ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu vēl citu lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai vairākas sankciju kārtas.

Paredzams, ka jaunie tarifi samazinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot Krievijas spēju finansēt savu agresijas karu, teikts Eiropadomes paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šīs sankcijas ierosināja janvārī. Eiropadomei tagad būs jāvienojas ar Eiropas Parlamentu par galīgo tekstu, pirms tas stāsies spēkā.

Priekšlikuma mērķis ir vērsties pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Līdz ar jaunajiem tarifiem, ja tie stāsies spēkā, ES tarifi būs piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas.

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa šeit pārdoto preču tiek ražotas ārpus Latvijas vai arī Latvijā ražoto preču izejvielas nāk no ārvalstīm. Citiem vārdiem sakot, esam ļoti atkarīgi no globālā tirgus un tajā notiekošajām izmaiņām.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā Latvijas ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka pamazām sāk iezīmēties ekonomiskā recesija, kas nozīmē, ka mūsu tirdzniecība ar pārējo pasauli pamazām sākusi augt. Proti, 2025. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,1 %, bet importa vērtība par 2,2 %.

Trampa iespējamie tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm kļuvuši par karstu tēmu saistībā ar ārējo tirdzniecību. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents solījis visām ES precēm noteikt 20 % tarifus. Aprīļa sākumā Tramps īstenoja savu lēmumu noteikt 10 % bāzes tarifu visām pasaules valstīm. Eiropas Savienības 20 % nodokļa stāšanās spēkā (tāpat kā vairāku citu valstu gadījumā) tika atlikta par 90 dienām, tāpēc jaunas ziņas no muitas uzzināsim jūlija sākumā. ES tika plānojusi arī pretpasākumus, taču to stāšanās spēkā tika atlikta.

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Kanāda no otrdienas noteiks muitas tarifus importam no ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem importam no Kanādas, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Viņš piebilda, ka "nav nekāda attaisnojuma" Vašingtonas darbībām.

"Ja šonakt stāsies spēkā amerikāņu tarifi, Kanāda no plkst.0.01 atbildēs ar 25% tarifiem, nosakot tos amerikāņu precēm 155 miljardu ASV dolāru vērtībā," paziņoja Trudo.

"Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes," sacīja Trudo.

"Mūsu tarifi paliks spēkā, līdz ASV tirdzniecības darbība tiks atcelta; ja ASV tarifi turpināsies, mēs ar provincēm un teritorijām apspriedīsim vairākus netarifu pasākumus," sacīja premjers.

Viņš aicināja ASV administrāciju pārdomāt savu lēmumu par tarifiem un sacīja, ka Kanāda "stingri" aizstāv savu ekonomiku, darbavietas un strādājošos.

"Tarifi pārtrauks neiedomājami veiksmīgas tirdzniecības attiecības. Tie pārkāps tieši to tirdzniecības līgumu, kuru sarunās apsprieda prezidents Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā," sacīja Trudo.

Eiropas Savienībai (ES) ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Latvijai un ES intensīvāk ir jāstrādā ar ASV, lai šos ierobežojumus noņemtu," teica Valainis, piebilstot, ka noteiktie muitas tarifi kaitē ne tikai Eiropai, bet arī pašai ASV.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES ir pietiekami daudz sviru, kā reaģēt uz ASV lēmumu, taču primāri būtu jāizmanto diplomātija, lai situācija netiktu eskalēta.

"Arī iepriekš cenu kari bija vienu nakti, vienu nedēļas nogali. Arī šajā gadījumā, es domāju, ka mēs ātri atgriezīsimies pie sarunu galda un panāksim kopīgu izpratni. Ja ES spers nākamos soļus, tas vēl vairāk kaitēs valstu ekonomiskajām attiecībām," sacīja Valainis.

Tajā pašā laikā Valainis gan atzinīgi novērtēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu apturēt investīcijas ASV līdz tiks izskaidroti muitas tarifi, kas noteikti precēm no Eiropas un pārējās pasaules.

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Otrdien stājās spēkā ASV 25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 20% muitas tarifs importam no Ķīnas.

ASV prezidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi. Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.

Tramps pirmdien paziņoja reportieriem, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem. Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Baltais nams pirmdien arī paziņoja, ka Tramps parakstījis rīkojumu, kas paredz paaugstināt importam no Ķīnas noteikto muitas tarifu no 10% uz 20%.

Šo tarifu noteikšana, sevišķi Kanādas un Meksikas gadījumā, negatīvi ietekmēs piegāžu ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā automobiļu un būvmateriālu ražošana, riskējot paaugstināt patēriņa cenas.

Pret Eiropas Savienību (ES) izsludināto muitas tarifu ieviešana radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa nav pārliecināta, ka ASV prezidents Donalds Tramps pilnībā apzinās savu lēmumu sekas. Pēc politiķes paustā, iespējams, Tramps joprojām "spēlē uz publiku", runājot par ASV diženuma atgūšanu.

Vaidere norādīja, ka brīvās tirdzniecības attīstība pasaules mērogā un tirdzniecības līdzsvars ir ļāvis turēt preču cenas zināmā līmenī, mazināt to pieaugumu konkurences dēļ. Taču līdz ar ASV noteikto tarifu stāšanos spēkā preces neizbēgami kļūs dārgākas gan ES, gan arī ASV. EP deputāte skaidroja, ka ES ar ASV ir pozitīva tirdzniecības bilance.

Viņa akcentēja, ka no ASV tarifiem cietīs Eiropas autobūves industrija, jo īpaši Vācijā, kur ražotās automašīnas bieži iegādājas ASV iedzīvotāji. EP deputāte norādīja, ka ASV tiek uzskatīts par prestižu braukt ar "Mercedes" un "BMW".

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par muitas tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Šis solis saskaņos ASV tarifu likmes preču importam ar tām tarifu likmēm, ko citas valstis piemēro ASV precēm.

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Prezidenta izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

Vašingtona sāks ar to valstu izvērtēšanu, ar kurām Savienotajām Valstīm ir lielākais deficīts vai visnopietnākās problēmas, norādīja kāda Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka izvērtēšana varētu ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet ne ilgāk.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

VAS "Latvijas pasts" pakalpojumu tarifi nākamajā gadā, visticamāk, atkal mainīsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Viņš norādīja, ka neviens nevar paredzēt, kas notiks pasaulē, kādas būs izmaksas un inflācija, tomēr galvenais iemesls tarifu celšanai ir tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma kritums, kas veicina vienas vienības izmaksu kāpumu.

"Pēdējo trīs gadu laikā inflācija apsteidza produktivitāti, īpaši loģistikas nozarē, kur bija milzīgs sadārdzinājums visiem resursiem. To mums daļēji izdevās kompensēt, bet, protams, ne visu. Mūsu pienākums, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu (UPP), ir piemērot izmaksas, kādas uzņēmumam ir, tāpēc arī pērn bija nepieciešama tarifu pārskatīšana, turklāt iepriekš tarifi netika mainīti divus gadus," skaidroja Rudzītis.

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Ceturtdien spēkā stājas Ķīnas muitas tarifi lauksaimniecības produktu importam no Kanādas, un nozares pārstāvji jau brīdinājuši, ka tie radīs graujošas sekas lauksaimniekiem.

Par šo muitas tarifu ieviešanu tika paziņots šī mēneša sākumā pēc tam, kad Ķīna pērn bija veikusi Kanādas piemēroto tarifu izvērtēšanu.

Rapšu eļļas, rapšu raušu un zirņu importam no Kanādas Ķīna noteikusi 100% ievedmuitas tarifus.

Savukārt akvakultūras produktu un cūkgaļas importam tiks piemēroti tarifi 25% apmērā.

Kanādas lauksaimniecības nozares pārstāvji jau norādījuši, ka viņus smagi ietekmēs šie jaunie muitas tarifi.

Šie tarifi piemēroti laikā, kad saasinās gan Kanādas, gan Ķīnas tirdzniecības attiecības ar ASV, ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa tarifu plānus.

Kanāda pērn augustā noteica 100% tarifu Ķīnas elektroauto importam, pieskaņojoties ASV īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Ķīnas valsts subsidēto automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produktiem kūdras ieguvēju un pārstrādāju SIA "Laflora" varētu ietekmēt pastarpināti, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu no ES importētajiem produktiem.

Viņš minēja, ka tarifi uzņēmumu tieši neietekmēs, jo ASV nav "Laflora" tirdzniecības partneris, proti, uzņēmums galvenokārt eksportē uz Eiropas un Āzijas valstīm. Tomēr šāds lēmums un potenciālie tirdzniecības kari varētu ietekmēt uzņēmuma partnerus, kuri galvenokārt ir dārzkopji, ietekmējot "Laflora" un Latvijas kūdras nozari pastarpināti.

"Protams, ka mums tas raisa bažas, jo nekas nav sliktāks par neskaidrību. Patlaban varam vēl tikai modelēt - šajā brīdī ir vienkārši jāpagaida," pauda Ameriks, piebilstot, ka nedrīkst krist panikā un jāseko līdzi notikumu turpmākajai attīstībai.

Jau ziņots, ka Tramps iepriekš draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Latvijā mājokļos apmēram 80% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Apgaismojumam un citām elektriskajām ierīcēm, kā arī ēdiena pagatavošanai kopā tiek izmantots mazāk par 20% no visa mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa.

Jaunzems norāda, ka šobrīd būtiskāko daļu no šīs siltumenerģijas nodrošina, sadedzinot dažādus kurināmos gan mājsaimniecībās, gan centralizēto siltumapgādes sistēmu siltumiekārtās.

Jaunzems informē, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi - Latvijas ēku fonds "turpina patērēt lielu enerģijas daudzumu un ir novecojis, kas kavē panākt būtisku enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu".

Vairāk nekā pusē no visām Latvijas mājsaimniecībām, tostarp pilsētās līdz pat 70% apkure tiek nodrošināt no ārējā piegādātāja, tas ir, ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Savukārt ārpus pilsētām aina ir pretēja - individuālā siltumapgāde ir gandrīz 80% mājsaimniecību, raksta Latvijas Bankas padomnieks.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nosvinējis spāru svētkus pašu būvētai daudzdzīvokļu projekta Moho Garden otrajai deviņstāvu ēkai Mežaparkā, Mežezera ielā.

Tajā top 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kurus ekspluatācijā plānots nodot šajā ziemā. Projekta pirmās ēkas būvniecība drīzumā tiks pilnībā pabeigta, un tajā vairāk nekā trešā daļa jauno mājokļu ir ieguvusi savus īpašniekus. Kopumā projektā Moho Garden uzņēmums investējis vismaz 17 miljonus eiro.

"Siltais laiks ir veicinājis jauno mājokļu meklētāju aktivitāti, un šobrīd īpaša interese ir vērojama par trīs un četru istabu dzīvokļiem. Esam gandarīti, ka Kaamos Grupas ietvaros izdevies radīt vēl vienu energoefektīvu un augstvērtīgu projektu Mežaparka apkaimē plānotajā laikā un kvalitātē," norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Baltijā vadošais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "SIRIN Development" Grenču ielā, netālu no Rīgas lidostas, ir uzsācis loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas būvniecību, kā arī noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem elektroauto tirgotājiem Latvijā "EV RIGA".

Kopējās investīcijas loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas izbūvē sasniegs 16 miljonus eiro, un jauno telpu izbūvi 30 000 kvadrātmetru platībā plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Jaunā ēka ietvers gan biroju, gan noliktavu telpas, kas ir elastīgi piemērojamas dažādiem nomniekiem un darbības modeļiem.

"SIRIN Development" komercdirektors Lukašs Tomčiks (Lukasz Tomczyk): "Pirmās kārtas ietvaros brīvi pieejamas vairs ir tikai telpas aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jau šobrīd, uzsākot loģistikas parka otrās kārtas izbūvi, mēs skatāmies uz priekšu nākotnē, lai nodrošinātu augstākās klases infrastruktūras pieejamību un atbilstošas telpas arī nākamajiem sadarbības partneriem, kas jau šobrīd domā par paplašināšanos vai pārcelšanos uz modernākām telpām. Mārupes loģistikas parka priekšrocības apliecina arī veiksmīgā sadarbība ar tādiem inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem kā dronu ražotājs "Edge Autonomy" un elektroauto izplatītājs "EV RIGA"."