Jaunākais izdevums

Scania Latvia oficiāli uzsākusi jauna moderna Scania kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecību Liepājā, Grīzupes ielā.

Šis projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā Baltijas reģionā, nodrošinot videi draudzīgu infrastruktūru kravas automašīnu un piekabju apkalpošanai Kurzemē.

Būvniecības darbus veic "Mapri Būve". Šobrīd jau noris būvlaukuma sagatavošana 10 000 m² platībā. Plānotā servisa ēka, kas aizņems teju 1300 m², ietvers trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaicīgi apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Ēkā būs arī auto mazgātuve un biroja telpas pārdošanas un servisa komandai. Jaunais centrs aizstās esošo remontdarbnīcu Liepājā.

Ēkas būvniecībā tiks īstenoti videi draudzīgi un energoefektīvi risinājumi. Apkures nodrošināšanai paredzēts izmantot siltumsūkņus, kas darbināmi ar elektrību, kas iegūta no tādiem atjaunojamiem energoavotiem kā saules, vēja vai hidroenerģijas. Papildus tiks uzstādīti saules paneļi, kas ilgtermiņā ļaus būtiski samazināt enerģijas patēriņu. Gan ēkā, gan teritorijā tiks ieviesta viedā apgaismojuma sistēma, kas automātiski pielāgosies faktiskajām vajadzībām un diennakts laikam.

Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis uzsver: "Liepājas jaunā Scania servisa centra būvniecība ir stratēģiski nozīmīgs un ilgi lolots projekts mūsu uzņēmuma attīstībā. Tas iezīmē būtisku pavērsienu Kurzemes reģiona transporta pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā. CO₂ neitrālā ēka, kurā profesionāli un pieredzējuši Scania automehāniķi strādās ar modernāko servisa aprīkojumu un plašo pakalpojumu klāstu, nodrošinās klientiem augstākā līmeņa apkalpošanu."

"Pirmais lielais posms - grunts izrakšana aptuveni 17 000 kubikmetru apjomā - jau tuvojas noslēgumam. Drīzumā sāksim ēkas pamatu betonēšanu un ceram, ka Liepājas ziema būs būvniekiem labvēlīga, lai darbus varētu turpināt bez pārtraukumiem. Nākamā gada sākumā plānojam svinēt Spāru svētkus," stāsta Artūrs Sausiņš, "Mapri Būve" valdes loceklis.

"Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, ļoti būtiski, ka attīstās reģioni, lepojamies ar iespēju turpināt attīstīt industriālo būvniecību visā Latvijā un veicināt uzņēmējdarbības vides izaugsmi arī reģionos", turpina Sausiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika" četru jaunu "Scania" vilcēju iegādē investēs 925 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), no kuriem 374 900 eiro veidos Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums, informē kooperatīva administratīvais vadītājs Vilnis Vorobjovs.

Tostarp uzņēmums jau ir saņēmis divus jaunus "Scania" vilcējus, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) dzinējiem, investējot 487 000 eiro bez PVN, no kuriem 243 500 eiro bez PVN veidoja LAD līdzfinansējums. Tāpat tuvākā mēneša laikā "Piena loģistika" plāno iegādāties divus dīzeļa dzinēja vilcējus, kuros plānots ieguldīt 438 000 eiro bez PVN, LAD līdzfinansējumam veidojot 131 400 eiro bez PVN.

Kooperatīvā akcentē, ka saspiestās dabasgāzes dzinēju vilcēju iegāde ir būtisks solis virzienā uz efektīvāku, videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku loģistiku Latvijā. Tāpat Vorobjovs norāda, ka tehnoloģiju ieviešana "Piena loģistikas" transporta sistēmā ir ieguldījums gan vides aizsardzībā, gan resursu efektīvākā izmantošanā.

Eksperti

Cik gatavi esam zaļākai loģistikai?

Mareks Freibergs, “Lidl” loģistikas vadītājs Baltijas valstīs,21.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.