Jaunākais izdevums

Latvijā vadošais zīmolu pārtikas ražošanas uzņēmums “Orkla Latvija” investēs 5,4 miljonus eiro mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnē Spilvē, Babītē.

Apjomīgais investīciju plāns paredz ražošanas ēkas paplašināšanu un galveno ražošanas līniju modernizāciju, lai nodrošinātu racionālu ražošanas plūsmu un automatizācijas iespējas, kā arī palielinātu ražošanas ātrumu un samazinātu personāla slodzi. Investīciju mērķis ir būtiski palielināt ražošanas kapacitāti un efektivitāti, tādējādi paverot līdz šim nebijušas iespējas ražot būtiski vairāk produkcijas augošajās kategorijās.

“”Spilva” majonēžu un mērču ražošana bija sasniegusi teju savus griestus jeb 90 % līnijas noslodzi, kas sasniegts pateicoties būtiskam eksporta pieaugumam. Ražotne sevi ir pierādījusi un kļuvusi stratēģiski svarīga “Orkla” uzņēmumu tīklā. Pateicoties šīm investīcijām, “Spilva” ne tikai atrisinās ražošanas kapacitātes izaicinājumus, bet arī turpinās audzēt apjomus un turēties līdzi nozares modernizācijai, ieņemot galveno lomu mērču ražošanā grupā,” norāda SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Investīciju projektu plānots īstenot pusotra gada laikā, veltot aptuveni 9 mēnešus ražotnes paplašināšanai un vēl 9 mēnešus ražošanas līniju pārcelšanai, modernizācijai un automatizācijai. Projektu plānots pabeigt 2027. gada vidū. Projekts tiks īstenots ar Eiropas Savienības atbalsta palīdzību, kā arī pašu investīcijām.

“Šis būs apjomīgākais izaugsmes projekts “Spilva” ražotnei kopš 2008. gada, kad tika atklāts jauns ražošanas korpuss,” piebilst T.Didrihsons.

“Spilva” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs, un laika gaitā ir piedzīvojusi lielu izaugsmi, attīstoties kā daļa no “Orkla” grupas kopš 2004. gada. “Spilvas” ražotne šodien ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. “Spilva” zīmola klāstā ir vairāki simti dažādu produktu septiņās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijas: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, mērces, konservēti dārzeņi, garšvielas, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni. “Spilva” saražo vairāk nekā 17 000 tonnas produkcijas gadā. Aptuveni 50 % no saražotā tiek eksportēti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties cilvēku vajadzībām, "Orkla Latvija" koncerna zīmols "Spilva" ieviesis jaunu risinājumu garšvielu paciņām – tagad tās ir pieejamas ar zip-lock aizdari. Turklāt jaunie iepakojumi turpmāk būs pieejami jaunā dizainā.

Garšvielu paciņu jaunā dizaina izveidē tika investēti teju 15 000 eiro.

Zip-lock aizdare ļauj paciņu atvērt un aizvērt atkārtoti, nodrošinot ilgāku garšvielu kvalitāti.

“Garšvielu plaukts daudzās mājsaimniecībās kļūst bagātīgāks – cilvēki arvien apzinātāk izvēlas konkrētas garšas, kas iederas gan ikdienas maltītēs, gan svētku reizēs gatavotos īpašos ēdienos. Mēs redzam, ka pircēji joprojām dod priekšroku pārbaudītām vērtībām, vienlaikus nebaidoties izmēģināt tradicionālajā ēdienu gatavošanā arī kaut ko jaunu un ne tik ierastu. Piemēram, pēc pārdošanas datiem redzam, ka papildus klasisko garšvielu topam iedzīvotāji ir iemīļojuši arī tādas ēdienu piedevas kā ķimenes, kanēlis vai asā paprika. Tāpat mūsu garšvielu sortimentā atgriežas tik daudzu iemīļotās krustnagliņas un lauru lapas,” norāda SIA “Orkla Latvija” Komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem uzkodu, saldumu un cepumu ražotājiem Ziemeļvalstīs un Baltijā, “Orkla Snacks” ierindots žurnāla TIME izveidotajā 100 ietekmīgāko uzņēmumu sarakstā.

Koncernā “Orkla Snacks” ietilpst arī tā meitas uzņēmums un saldumu ražotājs Latvijā “Orkla Latvija”, kas pārstāv tādus zīmolus kā “Laima”, “Selga” un “Ādažu” čipsi.

TIME ir viens no pasaulē pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem starptautiskajiem ziņu medijiem, kas pazīstams ar savu žurnālu TIME Magazine un ikgadēji veidotajiem 100 ietekmīgāko cilvēku un uzņēmumu sarakstiem.

“Orkla Snacks” ierindota starp citiem 20 uzņēmumiem “nozares satricinātāju” (disruptor) kategorijā, pateicoties pēkšņajai un neiedomājami plašajai zviedru želejkonfekšu “BUBS” popularitātei. Pēkšņais pieprasījuma pieaugums, ko izraisīja sociālo tīklu, it sevišķi TikTok, influenceru sajūsma par šīm konfektēm, izraisīja globālu šo gardumu deficītu, kas, kā norāda “Orkla Snacks” izpilddirektore Ingvilla Berga, “mūs pilnībā pārsteidza”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas koncerns “Orkla Latvija” 2024. gadā strādājis ar 112,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem izejvielu tirgū, uzņēmums saglabājis stabilu finanšu sniegumu un turpinājis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā nodokļos tika samaksāti vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt koncerna peļņa veidoja teju 3 miljonus eiro. Eksporta apgrozījums saglabājies tuvu 2023. gada līmenim un pārsniedz 28 miljonus eiro. Tāpat uzņēmums turpinājis stiprināt vietējo ekonomisko attīstību un investēt, ieguldot ne tikai darba vides modernizācijā, bet arī tehnoloģiskajā attīstībā un efektivizācijā. Ražotnē “Laima” vien pērn ieguldīti vairāk nekā 430 tūkstoši eiro.

“Šis ir bijis gads, kurā lielu fokusu veltījām iekšējo procesu sakārtošanai un attīstībai. Mūsu galvenā prioritāte nemainīgi ir būt Latvijas patērētāju pirmajai izvēlei zīmolu pārtikas kategorijās, taču, lai to izdarītu, mums ir jāspēj iet līdzi laikam un gudri plānot un izmantot resursus, kas mums ir pieejami. Ja 2023. gads izcēlās ar pasaulē valdošajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, tad 2024. gads mums kā ražotājam iezīmējās kakao krīzes zīmē. Pērn piedzīvojām vēsturiski augstāko kakao pupiņu cenu kāpumu, kas ļoti ietekmēja ikvienu šokolādes produktu ražotāju pasaulē. Tas lika pārstrukturizēt šī brīža resursus, attīstīt pārrunu prasmes jaunā līmenī un vēl skrupulozāk pieiet plānošanai, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to ietekmei uz uzņēmuma ikdienas darbu. Šis izaicinājums ļāva paplašināt redzesloku ne tikai ārējos tirgos, bet saskatīt vēl neatklātu potenciālu arī iekšējam resursam. Tas savukārt ļāva spert lielu soli pretī modernākam uzņēmumam un daudz efektīvākiem ikdienas administratīvajiem un ražošanas procesiem. Tika uzsākts darbs pie jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas uzņēmuma resursu vadības sistēmas - SAP S4/HANA - ieviešanas, kas ir lielākais digitalizācijas un pārmaiņu projekts uzņēmuma vēsturē un tiek īstenots vēl joprojām. Arī šogad turpināsim ne tikai investēt ražošanas procesu attīstībā, bet arī stiprināt uzņēmuma mugurkaulu ar efektīvu un pārskatāmu procesu attīstību,” norāda Toms Didrihsons, SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad sešos mēnešos reģistrēti kopumā 5096 jauni uzņēmumi, kas ir par 9% jeb 421 uzņēmumu vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūnijā reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 106 uzņēmumiem mazāk nekā šogad maijā un par 90 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā likvidēti 4448 uzņēmumi, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā šajā periodā audzis par 648 uzņēmumiem, informē "Lursoft".

Pagājušajā mēnesī fiksēts mazākais jaunu uzņēmumu skaits viena mēneša laikā šogad. Visaugstākais rādītājs sasniegts janvārī, kad reģistrēti 926 uzņēmumi.

Jūnijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 31,84 miljonus eiro, un "Lursoft" atzīmē, ka jūnijā reģistrēts jauns kopējā pamatkapitāla rekords 2025.gadā.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti četri uzņēmumi ar pamatkapitālu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, tostarp līderim SIA "PSV-group" pamatkapitāls pārsniedz pat 17 miljonu eiro robežu. "Lursoft" izpētījis, ka jūnija izskaņā reģistrētais Alvim Ērglim piederošais "PSV-group" jau kļuvis par SIA "Latvijas aptieka" līdzīpašnieku (60%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties “EuroBasket 2025”, zīmols “Ādažu” čipsi nāk klajā ar īpaši basketbola svētkiem radītu produktu kolekciju ierobežotā daudzumā.

Šī kolekcija apvieno ne tikai basketbola svētkiem veltītu iepakojuma dizainu, bet arī trīs jaunas un īpašas garšas. Kā uzsver SIA “Orkla Latvija” komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Laura Bagātā, šī kolekcija ir īpaša dāvana basketbola līdzjutējiem: “Mēs vēlējāmies radīt īpašus produktus, kas atspoguļo basketbola atmosfēru un ļauj līdzjutējiem izbaudīt čempionātu vēl īpašāk. Esam parūpējušies par īpašu iepakojuma dizainu, kas ne tikai izceļ basketbola dinamiku, bet arī ļauj iepazīt Latvijas valstsvienības spēlētājus, padarot šo kolekciju par neatņemamu “EuroBasket 2025” fanu pieredzes daļu.”

Viens no jaunumiem ir bekona garšas čipsi, otrs jaunums ir “Ādažu” Kraukšķu bumbas ar vasaras dārzeņiem, bet trešais jaunums ir grilēta ķiploka čipsi. Papildus jaunajām garšām kolekcijā īpaša uzmanība pievērsta iepakojuma dizainam. Tajā caur dinamisku grafiku iemiesota basketbola spēles enerģija, sniedzot vizuālu sasaisti ar “EuroBasket 2025” notikumu un Latvijas valstsvienības leģendārajiem un prasmīgajiem spēlētājiem. Uz iepakojumiem varēs ieraudzīt tādus spēlētājus kā Dairi un Dāvi Bertānus, Kristeru Zoriku, Rihardu Lomažu, Rolandu Šmitu, Rodionu Kurucu, kā arī citus valstsvienības pārstāvjus.