Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Lielākais specializētais aviācijas kravu apstrādes centrs RIX Rīgas lidostā un Latvijas lidsabiedrības airBaltic meitasuzņēmums Baltijas Kravu centrs pērn apkalpoja vairāk nekā 10 tonnas kravu un pasta sūtījumu un strādāja ar 1,16 miljonu eiro pamatdarbības ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzrādot neto peļņu gandrīz 64 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms gada.

Baltijas Kravu centrs darbojas kā airBaltic kravu pārvadājumu operāciju tranzīta centrs un galvenais savienojuma punkts lidojumiem plašajā lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2024. gadā ar airBaltic lidmašīnām RIX Rīgas lidostā ielidoja vai no tās izlidoja kopumā 21 000 lidojumu ar komerciālām kravām un gaisa pastu.

Baltijas Kravu centra valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns norāda: “Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un mainīgo kravu loģistiku reģionā, 2024. gads mums bija stabils un veiksmīgs gads. Mēs nostiprinājām savu pamatdarbību, saglabājām klientu uzticību un radījām pamatus turpmākai izaugsmei. Pārcelšanās uz jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub ievērojami palielinās mūsu kapacitāti un ļaus mums piedāvāt vēl efektīvākus, drošākus un modernākus kravu apstrādes pakalpojumus RIX Rīgas lidostā.”

Noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais atklātais konkurss uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amatu, un apstiprināšanai amatā tiek virzīta bijusī NKMP Rīgas reģiona vadītāja, tagadējā Cēsu muzeja direktore un ICOMOS Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja Ināra Bula.

I. Bula ieguvusi mākslas vēstures un teorijas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Tāpat viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmu.

I. Bulai ir iepriekšēja pieredze darbā NKMP. No 2020. līdz 2022.gadam viņa bijusi NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, iepriekš - no 2018. līdz 2020.gadam - NKMP Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste.

Tāpat I. Bula guvusi pieredzi Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā kā Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece, kā arī Kultūras ministrijas Budžeta nodaļā 8 gadus strādājot ar kultūras mantojuma jautājumiem. Kopš 2023.gada janvāra I. Bula vada Cēsu muzeju.

Noslēgusies Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas būvniecības konkursa pirmā kārta, kurā izvērtēti pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi.

Rīgas lidosta konkursa noslēdzošajai kārtai izvirzījusi četrus pretendentus, ko uzaicinājusi līdz 31.martam iesniegt finanšu piedāvājumus.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem bija jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi.

Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā. "Šo finanšu institūciju gatavība finansēt lidostas lielo attīstības soli ir spēcīgs apliecinājums Rīgas lidostas finanšu stabilitātei, uzticamībai un ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai, un šīs investīcijas ļaus stiprināt Rīgas lidostas līderpozīcijas reģionā, sekmējot arī mūsu valsts ekonomikas noturību," uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

RIX Rīgas lidostas 2024. gadā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas jeb 2019. gada līmeni, bet peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 3,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2024. gadu.

RIX Rīgas lidostā pagājušajā gadā turpināja pieaugt apkalpoto pasažieru skaits. Tas sasniedza 7,1 miljonus, kas ir par 7 % vairāk nekā 2023. gadā. No visiem apkalpotajiem ceļotājiem 78 % bija tiešie pasažieri. Tāpat par 3 % palielinājies lidojumu skaits no Rīgas lidostas un uz Rīgas lidostu – kopumā apkalpoti 63 tūkstoši lidojumu.

Līdz ar pasažieru skaita pieaugumu palielinājies arī uzņēmuma neto apgrozījums, kas 2024. gadā bija 77,63 miljoni jeb par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem bija 44,87 miljoni eiro, bet no neaviācijas – 32,76 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 12 % pieaugums pret iepriekšējo gadu.

Vācijā vairākās lidostās šodien notiek streiki, kas ietekmēs tūkstošiem avioreisu un vairāk nekā pusmiljonu pasažieru, aplēsusi Vācijas lidostu asociācija ADV.

Streikus izsludinājusi arodbiedrība "Verdi", lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

Streiko sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki lidostās Frankfurtē, Minhenē, Štutgartē, Diseldorfā, Dortmundē, Hannoverē, Brēmenē, Hamburgā, kā arī Ķelnes/Bonnas lidostā, Berlīnes Brandenburgas lidostā un Leipcigas/Halles lidostā.

Vācijas lidostu asociācija ADV aplēsusi, ka streiku dēļ tiks atcelti vairāk nekā 3400 avioreisu, kas ietekmēs 510 000 pasažieru.

Hamburgas lidostā streiks sākās jau svētdien, kad tika atcelti gandrīz visi ienākošie un izejošie reisi. Lidosta paziņoja, ka darbinieki svētdien sākuši streiku bez iepriekšēja brīdinājuma.

Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 22. maijā kopā ar galvenajām projektā iesaistītajām pusēm svinīgā ceremonijā RIX Rīga lidostā atklāja jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub – tas ir viens no lielākajiem specializētajiem aviācijas kravu apstrādes centriem Baltijā.

Pasākumā piedalījās aptuveni 200 viesu, tai skaitā Latvijas satiksmes ministrs, starptautiskie pasta un kravu pārvadājumu partneri, kā arī dažādu iestāžu un nozares organizāciju pārstāvji.

Baltic Cargo Hub kopējā platība ir 6 895 m², un tas veidots tā, lai nodrošinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc efektīviem un mūsdienīgiem aviācijas kravu apstrādes pakalpojumiem RIX Rīga lidostā. Centrs atrodas tieši pie kravu apkalpošanas perona un ir aprīkots ar modernu pusautomātisku materiālu apstrādes sistēmu, kas uzlabos visu veidu kravu apstrādes efektivitāti. Tajā iekļautas telpas ar kontrolētu temperatūru jutīgiem materiāliem, piemēram, medikamentiem, kā arī telpas bīstamām precēm, dzīvniekiem un vērtslietām. Turklāt centra konstrukcijā integrētas būtiskas funkcijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un muitas kontroles punktam, kas vēl vairāk uzlabo kravu apstrādes procesus.

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Rīgas lidostas rīkotā starptautiskā būvniecības konkursa noslēdzošajā kārtā saņemti divu pretendentu finanšu piedāvājumi.

Tuvāko mēnešu laikā tie tiks detalizēti pārbaudīti un vērtēti, lai vasaras otrajā pusē varētu pieņemt lēmumu par konkursa rezultātu.

Piedāvājumi saņemti no uzņēmuma CCN Altyapi Yatirimlari ve Insaat Anonim Sirketi (Turcija) un personu apvienības “RIXLA” (Latvija).

Ar konkursa uzvarētāju tiks slēgts starptautiskās inženierkonsultantu organizācijas FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, un projektam plānots sasniegt ilgtspējas sertifikāta BREEAM Excellent līmeni.

Jaunā termināļa būvdarbus paredzēts uzsākt 2025. gada otrajā pusē, un to plānots nodot ekspluatācijā 2029. gadā. Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā.

Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Lai nodrošinātu augstāku procesu efektivitāti un kvalitāti būvniecības nozarē Latvijā, kā arī stratēģiski attīstītu SEP pakalpojumu klāstu saviem klientiem, dibināts jauns būvniecības uzņēmums – SEP Construction.

SEP Construction dibināts ar mērķi nodalīt SEP projektēšanas un būvniecības kompetences, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību un sinerģiju starp abiem uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj SEP Construction pilnībā koncentrēties uz profesionālu un efektīvu būvniecības procesa vadību, saglabājot SEP augstos kvalitātes standartus.

Kā norāda viens no SEP Construction īpašniekiem, A/S Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, jaunajā uzņēmumā izdevies izveidot jaudīgu vadības komandu, kas ir priekšnoteikums spēcīga būvniecības uzņēmuma attīstībai. “Vadības komanda ir uzņēmuma mugurkauls, tāpēc ļoti rūpīgi izvērtējām, kas veidos SEP Construction kodolu. Manuprāt, mums ir izdevies vadības sastāvā sabalansēt biznesa potenciālu, profesionālo pieredzi un spēcīgu menedžmentu,” atklāj V. Mhitarjans.

Tieslietu padome ir izsludinājusi atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.

Šoreiz konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

No ģenerālprokurora amata kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Prokuratūras likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām. Konkrētie Prokuratūras likuma panti paredz, ka kandidātiem jābūt vismaz 40 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir ieguvuši augstāko izglītību un jurista kvalifikāciju un ir ar nevainojamu reputāciju.

Tāpat no kandidātiem tiek prasīts, lai tie ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājuši apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai arī tiem ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Lai sekmētu efektīvu labās prakses apmaiņu, digitālo rīku izmantošanu un inovāciju ieviešanu būvniecības nozarē, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un SIA “Latvijas standarts” (LVS) paraksta sadarbības memorandu par jauna būvniecības konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” izveidi.

Konkursa mērķis būs izcelt Latvijā pielietotos inovatīvos risinājumus, iedvesmot nozares dalībniekus izmantot modernas tehnoloģijas, informēt publiskos pasūtītājus par konkrētiem ieguvumiem BIM projektos, veicināt pieredzes apmaiņu starp būvniecības nozares dalībniekiem, kā arī sekmēt jaunu BIM projektu īstenošanu publiskajā sektorā.

“Memorandu paraksta trīs nozīmīgi publiskā sektora pārstāvji – katrs ar savu kompetenci, bet vienotu mērķi par nepieciešamību veidot ilgtspējīgāku nākotni caur inovācijām un digitalizāciju. Digitālā brieduma līmenim nozarē strauji augot, arī projektus jāvērtē detalizētāk un pilnīgāk, turklāt konkurss iecerēts ne tikai kā rīks, lai sveiktu veiksmīgākos projektus, bet arī kā platforma informācijas un ideju apmaiņai nozares dalībnieku vidū,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Konkursam "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" pieteikti 149 objekti, informē konkursa rīkotāji.

Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu.

Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Vecumniekiem.

Konkurss "Latvijas būvniecības Gada balva" norisinās 11.gadu, tā organizatori ir biedrība "Building Design and Construction Council" (BDCC). Šo gadu laikā kopsummā konkursā saņemts gandrīz 1500 ekspluatācijā pieņemtu objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai desmit nominācijās.

Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.