Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir gatava ieguldīt savas zināšanas un pieredzi, lai partnerībā ar Liepājas domi un Liepājas SEZ pārvaldi stiprinātu Liepājas industriālo potenciālu un sagatavotu jaudīgus speciālistus, kuri spēj radīt inovācijas, veicinot pilsētas un reģiona attīstību.

Sadarbības iespējas pārrunātas RTU padomes sēdē, kas 28. novembrī norisinājās Liepājā.

"Viens no RTU galvenajiem uzdevumiem ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan sagatavojot jaunos speciālistus, gan radot jaunus produktus un inovācijas. RTU resursi Liepājā, ņemot vērā reģionā tik nozīmīgo RTU Liepājas akadēmiju, ir piemēroti, lai mūsu universitāte varētu piedāvāt savu zinātnes un studiju potenciālu Liepājas un Kurzemes ekonomiskā izrāviena veicināšanai," uzskata RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

RTU ambīcijas ir kopā ar Liepāju veidot jaunu izglītības ekosistēmu, stiprinot inženierzinātņu, augsto tehnoloģiju un inovāciju kapacitāti, vienlaikus saglabājot un attīstot arī RTU Liepājas akadēmijai raksturīgās humanitārās un sociālās zinātnes, kā arī veicinot inženierzinātņu pedagoģijas attīstību un piedāvājot risinājumu eksakto un dabaszinātņu skolotāju trūkumam Latvijas skolās.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir ieviesusi adaptīvo matemātikas mācību platformu vidusskolēniem «ALEKS PPL» (Assessment and Learning in Knowledge Spaces for Preparation, Placement and Learning), kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai pielāgotu mācību saturu katram lietotājam, kurš ir gatavs pašvadītam mācību procesam.

Rīks pieejams platformā steam.rtu.lv, dodot iespēju ikvienam uzlabot matemātikas zināšanas.

Sākotnēji ar testa palīdzību jaunieši platformā var noteikt savu zināšanu līmeni – iesācējs matemātikas apguvē, optimālais matemātikas zināšanu līmenis vai augstākais matemātikas zināšanu līmenis, un mācību saturs tiek pielāgots skolēnu zināšanu līmenim, tādējādi dodot iespēju apgūt matemātiku ikvienam. Tāpat mācību laikā ir iespēja kārtot pārbaudes darbus, lai noteiktu matemātikas apguves progresu. Matemātikas apguves laikā mācību saturs visu laiku tiek adaptīvi pielāgots uzrādītajam rezultātam, piedāvājot gan tematu atkārtojumu, gan jaunu mācību vielu. Turklāt mācību priekšmetu saturs ir salāgots ar matemātikas priekšmeta programmu Latvijā. Platforma ir angļu valodā, līdz ar ko jaunieši var pilnveidot ne tikai savas zināšanas matemātikā, bet arī angļu valodā. Platformas licence maksā 30 eiro un ir derīga gadu.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

2024.gada 13.decembrī - Kāpinot savu pozīciju par piecām vietām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) zaļās politikas un ilgtspējas reitingā "GreenMetric World University Rankings 2024" ir ierindojusies 40. vietā pasaulē.

Nemainīgi RTU ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 300 zaļākajām universitātēm pasaulē.

"GreenMetric" reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos - kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība un zinātne.

RTU visaugstākos rezultātus ir sasniegusi transporta infrastruktūras nodrošināšanā, vides izglītībā un zinātnē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņas mazinošu aktivitāšu ieviešanā.

Attīstot studijas, inovācijas un zinātni Latgales reģionā, 1. aprīlī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) pievienosies Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU).

RTA saglabās savu autonomiju un tai raksturīgos studiju virzienus, un tās jaunais nosaukums būs RTU Rēzeknes akadēmija. RTA pievienojas RTU atbilstoši valdības lēmumam, un konsolidācija tai ļaus kļūt konkurētspējīgākai un efektīvākai, pilnveidot studiju programmas, straujāk paaugstināt zinātnisko kapacitāti un nostiprināt savu lomu Latgales un visas Latvijas attīstībā.

"Mēs raugāmies nākotnē ar optimismu, pārliecību un apņēmību stiprināt augstāko izglītību Latvijā. Mūsu kopējais mērķis ir veidot labāku vidi, kurā studenti var pilnveidoties un īstenot savas ieceres. Pēc apvienošanās gan RTU, gan RTA devums noteikti būs manāms tuvākajā nākotnē, un ieguvums būs spēcīgāka izglītības un zinātnes joma," uzskata RTA rektore profesore Iveta Mietule. Savukārt RTA Studentu padomes priekšsēdētāja Diāna Drabudjko norāda, ka apvienošanās ir izaicinājums, taču, viņasprāt, RTA studentiem nesīs jaunas iespējas, jaunu pieredzi un jaunas apmaiņas programmas.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

IT uzņēmums “Helmes Latvia” uzsācis darbu pie apjomīga resursu vadības sistēmas projekta, ieviešot SAP platformu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Sistēma palīdz uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām integrēt un pārvaldīt to galvenos biznesa procesus (finanšu pārvaldību, personālvadību u.c.) vienotā digitālā vidē. Šis risinājums nozīmē centralizētu, modernu un efektīvu datu un resursu pārvaldību, balstītu globāli atzītā tehnoloģijā.

SAP tehnoloģiskā platforma nodrošina centralizētu un reāla laika datu pārvaldību ikvienai konkrēta uzņēmuma vai iestādes darbības jomai: finanšu pārvaldībai, sagādes vadībai, personāla vadībai, klientu attiecībām u.c. Risinājums palīdz uzlabot darba efektivitāti, pārvaldot sarežģītus biznesa procesus. Tas nozīmē, ka visi departamenti un funkcijas organizācijā darbojas vienotā sistēmā un dati brīvi plūst starp tām. Tā vietā, lai katrai funkcijai izmantotu atsevišķu programmu, SAP spēj savienot organizācijas finanšu uzskaiti, grāmatvedību, personāla valdību, darbinieku datus, projektu uzskaiti, kā arī specifiskus nozares risinājumus, piemēram, izglītībā tie būtu studiju un studentu dzīves cikla pārvaldība, zinātniski pētnieciskās jomas risinājumi u.c.

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ilgtermiņa nomā uz 25 gadiem piedāvā divas ēkas ilgtspējīgā vietā ar augšupejošu nākotnes perspektīvu – Āgenskalnā, Rīgā, Sētas ielā 1 un Daugavgrīvas ielā 2 ar kopējo platību nepilni 12 000 kvadrātmetri, piedāvājot privātajiem investoriem attīstīt studentu viesnīcu.

Investoru īpaši varētu ieinteresēt vietas potenciāls – Pārdaugava, kur ir koncentrēts liels studentu skaits, jo gan RTU, gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes centrālās ēkas un studentu pilsētiņas atrodas tieši Pārdaugavā netālu viena no otras, turklāt kopā ar Rīgas pašvaldību universitātes cieši sadarbojas parakstītā memoranda ietvaros, attīstot “Zināšanu jūdzi” studentu piesaistei un inovāciju attīstībai Rīgā. Kopā šajās universitātēs ir aptuveni 38 000 studentu.

Izsoles sākumcena tiek noteikta 0,80 eiro bez pievienotās vērtība nodokļa par kvadrātmetru pēc investīciju veikšanas perioda, kuram tiek atvēlēti 36 mēneši no nomas līguma spēkā stāšanās brīža. Investīciju periodā nomas maksa tiks samazināta par 70%. Īpašumam nepieciešamo investīciju minimālais apjoms – ne mazāks kā seši miljoni eiro bez pievienotās vērtība nodokļa. Izsoles termiņš 2025. gada 17. marts.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

2024. gadā koncernā “Latvijas Finieris” realizēts rekordliels apjoms – 309 tūkstoši kubikmetru saplākšņa produkcijas (2023. gadā – 296,6), informē uzņēmums.

Tas ir vēsturiski augstākais rezultāts uzņēmuma darbībā, kas apliecina ne tikai stabilu saražotā bērza saplākšņa pieprasījumu pasaulē, bet arī “Latvijas Finiera” spēju ar mērķtiecīgu, kvalitatīvu un efektīvu darbu nodrošināt konkurētspēju mainīgajos tirgus apstākļos.

Koncerna apgrozījums 2024. gadā sasniedza 409,0 milj. EUR (2023. gadā – 404,8). Neto peļņa bija 57 miljoni EUR (2023. gadā – 55,6). Savukārt koncerna EBITDA sasniegusi 82,2 miljonus EUR (2023. gadā – 78).

92 % bērza saplākšņu produkti realizēti 56 eksporta valstīs ārpus Latvijas. To ar zīmolu “Riga Wood” nodrošināja 12 produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumi.

“Situācija saplākšņu tirgos pērn bija sarežģīta. Tomēr šādos apstākļos “Latvijas Finieris” spēja ne tikai saglabāt tirgus daļu, bet to pat palielināt. Tas ir rezultāts ilgtermiņa īpašnieku politikai – mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus uzņēmuma izaugsmē, veidojot uzņēmuma kopējo uzticama partnera reputāciju. Attiecības ar klientiem un savstarpējā uzticēšanās nodrošināja stabilu pieprasījumu, ko ražošanas struktūrvienības spēja savlaicīgi izpildīt. Pieprasījums pēc plāniem un augstas kvalitātes bērza saplākšņiem gandrīz pārsniedza ražošanas iespējas, bet veiktais darbs ražošanas efektivitātē, darba organizācijā un investīcijas ražošanas modernizācijā būtiski uzlaboja efektivitāti un sniegumu,”pauž AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas un valsts drošību un nodrošinātu darba tirgū ļoti nepieciešamos augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistus, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) no šī studiju gada konkursa kārtībā piešķirs studiju maksas atlaides topošajiem muitas un nodokļu administrēšanas bakalaura programmas studentiem.

Studijas maksas atlaide tiks piešķirta 30 labākajiem un motivētākajiem reflektantiem, kuri pieteiksies pilna laika studijām RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes bakalaura studiju programmā «Muitas un nodokļu administrēšana» un konkursā iegūs maksas studiju vietu ar augstāku reflektanta rangu.

Krievijas karš Ukrainā, pret Krieviju un Baltkrieviju vērstās sankcijas, Latvijas sauszemes robežas ar valstīm, pret kurām vērstas sankcijas rada vēl lielāku nepieciešamību pēc augstas kvalifikācijas muitas un nodokļu speciālistiem, kuri nodrošina Latvijas drošības un interešu aizsardzību. Ieviešot studiju maksas atlaides, RTU plāno gan paaugstināt studējošo motivāciju, gan palielināt studentu un absolventu skaitu, kas praktizēsies un strādās Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, turpinot attīstīt tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu riepu gumiju, izstrādā jaunu efektīvu metodi, kas padara ceļa segumu pat divas līdz trīs reizes izturīgāku pret risu un plaisu rašanos, bet ceļu būves nozari – ilgtspējīgāku.

Tehnoloģija sekmīgi testēta ne vien Latvijā, bet pirmo reizi arī Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). RTU laboratorijās top «receptes» arī citu valstu ceļiem.

Pirmais eksperimentālais ceļa posms ASV uzbūvēts Kanzassitijā, izmantojot asfaltbetona īpašības uzlabojošu modifikatoru un tehnoloģiju, kas jau izmēģināta arī Latvijā. Viļānu novadā sadarbībā ar SIA «Vlakon» aizvadītajā gadā izgatavota un uz ceļa liela dolomīta karjera tuvumā, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ieklāta eksperimentālā asfaltbetona partija. Tas kļuva par trešo «riepu asfalta» ceļu Latvijā. ASV un Latvijā izmantotais ELTC (End of Life Tire Compound) modifikators izgatavots no devulkanizētas nolietotu riepu gumijas, RTU zinātniekiem sadarbojoties ar ASV uzņēmumu «Rubbintec» un Lietuvas kompāniju «Polylema».

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

AS "Latvijas finieris" šogad uzņēmuma attīstībā plāno investēt aptuveni 80 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Viņš pauda, ka 2025.gada investīciju plāns vēl nav pilnībā apstiprināts, bet patlaban uzņēmums īsteno vairākus investīciju projektus, tostarp šogad ražošanu jāsāk "Verems" rūpnīcai Rēzeknē, sākta ķīmisko produktu rūpnīcas būvniecība Bolderājā, kā arī tiek īstenoti vairāki mazāki projekti, kuros kompānija veic ražošanas procesu automatizāciju, uzlabojot finieru kvalitāti, lai celtu uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti.

250 miljoni eiro izaugsmei

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu...

"Latvijas finieris" valdes priekšsēdētājs minēja, ka uzņēmuma pamatdarbība ir saplākšņa ražošana un tuvākajā nākotnē plānots turpināt koncentrēties uz saplākšņu ražošanu un attīstību, kā arī ķīmijas rūpniecības attīstības mērķis ir atbalstīt uzņēmuma pamatdarbību.

Kompānija eksportē aptuveni 80% produkcijas, galvenokārt eksportējot uz Eiropu, bet arī uz Ziemeļameriku, Koreju un Japānu. Ciems norādīja, ja "Latvijas finiera" spēja piegādāt produkciju būs lielāka par klientu pieprasījumu, tad uzņēmums nākotnē meklēs jaunus klientus, jaunus produkta pielietojuma veidus un nišas.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ekonomiskā situācija pēdējā laikā, īpaši Eiropā, stagnē. Autobūves industrijā un būvniecībā novērojama aktivitāšu samazināšanās, sevišķi Vācijā, kas ir viens no lielākajiem "Latvijas finiera" gala patērētājiem, ko izjūt arī uzņēmumā.

Ciems arī stāstīja, ka kompānija ar partneriem strādā ilgtermiņā un ir ļoti svarīgs resursu nodrošinājums ilgtermiņā. Tāpēc ir nepieciešama skaidra valsts politika resursu pieejamībā nozarei, kā arī skaidra politika mežistrādē, kas ir vērsta uz efektīvu un saimnieciski atbildīgu saimniekošanu Latvijas mežos.

"Latvijas finieris" 2023.gadā strādāja ar 404,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 51,3% un bija 44,928 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 134 465 271 eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana.

Latvijā "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijās "Verems" un SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un SIA "Self loģistika". AS "Ludzas mežrūpniecības saimniecība" kompānijai pieder 99,67% kapitāldaļu.

Turpinot jaunās sveķu rūpnīcas būvniecību Rīgā, Bolderājas apkaimē, martā izbūvēta topošās ēkas pamatu plātne, informē AS Latvijas Finieris.

Betona plātnes izveidei izmantota armatūra aptuveni 140 tonnu apmērā un aptuveni 1000 m3 betona. Pabeigta torņa celtņa montāža, ievestas dzelzsbetona kolonnas un tuvākajā laikā tiks uzsākta to montāža.

Jau ziņots, ka, lai attīstītu jaunā tipa sveķu ražošanu, kur fosilās izcelsmes izejvielas daļēji tiek aizstātas ar dabīgas izcelsmes koksnes komponenti lignīnu, tādējādi samazinot fosilo izejvielu īpatsvaru fenola formaldehīda sveķos, ko šobrīd izmanto plātņu materiālu, siltumizolācijas, smilšpapīra un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā, koncerns "Latvijas Finieris" uzsācis jaunas rūpnīcas būvniecību Rīgā, Bolderājā. Jaunā sveķu rūpnīca tiek attīstīta AS "Latvijas Finieris" teritorijā Finiera ielā 6, Rīgā. Tās rūpnīcas ražošanas jauda būs 45 000 tonnu gadā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā 29.septembrī notiks Latvijā pirmais inovāciju ekosistēmas samits «Innovate360°», kurā pulcēsies vietējās inovāciju ekosistēmas nozīmīgākie spēlētāji un virkne ārvalstu ekspertu, lai veicinātu ieinteresēto pušu savstarpējo sadarbību, piedāvātu platformu ideju un zināšanu apmaiņai, kā arī dotu pienesumu valsts ekonomiskās transformācijas sekmēšanai.

«Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga Latvijas rezultātus 2022. gadā, RTU redz nepieciešamību strādāt pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar Eiropas Savienības un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Mēs ticam, ka šis samits var kalpot par pamatu jaunu un nozīmīgu sadarbību veidošanai, kas ilgtermiņā stiprinātu Latvijas globālo konkurētspēju,» saka RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

«Innovate360°» ar izglītojošām prezentācijām uzstāsies vietējie un ārvalsti eksperti, piedāvājot ieskatu dažādās inovāciju tendencēs, izaicinājumos un iespējās. Klātesošajiem būs arī iespēju mācīties no tādām inovāciju lielvalstīm kā Izraēla, Somija un Dānija. Samitā notiks arī interaktīvas darbnīcas, kurās dalībnieki padziļināti analizēs inovāciju ekosistēmu, identificējot savu lomu tajā, un apgūs veidus, kā izmantot resursus sadarbības un attīstības veicināšanai.

Lai nodrošinātu stādu uzglabāšanu ziemas periodā un labiekārtotu kopējo infrastruktūru, "Latvijas Finieris" uzsācis vērienīgu kokaudzētavas "Zābaki" (Siguldas novadā) attīstības projektu.

Ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem tajā paredzēts izmantot unikālus koka būvniecības risinājumus. Piektdien, 24.maijā, topošās ēkas pamatos iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm.

"Šī ir vieta, kur satiekas daba un zinātne. Jaunās stādu uzglabāšanas tehnoloģijas dos iespēju attīstīties mežsaimniecībai. Samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā. Savukārt unikālais koka ēku komplekss dos iespēju dažādu zinātnisko institūciju pārstāvjiem uzkrāt zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē. Šādas zināšanas viennozīmīgi veicinās koksnes izmantošanu būvniecībā," komentē Jānis Ciems, "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētājs.

48 stundu laikā Latvijas komanda «EchoSentinel» rada risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj reāllaikā noteikt potenciālus draudus kaujas laukā, un uzvar starptautiskā aizsardzības inovāciju hakatona «EUDIS Defence» Latvijas atlasē.

Jūnijā komanda pārstāvēs Latviju EUDIS starpvalstu finālā, sacenšoties ar septiņām citām aizsardzības inovācijām. Komandas «EchoSentinel» attīstītais kompaktās akustiskās novērošanas sistēmas prototips ir īpaši piemērots izmantošanai sarežģītos kaujas apstākļos, kur tradicionālās vizuālās novērošanas tehnoloģijas zaudē efektivitāti.

Komandā piedalās Latvijas zinātnieki un jaunie inženieri, kas zināšanas un prasmes guvuši Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Uzvarot hakatona nacionālajā atlasē, komanda gūst 5000 eiro lielu naudas balvu un iespēju savu ideju attīstīt starptautiskā EUDIS mentoringa programmā, saņemot individuālu atbalstu no aizsardzības un inovāciju jomas ekspertiem. Pēc tās komanda piedalīsies starpvalstu finālā, kurā savus risinājumus prezentēs arī Vācijas, Spānijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas, Dānijas un Čehijas novatori.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (TalTech) un Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU) paraksta memorandu par stratēģisku sadarbību aizsardzības un drošības pētniecībā un inovācijās.

Memorandam varētu pievienoties arī citas Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas valstu universitātes, stiprinot aizsardzības pētniecības un inovāciju kapacitāti reģionā. Partneri plāno izstrādāt vienotu drošības un aizsardzības sadarbības stratēģiju pētniecības un inovācijas jomā, lai sekmētu kopīgu dalību starptautiska mēroga, piemēram, NATO, Eiropas Aizsardzības fonda utt. pētniecības un inovāciju projektos.

«Pētniecības organizācijām jāspēlē nozīmīgāka loma aizsardzības un drošības jomā. Redzam, ka varam palīdzēt, un mums ir jāpalīdz. Tā nav izvēle, bet nepieciešamība šajā ģeopolitiskajā situācijā. Katra atsevišķi mēs esam pārāk maza, lai spētu kļūt par stratēģisku partneri Eiropas nozīmīgākajos drošības un aizsardzības projektos vai sniegt pakalpojumus un atbalstu nozares lielajiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā, tāpēc konkurētspējas paaugstināšanai jāveido konsorcijs,» uzsver RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

Bērza saplākšņa ražotāja AS "Latvijas finieris" apgrozījums 2023.gadā varētu būt pārsniedzis 400 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Viņš skaidroja, ka apgrozījuma kāpumu veicināja gan lielāks saražotās un realizētās produkcijas daudzums, salīdzinot ar 2022.gadu, gan arī straujais patēriņa cenu kāpums.

"Kopumā agresorvalstu īstenotais brutālais karš Ukrainā 2022.gadā būtiski ietekmēja visa veida resursu cenas, un līdz ar to arī procesus pasaules un, jo īpaši, Eiropas ekonomikā 2023.gadā. Tāpēc situācija bērza saplākšņa tirgos ir sarežģīta, ar ļoti augstu nenoteiktību," atzīmēja Ciems.

Vienlaikus viņš pauda ticību uzņēmuma spējām pielāgoties ārējām izmaiņām, kas ļāvis ar pārliecību sākt vairāk nekā 200 miljonu eiro investīciju programmu.

Ciems stāstīja, ka pērn jaunās tehnoloģijās, produktu un ražošanas procesu attīstībā ieguldīti 52 miljoni eiro, bet šogad plānoto investīciju apmērs ir 78 miljoni eiro.

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

“Projekta īstenošana neapšaubāmi būs nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību un kalpos kā būtisks solis moderna mūsu valsts zīmola nostiprināšanai pasaulē. Lielais investīciju apjoms, vismodernākās inovatīvās tehnoloģijas, pilnīga atbilstība virzībai uz klimatneitralitāti, paredzēta ciešā sadarbība ar Latvijas augstskolām – visi šie elementi ūdeņraža lidmašīnu būvi un uzturēšanu padarītu par Latvijas veiksmes stāstu, dodot grūdienu inovācijām labvēlīgas vides radīšanā kopumā. Tādēļ es no savas puses apņemos uzturēt ciešu kontaktus ar projekta virzītājiem un pielikt visas pūles, lai projekta virzībai no valsts puses nebūtu nepamatotu šķēršļu,” komentē eonomikas ministrs Viktors Valainis: .

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.