Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.
Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.
Latvijā jau ir uzņēmumi, kas testē un ievieš videi draudzīgākus risinājumus loģistikā. Viens no piemēriem ir “Lidl Latvija”, kas pēdējos gados sistemātiski ievieš pasākumus emisiju mazināšanai un efektīvākai piegādes plānošanai.
Zaļāka piegādes transporta testēšana ir “Lidl Latvija” solis pretī videi draudzīgākai uzņēmējdarbībai, kas ir saskaņā ar visas “Schwarz” grupas korporatīvās sociālās atbildības stratēģiju. Uzņēmums ieviesis kravas automašīnas, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi (jeb CNG) – atjaunojamu energoresursu, ko iegūst no organiskajiem atkritumiem. Tā sadeg tīrāk un rada mazāk CO₂ nekā dīzeļdegviela. Pētījumi apliecina, ka emisijas ir par 15–20% zemākas salīdzinājumā ar dīzeļdzinējiem. Turklāt šāda pieeja mazina trokšņu līmeni pilsētvidē. Latvijā darbojas jau 37 “Lidl” veikali 16 pilsētās, un kravas automašīnas, veicot piegādes uz veikaliem, mēnesī nobrauc vidēji 180 tūkstošus kilometru, tāpēc zaļajai loģistikai ir būtiska loma uzņēmuma ilgtspējas politikā.
Uzņēmums jau iepriekš testējis pirmo “Scania” elektrisko kravas automašīnu, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt līdz 300 kilometriem un nodrošināt regulārus maršrutus ar ievērojami zemāku emisiju līmeni. Tomēr lielākais izaicinājums, lai šādas automašīnas ieviestu ikdienas loģistikā, ir uzlādes infrastruktūras trūkums, un šobrīd loģistikas centros un piegādes maršrutu laikā nav pieejami uzlādes punkti.
Starptautiskā mērogā “Lidl” šo jautājumu jau risina lielajās valstīs, kur kravas transporta radītais piesārņojums ir visaugstākais. Piemēram, Rumānijā, kur ir vairāk nekā 300 “Lidl” veikalu un 6 loģistikas centri, dienā preces piegādā aptuveni 100 kravas mašīnas. Savukārt Latvijā ikdienā maršrutos dodas vien aptuveni 10 kravas automašīnas. Līdz ar to loģiski, ka vispirms elektrokravas automašīnu ieviešana notiks lielajos tirgos – Francijā, Spānijā, Nīderlandē, Polijā un Vācijā, bet Latvija šajā procesā nonāks vēlāk.
Svarīgi atzīmēt, ka “Lidl” piegādes transportu nodrošina sadarbības partneri, un uzņēmumam ir savi kritēriji, piemēram, izvēlētajām automašīnām jābūt pēc iespējas “zaļākām” un ražotām pēdējo gadu laikā. Tomēr pāreja uz elektriskajām kravas mašīnām nav vienkārša, jo elektroauto ir būtiski dārgāki par dīzeļauto. Lai tas būtu interesanti, ir jāpanāk balanss star piedāvājumu un pieprasījumu.
Lai šo procesu paātrinātu un padarītu efektīvāku, būtu nepieciešams valsts un Eiropas Savienības atbalsts, piemēram, subsīdijas transporta kompānijām, kas motivētu iegādāties elektriskos transportlīdzekļus, kā arī plaša uzlādes infrastruktūras izveide, kas nodrošinātu ērtu un ātru elektrokravas auto uzlādi. Tikai ar šādu atbalsta sistēmu uzņēmumi varēs reāli pāriet uz jauno tehnoloģiju izmantošanu.
“Lidl” darbojas arī iniciatīvā “Road to Zero”, kurā iesaistītas vairāk nekā 30 “Lidl” dalībvalstis. Latvija pagaidām ir procesa beigu posmā, tomēr, lai sasniegtu noteiktos sertifikācijas kritērijus, līdz 2030. gadam būs jāievieš elektrokravas automašīnas un jāsamazina emisijas.
Videi draudzīga loģistika nav tikai par transportlīdzekļu dzinēja tipu. Efektīva kravu komplektācija ļauj būtiski samazināt nepieciešamo reisu skaitu. Piemēram, “Lidl” vienā kravā vienlaikus ved gan +14 grādu temperatūru prasošus augļus un dārzeņus, gan 0 grādu temperatūrā glabājamus piena un gaļas produktus. Tas samazina gan emisijas, gan cilvēkresursu noslodzi veikalos.
Kravas mašīnas tiek piepildītas vismaz līdz 98% ietilpībai, ko nodrošina īpaši pielāgoti nodalījumi. Uzņēmums īsteno arī nakts piegādes modeli, kas mazina satiksmes sastrēgumus pilsētās un nodrošina svaigu produkciju veikalu plauktos jau nākamajā dienā.
Ilgtspējīga loģistika ir cieši saistīta arī ar enerģijas ražošanu no tīriem avotiem. Jau no darbības sākuma Latvijā “Lidl” iepērk un izmanto tikai un vienīgi elektroenerģiju, kas 100% apmērā iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Papildu uzņēmums investējis vairāk nekā 1,21 milj. eiro saules paneļu sistēmās, kas uzstādītas astoņos veikalos. Šie paneļi saražo vairāk nekā 1 miljonu kilovatstundu zaļās elektrības gadā, daļēji nodrošinot uzņēmuma ikdienas darbību ar atjaunojamo enerģiju.
Tehnoloģijas tiek izmantotas arī krājumu pārvaldībā – moderni plānošanas rīki ar mākslīgā intelekta atbalstu palīdz precīzāk prognozēt pieprasījumu, samazina resursu patēriņu un optimizē piegādes ķēdes.
Lai gan šādi risinājumi jau sniedz pozitīvu ietekmi, pāreja uz zaļāku loģistiku Latvijā nav iespējama tikai ar atsevišķu uzņēmumu centieniem. Trūkst uzlādes infrastruktūras smagajiem transportlīdzekļiem, nav skaidru atbalsta mehānismu pārejai uz elektroauto vai CNG, un šobrīd lielākā daļa kravu pārvadājumu joprojām tiek veikti ar dīzeļdzinējiem.
Citas valstis, piemēram, Nīderlande, jau nodrošina pilnībā ar elektroauto veiktas piegādes, un tas iespējams tikai ciešā privātā un publiskā sektora sadarbībā. Lai šādu pieeju īstenotu Latvijā, nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi un koordinēta rīcība.
Vēlos uzsvērt, ka t.s. zaļā loģistika ir ne tikai vides aizsardzības jautājums, bet arī konkurētspējas priekšnoteikums nākotnē. Latvijas uzņēmumu pieredze rāda, ka emisiju samazināšana un piegādes efektivitāte ir sasniedzami mērķi. Taču, lai tie kļūtu par nozares standartu, nepieciešama mērķtiecīga valsts politika, infrastruktūra un atbalsts uzņēmumiem, kas gatavi ieguldīt ilgtspējīgā transportā un tehnoloģijās. Un, jo ilgāk kavēsimies, jo dārgāk būs nākotnē panākt zaudēto. Tieši šobrīd tiek lemts, vai Latvija būs starp līderiem ar tīrāku, gudrāku piegādes ķēdi, vai arī turpinās vilkties aiz smagajām dīzeļkolonnām.
