Finanses

SVF kritiski vērtē nodokli banku peļņai un iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī

LETA,11.06.2025

Jaunākais izdevums

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir kritisks par pēdējo gadu strīdīgajiem Saeimas lēmumiem, kas skar papildu nodokļa ieviešanu banku peļņai un sociālo iemaksu daļas pārvirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni.

SVF misijas Latvijā vadītājs Luiss Brandao-Markess jautāts, kā vērtē no šā gada ieviesto solidaritātes iemaksu, kas Latvijā reģistrētām kredītiestādēm līdz 2027.gadam jāmaksā no peļņas pieauguma, kas veidojās pateicoties EURIBOR likmju izmaiņām, norādīja, ka SVF šajā gadījumā saskata potenciālu risku tirgus izkropļojumiem. Proti, bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, var nolemt vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem.

"Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomikas aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu būt šī nevēlamā blakusietekme, un tāpēc mēs domājam, ka valdībai būtu jāpārvērtē šis nodoklis," uzsvēra Brandao-Markess.

Tāpat SVF ir kritisks par plašas diskusijas izraisījušo lēmumu pārvirzīt vienu procentpunktu no sociālajam iemaksām no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% līdz 5%.

"Ejot uz priekšu ir svarīgi pārvērtēt iemaksas otrajā līmenī un, iespējams, palielināt tās, lai varētu ģenerēt lielāku atdevi. Proti, ir jādomā ne tikai, kā palielināt atdevi, bet arī, iespējams, jāpalielina iemaksas," norādīja SVF misijas vadītājs.

Turklāt viņš norādīja, ka kopumā bažas rada tas, ka samazinās rādītājs, kāda ir pensiju attiecība pret vidējo algu jeb ienākumu aizvietošanas rādītājs.

SVF uzskata, ka Latvijas pensiju sistēma ar tās trim līmeņiem un obligāto un brīvprātīgo iemaksu sistēmu ir ļoti labi izveidota, bet vienlaikus ir svarīgi palielināt iemaksas otrajā un trešajā pensiju līmenī, kā arī nodrošināt dzīves cikla pieeju pensiju fondiem, lai palielinātu peļņu no tiem.

Jau vēstīts, ka SVF misija Rīgā strādāja no 26.maija līdz 6.jūnijam. SVF sagaida, ka Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad sasniegs apmēram 1%, bet inflācija pieaugs līdz aptuveni 3%.

Finanses

Solījuma par iemaksu atjaunošanu pensiju otrajā līmenī izpilde ir visai apšaubāma

LETA,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir visai apšaubāmi, vai politiķi pildīs solījumu 2029.gadā atjaunot 6% sociālo iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, intervijā atzina pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

"Taču tas nav kritiski. Es esmu veicis aprēķinus, ka arī pašreizējais iemaksu sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni - attiecīgi 15% un 5% - spēs nākotnē nodrošināt pietiekamu atvietojumu darba algai," sacīja Voļskis.

Viņš skaidroja, ka šo vienu procentpunktu neizņēma no sistēmas, bet pārdalīja starp līmeņiem.

"Pagaidām pašreizējais sadalījums nekādus riskus nerada. Mani aprēķina liecina, ka pie pašreizējā sadalījuma pie 40 gadu darba stāža abi pensiju līmeņi kopā spēj nodrošināt atvietojumu 60% apmērā, kas atbilst visām starptautiskām rekomendācijām. Taču vairāk šo sadalījumu starp abiem pensiju līmeņiem gan aiztikt nevajag," uzsvēra Voļskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028.gada 31.decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

"Pagaidām nespekulēšu un neskriešu pa priekšu notikumiem," sacīja ministrs jautāts, uz kā rēķina iemaksas pensiju otrajā līmenī ir plānots atjaunot līdz 6% no tagadējiem 5%.

Uzulnieks norādīja, ka diskusijas par šo jautājumu varētu notikt 2027. un 2028.gadā.

Viņš arī atzīmēja, ka būs jāvērtē, cik efektīvi strādā gan pensiju pirmais līmenis, gan arī pensiju otrais līmenis. "To tad varēsim rēķināt vienu gadu iepriekš, cik katrs pensiju līmenis efektīvi strādā. Un tad ir jāizvērtē, vai otrajā līmenī ir jāatgriež papildu līdzekļi atpakaļ," teica Uzulnieks.

Tāpat viņš noliedza, ka būtu paredzamas problēmas ar sākto pensiju pirmā līmeņa indeksācijas tempu, uzsverot, ka "speciālais budžets strādā labi". 2025.gadā speciālajā budžetā tam ir plānoti 70 miljonu eiro, 2026.gadā - 50 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 52 miljoni eiro.

Eksperti

Ņemt ārā vai krāt – ko iesākt ar pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?

Agnese Zvaigznīte, CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Eksperti

Pensiju 2. līmeņa liberalizācija Baltijā: īstermiņa vilinājums ar ilgtermiņa risku

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja,07.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Eksperti

Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,31.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, liecina otrdien publiskotais SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook").

Pārskatā SVF prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, bet nākamgad - par 2,5%.

Oktobrī SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,3%.

Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad gaidāma 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarba līmenis šogad un nākamgad būs attiecīgi 6,7% un 6,6%, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2,5% no IKP apmērā, bet nākamgad - deficīts 2,4% no IKP.

Lietuvā tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad pieaugs par 2,5%. Inflācija Lietuvā šogad tiek gaidīta 3,5%, bet nākamgad - 2,8% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad un nākamgad būs pārpalikums attiecīgi 2% un 1,7% apmērā no IKP apmērā. SVF sagaida, ka bezdarba līmenis Lietuvā šogad būs 6,6%, bet nākamgad - 6,1%.

Finanses

SVF: Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas

LETA,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas, lai risinātu izdevumu pieaugumu, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija.

Misijas sākotnējos secinājumos, uz kuru pamata tiks sagatavots ziņojums SVF valdei, pausts, ka Latvijas ekonomiku ietekmē sarežģītā ekonomikas vide pasaulē un strukturālas pārmaiņas valstī.

"Ģeoekonomiskā fragmentācija, ģeopolitiskais saspīlējums, augstāki tirdzniecības šķēršļi un tirdzniecības politikas neskaidrība, un darbaspēka un prasmju trūkums saasina produktivitātes pieauguma problēmas," secinājusi SVF misija.

Misija atzīst, ka Latvijai draud nopietns izdevumu spiediens vidējā termiņā un ilgtermiņā, ko veicina sabiedrības novecošanās, aizsardzības vajadzības un ieguldījumi energodrošībā.

Lai risinātu šos izaicinājumus, misija Latvijai "iesaka mobilizēt papildu ieņēmumus un paātrināt strukturālās fiskālās reformas. Lai uzlabotu pensiju atbilstību, ir jāstiprina pensiju sistēmas otrais un trešais līmenis. Varasiestādēm vajadzētu turpināt uzraudzīt finanšu sektora riskus, arī banku ekspozīciju pret komerciālo nekustamo īpašumu sektoru, un pārvērtēt banku solidaritātes maksājumus", lasāms misijas pirmdien publicētajā sākotnējā ziņojumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Eksperti

Vai pensiju 2. līmenis glābs nākotnes pensionārus?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,13.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Eksperti

Latvija stiprina pensiju 2. līmeni: kādas izmaiņas gaidāmas?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,31.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?

Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.

Kas mainīsies?

Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).

Finanses

Papildināta - Rosinās pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu ļaut pārcelt uz pensiju 1.līmeni

Db.lv,17.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, informē ministrijā.

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Ministrijā norādīja, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, un ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki.

Finanses

Šoruden pilnā apmērā indeksēs pensijas līdz 1488 eiro, tās palielinot par 6,35% līdz 7,87%

LETA,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 37,818 miljoni eiro, kas ir par 29,9% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 33% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni un veidoja 31,219 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 17,2% - līdz 6,537 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 14,764 miljoni eiro, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, tostarp 94,9% jeb 14,006 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025.gada marta beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 976,573 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada beigām ir samazinājums par 0,5% jeb 5,376 miljoniem eiro.

Eksperti

Pensiju indeksācijai ir paradoksāls efekts uz lielo algu saņēmējiem

Artūrs Roze, IPAS INDEXO valdes loceklis un līdzekļu pārvaldnieks,02.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija – tas nozīmē, ka šī brīža pensionāru valsts pensiju apmērs tiek pārskatīts un palielināts, ņemot vērā inflāciju un daļēji arī algu pieaugumu valstī. Šī sistēma ir ieviesta, lai seniori nezaudētu pirktspēju laikā, kad dzīves dārdzība pieaug, piemēram, sadārdzinās pārtika, komunālie maksājumi vai medikamenti.

Taču ir kāds salīdzinoši maz zināms fakts, proti, pensijas indeksē tikai līdz noteiktai robežai. Šogad tie ir 1488 eiro un tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru valsts pensija pārsniedz šo summu, tiek indeksēta tikai daļa (līdz šiem 1488 eiro), bet viss, kas ir virs šīs robežas, netiek aizsargāts pret pirktspējas mazināšanos un naudas vērtības nezaudēšanu. Tas nozīmē, ka mazo pensiju saņēmēji ir ieguvēji, jo viņiem tiek pielāgota visa pensija. Turpretī lielo pensiju saņēmēji ir zaudētāji, jo daļa ienākumu netiek aizsargāta pret inflāciju, un ar katru gadu šī daļa kļūst relatīvi mazāk vērtīga.

Kā tas strādā – praktisks piemērs

Kā piemēru ņemsim cilvēku, kura apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem. Ar to saprot darba stāžu un sociālo iemaksu periodu – proti, gadus, kuros cilvēks ir strādājis un no algas maksātas iemaksas pensiju kapitālam. Jo ilgāk iemaksas veiktas, jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, un tas tieši ietekmē gan pensijas apmēru, gan arī to, kāds indeksācijas koeficients tiks piemērots. Šogad vecuma pensijām ar šādu stāžu piemēros indeksu 1,0635, kas nozīmē, ka pensija palielināsies par 6,35%. Tas nozīmētu, ka, ja pensija ir 1400 eiro, tad tā tiek indeksēta pilnā apmērā un būtu 1488,90 eiro (1400 € × 1,0635). Savukārt, ja pensija ir 1600 eiro, tad indeksācija tiek piemērota tikai līdz 1488 eiro un pēc indeksācijas pensija būtu 1694,97 eiro (1488 € × 1,0635 + 112 € * 1,00) - nevis 1701,60 €, kā būtu, ja indeksācija attiektos uz visu summu). Rezultātā šis cilvēks zaudē gandrīz 100€ gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi.

Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tikai 39,5 miljonus eiro un pagājušajā gadā 43 miljonus eiro, kas ir samazinājums par aptuveni trešdaļu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Tomēr jau pērn ir bijis 9% parakstīto prēmiju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šī gada pirmajā ceturksnī fiksēts vēl straujāka izaugsme - par 21%.

Neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apjoms arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās tika izmaksāti 27,7 miljoni, 2023.gadā  29,5 miljoni eiro jeb par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2024.gadā  32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

Finanses

Privāto pensiju fondu pensiju plānos pirmajā pusgadā iemaksāts par 22% vairāk

LETA,07.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāti 72,09 miljoni eiro, kas ir par 22% jeb 13,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025.gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 26,1% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni un veidoja 59,721 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 6,2% - līdz 12,262 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 29,427 miljoni eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, tostarp 94,7% jeb 27,879 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,016 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada beigām ir pieaugums par 3,5% jeb 34,521 miljonu eiro.

Finanses

Swedbank: Akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem jāļauj atlikt pensiju otrā līmeņa izmaksu

Db.lv,10.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai jāievieš ilgtspējīgu risinājumu, kas akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem dotu iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna, informē "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Viņa skaidro, ka Latvijas pensiju sistēma šobrīd nespēj pietiekami aizsargāt cilvēkus no finanšu tirgus svārstību riskiem tieši tajā brīdī, kad aizsardzība ir visvairāk nepieciešama - pensionēšanās laikā. Esošā kārtība paredz, ka, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēkam ir jāizņem visa pensiju otrajā līmenī gadiem uzkrātā kapitāla summa. Brīdī, kad akciju tirgus piedzīvo kritumu, pensionārs ir spiests fiksēt zaudējumus bez iespējas sagaidīt tirgus atgūšanos.

Dobrovoļska norāda, ka to šobrīd nākas pieredzēt cilvēkiem, kuriem jādodas pensijā, jo pēdējo nedēļu laikā starptautiskie finanšu tirgi ir piedzīvojuši būtiskus kritumus, galvenokārt bažu dēļ par ASV prezidenta Donalda Trampa plašo tarifu iespējamo ietekmi uz ekonomiku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Finanses

Jau no 2027.gada vairākas kategorijas varētu izslēgt no izdienas pensiju sistēmas

LETA,21.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, šodien pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Premjere uzsvēra, ka jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pienākas un pienāktos vecuma pensijas. Piemēram, vecuma pensijās šobrīd atvietojuma līmenis, pēc Siliņas teiktā, ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80-90%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pensiju izmaksa par šī gada janvāri, februāri un martu pagaidām nav iespējama, jo nav saņemts finansējums no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

VSAA skaidro, ka tā izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar abu valstu līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums ir spēkā no 2011.gada 19.janvāra un apliecina Krievijas apņemšanos veikt tās piešķirto pensiju un pabalstu izmaksu katra ceturkšņa otrajā mēnesī, ieskaitot tam paredzētos finanšu līdzekļus Latvijas Valsts kasē.

Par radušos situāciju VSAA ir informējusi Ārlietu ministriju (ĀM), lūdzot steidzami sazināties ar Krievijas pusi, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu. Piektdien ĀM izsauca Krievijas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu, kuram iesniedza notu ar aicinājumu skaidrot izmaksu kavēšanās iemeslu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Finanses

FNA: Solidaritātes iemaksa bremzē banku kreditēšanas attīstību Latvijā

Db.lv,18.06.2025

Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.