Alus darītavas “Valmiermuižas alus” apgrozījums 2024. gadā pieaudzis par 6 %, pārsniedzot 10 miljonus eiro, un alus darītava ieguldījusi 700 000 eiro stikla pudeļu mazgātavas izveidē.
Kaut arī kopējais Latvijā saražotā alus apjoms pērn piedzīvojis kritumu 0,3 % apmērā, Valmiermuižas alus darītavas izbrūvētā un pārdotā alus apjoms litros palielinājies par 10 %.
"Aizvadīto gadu raksturo gan oriģinālu jaunu garšu meklējumi un jaunu eksporta tirgu apgūšana, gan investīcijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai un atbalsts kultūras un sabiedriskiem pasākumiem, bet pāri visam – negulēt uz lauriem un ieguldīt brūvēšanas attīstībā Latvijā,” stāsta Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.
Visstraujāko izaugsmi pērn piedzīvojis Valmiermuižā brūvētais bezalkoholiskais alus, kura pārdošanas apjoms litros audzis par 80 %. Valmiermuižā brūvēto zelteru un kvasa pārdošanas apjoms palielinājies par 18 %, un kopumā pērn bezalkoholiskie dzērieni veidojuši jau 19 % no kopējā alus darītavas apgrozījuma. “Gardu muti” zelteri vēl arvien tiek brūvēti tikai no Latvijas dārzos augušiem augļiem un ogām, bet Valmiermuižas kvass – no Ziemeļlatvijā audzēto rudzu iesala.
Vislielākā investīcija – 700 000 eiro – pērn ieguldīta stikla pudeļu mazgāšanas piebūves izveidē un iekārtu iegādē, lai nodrošinātu atkārtoti uzpildāmo stikla pudeļu mazgāšanu un atgriešanu apritē, tādējādi mazinot Valmiermuižas alus darītavas ietekmi uz vidi. Šis ieguldījums nodrošinās, ka 85 % no visām Valmiermuižas 0,5 litru stikla pudelēm var izmantot atkārtoti. “Ieguldot pudeļu mazgāšanā, mēs ne tikai samazinām alus darītavas ekoloģisko nospiedumu un kā īsti saimnieki palīdzam mūsu Latvijai kļūt zaļākai un tīrākai, bet arī stiprinām savu uzņēmumu, lai tas varētu augt gudri un atbildīgi,” uzsver Aigars Ruņģis
Jaunu alus un bezalkoholisko dzērienu garšu radīšanā 2024. gadā investēti 200 000 eiro, un ieviestas septiņas jaunas alus, bezalkoholiskā alus un zeltera garšas. Savukārt eksporta apgrozījumu pērn izdevies kāpināt par 9 %: Valmiermuižā brūvēto dzērienu eksports turpinājies uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, uzsākts eksports arī uz Kanādu un Vāciju.
Nozīmīgi pērn bijuši arī pētniecības un attīstības projekti aprites ekonomikā: lai pētītu iespējas radīt jaunus pievienotās vērtības produktus no drabiņām, kas ir lielākais alus darīšanas blakusprodukts, uzsākts jauns industriālās simbiozes projekts sadarbībā ar SIA “CleanTech”, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti. Tāpat atbalstīti vairāk nekā 200 dažādi kultūras projekti Latvijā un Igaunijā, tostarp sabiedriskā labuma organizācija “Valmiermuižas kultūras biedrība”, kas rīko zemnieku un amatnieku gadskārtu tirdziņus “Ar gardu muti Valmiermuižā”, Valmiermuižas etnomūzikas festivālu un dzīvās mūzikas un brīvdabas kino vakarus Valmiermuižā.
Tā kā Latvijā un Baltijas jūras reģionā turpina attīstīties alus baudīšanas kultūra un aug interese par amata alus darītavām un daudzveidīgu alus garšu piedāvājumu, arī 2025. gadā plānots palielināt kopējo apgrozījumu par 3 %, bezalkoholiskā alus pārdošanu – par 50 %, bet eksportu iecerēts kāpināt par 20 %.
