Latvijā šogad būvdarbi notika vairāk nekā 500 kilometros valsts autoceļu un uz 13 tiltiem, sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka apmēram 90 kilometros valsts autoceļu darbi šogad sākās un turpināsies arī nākamgad.

Tāpat šogad LVC ir realizējis satiksmes drošības projektus 11 vietās, tostarp izbūvēti seši gājēju un velosipēdistu ceļi, kā arī pārveidoti divi krustojumi, informēja Lazdovskis.

LVC vadītājs uzsvēra, ka šogad autoceļu būvdarbu iepirkumos saglabājas būtiska konkurence, kas ir lielāka nekā vidēji valstī.

"LVC iepirkumos par tiesībām veikt ceļu būvdarbus vidējais pretendentu skaits bija 4,21, bet tiltu būvdarbu iepirkumos - 4,06.

Projektēšanas darbu iepirkumos konkurence bija nedaudz zemāka - 3,78 pretendenti uz iepirkuma daļu, kas joprojām ir lielāks rādītājs nekā valsts vidējais," informēja Lazdovskis.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Latvijā 48,8% valsts vietējo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, trešdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka valsts vietējo autoceļu tehniskais stāvoklis ir liela problēma, jo valsts vietējie autoceļi veido pusi no kopējā valsts ceļu tīkla, kā arī 72% vietējo autoceļu ir ar grants segumu.

"Situācija nav iepriecinoša, jo gandrīz puse no ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Šie ceļi ir ar mazāku satiksmes intensitāti, bet šie ceļi ir jāuztur, lai par tiem varētu pārvietoties," sacīja Lazdovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir labāka.

LVC apkopotie dati liecina, ka 2020.gadā 15,3% valsts galveno autoceļu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, bet 33,4% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī, savukārt 2024.gadā - 7,9% valsts galveno autoceļu bija sliktā stāvoklī, bet 19,5% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī.

Salacgrīvā pirmdien uz laiku tika slēgts pagaidu tilts pār Salacu, jo tā monitoringa laikā konstatētas vairākas deformācijas, informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pēc tam satiksme tika atjaunota. LVC norāda, ka tilts tika slēgts, lai veiktu papildu pārbaudes.

Salacgrīvā pirmdien, 14.aprīlī, konstatētās deformācijas pagaidu tiltam pār Salacu, kuru dēļ tilts uz laiku tika slēgts transporta satiksmei, visticamāk, ietekmēja gaisa temperatūras svārstības, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka pēc vēsas nakts sekoja karsta diena ar gaisa temperatūru ap +20 grādiem. Pirmdienas, 14.aprīļa, vēlā vakarā, gaisa temperatūrai pazeminoties, izmaiņas tērauda konstrukcijās samazinājās. Apsekojot tiltu, netika konstatēti nesošo konstrukciju defekti.

Tilta apsekošanu pirmdienas vakarā veica būvuzņēmējs, pagaidu tilta konstrukcijas projektētāji no SIA "Vektors T", kā arī būvuzraugs no AS "Ceļuprojekts" un LVC tiltu inženieri.

Konkurence ceļu būvdarbu iepirkumos Latvijā turpina pieaugt, ceturtdien VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) rīkotajā ceļu būves konferencē sacīja LVC valdes loceklis Verners Akimovs.

Viņš informēja, ka pagājušajā būvdarbu sezonā iepirkumos bija vidēji 4,65 pretendenti, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir pieaugums vairāk nekā divas reizes. 2023.gadā izsludinātajos iepirkumos bija vidēji 4,27 pretendenti, 2022.gadā - 4,07 pretendenti, 2021.gadā - 3,67 pretendenti, bet 2018.gadā - 2,11 pretendenti.

Tiltu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 4,06 pretendenti, konkurencei arī šajā segmentā pieaugot vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2018.gadu, kad bija 1,77 pretendenti. 2023.gadā tiltu būvdarbu iepirkumos bija vidēji 3,2 pretendenti, bet 2022.gadā - 2,78 pretendenti.

Savukārt autoceļu būvdarbu iepirkumos pērn bija vidēji 3,78 pretendenti, kamēr 2023.gadā bija vidēji 4,21 pretendents, bet 2022.gadā - 3,04 pretendenti. Akimovs skaidroja, ka šajā nozares segmentā konkurences tendences ir mainīgas.

Latvijā aptuveni 95% no šajā ceļu būvniecības sezonā plānotajiem darbiem ir izdarīti, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzina, ka šī būvniecības sezona bija grūta primāri laika apstākļu dēļ. "Ja salīdzinām ar iepriekšējo vasaru, kas bija ļoti piemērota autoceļu būvniecības darbiem, tad šogad bija pietiekami daudz izaicinājumu, jo īpaši Vidzemē un Latgalē," minēja Lazdovskis.

Viņš arī pastāstīja, ka ap Daugavpili notika šogad lielākie būvdarbi, jo sākās Daugavpils šosejas (A6) četru joslu posma pārbūve, un augusta vidū bija bažas par būvdarbu pabeigšanu.

LVC vadītājs atzīmēja, ka aptuveni 95% no darbiem, ko LVC bija plānojuši būvniecības sezonā, būs izdarīti. Tomēr būs divi vai trīs objekti, kurus vajadzēja pabeigt šogad, bet pilnā apmērā tas neizdosies. Viens no tiem ir Vidzemes šosejas (A2) posms Siguldā, kur daļa no posma ir pabeigta, bet daļai, kas iet caur Lorupes gravu, asfalta virskārta būs jāliek nākamgad.

Nedēļas nogalē no rītiem ceļi Latvijā var sākt apledot, atsaucoties uz meteorologu prognozēm, brīdina "Latvijas valsts ceļi" (LVC) un atzīmē, ka braukšanas apstākļus apgrūtinās arī lietus un iespējams pirmais sniegs, kā arī stiprais vējš.

LVC uzsver, ka rudeņos ceļa seguma stāvoklis un līdz ar to braukšanas apstākļi var mainīties ļoti strauji, tāpēc autovadītājiem pēc vasaras sezonas jāpielāgo savi braukšanas paradumi mainīgajiem apstākļiem, jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un jārēķinās, ka ceļš var prasīt ilgāku laiku.

"Iestājoties izteikti rudenīgiem laika apstākļiem, var būt pasliktināta redzamība miglas un nokrišņu dēļ. Nokrišņu laikā pieaug akvaplanēšanas risks, savukārt kritušās lapas un lietus var pasliktināt riepu saķeri ar ceļa segumu, apgrūtinot braukšanas apstākļus, klāsta LVC, "no rītiem un vakaros uz ceļiem var būt apledojums, jāņem vērā, ka temperatūras svārstību dēļ ceļi apledo strauji un nevienmērīgi. Var veidoties tā sauktais "melnais ledus", kas ir faktiski neredzams un ļoti bīstams. Visstraujāk ceļi apledo uz tiltiem un pārvadiem, kā arī pie ūdenstilpēm."

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Siguldas novadā Vidzemes šosejas (A2) kreisajā pusē gar Gaujas ciemu sākta prettrokšņa sienas būvniecība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka galvenokārt darbi notiks ceļa nomalē un satiksme netiks kavēta, tomēr atsevišķu darbu veikšanai satiksmi varētu ierobežot labās puses joslā. Braukšanas ātrums posmā nemainīsies un būs 70 kilometri stundā.

Sākot darbus, izvietos satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus un sagatavos ceļa nomali prettrokšņu sienas betona pamatu izbūvei. Gandrīz divu kilometru garumā izbūvēs trokšņu sienu kombinētā sistēmā uz dzelzsbetona bloku pamatiem. Gar sienu visā posmā uzstādīs dzelzsbetona aizsargbarjeru. Sienas augstums būs 3,5 līdz 4,5 metri.

Plānots, ka darbi turpināsies līdz gada beigām.

Būvdarbus veic SIA "Tilts" par 2,374 miljoniem eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet projektu izstrādāja SIA "Projekts EAE". Būvuzraudzību nodrošina AS "Ceļuprojekts".

Latvijā autoceļu būvdarbu sezona šogad varētu sākties agrāk nekā citus gadus, aģentūrai LETA pieļāva VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Jautāta, vai siltā ziema ir ietekmējusi autoceļu būvdarbus, Kononova norādīja, ka būvobjekti valsts autoceļu tīklā pērn tika sagatavoti ziemas tehnoloģiskajam pārtraukumam un īslaicīga, iepriekš neplānota darbu atsākšana nav lietderīga.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka, saņemot prognozes par pastāvīgiem, būvdarbiem piemērotu laika apstākļu iestāšanos, būvdarbu sezona tiks sākta agrāk nekā citus gadus.

Tāpat Kononova minēja, ka atsevišķos tiltu objektos būvdarbu turpinās arī ziemas sezonā.

Jau ziņots, ka LVC apgrozījums 2023.gadā bija 20,93 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa palielinājās par 2,4% - līdz 187 384 eiro.

Mārupes novada Babītes pagastā pārbūvēts Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) posms apmēram 2,5 kilometru garumā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka Rīgas apvedceļa posmā pārbūvēta ceļa segas konstrukcija un ieklāts asfaltbetons trīs kārtās, atjaunota sabiedriskā transporta pieturvieta, sakārtota ūdens atvade, izbūvētas jaunas un atjaunotas vecās caurtekas, kā arī izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma.

Vienlaikus, lai satiksme Babītē būtu drošāka, būvdarbu laikā tika veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi. Tostarp autoceļa Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojumā ir slēgts kreisais pagrieziens. Tādējādi turpmāk no apvedceļa A5 posma uz V10 un Mēness ielu abos virzienos ir iespējami tikai labie pagriezieni. Tāpat 200 metru attālumā no šī krustojuma uz apvedceļa A5 virzienā no Rīgas uz Jūrmalu izbūvēta apgriešanās vieta, kur var veikt apgriešanās manevru.

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

No trešdienas, 16.oktobra, līdz pat pavasarim vairs nekur Latvijā nevarēs braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā (km/h), izņemot Siguldas šosejas posmu, kur ļoti labos apstākļos drīkstēs braukt ar ātrumu līdz 100 km/h, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

No šodienas līdz trešdienai valsts ceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem, bet jau no trešdienas visā valsts ceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums būs līdz 90 km/h.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu tur samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h.

Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tostarp strauji, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un jāievēro tie, atgādina LVC.

Ziemai neraksturīgo laika apstākļu ietekmē vairāki simti grants ceļu posmu šķīdonī zaudējuši nestspēju, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šonedēļ transportlīdzekļu masas ierobežojumi šķīdoņa dēļ ieviesti 259 posmos: Latgalē ierobežojumi ir 110 posmos, Vidzemē - 48, Zemgalē - 90, Kurzemē - 5 un Rīgas reģionā - 6 posmos.

LVC aicina kravas transporta vadītājus ievērot grants ceļu posmos ieviesos transporta masas ierobežojumus, lai nepasliktināto to tehnisko stāvokli.

Ar šķīdoni LVC saprot situāciju, kad pārmitrinātie grants ceļu posmi zaudē nestspēju. Lai ceļus neatgriezeniski nesabojātu, uz tiem ievieš autotransporta masas ierobežojumu - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Pārkāpjot šos ierobežojumus, smagie transporta līdzekļi var stipri bojāt ceļu, panākot, ka tas kļūst neizmantojams satiksmei. Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija.

Siguldas novadā uz Vidzemes šosejas (A2) no 20.maija līdz rudenim slēgs satiksmi no Lorupes gravas viadukta līdz Kalna ielai Siguldā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme tiks novirzīta pa apbraucamo ceļu - pievedceļš Lorupes gravai (V96), kura garums ir 1,7 kilometri.

Ir sākti būvdarbi uz Vidzemes šosejas posmā no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam Siguldā, kā arī tiek atjaunots segums pievedceļam Lorupes gravai. Būvdarbu posmos noteikts ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā.

Darbi ietver Vidzemes šosejas pārbūvi no Siguldas CSDD līdz dzelzceļa pārvadam kopumā 3,5 kilometru garumā, kur pārbūvēs ceļa segas pamatu un asfalta segumu. Savukārt, lai uzlabotu satiksmi pie Kalna ielas Siguldā, izbūvēs rotācijas apli. Lorupes gravas viaduktam nojauks esošo un izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju - tehniskās ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus. Viadukts ir būvēts 1968.gadā.

SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.

Salacgrīvā turpinās jaunā tilta pār Salacu izbūve, un šonedēļ uz jaunā tilta balstiem sāks uzbīdīt laiduma konstrukciju. Līdz šim ir izbūvēts krasta balsts Ainažu pusē, urbpāļi krasta balstam Rīgas pusē un urbpāļi diviem balstiem upē, vienlaikus turpinās vecā tilta nojaukšana Rīgas pusē, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kā zināms, pērn vasarā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību (PS) NB&Tilts par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, uz Tallinas šosejas (A1) (91,10. km). PS NB&Tilts piedāvājums bija ar zemāko cenu 14 971 552,94 eiro (bez PVN), PS veido uzņēmumi SIA Nordes būve un SIA TILTS.

Būvdarbu laikā satiksme pār upi tiek organizēta pa pagaidu tiltu. Tā risinājumu ir izvēlējies piegādātājs - PS NB&Tilts, iekļaujot to būvdarbu realizācijas piedāvājumā iepirkumā. Pagaidu tilta tehniskais stāvoklis tiek nepārtraukti monitorēts, katru nedēļu tiek veikti ģeodēziskie mērījumi un tilta nesošo konstrukciju apsekošana. Šos darbus nodrošina būvuzņēmējs.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Lielāka mēroga būvdarbus dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā plānots sākt nākamgad, intervijā sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Viņš informēja, ka būvnieks pamattrases būvdarbus, kas būs saistīti ar Iecavas būvmateriālu bāzi, plāno sākt jau šogad, bet lielāka mēroga būvdarbus - nākamgad.

Viņš skaidroja, ka šo ziemas periodu EDzL plāno izmantot, lai maksimāli daudz piegādātu būvmateriālus, jo ziema ir pateicīgākais laiks, lai varētu nodrošināt būvmateriālu piegādi, jo ceļa virskārta ir sasalusi.

"Visnepateicīgākais laiks būvmateriālu piegādēm ir atkusnis. Protams, apkārt dzīvo iedzīvotāji, un būvnieks pilnībā saprot un uzņemas atbildību, lai ceļi būtu tādā stāvoklī, lai iedzīvotāji tos pilnvērtīgi var izmantot," norādīja Diļevs.

Diļevs informēja, ka būvniecības process sākās ar komandas mobilizāciju no būvnieka puses un ar visas dokumentācijas sakārtošanu. Tostarp EDzL ir autorizējis AS "Sadales tīkls" veikt elektrības pieslēgumu, notiek meža izciršanas darbi pašā Iecavā un arī pašā pamattrasē apmēram 100 hektāru platībā.

Latvijā netiks realizēti utopiskie plāni par ātrgaitas šosejām līdz lielākajām pilsētām, bet TEN-T ceļu tīkla uzlabošana notiks ar budžetā atvēlētajiem līdzekļiem un izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P).

Iepriekš bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita izziņotie solījumi līdz 2040.gadam savienot Latvijas lielākās pilsētas un Rīgu ar ātrgaitas ceļiem bija politiski bezatbildīgi, jo šādu plānu realizācijai būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro, pauda Dubkēvičs.

Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus vairāk nekā 1000 kilometru garumā

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas...

Viņš uzsvēra, ka situācija nozarē ir nopietna, finansējums ceļu būvei sarūk, turklāt jaunajā plānošanas periodā autoceļu būvniecībai nav iespējams izmantot Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Tāpat netiek pildīts likumā "Par autoceļiem" noteiktais - novirzīt Valsts autoceļu fondam ceļu būvei 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo likumā ir teikts "ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi".

Dubkēvičs informēja, ka atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam Valsts autoceļu fonda finansējumam nākamgad būtu jābūt 563,9 miljoniem eiro, taču nākamgad ceļu būvei pieejamais finansējums būs 187 miljoni eiro.

Tādēļ SM strādā lai atrastu citus finansējuma avotus, piemēram, PPP projektus un militārās mobilitātes līdzekļus, teica Dubkēvičs. Viņš piebilda, ka SM neplāno atteikties no Rīgas apvedceļa pārbūves, tāpat tiek strādāts pie Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.

SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālis Vectirāns informēja komisijas deputātus, ka jaunajā ES TEN-T regulā, kura stājās spēkā šovasar, vairs nav ietverta prasība pārbūvēt TEN-T tīkla ceļus par ātrgaitas ceļiem. Patlaban regula prasa veidot divlīmeņu šķērsojumus, kā arī atdalīt pretējā virziena brauktuves, piemēram, ar barjerām vai citiem līdzekļiem.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs piebilda, ka no ikdienas autobraucēja viedokļa nav īpašas starpības starp ātrgaitas autoceļu un parastu ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā (2+2), vienīgi ātruma ierobežojumi. Akimovs piebilda, ka LVC nav atteicies no domas atsevišķās vietās būvēt 2+2 ceļus, bet ir jāizvērtē to ekonomiskais pamatojums.

Vectirāns informēja, ka ceļu būvdarbi tiek plānoti pēc prioritātēm - seguma stāvoklis, satiksmes intensitāte un reģionālā vienlīdzība.

Vectirāns arī uzsvēra, ka Bauskas apvedceļu, kuru plānots izbūvēt primāri, varētu pabeigt līdz 2028.gadam, bet Iecavas apvedceļš tiktu realizēts pēc tam.

Tāpat Vectirāns informēja, ka no valsts galvenajiem autoceļiem labā un ļoti labā stāvoklī ir 76%, no reģionālajiem ceļiem - 52%, bet no vietējiem ceļiem - 15%.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka par ES fondu līdzekļiem būvētajiem ceļiem ik pēc noteikta laika, piemēram, astoņiem vai desmit gadiem, ir jāatjauno segums, kas nereti izraisa iedzīvotāju izbrīnu - kāpēc uz labiem ceļiem tiek veikti remontdarbi. Vectirāns skaidroja, ka, neveicot šo atjaunošanu, varētu sagaidīt ES iebildumus par piešķirto līdzekļu izlietošanas pamatotību.

Vectirāns piebilda, ka tuvāko sešu mēnešu laikā SM atjaunos iepriekš izstrādāto Latvijas autoceļu stratēģiju "2040", un iepazīstinās ar to sabiedrību.

Trešdienas rītā sniegs un putenis apgrūtina braukšanu visā valsts teritorijā, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 117 ziemas dienesta tehnikas vienība.

Uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināta ir braukšana uz Tallinas šosejas, uz Vidzemes šosejas no Rīgas līdz Veclaicenei, uz Valmieras šosejas no Murjāņiem līdz Valkai, visā Rīgas apvedceļa posmā, kā arī uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ilūkstei.

Tāpat ir apgrūtināti braukšanas apstākļi uz Bauskas šosejas no Rīgas līdz Dzimtmisai, uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Meitenei, uz Liepājas šosejas no Rīgas līdz Anneniekiem un no Blīdenes līdz Liepājai, uz Ventspils šosejas no Rīgas līdz Ventspilij, autoceļa Liepāja-Lietuvas robežas (Rucava) visā posmā, autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robežas (Terehova) visā posmā, un arī uz autoceļa Krievijas robežas (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) posmā no Špoģiem līdz Grebņevai.

Valsts autoceļu tīklā šonedēļ būvdarbi turpinās 70 posmos, lielākā daļa no tiem ir uz reģionālajiem ceļiem, kur darbu dēļ 26 posmos ir samazināts atļautais braukšanas ātrums un daudzviet ieviesta reversā kustība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Darbi notiek uz galvenajiem ceļiem desmit posmos, vietējiem ceļiem 22 posmos, kā arī uz 11 tiltiem un pārvadiem.

Turpinās remontdarbi uz Rīgas apvedceļa (A4, A5) pie Upesciema un Salaspils. Uz tilta pār Lielo Juglu un uz viadukta pār Daugavpils šoseju (A6) ieviesta reversā kustība, tādēļ satiksme tur var būt ļoti palēnināta.

Autovadītāji tiek aicināti, plānojot braucienus, ieskatīties kartē LVC interneta mājaslapā, kur atrodama informācija par visiem aktuālajiem ierobežojumiem uz valsts ceļiem, un ieplānot papildu laiku ceļam, ja ir jāšķērso būvdarbu vieta.

Salacgrīvā no 6.maija līdz 13.maijam autotransporta satiksmei slēgs pagaidu tiltu pār Salacu, lai veiktu brauktuves klāja pastiprināšanu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Vieglā transporta satiksmi virzienā uz Igauniju organizēs pa reģionālo autoceļu Limbaži-Salacgrīva (P12), vietējo autoceļu Salacgrīva-Vecsalaca (V144), šķērsojot upi pa Annasmuižas tiltu (V144), Vecsalaca-Mērnieki (V145) un reģionālo autoceļu Ainaži-Matīši (P15).

Savukārt vieglā transporta satiksmei Rīgas virzienā un sabiedriskā transporta satiksmei abos virzienos būs noteikts maršruts cauri Salacgrīvai - pa Baznīcas ielu (V144), Annasmuižas tiltu un Limbaži-Salacgrīva.

Tiltam ir noteikti gabarīta ierobežojumi un satiksme pār to tiks organizēta ar luksoforu, arī pa Baznīcas ielu satiksme tiks organizēta ar luksoforiem.

LVC iepriekš skaidroja, ka esošās brauktuves tērauda klājs transporta slodzes dēļ regulāri plīst, tādēļ jāveic papildu jaunu plātņu piemetināšana, šo darbu laikā slēdzot satiksmi.