RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Lielākais specializētais aviācijas kravu apstrādes centrs RIX Rīgas lidostā un Latvijas lidsabiedrības airBaltic meitasuzņēmums Baltijas Kravu centrs pērn apkalpoja vairāk nekā 10 tonnas kravu un pasta sūtījumu un strādāja ar 1,16 miljonu eiro pamatdarbības ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzrādot neto peļņu gandrīz 64 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms gada.

Baltijas Kravu centrs darbojas kā airBaltic kravu pārvadājumu operāciju tranzīta centrs un galvenais savienojuma punkts lidojumiem plašajā lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2024. gadā ar airBaltic lidmašīnām RIX Rīgas lidostā ielidoja vai no tās izlidoja kopumā 21 000 lidojumu ar komerciālām kravām un gaisa pastu.

Baltijas Kravu centra valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns norāda: “Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un mainīgo kravu loģistiku reģionā, 2024. gads mums bija stabils un veiksmīgs gads. Mēs nostiprinājām savu pamatdarbību, saglabājām klientu uzticību un radījām pamatus turpmākai izaugsmei. Pārcelšanās uz jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub ievērojami palielinās mūsu kapacitāti un ļaus mums piedāvāt vēl efektīvākus, drošākus un modernākus kravu apstrādes pakalpojumus RIX Rīgas lidostā.”

RIX Rīgas lidostas 2024. gadā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas jeb 2019. gada līmeni, bet peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 3,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2024. gadu.

RIX Rīgas lidostā pagājušajā gadā turpināja pieaugt apkalpoto pasažieru skaits. Tas sasniedza 7,1 miljonus, kas ir par 7 % vairāk nekā 2023. gadā. No visiem apkalpotajiem ceļotājiem 78 % bija tiešie pasažieri. Tāpat par 3 % palielinājies lidojumu skaits no Rīgas lidostas un uz Rīgas lidostu – kopumā apkalpoti 63 tūkstoši lidojumu.

Līdz ar pasažieru skaita pieaugumu palielinājies arī uzņēmuma neto apgrozījums, kas 2024. gadā bija 77,63 miljoni jeb par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem bija 44,87 miljoni eiro, bet no neaviācijas – 32,76 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 12 % pieaugums pret iepriekšējo gadu.

RIX Rīgas lidosta 2024. gadā spērusi nozīmīgus soļus, lai kļūtu par vēl videi draudzīgāku, energoefektīvāku un ilgtspējīgāku satiksmes centru Baltijā.

“Ilgtspēja vairs nav izvēles iespēja – tā ir neatņemama mūsu ikdienas darba sastāvdaļa un skaidrs virziens nākotnei. Mēs apzināti ieguldām resursus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, veidotu ilgtspējīgu infrastruktūru un nodrošinātu pasažieriem ceļošanas pieredzi, kas ir gan ērta, gan videi draudzīga. Ar katru soli tuvāk NetZero mērķim mēs stiprinām Rīgas lidostas pozīcijas kā ilgtspējas līderim reģionā,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viens no būtiskajiem sasniegumiem, kas liecina par Rīgas lidostas ilgtspējas stratēģijas īstenošanu, ir sasniegtais 3. līmenis globālajā lidostu oglekļa akreditācijas programmā (ACA). Tas apliecina gan tiešo CO₂ emisiju būtisku samazinājumu, gan ieinteresēto pušu iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanā. Ilgtspējas ceļā nozīmīgu lomu spēlē atjaunīgās enerģijas izmantošana – 2024. gadā uz lidostas ēkām izbūvēti jauni saules paneļu parki, kā arī uzsākta jaunas saules elektrostacijas projektēšana lidlauka teritorijā.

RIX Rīgas lidosta šā gada pirmajos četros mēnešos apkalpojusi vairāk nekā 2 miljonus pasažieru, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādā pašā laikā tika apkalpoti 1,87 miljoni ceļotāju.

No visiem pasažieriem 81% bijuši tieši pasažieri, bet 19% izmantojuši Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem ceļojumiem. Tiešo pasažieru skaits janvārī-aprīlī Rīgas lidostā 2019.gada rādītāju pārsniedzis par 8%.

Aprīlī pasažieru skaits Rīgas lidostā pārsniedza 581 tūkstoti (+6%); apkalpoti arī 5239 lidojumi (+1%) un 1450 tonnas aviācijas kravu (+4%).

Kopš gada sākuma caur Rīgas lidostu pārvadāto aviācijas kravu apjoms sasniedzis 6,1 tūkstoti tonnu, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 13%. Par 7% pieaudzis arī janvārī-aprīlī apkalpotais pasažieru, aviācijas kravu un citu lidojumu skaits, sasniedzot 19 tūkstošus lidojumu.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi gandrīz 655 tūkstošus pasažieru, kas, salīdzinot ar maiju ir pieaugums par vairāk nekā 17 tūkstošiem pasažieru.

Tranzīta un transfēra pasažieru skaits Rīgā stabili veido mazliet vairāk par piekto daļu no kopējā apkalpoto pasažieru skaita; jūnijā Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem izmantoja 23% pasažieru.

Iepriekšējā mēnesī Rīgas lidostā apkalpotas arī 1552 tonnas gaisa kravu.

Pirmajā pusgadā Rīgas lidosta apkalpojusi vairāk nekā 3,3 miljonus pasažieru jeb par 5% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Apkalpoto lidojumu skaits janvārī-jūnijā pieaudzis par 3% un sasniedzis 30 378 lidojumus, savukārt aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā bijis par 9% lielāks nekā gadu iepriekš - 9194 tonnas.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

RIX Rīgas lidostas valde 4.jūnijā tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidentu Mateo Patroni (Matteo Patrone), lai pārrunātu bankas iesaisti Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas projekta finansēšanā.

ERAB Direktoru padome ir apstiprinājusi līdz 75 miljoniem eiro šī projekta īstenošanai, un šodienas sanāksmē tika pārrunāta projekta gaita un nākamie soļi līdz finansēšanas līguma parakstīšanai. Tiek prognozēts, ka aizdevuma līgums ar ERAB tiks parakstīts tuvākajā laikā.

Rīgas lidostas valde ERAB viceprezidentu iepazīstināja arī ar lidostas ilgtspējas stratēģiju, un abas puses pauda pārliecību, ka virzība uz zaļajiem mērķiem, ilgtspēju un energoefektivitāti ir būtiska un neatņemama lidostas darbības daļa, kas atbilst Latvijas un Eiropas Savienības vispārējiem klimata mērķiem, turklāt nosaka jaunus standartus videi draudzīgai infrastruktūrai transporta jomā.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Rīgas lidostas rīkotā starptautiskā būvniecības konkursa noslēdzošajā kārtā saņemti divu pretendentu finanšu piedāvājumi.

Tuvāko mēnešu laikā tie tiks detalizēti pārbaudīti un vērtēti, lai vasaras otrajā pusē varētu pieņemt lēmumu par konkursa rezultātu.

Piedāvājumi saņemti no uzņēmuma CCN Altyapi Yatirimlari ve Insaat Anonim Sirketi (Turcija) un personu apvienības “RIXLA” (Latvija).

Ar konkursa uzvarētāju tiks slēgts starptautiskās inženierkonsultantu organizācijas FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, un projektam plānots sasniegt ilgtspējas sertifikāta BREEAM Excellent līmeni.

Jaunā termināļa būvdarbus paredzēts uzsākt 2025. gada otrajā pusē, un to plānots nodot ekspluatācijā 2029. gadā. Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Dubaijā bāzētā aviokompānija “flydubai” kļūst par pirmo Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātāju, kas trīs reizes nedēļā veiks tiešos lidojumus uz Rīgu, informē Rīgas lidosta.

Aviokompānijas maršrutu tīkls līdz ar to pārsniegs 135 tiešos galamērķus 58 valstīs.

Dubaijā bāzētais pārvadātājs “flydubai” turpina paplašināt savu maršrutu tīklu, no šā gada 12. decembra uzsākot tiešos lidojumus uz Rīgu. Līdz ar to “flydubai” kļūst par pirmo AAE aviokompāniju, kas veiks tiešos lidojumus no Dubaijas uz Baltiju.

Lidojumi no Dubaijas starptautiskās lidostas (DXB) 3. termināļa uz RIX Rīgas lidostu notiks trīs reizes nedēļā, dodot iespēju pasažieriem no Latvijas un Baltijas reģiona doties uz Dubaiju un tālāk “flydubai” tīklā, kā arī “Emirates” tīklā kā daļa no sadarbības lidojumu vienošanās līguma starp šīm aviokompānijām.

Komentējot lidojumu uzsākšanu, “flydubai” komercdarbības un e-komercijas nodaļas vecākais viceprezidents Jeyhun Efendi saka: “Eiropa joprojām ir nozīmīgs “flydubai” tirgus, un mēs esam gandarīti paplašināt savu maršrutu tīklu Eiropā ar reisu uzsākšanu uz Rīgu. Šie jaunie vārti Baltijas reģionā atspoguļo mūsu pastāvīgo apņemšanos stimulēt brīvās tirdzniecības un tūrisma plūsmas un nodrošināt uzticamu un paaugstinātu ceļošanas pieredzi. Līdz ar darbības uzsākšanu uz Rīgas lidostu mēs piedāvāsim pasažieriem plašākas iespējas izpētīt Dubaiju, Persijas līča reģionu un doties tālāk “flydubai” tīklā, tostarp uz Keniju, Maldivu salām, Tanzāniju, Taizemi un Šrilanku.”

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Šonedēļ Latvijā viesojas augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Turcijas, kuru pārstāv Aidanas (Aydın) Rūpniecības un Tirdzniecības kamera, Turcijas goda konsuls Latvijā Olgu Hikmet Korkmaz, kā arī pārstāvji no septiņiem nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas inženierijas, pārtikas rūpniecības, atjaunīgās enerģijas, ķīmijas, informācijas tehnoloģiju un citās uzņēmējdarbības nozarēs.

“Latvija ir atvērta starptautiskai sadarbībai un investīcijām, un mēs augstu vērtējam uzņēmēju vēlmi attīstīt savu darbību mūsu valstī. Ekonomikas ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai ikviens investors Latvijā saņemtu visaptverošu atbalstu — gan no valsts pārvaldes institūcijām, gan politiskā līmenī. Redzam, ka aizvadītajā gadā Turcijas tiešās investīcijas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 26%, sasniedzot 31 miljonu eiro. Mēs esam gatavi ne vien sadarboties, bet arī aktīvi pārstāvēt un aizstāvēt uzņēmumu intereses, veidojot ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu vidi uzņēmējdarbībai Latvijā,” atklājot vizīti uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Rīgā, Tērbatas ielā, atvērta "Olympic Casino" spēļu zāle un "OlyBet" sporta bārs, informē SIA "Olympic Casino Latvia" pārstāvji.

Investīcijas spēļu zāles un sporta bāra izveidē netiek atklātas.

“Olympic Casino ir azartspēļu un izklaides zīmols Baltijā ar vairākām lokācijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Mēs piedāvājam ne tikai azartspēles, bet arī izklaides pieredzi. Jaunais kazino Tērbatas ielā ir nozīmīgs solis Rīgas centra attīstībā - šeit šāda veida izklaides iespējas ir ierobežotas, un mēs vēlamies šo vidi padarīt dinamiskāku un pieejamāku,” norāda Juris Celmārs, Olympic Casino Latvia un OlyBet Latvia valdes loceklis.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome šā gada 16.aprīlī atbalstīja atļaujas izsniegšanu SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai pieczvaigžņu viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Tērbatas ielā 73, pie Vidzemes tirgus.

RIX Rīgas lidosta izsludinājusi atklātu konkursu par apbūves tiesības piešķiršanu pilna servisa degvielas uzpildes stacijas būvniecībai un uzturēšanai pie lidostas.

Konkursa mērķis ir izvēlēties saimniecisko izdevīgāko risinājumu pilna servisa degvielas uzpildes stacijas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai. Jauna DUS ievērojami uzlabos lidostas pasažieru ērtības un ir nozīmīgs solis ceļā uz lidostas pilsētas RIX Airport City mērķtiecīgu attīstību.

Konkursa uzvarētājam tiks piešķirtas tiesības uzbūvēt un uzturēt pilna servisa degvielas uzpildes staciju Ziemeļu ielas un autoceļa P133 krustojumā.

Saskaņā ar nolikumu degvielas uzpildes stacijai jāstrādā 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā un jānodrošina degvielas uzpilde vieglajām un kravas automašīnām, elektrouzlādes iespēja, tirdzniecības un ēdināšanas zona, automzagātava un kravas automašīnu stāvvieta.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

atvijas kontrolēto gaisa telpu pagājušajā gadā visbiežāk izmantoja Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair", Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kā arī Ķīnas aviokompānija "Air China", liecina "Latvijas gaisa satiksmes" (LGS) apkopotā statistika.

LGS pārstāvji pavēstīja, ka pērn 14% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā nodrošināja "airBaltic", 12% - "Finnair", bet pa 7% - "Ryanair" un "Air China".

Seko Indijas aviokompānija "Air India", kas nodrošināja 6% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā, Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" - 4%, bet pa 3% nodrošināja Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", Ķīnas aviokompānija "Hainan Airlines", kā arī Krievijas aviokompānijas "Rossiya Airlines" un "Pobeda".

Šīs desmit aviokompānijas nodrošināja kopumā 62% no "Latvijas gaisa satiksmes" ieņēmumiem.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš skaidroja, ka Latvijas kontrolētā gaisa telpa nesaskan ar Latvijas ģeogrāfiskajām robežām. Attiecīgi Krievijas aviokompāniju lidojumi nenotiek virs Latvijas teritorijas, bet tie ir lidojumi virs neitrālajiem ūdeņiem, kas skaitās Krievijas iekšējie lidojumi, piemēram, no Sanktpēterburgas vai Maskavas, izmantojot Baltijas jūru, uz Karalaučiem.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Rīgas lidostā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, sadarbojoties ar SIA "Global Blue Latvija" un lidostu, uzstādījusi CAS ("Customs Approval System") pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai, informē VID.

Pašapkalpošanās kiosks sniegs ceļotājiem iespēju ātri un patstāvīgi saņemt muitas apstiprinājumu par precēm, kas Latvijā iegādātas, izmantojot "Tax Free" pakalpojumu, un tiek eksportētas ārpus Eiropas Savienības.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka šis digitālais risinājums ļauj muitas iestādei produktīvāk izmantot esošos resursus, kā arī uzkrāt datus par apstiprinātajiem pirkumiem, kas palīdzēs optimizēt darbību un uzlabot efektivitāti.

Muitas darbinieki jau kopš 2023.gada novembra izmanto šo pašu digitālo risinājumu CAS, kas ļauj preču eksporta apstiprinājumu noformēt tiešsaistē, tādējādi veicinot vienkāršotu un efektīvu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas procesu.

Šodien tika prezentēts pētījums par zaļā ūdeņraža lomu Norvēģijas ekonomikā un šīs nozares attīstības potenciālu Latvijā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Norvēģija šobrīd saražo 10% no visa Eiropas zaļā ūdeņraža un apjomu ziņā ir otrs nozīmīgākais spēlētājs šajā nozarē aiz Vācijas. Arī Latvijā jau uzsāktas pirmās iniciatīvas ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanā ūdens transportam, aviācijas degvielai un citiem mērķiem, kas potenciāli varētu kļūt par jaunu ekonomikas nozari.

“Vēlos pateikties Norvēģijas partneriem par līdzšinējo sadarbību, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas zaļā ūdeņraža stratēģijas izstrādē. Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī ir zaļās enerģijas projekti vairāku miljardu eiro apmērā un to realizācija lielā mērā būs atkarīga no pieprasījuma. Ūdeņraža projekti ir tie, kas var nodrošināt šo pieprasījumu un stimulēt jaunu ekonomikas sektoru attīstību kā ūdeņraža jūras transports, energoietilpīga ražošana, datu parki vai zaļā aviācijas degviela,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka būtisks priekšnoteikums ūdeņraža projektu attīstībai ir stabils pieprasījums pēc zaļās enerģijas.

Lai ceļojums uz Turciju izdotos veiksmīgs, ir vairākas būtiskas lietas, ko Tev vajadzētu zināt. Lasi un noskaidro par nepieciešamajiem dokumentiem, kultūru, etiķeti, sadzīviskus padomus, laikapstākļu novērojumus un drošības ieteikumus. Esam vienuviet apkopojuši svarīgāko informāciju un padomus, ko ņemt vērā, ja ceļojuma galamērķis ir Turcija.

1. Drošības un veselības ieteikumi

Kā ikvienā ceļojumā, arī dodoties uz Turciju, vēlams iegādāties ceļojuma apdrošināšanu, lai neparedzētu gadījumu laikā vari justies droši.

Lielākajās pilsētās un tirgū uzmanies no kabatzagļiem un krāpniekiem, kas mēdz pārbaudīt tūristu modrību brīžos, kad apkārt ir liela cilvēku burzma un pūļi.

Dzeramo ūdeni no krāna dzer nevajadzētu. Tā vietā var iegādādāties ūdeni pudelēs.

2. Nepieciešamie dokumenti

Ceļošana uz Turciju ir vienkārša, lai arī tā atrodas ārpus Eiropas Savienības. Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Turcijā, nav nepieciešama vīza, ja ceļojuma laiks nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikā. Ja plānots garāks ceļojums, tad gan nepieciešams nokārtot vīzu, lai varētu ilgstoši uzturēties Turcijā.

LETA. Somijas Aviācijas arodbiedrība (IAU) plāno streikot septiņas dienas jūlijā, ietekmējot lidmašīnu virszemes apkalpošanu Helsinku lidostā, paziņojusi Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair".

Streiki paredzēti 2., 4., 7., 16., 18., 21. un 23.jūljā.

"Finnair" pašlaik izvērtē, kā šie streiki ietekmēs aviokompānijas reisus, piebilsts paziņojumā.

No Rīgas tiešos reisus uz Helsinkiem veic Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" un "Finnair".

Nesaskaņas starp IUA un aviācijas nozares darba devēju grupu "Palta" ilgst jau kopš janvāra. IUA šajā laikā posmā rīkojusi vairākus streikus, un tādēļ "Finnair" bijusi spiesta atcelt simtiem lidojumu.

Vairums Somijas gaisa transporta nozares darba devēju grupu piekritušas atalgojumu palielināt atbilstoši valsts mēroga nolīgumiem, taču IUA turpina pieprasīt lielākus paaugstinājumus.