana ar plānošanas pieņēmumu, ka tad, ja tiks nodrošināti kritiskie pakalpojumi (elektroenerģija, sakari un internets, ūdens piegāde u.tml.), privātais sektors spēs adaptēties un nodrošināt darbu arī krīzē. Līdzīgi tas notika COVID–19 laikā vai šobrīd – Ukrainā, kara laikā. Cits jautājums, vai gatavības un darbības nepārtrauktības prasības, tostarp cik dienas būtu jāspēj darboties pašu spēkiem, ir vienādas vai vismaz sinhronizētas starp visiem kritiskās infrastruktūras objektiem? Vai līdzvērtīgas 72 stundu gatavības prasības ir arī minēto kritiskās infrastruktūras objektu apakšuzņēmējiem un partneriem, no kuriem tieši atkarīgs kritiskās infrastruktūras darbs?

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Noslēdzoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) jaunā Infekciju un plaušu slimību korpusa būvniecības iepirkumam 2025. gada 18. februārī, saņemti četri pieteikumi no Latvijas būvniecības uzņēmumiem un to apvienībām.

Pretendentu aktīvā interese sniedz iespējas efektīvi turpināt darbu pie Nākotnes slimnīcas koncepta ieviešanas, kas ietver modernas un arvien efektīvākai ārstniecībai piemērotas telpas un tehnoloģiskos risinājumus, stiprinot pašreizējo profesionāļu komandu un pārvaldību, kā arī piesaistot un motivējot jaunus talantus ilgtermiņa sadarbībai.

Austrumu slimnīcas izsludinātajā publiskā iepirkuma procedūrā par jaunā infekciju un plaušu slimību korpusa būvdarbiem saņemtie pieteikumi apliecina, ka projekta virzība tiek turpināta, lai noteiktajā termiņā realizētu noteiktu darbu apjomu un efektīvi izmantotu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Aizvadītā gada eksporta nozaru ceļš bija celmu lauks – kopējais pieaugums bija lēns uz iepriekšējās desmitgades snieguma fona. Krīzē nonāca nozares, uz kurām ierasti paļaujamies kā uzticamām izaugsmes virzītājām, piemēram, kritās biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, secināts Luminor ekonomista Pētera Strautiņa reģionu ekonomiku pētījumā.

Tomēr reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad veidojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Tas atspoguļojas arī P.Strautiņa pētījumā, kas rāda, kā eksporta ienākumi “nogulsnējas” dažādās pilsētās un novados.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas ir atšķirīgas, tāpēc to salīdzinošo sniegumu ietekmē vadošo nozaru noieta tirgu dinamika. Taču ir pašvaldības, kas spītē liktenim. To pērn spēja Smiltenes novads, uzvarot pašvaldību eksporta ekonomiku sacensībā, par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērno gadu var raksturot kā viduvēju. Vidējo pieauguma tempu divkārt pārsniedza arī Alūksnes novads ar tā izteikti “mežaino” ekonomiku. Tā nav nejaušība – abi novadi pērn bija sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpināja baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – paveikto ražošanas jaudu palielināšanā un jaunu produktu radīšanā. Savukārt skatot, kurās pašvaldībās tika panākts lielākais eksportējošo uzņēmumu algu pieaugums aizvadītajā desmitgadē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka meža nozarē (mežsaimniecība un kokapstrāde) desmitgades maratonskrējiena uzvarētāji ir Smiltenes, Siguldas un Ventspils novadi. Inženierijas (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) nozarēs tie ir Līvānu, Mārupes novadi un Liepāja. Savukārt pārtikas un dzērienu ražošanā tie ir Ādažu, Dobeles novadi un Rēzekne.

Šobrīd vērojamais valsts pārvaldes atalgojuma pieaugums, kas pārsniedz valdības noteikto 2,6% limitu, galvenokārt saistīts ar valdības apņemšanos nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu stratēģiski svarīgās nozarēs, īpaši iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka šim mērķim atvēlēti 88 miljoni eiro no kopējiem gandrīz 94 miljoniem eiro, kas novirzīti dažādu struktūru atlīdzības paaugstināšanai.

Saistībā ar straujo atlīdzības izdevumu pieaugumu publiskajā sektorā valdība apņēmās 2025.gadā ierobežot atlīdzības fonda pieauguma līdz 2,6%. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome informēja, ka februārī atlīdzības izdevumi pieauguši par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.

FM norāda, ka iekšlietu nozares amatpersonu atalgojuma palielināšana, kas ietver arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekus, ir viens no vērienīgākajiem izdevumu posteņiem. Tam pamatā ir nepieciešamība risināt kadru trūkumu un nodrošināt darba apstākļiem atbilstošu atlīdzību, kas palīdzētu noturēt pieredzējušos speciālistus dienestā un veicinātu jaunu darbinieku piesaisti.

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlēts valdes loceklis profesors Haralds Plaudis, kurš šo amatu ieņems līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada janvārī.

Austrumu slimnīcas valdes galvenie uzdevumi saistīti ar aktuālo infrastruktūras attīstības projektu realizāciju un slimnīcas darba nodrošināšanu ierobežotu resursu apstākļos.

Austrumu slimnīcas padome par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju ievēlējusi valdes locekli, ķirurģijas galveno speciālistu, Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras profesoru Haraldu Plaudi, kurš piekritis šos pienākumus pildīt ne ilgāk kā līdz savu valdes locekļa pilnvaru beigām 2026. gada 3. janvārī.

Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpilde Austrumu slimnīcā nepieciešama pēc Normunda Staņēvičs atkāpšanās no valdes priekšsēdētāja amata, lai nodrošinātu slimnīcas darba administratīvo un operatīvo nepārtrauktību, kā arī izpildītu nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar valdes lēmumu pieņemšanu un atbildību par organizācijas iekšējo darbību.

Latvijas farmācijas un zāļu ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls un augsta pievienotā vērtība, tāpēc valstij tā ir jāatbalsta – šādu vēstījumu tikšanās laikā ar Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju (LZR) pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš atzinīgi novērtēja asociācijas sākto darbu pie nozares attīstības stratēģijas nākamajiem desmit gadiem. LZR izstrādātā farmācijas nozares attīstības stratēģija paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijas zāļu ražotāji izstrādās vismaz 100 jaunus, grūti imitējamus ģenēriskos medikamentus, ar fokusu uz eksporta tirgu paplašināšanu. Šis solis varētu trīskāršot nozares kopējo apgrozījumu un vēl vairāk stiprināt tās lomu Latvijas ekonomikā.

“Farmācija ir viens no mūsu ekonomikas balstiem. Jaunu zāļu izstrāde prasa ilgtermiņa ieguldījumus un rūpīgu plānošanu, tāpēc valstij jānodrošina stabila vide šīs nozares attīstībai. Šī stratēģija ir labs piemērs arī citām nozarēm – tajā ir skaidri definēti mērķi, uzdevumi un finansējuma avoti,” uzsvēra V. Valainis, apstiprinot, ka zāļu ražošanas nozare ir būtiska arī drošības un sabiedrības noturības kontekstā, jo tā spēj mazināt atkarību no globālajām piegādes ķēdēm.

48 stundu laikā Latvijas komanda «EchoSentinel» rada risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj reāllaikā noteikt potenciālus draudus kaujas laukā, un uzvar starptautiskā aizsardzības inovāciju hakatona «EUDIS Defence» Latvijas atlasē.

Jūnijā komanda pārstāvēs Latviju EUDIS starpvalstu finālā, sacenšoties ar septiņām citām aizsardzības inovācijām. Komandas «EchoSentinel» attīstītais kompaktās akustiskās novērošanas sistēmas prototips ir īpaši piemērots izmantošanai sarežģītos kaujas apstākļos, kur tradicionālās vizuālās novērošanas tehnoloģijas zaudē efektivitāti.

Komandā piedalās Latvijas zinātnieki un jaunie inženieri, kas zināšanas un prasmes guvuši Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Uzvarot hakatona nacionālajā atlasē, komanda gūst 5000 eiro lielu naudas balvu un iespēju savu ideju attīstīt starptautiskā EUDIS mentoringa programmā, saņemot individuālu atbalstu no aizsardzības un inovāciju jomas ekspertiem. Pēc tās komanda piedalīsies starpvalstu finālā, kurā savus risinājumus prezentēs arī Vācijas, Spānijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas, Dānijas un Čehijas novatori.

Eiropas Savienībai (ES) sasniedzot mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25%, kopējās administratīvās izmaksas gadā samazināsies par vismaz 37,5 miljardiem eiro, pirmdien žurnālistiem teica ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka šobrīd ES dienaskārtībā galvenās prioritātes ir drošības un aizsardzības spēju stiprināšana un ES ekonomikas konkurētspējas stiprināšana.

Tāpat Dombrovskis skaidroja, ka ES ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai ir jārisina daudz uzdevumu, piemēram, zinātnē un inovācijās, jo ES ieguldījumi šajās jomās būtiski atpaliek no citām lielajām ekonomikām. Tāpat jāveic pasākumi attiecībā uz enerģijas cenām, kas ir augstākas nekā citās lielajās ekonomikās.

Savukārt attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu mērķis ir par 25% samazināt administratīvo slogu visiem uzņēmumiem un par 35% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pēc Dombrovska sacītā, šobrīd "Eurostat" veikts novērtējums liecina, ka Eiropā administratīvais slogs veido 150 miljardus eiro ik gadu, tādējādi, samazinot administratīvās izmaksas par 25%, tas būtu 37,5 miljardu eiro samazinājums gadā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, nolēmusi nomainīt un pieprasījusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (P), izglītības ministres Andas Čakšas (JV) un labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) atkāpšanos.

Runājot par ministriem, kuriem būs amats jāpamet, Siliņa sacīja, ka pēc sarunām, kuras aizvadījusi ar visiem ministriem, secinājusi, ka ir vajadzīgi jauni līderi. Viņa norādīja, ka izsaka pateicību līdzšinējiem ministriem par darbu.

Nākamajiem ministriem nepieciešams "svaigs skatījums" uz nozari, lai tiktu galā ar to izaicinājumiem, sacīja premjere.

Siliņa ir aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus.

Viņa arī norādīja, ka ar ministru nominēšanu kavēties nevar un jauni ministri amatos būtu jāapstiprina jau nākamajā Saeimas sēdē.

Siliņa preses konferencē norādīja uz nākotnes izaicinājumiem, sakot, ka pašlaik nepieciešams stiprināt sadarbību drošības jomā ar vairākām Eiropas valstīm, veicinot arī Latvijas individuālās aizsardzības spējas.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Mākslīgā intelekta (MI) ietekme sabiedrības ikdienā palielinās – arī tā spēja mainīt darba tirgu. Ko darīs programmētājs mākslīgā intelekta laikmetā? Pieredzējušus jomas ekspertus MI būs grūti aizstāt, zināšanām un kritiskajai domāšanai aizvien būs loma, un esmu pārliecināts, ka arī programmētāju darbs nepazudīs, bet transformēsies.

Jau tagad ir lietas, kur MI spēj palīdzēt dažādu profesiju speciālistiem atsevišķus uzdevumus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk, arī programmētājam tās ir jaunas iespējas kļūt jaudīgākiem. Svarīgi izprast, ka ne jau šis jaunais rīks pats rada šo efektivitāti, bet programmētājs, kurš zina, kā un kad to izmantot. Šajā procesā atslēgas nosacījums ir cilvēka, piemēram, programmētāja spēja ievadīt pietiekami daudz un labu informāciju par attiecīgo tēmu – jo precīzāks konteksts, uzdevums, jo MI sniegums ir labāks. Programmētāja darbu būtu grūti secīgi izskaidrot, bet kaut vai tādai visiem saprotamai darbībai kā kļūdu analīze – katras līdz šim veltītās stundas vietā, iesaistot MI, var pietikt arī ar 5-10 minūtēm! Atsevišķos projektos, kur vēl pirms pāris gadiem sistēmu arhitekts pats strukturēja datu modeļus un optimizēja algoritmus, šodien lielu daļu no šī darba MI var paveikt dažu minūšu laikā. Tehniski programmēšanā ir noticis milzīgs paātrinājums, kas iepriekš gadu no gada virzījās salīdzinoši lēni.

Piesaistot finansējumu, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde Ventspils muzejs īstenojis projektu, lai veicinātu kultūras, dabas un radošā tūrisma attīstību Ziemeļkurzemē, radot tematiski saskaņotus un papildinošus tūrisma produktus un pakalpojumus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka šobrīd, kad pie mūsu robežām aug spriedze, valdībai ir pienākums rīkoties izlēmīgi. Jau tagad valsts budžeta plānošanas procesā jāpieņem konkrēti lēmumi, kas ļautu ietaupīt 850 miljonus eiro un šo naudu novirzīt galvenajam – Latvijas drošības stiprināšanai, paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nesenā LTRK padomes tikšanās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu izgaismoja konkrētās vajadzības, kas īstenojamas jau tuvākajos gados – no infrastruktūras izbūves, līdz aizsardzības industrijas kapacitātes celšanai. Tādēļ, notiekošajā valsts budžeta plānošanas procesā 2026. gadam, ir nepieciešami lēmumi, kas nodrošina publisko tēriņu samazinājumu 850 miljonu apmērā un ietaupīto līdzekļu novirzīšanu šī brīža galvenajai prioritātei - valsts drošībai - paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no IKP.

LTRK jau vairākkārt uzsvērusi – ir iespējams ietaupīt 850 miljonus eiro, vienkārši atgriežoties pie 2022. gada publisko izdevumu līmeņa. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams palielināt nodokļus vai radīt papildu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai. Šie līdzekļi ir jānovirza tur, kur šobrīd ir vislielākā nepieciešamība – Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Vannu ražotājs PAA sadarbībā ar vienu no pasaulē vadošajiem produktu dizaineriem Karimu Rašidu radījis jaunu produktu kolekciju.

Projekts tika uzsākts pirms 16 mēnešiem. PAA investīcijas šajā projektā, ietverot sadarbību ar dizaineri, mārketinga investīcijas, produktu tehnoloģisko izstrādi, formas, testus, līdz šim ir aptuveni 150 000 eiro. Uzņēmums norāda, ka turpmākā projekta attīstībai un komercializēšanai 2 gadu laikā visticamāk vajadzēs investēt vēl tikpat.

PAA vadītājs Pēteris Treicis: "Mūsu sadarbība ar Karimu Rašidu bija apzināta divu dažādu pieredžu, divu atšķirīgu kultūru savietošana. Mūs, kas dizainā bija pieraduši pie ziemeļnieciski atturīgas elegances, Karims, kura moto ir GLOBAL LOVE, ieveda neierasti brīvā un radošā pasaulē. Viss kopdarba process bija viegls un atvērts. Izbaudījām Karima aktīvo, radošo darba stilu un viņš paļāvās arī uz mūsu izjūtu un pieredzi. Tā bija kā "spēcinoša glāze pozitīvas enerģijas"! Esmu gandarīts, ka mūsu PAA komanda parādīja lieliskas tehnoloģiskās un radošās spējas un pilnībā mobilizējās izaicinājumam. Rezultātā tapa divas, nelielām vannasistabām paredzētas produktu ģimenes ar neierasti drosmīgiem un izteiksmīgiem siluetiem. Sadarbība ar Karimu Rašidu mums ir ļoti būtiska gan kā piedāvājuma papildinājums ar jauniem produktiem, gan arī kā PAA zīmola pozicionājuma stiprināšana, kā vēl viens arguments mūsu darbības reģiona paplašināšanai".

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir neskaidrāks kā parasti, Baltijas valstu ekonomikas jau vēsturiski ir spējušas izturēt dažādus izaicinājumus.

Līdzīgi kā daba, arī tautsaimniecība attīstās cikliski. Baltijas valstīm kopš neatkarības atgūšanas, piedzīvojot ievērojamas pārmaiņas gan valstiskā, gan savu ekonomiku struktūrā, nācies izjust šos svārstību ciklus ne vienu reizi vien. Tomēr tās ir spējušas pielāgoties, apliecinot savu ekonomiku noturību.

Arī pēdējo gadu laikā, sastopoties ar pandēmijas un globālo saspīlējumu izraisītām sekām: piegāžu ķēžu pārrāvumiem, energoresursu un pārtikas dārdzības izraisīto inflācijas kāpumu, globālā pieprasījuma samazināšanos un aktīva agresora tuvo klātbūtni, Baltijas valstis ir spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šajā laikā ekonomikas rādītāji bijuši pārsteidzošu kontrastu pilni. Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija pieredzēja recesiju, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju. Jaunākie rādītāji sniedz pozitīvāku skatu, liekot domāt, ka vājās ekonomiskās aktivitātes periods tuvojas beigām – ekonomikas cikli izlīdzināsies. Ekonomika visās Baltijas valstīs stiprinās un svārstības varētu nomainīt mērena izaugsme, ko varētu sekmēt zemākas aizņemšanās izmaksas un pat neliels algu kāpums, kas kopā ar patērētāju optimisma atjaunošanos un eksporta un ražošanas rādītāju uzlabošanos sniegs lielāku atbalstu ekonomikai.

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Latvija īpaši neatpaliek no kopējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmantošanā, bet ES klasisko fondu - Kohēzijas un struktūrfondu - apguve ir sākta ļoti lēni, intervijā atzina Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka nav pat pieņemti visi nepieciešamie normatīvie dokumenti un Ministru kabineta noteikumi, lai šos līdzekļus varētu sākt apgūt.

"Tajā pašā laikā mēs redzam, ka pagājušajā gadā Latvijas ekonomika stagnēja, arī šogad ir sagaidāma lēna izaugsme, kas ir zem Eiropas vidējā izaugsmes tempa. Tas ir saprotami, ņemot vērā visus ģeopolitiskos riskus, bet te ir līdzeklis, ko var izmantot ekonomikas stimulēšanai tieši šādai situācijai, un tas ir jāizmanto," uzsvērta eirokomisārs.

Jautāts, vai nav jāuztraucas, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma ir izmantoti tikai 40% Latvijai pieejamo līdzekļu, lai gan šī pandēmijas laikā radītā fonda darbība beigsies 2026.gada augustā, Dombrovskis sacīja, ka jau sākotnēji bija paredzēts, ka lielākā šī fonda naudas izmantošana notiks tieši šogad un nākamgad.

Eolus ir pārdevis vēja parka projektu Pienava ar kopējo jaudu 147 MW AS Latvenergo. Būvniecību paredzēts uzsākt nekavējoties. Vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē.

Eolus projekta “Pienava” Tukuma novadā attīstība tika uzsākta pirms vairākiem gadiem. Projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu, kuru spārnu augtākais punkts sasniegs 250 metru augstumu. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā, kas ir būtisks papildinājums ceļā uz enerģētisko neatkarību un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.

"Augsti vērtēju Eolus ieguldījumu Latvijas energosistēmas neatkarības un noturības stiprināšanā. Un novērtēju Eolus Baltics komandas ieguldīto darbu, lai realizētu vēja enerģijas projektu “Pienava”. - Eolus iniciētu un radītu projektu un mūsu pirmo pārdošanas darījumu Latvijā. Mēs vēlreiz apliecinām savu spēju attīstīt lielus un vērtību radošus projektus tirgos ārpus musu mītnes zemes. Esam gatavi turpināt sadarbību ar AS Latvenergo un īstenot mūsu Baltijas projektu portfeļa izaugsmi," saka Eolus izpilddirektors Pērs Vitalisons.

Latvijas armijas iepirkumos līdz 2036.gadam vietējās industrijas dalību plāno palielināt līdz 30%, tiekoties ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) biedriem, norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Saskaņā ar ministra teikto, Aizsardzības ministrija plāno palielināt vietējās industrijas iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos - līdz 2028.gadam tā tiks dubultota, sasniedzot 20% no iegāžu apjomam, bet līdz 2036.gadam - trīskāršota, sasniedzot 30%.

Līdz 2028.gadam plānots kāpināt arī aizsardzības nozares inovāciju attīstībai paredzēto finansējumu, sasniedzot 1,5% no aizsardzības budžeta, bet 2036.gadā tas sasniegs jau 3% no aizsardzības budžeta.

Tāpēc ministrs aicināja LDAIF biedrus aktīvi piedalīties inovāciju atbalsta pasākumos. Viņš arī piezīmēja, ka aizsardzības industrija veiks NBS apgādi ne vien miera laikā, bet arī krīzes un kara gadījumā, kam ir būtiska loma militāro piegāžu drošības risku mazināšanā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam jāatspoguļo pašreizējā ģeopolitiskā, ekonomiskā un vides situācija, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Tekstā, kas šonedēļ pieņemts ar 317 balsīm par, 206 pret un 123 deputātiem atturoties, EP aicina izstrādāt daudz vērienīgāku daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas spētu īstenot ES pilsoņu cerības globālās nestabilitātes apstākļos.

Viņu ieskatā pašreizējie izdevumu griesti 1% apmērā 27 ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma nav pietiekami, lai stātos pretim aizvien lielākajam skaitam krīžu un izaicinājumu. ASV atteikšanās no savas globālās lomas ES izdevumus liks novirzīt ne tikai ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai, konkurētspējas stiprināšanai, klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu risināšanai, bet arī pastiprinātam Ukrainas atbalstam.

Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) aicinājumu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām, Kazāks norādīja, ka tas ir īstermiņa risinājums un simbolisks žests, lai gan arī ieekonomēs valsts pusē zināmus resursus.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir nepieciešams rast līdzekļus aizsardzībai, medicīnai un izglītībai ilgtermiņā, bet nav iespējams sabiedriskajā sektorā iesaldēt algas ilgstoši. Latvijai būtu vairāk jādomā par ražīgumu, jāpārskata esošos izdevumus, domājot par to efektivitāti.

"Bez apjomīgas esošo izdevumu pārskatīšanas, bez apjomīgas efektivitātes uzlabošanas un diemžēl arī bez būtiskas nodarbināto skaita samazināšanas sabiedriskajā sektorā mēs neiztiksim, jo demogrāfijas tendences ir tādas kādas ir," sacīja Kazāks.