Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Valsts autoceļu tīklā šonedēļ būvdarbi turpinās 70 posmos, lielākā daļa no tiem ir uz reģionālajiem ceļiem, kur darbu dēļ 26 posmos ir samazināts atļautais braukšanas ātrums un daudzviet ieviesta reversā kustība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Darbi notiek uz galvenajiem ceļiem desmit posmos, vietējiem ceļiem 22 posmos, kā arī uz 11 tiltiem un pārvadiem.

Turpinās remontdarbi uz Rīgas apvedceļa (A4, A5) pie Upesciema un Salaspils. Uz tilta pār Lielo Juglu un uz viadukta pār Daugavpils šoseju (A6) ieviesta reversā kustība, tādēļ satiksme tur var būt ļoti palēnināta.

Autovadītāji tiek aicināti, plānojot braucienus, ieskatīties kartē LVC interneta mājaslapā, kur atrodama informācija par visiem aktuālajiem ierobežojumiem uz valsts ceļiem, un ieplānot papildu laiku ceļam, ja ir jāšķērso būvdarbu vieta.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, 20. un 21.septembrī, Rīgā uz divām dienām par gājēju ielu pārtaps Dzirnavu un Antonijas ielu posmi, informē Rīgas dome.

Saistībā ar Klusā centra ielu pārveidošanu par gājēju ielām, vairākos ielu posmos spēkā būs būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar gaidāmajām satiksmes izmaiņām un izbaudīt nesteidzīgas brīvdienas skaistākajos Dzirnavu un Antonijas ielu posmos.

Dzirnavu ielas posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai un Antonijas ielas posms no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai gājējiem tiks atvēlēts no sestdienas, 20.septembra, plkst.6.00 līdz svētdienas, 21.septembra, plkst.17.00. Šajā laikā minētajos ielu posmos transportlīdzekļu satiksmi slēgs.

Tāpat no sestdienas plkst.6.00 līdz svētdienas plkst.17.00 Alberta ielā, slēdzot izbraukšanu uz Antonijas ielu, izveidos divvirziena satiksmi. Minētajā laika periodā divvirziena satiksme būs izveidota arī Zaļajā ielā, slēdzot izbraukšanu uz Dzirnavu ielas. Savukārt Jeruzalemes ielā minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu izbraukšanu uz Dzirnavu ielas.

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Frankfurtes lidostā nākamā gada aprīlī atvērs ilgi gaidīto trešo termināli, trešdien paziņoja Vācijas lielākās lidostas operators "Fraport".

Pirmās lidmašīnas izlidošana no jaunā pasažieru termināļa plānota 23.aprīlī, paziņoja "Fraport" vadītājs Štefans Šulte.

Desmit gadus ilgušie būvdarbi, kas izmaksājuši ap četriem miljardiem eiro, ir noslēguma posmā.

Plānots, ka jaunajā terminālī varēs apkalpot līdz 19 miljoniem pasažieru gadā.

No janvāra līdz aprīļa vidum plānots izmēģināt termināļa darbību. Testa laikā 8000 brīvprātīgo par samaksu ar jauno "Sky Line" vilcienu vai automašīnu dosies uz lidostu, izies drošības kontroli un reģistrēsies lidojumam.

Visas 57 aviosabiedrības, kas pašlaik tiek apkalpotas otrajā terminālī, līdz vasarai četrās kārtās tiks pārceltas uz jauno ēku.

Plānots, ka pēc tam notiks otrā termināļa rekonstrukcija, kas ilgs aptuveni piecus gadus.

Latviešu uzņēmums SIA „Grāvējs” Akmenes cementa rūpnīcā Lietuvā sekmīgi pabeidzis īpaši sarežģītu industriālo demontāžas projektu, nojaucot divus masīvus dzelzsbetona skursteņus – viens 100 metru, otrs 150 metru augsts. Rūpnīca, nezaudējot darbības efektivitāti, varēja turpināt darbu arī demontāžas laikā.

„Demontējot tik augstus objektus, pat neliels priekšmets, krītot lejā, var aizlidot vairāku simtu metru attālumā un radīt neparedzamas sekas. Tieši tāpēc drošības prasības šoreiz bija īpaši augstas,” skaidro uzņēmuma pārstāvis Rihards Muižnieks.

Šāda līmeņa darbi veikti, izmantojot unikālu teleskopisku mastu sistēmu ar īpašiem demontāžas robotiem – tehniku, kāda pasaulē ir pieejama tikai trīs eksemplāros, no kuriem viens ir Latvijas uzņēmuma rīcībā. Latvija līdz ar to kļuvusi par vienu no retajām valstīm, kur pieejama šāda līmeņa demontāžas tehnoloģija.

Lai īstenotu šo projektu, uzņēmumam nācās ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro no pašu līdzekļiem, jo neviena finanšu institūcija nebija gatava finansēt tik specifisku iekārtu iegādi.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Valdības sēdē izskatīs saprašanās memorandus, kurus plānots parakstīt starp Latviju un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju (donorvalstis) par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam. Jaunajā grantu periodā Latvijai būs pieejams grantu atbalsts ~ 85 miljona eiro apmērā.

“Daļa donorvalstu sniegtā finansējuma paredzēta projektiem, kas risina Krievijas iebrukuma Ukrainā radušās sekas, un tas tieši sasaucas ar valdības noteiktajām prioritātēm nākamā gada budžetā - aizsardzība, drošība un atbalsts ģimenēm. Vienlaikus grantu atbalsts ļaus samazināt valsts budžeta izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu Latvijai stratēģiski svarīgās jomās,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā atbalstu plānots sniegt trīs prioritārajās jomās. Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai, savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai - sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.

Pēc jaunā Liepājas cietuma atvēršanas un darba sākšanas varētu slēgt trīs cietumus - ne tikai līdzšinējo Liepājas cietumu, bet arī Jelgavas cietumu, kā arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli, žurnālistiem sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papjusevičs.

Viņš atklāja, ka pirmie ieslodzītie jaunajā cietumā varētu būt uzņemti nākamā gada martā, bet līdz tam cietuma personālam jāapgūst praktiskas zināšanas par darbu jaunajā cietumā.

Pirmais tiks slēgts līdzšinējais Liepājas cietums, norāda Papjusevičs, papildinot, ka sākumā TM izvērtēs, vai cietuma komplekss būtu jāsaglabā citām ministrijas vajadzībām. Vēlāk cietumu varētu piedāvāt pārņemt pašvaldībai, bet, ja tas neizdosies, tad veco Liepājas cietumu varētu izlikt izsolē.

Nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Valsts sekretārs norādīja, ka jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts tikai vīriešiem, līdz ar to ir plānots Iļģuciema sieviešu cietumu pārcelt uz Cēsīm. Tomēr ir jāsagaida nepieciešamais finansējums, lai to varētu darīt, viņš atzina.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskajā plānojumā nav paredzēta Zemgales tilta atjaunošana, kā arī centra loka savienošana ar Imantu un piejūras maģistrāles izbūve, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā plānojuma prezentācijas pasākumā.

Jaunajā plānojumā rosināts atteikties no teritoriju rezervēšanas minētajiem objektiem.

Zemgales tilts savulaik savienoja Daugavas krastus, kā turpinājums 13.janvāra ielai. Daugavā joprojām redzami kādreizējā tilta balsti.

Lai gan pašvaldībā līdz šim nav plānoti konkrēti pasākumi tilta būvniecībai, tomēr ik pa laikam izskanējušas idejas un piedāvājumi tilta atjaunošanai.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Zemgales tilta iespējamā būvniecība tika pieminēta, spriežot par zemes iznomāšanu tirdzniecības centram "Stockmann" uz 50 gadiem.

Savukārt piejūras maģistrāles būvniecība bija iecerēta Spilves poldera teritorijā. Augsto gruntsūdens līmeņu dēļ tās būvniecība būtu iespējama uz pāļiem. Izskanējis arī variants to pārcelt paralēli Buļļupei.

Starptautiskā elektronikas un sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības grupa "Euronics" Rīgā atvērs savu septīto veikalu. Tas 1600 kvadrātmetros atradīsies jaunā tirdzniecības parkā "Imanta".

Veikalā būs pieejams viss "Euronics" sortiments. Veikalam būs pilnīgi jauns un no citiem Latvijas "Euronics" veikaliem atšķirīgs dizains. "Euronics" Imantas veikala koncepciju izstrādājis Lielbritānijas uzņēmums "KVB Design".

Tirdzniecības parks "Imanta" atradīsies bijušās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas teritorijā 60 500 kvadrātmetru platībā. Pirmie 7000 kvadrātmetri, tostarp "Euronics" elektronikas un sadzīves tehnikas veikals, jebkuram interesentam būs pieejams septembrī. Palēnām tiem pievienosies vēl citi izklaides, restorānu un mazumtirdzniecības zīmoli. Savukārt kinoteātra, sporta kluba un arī jau izziņotās “Lido mājas” izbūve sāksies šī gada beigās.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu ieviest muitas tarifus ASV precēm 93 miljardu eiro vērtībā, ja tirdzniecības sarunas ar Savienotajām Valstīm būs neveiksmīgas, aģentūrai DPA sacīja ES diplomāti.

Šie pasākumi ietver jau iepriekš apstiprinātu sarakstu ar precēm 21 miljarda eiro vērtībā, kā arī jaunu sarakstu ar papildu precēm 72 miljardu eiro apmērā.

Taču, neskatoties uz šo ES dalībvalstu apstiprinājumu, bloks joprojām cer ar ASV noslēgt tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps 12.jūlijā pavēstīja, ka, ja līdz 1.augustam netiks panākta vienošanās, viņš importam no ES piemēros 30% tarifu.

Tramps trešdien sacīja, ka ASV ir gatavas samazināt potenciālos tarifus ES precēm, ja ES vēl vairāk atvērs savu tirgu Savienoto Valstu uzņēmumiem.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Google" otrdien paziņoja, ka nākamajos piecos gados Indijā investēs 15 miljardus dolāru, valstī izveidojot milzīgu datu centru un mākslīgā intelekta bāzi.

"Tas ir lielākais mākslīgā intelekta centrs, kurā mēs investējam ārpus ASV," norāda uzņēmums.

Šis centrs atradīsies Āndhra Pradēšas štata Višākhapatnamā.

Pieprasījums pēc mākslīgā intelekta rīkiem un risinājumiem Indijā ir strauji pieaudzis, jo tos izmanto gan uzņēmumi, gan patērētāji.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "OpenAI" jau paziņojis, ka šogad Indijā atvērs biroju, kompānijas vadītajam Semam Altmenam norādot, ka "ChatGPT" lietošana valstī pēdējā gada laikā ir četrkāršojusies.

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.septembra numurā lasi:

DB analītika

Galvenie skaitļi 2026. gada budžetam

Tēma

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Iepirkumi

Plašāk atvērs publisko iepirkumu tirgu

Mēbeļu ražošana

Pārmaiņu vēsmas dod iespējas palielināt ražošanu

Portrets

Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja

Brīvdienu ceļvedis

Alla Matjušenko, sporta deju kluba Vecrīga vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Publiskos iepirkumus atvērs plašākam pretendentu lokam, samazinot to diskvalifikācijas parametrus un palielinot iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajiem; valsts cer uz lielāku konkurenci un izdevīgākiem piedāvājumiem.

To paredz Ministru kabinetā atbalstītie darba grupas izstrādātie publisko iepirkumu sistēmas reformas grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams Saeimas akcepts. Sagaidāms, ka izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā sāks pakāpeniski darboties jau no 2026. gada.

Dominē ES sliekšņa darījumi

“Latvija atteiksies no pašlaik esošajiem nacionālajiem publisko iepirkumu sliekšņiem, tos pielīdzinot Eiropas Savienības noteiktajiem publisko iepirkumu sliekšņiem – attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos – no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, savukārt būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538 milj. eiro,” skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Viņš norāda, ka no vienas puses šāda iepirkumu robežcenas sliekšņa būtiska paaugstināšana it kā maina situāciju, taču 2024. gadā lielais iepirkumu apjoms 8,6 miljardu eiro apmērā tika veikts, piemērojot ES procedūras un attiecīgos robežcenu nosacījumus. Savukārt tā dēvētajos zemsliekšņa iepirkumos (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 000 eiro būvdarbiem) līdz ES noteiktajam kopumā 2024. gadā līgumsumma bija tikai 454 milj. eiro. Savukārt pēc līgumu skaita apmēram 70% bija tā dēvētajā zemsliekšņa procedūrā.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Finanšu konsultāciju uzņēmuma “Oferta Finance” valdei pievienojies Raivis Skvireckis, kurš jaunajā amatā izvirzījis vairākus ambiciozus mērķus, tajā skaitā veicināt “Oferta” zīmola starptautisko atpazīstamību.

Līdz šim R.Skvireckis strādājis banku sektorā, specializējoties finansējuma piesaistē gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī bijis iesaistīts dažādu biznesa, ražošanas un nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Tāpat īpašu vietu viņa profesionālajā ceļā ieņem arī industriālā apgaismojuma nozare, kur viņš pavadījis 13 gadus, tostarp pēdējos sešus gadus attīstījis uzņēmumu, kas Latvijā ražo industriālo LED apgaismojumu.

“Domāju, ka “Oferta Finance” ir īstā vieta, kur varu apvienot uzkrātās zināšanas un pieredzi, lai palīdzētu uzņēmējiem atrast sev piemērotākos finanšu risinājumus. Viens no maniem galvenajiem mērķiem jaunajā amatā ir veicināt “Oferta” zīmola atpazīstamību gan Latvijā, gan arī citās valstīs. Vēlos, lai “Oferta Finance” kļūst par starptautiski atpazīstamu platformu finansējuma piesaistē, un uzņēmēji, meklējot finansējuma risinājumus, pirmkārt domā par mums! Par uzņēmumu, kas spēj nodrošināt ātru, izmaksu ziņā efektīvu un uzticamu sadarbību,” atzīmē R.Skvireckis.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Biometāna rūpnīcas būvniecība Valmieras novada Naukšēnos notiek pēc plāna, piektdien vebinārā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka ražošanu jaunajā rūpnīcā joprojām plānots sākt 2026.gada pirmajā pusgadā. "Patlaban kompānija ir noslēgusi līgumus par izejmateriālu piegādi, biometāna pārdošanu, kā arī strādā pie tehnoloģiju iepirkumiem, lai projektu varētu īstenot," piebilda Vība.

Vība skaidroja, ka kompānija īsteno rūpnīcas projektu, jo tas palīdz "zaļināt" uzņēmuma portfeli, kā arī ilgtermiņā tiek paredzēta laba kapitāla atdeve, jo līgumi par biometāna pārdošanu esot noslēgti par labām cenām.

Tāpat kompānijas vadītājs informēja, ka pērn "Virši-A" atvēra deviņas degvielas uzpildes stacijas, tādēļ šogad šajā segmentā plānotas mazākas investīcijas. Šogad pirmajā pusgadā ir atvērta stacija Salacgrīvā, kā arī sākta stacijas būvniecība Kuldīgā, kuru plānots atklāt šogad novembrī. "Otrajā pusgadā šīs desmit jaunās stacijas sasniegs pilnvērtīgu darbības jaudu, kas noteikti atspoguļosies darbības rādītājos," piebilda Vība.

Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Bauskā, Zaļā ielā atklāts 37. “Lidl” veikals Latvijā. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz septiņus miljonus eiro un jaunajā veikalā izveidotas aptuveni 30 jaunas darba vietas.

Blakus veikala ēkai izbūvēts plašs stāvlaukums ar 110 autostāvvietām, kā arī uzlabota apkārtējā infrastruktūra - atjaunots Vītolu ielas posms, uzlabota gājēju infrastruktūra un izbūvēts luksofors.

Līdz ar jaunatklāto veikalu, “Lidl” veikali pieejami jau 16 Latvijas pilsētās. “Ir veikti apjomīgi ieguldījumi veikala tapšanā un teritorijas labiekārtošanā, kas apliecina uzņēmējdarbības vides attīstību, rada jaunas darba vietas un iepirkšanās iespējas Bauskas un novada iedzīvotājiem,” teic Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un attīstības jautājumos Guntis Kalniņš.

Jaunajā “Lidl” veikalā apmeklētājiem ir pieejamas 10 pašapkalpošanās kases un 4 regulārās kases. Jaunā veikala ēka ir ~ 2255 m2 liela ar 1342 m2 plašu tirdzniecības zāli.

No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) uzdevis no 3.septembra pašvaldībai nodrošināt zemniekiem iespēju nogādāt ražu Rīgas ostā.

Kleinbergs uzskata, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta lēmums bija kļūdains, tāpēc uzdevis no 3.septembra nodrošināt, ka graudu transports var nokļūt Rīgas ostā visu diennakti, lai zemniekiem netiek kavēta ražas piegāde.

Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka uzdevis situāciju atrisināt no 3.septembri, jo jaunā mācību gada pirmajās dienās būs būtisks transportlīdzekļu skaita palielinājums Rīgas ielās. Savukārt pēc tam zemniekiem ir jādod iespēja nokļūt ostā un nogādāt tur ražu, teica Kleinbergs.

LETA jau ziņoja, ka "Zemnieku saeima" kritizēja Rīgas pašvaldības lēmumu neatļaut lauksaimniecības smagajam transportam ar graudiem un rapsi līdz Rīgas ostai pa noteiktiem maršrutiem pārvietoties visu diennakti, aģentūru LETA informēja biedrībā.