Jaunākais izdevums

Ņemot vērā siltos laika apstākļus, Latvijā segtajās platībās (siltumnīcās un tuneļos) zemenes sāk stādīt vismaz par divām nedēļām agrāk nekā pērn.

“Ja laika apstākļi mūs nepārsteigs, vietējo zemeņu sezona šogad varētu sākties jau maija sākumā,” informē “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve. Viņš norāda, ka Eiropā pieaug to zemeņu audzētāju skaits, kuri izvēlas audzēt ogas segtajās platībās. Līdzīga tendence vērojama arī Baltijā.

G. Dzērve skaidro: “Šāda izvēle viennozīmīgi saistīta ar mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Arvien sarežģītāk kļūst audzēt zemenes atklātā laukā, savukārt segtajās platībās ogas ir augstākas kvalitātes, un, pareizi audzējot, iespējams iegūt lielāku ražu no mazākas platības. Tajā pašā laikā arī šāda audzēšanas metode rada izaicinājumus – tā prasa lielākus finanšu ieguldījumus, kas nozīmē augstāku ogu pašizmaksu.”

Ņemot vērā pērnā gada karstos laika apstākļus, šogad zemeņu audzētāji, gatavojoties sezonai, izvēlas izturīgākas zemeņu šķirnes un plāno ieviest inovatīvākus risinājumus audzēšanā.

G. Dzērve turpina: “Savā saimniecībā, sekojot jaunākajām tendencēm, izmantosim remontantās vai neitrālās dienas zemeņu šķirnes. Šie stādījumi ļauj iegūt ogas trīs reizes sezonā – maija vidū, pēc Līgo svētkiem un augustā. Piemēram, pērn pēdējās ogas lasījām vēl oktobra beigās.”

Šogad “Augusta zemenes” plāno iestādīt 45 tūkstošus stādu, kas atbilst vienam hektāram segtajās platībās.

Vēl viena nozīmīga tendence ir strauji pieaugošais pieprasījums pēc frigo (saldētajiem) zemeņu stādiem Eiropā. G. Dzērve to skaidro ar pieaugošo zemeņu audzēšanu segtajās platībās, kur parasti izmanto tieši frigo konteinerstādus. “Pateicoties šiem stādiem, pirmo ražu iespējams iegūt jau aptuveni 60 dienas pēc stādīšanas,” viņš piebilst. Tajā pašā laikā būtiski sarūk kailsakņu zemeņu audzēšana, kas ir dārgāka. Šo tendenci veicina darbaspēka un elektroenerģijas cenu pieaugums, kā arī samazināta augu aizsardzības līdzekļu pieejamība. Savukārt konteinerstādu sagatavošana, kopšana un ražas novākšana ir vienkāršāka, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksas.

Frigo zemeņu stādi tiek audzēti specializētās stādu audzētavās, novākti vēlu rudenī, attīrīti, sagatavoti un iesaldēti temperatūrā no -1 līdz -1,5 grādiem pēc Celsija. Šī tehnoloģija audzētājiem ļauj elastīgi plānot stādīšanas laiku un nodrošināt agrāku ražu, īpaši izmantojot segtās platības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auksto nakšu un pastiprinātā mitruma dēļ ir apgrūtināta darbu veikšana un kavējas augu attīstība, kas nozīmē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Biedrībā skaidro, ka mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarē ir bijuši izaicinājumu pilni, atzīmē "Zemnieku saeimas" pārstāvji, piebilstot, ka, lai gan šis gads iesākās cerīgi un bija gaidāms, ka ogu raža ienāks ātrāk nekā parasti, šādas prognozes saimnieki vairs nelolo.

"Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem - februāris bija ļoti silts, marts - auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstas naktis un salnas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmumus “Wolt” ievieš jaunu dāvināšanas funkciju, kas turpmāk ļaus platformā izveidot un nosūtīt personalizētas dāvanas, informē uzņēmumā.

Lietotāji varēs sakomplektēt dāvanu sākot no ziediem un saldumiem līdz kosmētikai un mājas precēm. Kā norāda Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā: “Vai tā būtu Valentīndiena, Māmiņdiena vai kādi citi svētki, redzam, ka pieprasījums šajās dienās pēc ziediem un saldumiem būtiski pieaug. Tā, piemēram, pērn “Wolt” platformā Latvijas iedzīvotāji Valentīndienā pasūtīja vairāk nekā 900 ziedu pušķus. Taču ziedi nav vienīgais, ko cilvēki labprāt dāvina – pasūtījumu sarakstos dominē arī šokolāde un konditorejas izstrādājumi, zemenes un citi produkti. Tāpēc mēs spērām vēl vienu soli tālāk un izstrādājām šo dāvināšanas iespēju, kurā katrs var izvēlēties nevis vienu gatavu dāvanu, bet sakomplektēt to pēc saviem ieskatiem, tādējādi padarot to patiesi personisku un īpašu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.