Salaspilī tika atzīmēts simbolisks un nozīmīgs brīdis Latvijas ekonomikas un digitālās infrastruktūras attīstībā – svinīgā ceremonijā topošā Tet datu centra DC7 pamatos tika iemūrēta laika kapsula, tā atzīmējot būvniecības sākuma punktu nozīmīgākajam datu infrastruktūras projektam Latvijā.

DC7 būs tehnoloģiski modernākais datu centrs Latvijā. Tā izbūvē Tet investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro, un projekts tiek īstenots, ievērojot augstākos drošības un energoefektivitātes standartus. Datu centrs būs savienots ar lielākajiem optiskā interneta tīklu mezgliem Latvijā, kā arī ar lielākajiem starptautiskajiem interneta apmaiņas punktiem Eiropā. Tas būs piemērots valsts un biznesa klientu kritisko IT sistēmu izvietošanai gan Latvijā, gan izvietotās infrastruktūras rezervēšanai rezerves datu centros Eiropā. Pirmo kārtu plānots pabeigt 2026. gada nogalē.

Laika kapsula, kas tika iemūrēta datu centra DC7 pamatos, satur vēstījumu no projektā iesaistītajām pusēm – Tet, Citrus Solutions, Salaspils novada domes un Salaspils Siltums, – tā simbolizējot topošā datu centra daudzpusīgo noderību. Tajā ievietoja Tet zīmola manifestu ar DC7 aprakstu, atslēgu, ar kuru simboliski “atvērts” projekts, Citrus Solutions metāla plāksnīti ar informāciju par projektu, Salaspils siltums nozīmīti, “Salaspils vēstis” 2025. gada aprīļa numuru, pastmarku ar animācijas filmas “Straume” kaķi kā DC7 panākumu simbolu, kā arī Latvijas Bankas 2024. gada “Enerģijas monētu”, kura ir veltīta zinātnes lomai mūsu dzīvē un zinātnieku neatlaidībai, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas noteiks cilvēces nākotni.

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

"Jaunā vienotība" viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputātu, bijušo klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru aicinu "Jaunās Vienotības" izvirzīto ministra kandidātu Raimondu Čudaru," ar šādu paziņojumu viņa nākusi klajā vietnē "X".

Premjere arī norāda, ka Čudaram ir pieredze pašvaldību darbā kā ilggadējam Salaspils mēram. Viņš ir strādājis gan kā ministrs, gan kā deputāts, un labi pārzina VARAM jomas.

Siliņa ar Čudaru ir vienojusies par prioritātēm - digitālo un mākslīgā intelekta attīstību, vēlēšanu procesa izvērtēšanu un sagatavošanos Saeimas vēlēšanām, austrumu pierobežas stiprināšanu un reģionu attīstību.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs (ZZS) Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Čudara kandidatūra vērtējama pozitīvi. Viņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, vai ZZS Saeimas frakcijas deputāti ar Čudaru plāno atsevišķu tikšanos.

Uzņēmums "Baltic Photonics" šodien prezentēs militārās optikas rūpnīcas projektu, informē kompānijā.

Pasākums notiks plkst.14 SIA "Baltic Photonics", Rīga, Berģu industriālajā zonā, Rīgas-Siguldas šosejā 3E.

Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aizsardzības ministra padomniece aizsardzības industrijas attīstības jautājumos Inese Tauriņa, Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Andis Dilāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākā eksperte viedo specializāciju jomā Svetlana Lampiga, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Vācijas un Grieķijas uzņēmumu grupas "Harder Digital" un "Theon Sensors pārstāvji, kā arī "Baltic Photonics" valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd remontdarbi izglītības iestādēs norit pēc grafika un nav konstatēti būtiski būvdarbu kavējumi. Kopumā šogad remontdarbi notiek vai tiks uzsākti ap 100 skolās un pirmsskolas iestādēs. 2025.gadā kopējās investīcijas mācību iestāžu infrastruktūrā Rīgā plānotas 35 miljonu eiro apmērā.

Apjomīgākie atjaunošanas darbi notiek Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā un Vietalvas ielā). Šoruden paredzēts atklāt atjaunotus 4 āra sporta laukumus - Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt Rīgas sporta skolas "Arkādija" Rīgas Sporta manēžā tiks pabeigta manēžas, trenažieru zāles un ģērbtuvju atjaunošana.

“Rīgai ar remontdarbiem sokās atbilstoši noslēgto būvdarbu līgumu termiņiem, un būtiski kavējumi šobrīd nav identificēti. Daļā izglītības iestāžu, kurās ir salīdzinoši apjomīgi remontdarbi, tie turpināsies arī sākoties mācību gadam. Šajos gadījumos veicam būvdarbu sadalīšanu pa posmiem un zonām, un tie sadarbībā ar iestāžu vadību tiek organizēti tā, lai netraucētu mācību procesu,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Valsts autoceļu tīklā šonedēļ būvdarbi turpinās 70 posmos, lielākā daļa no tiem ir uz reģionālajiem ceļiem, kur darbu dēļ 26 posmos ir samazināts atļautais braukšanas ātrums un daudzviet ieviesta reversā kustība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Darbi notiek uz galvenajiem ceļiem desmit posmos, vietējiem ceļiem 22 posmos, kā arī uz 11 tiltiem un pārvadiem.

Turpinās remontdarbi uz Rīgas apvedceļa (A4, A5) pie Upesciema un Salaspils. Uz tilta pār Lielo Juglu un uz viadukta pār Daugavpils šoseju (A6) ieviesta reversā kustība, tādēļ satiksme tur var būt ļoti palēnināta.

Autovadītāji tiek aicināti, plānojot braucienus, ieskatīties kartē LVC interneta mājaslapā, kur atrodama informācija par visiem aktuālajiem ierobežojumiem uz valsts ceļiem, un ieplānot papildu laiku ceļam, ja ir jāšķērso būvdarbu vieta.

Latvijā tuvāko divu gadu laikā durvis vērs uzņēmuma “Baltic Photonics” militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca.

Uzņēmums aktīvu darbību Latvijā sāka jau pērn un sagatavošanas darbi norit pilnā sparā. Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties “Baltic Photonics” laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu. Tas nozīmē, ka Latvijā trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas ne tikai tiks ražotas, bet arī tiks izstrādātas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.

“Uzņēmums “Baltic Photonics” šobrīd ir viens no 16 investīciju projektiem, kuri tiek īstenoti duālā pielietojuma un militārajā jomā. Kopējais plānoto investīciju apjoms šajos projektos ir tuvu miljardam eiro, kas apliecina šīs nozares potenciālu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde.

Šodien pēcpusdienā Rīgā un Pierīgā jārēķinās ar sastrēgumiem, cilvēkiem pirms Jāņu dienas dodoties prom no galvaspilsētas, brīdina "Latvijas valsts ceļi", aicinot autovadītājus plānot papildu laiku ceļam un izvēlēties braukt ārpus intensīvākās satiksmes stundām.

Naktī uz sestdienu saistībā ar koncerta Aizkrauklē, kas sākas plkst.2, iespējama intensīvāka satiksme uz Daugavpils šosejas, savukārt sestdien no plkst.10 rallija treniņbraucienu laikā satiksmei būs slēgts autoceļa Pilskalns-Litene posms pie Litenes.

Visā valstī turpinās ceļu būvdarbu sezona un satiksmes ierobežojumi ir ieviesti 75 valsts autoceļu posmos.

Lielākais papildu laiks ceļā - ap 40 minūtes - nepieciešamas, lai izbrauktu ceļa remontdarbus pie Pāvilostas, no Ulmales līdz Ķoniņciemam, kā arī starp Upesgrīvu un Roju. Līdzīga situācija ir arī pie Daugavpils, uz Rēzeknes apvedceļa, uz ceļa starp Ilūksti un Sventi un pie Cesvaines.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Līzespastam, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir aptuveni 22 minūtes.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?

Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.

Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti

"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.

Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad termometra stabiņš strauji pakāpies, ikviens autovadītājs vēlas sajust atsvaidzinošu vēsumu no kondicioniera. Taču ko darīt, ja tas nestrādā? Vai esi iedomājies, kādas problēmas var rasties, ja laikus netiek veikta kondicionieru uzpilde vai apkope? Kā izrādās, tas var novest pie dārga remonta un citām nebūšanām, tāpēc lasi rakstu un uzzini, kā no tām izvairīties!

Aukstums ir patīkams, bet tukša kondicioniera sistēma – posts

Daudzi autovadītāji domā, ka, ja kondicionieris nedzesē, sistēmā vienkārši trūkst gāzes, un to ir jāuzpilda. Daļēji tā ir taisnība – gāze ir galvenais dzesētājs, kas cirkulē sistēmā. Taču tā ir tikai viena no kondicioniera sistēmas sastāvdaļām. Nepieciešama ir arī eļļa, kas eļļo kondicioniera kompresoru un citas kustīgās daļas. Ja sistēmā nav freona vai tā ir ļoti maz, spiediena sensors to nolasa un kompresors neieslēdzas. Tādēļ, ilgstoši braucot ar tukšu sistēmu, kondicioniera kompresors neieslēgsies un nenotiks eļļas cirkulācija – eļļošana.

Industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA “NP Properties” šogad Salaspils novadā ir uzsācis aprites ekonomikas industriālā parka “KORE” izveidi.

Tas būs pirmais industriālais parks Baltijā, kas pilnībā balstīts aprites ekonomikas un ESG principos. Vairāk nekā 50 hektāru plašā teritorija, kur tiks attīstīta “KORE”, atrodas aptuveni 16 kilometru attālumā no Rīgas centra un aptuveni 5 kilometru attālumā no topošā “Rail Baltica” Salaspils Intermodālā loģistikas centra.

Intensīvs darbs pie “KORE” attīstības plānots tuvāko piecu gadu laikā, kopumā industriālā parka izveidē investējot vairāk nekā 150 miljonu eiro.

“KORE” ir industriālai lietošanai paredzēta teritorija, kas veicina ilgtspēju, integrējot sociālos, ekonomiskos un vides kvalitātes (ESG) aspektus gan tā izvietošanā un plānošanā, gan pārvaldībā un darbībā. Par “KORE” nomniekiem var kļūt dažāda lieluma uzņēmumi, kas vēlas gūt labumu no industriālās simbiozes, savstarpēji apmainoties ar resursiem un tādējādi saimniekojot ekonomiski un samazinot CO2 emisijas, ūdens un izejmateriālu patēriņu.

Ogrē un Salaspilī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saņēmuši skarbu triecienu - apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Namu pārvaldīšana” paziņojis par darbības pārtraukšanu. Oficiālais iemesls – iedzīvotāju parādi. Taču izskatās, ka patiesība, kā nereti šādos gadījumos, slēpjas dziļāk: nekompetenta finanšu pārvaldība un nespēja tikt galā ar parādniekiem.

Tas, ka ne visi godprātīgi apmaksā rēķinus noteiktajos termiņos, ir ikdiena jebkuram apsaimniekotājam. Citi uzņēmumi ar to tiek galā, bet šis – acīmredzami nespēj. Kāpēc? Katram saprotams, ka dzīvokļu īpašniekus vien vainot pārvaldnieka neveiksmēs ir vismaz nekorekti.

Salaspils novada pašvaldība atklāj šokējošus skaitļus: uzņēmums par atkritumu izvešanu SIA “Eco Baltia vide” vien ir parādā 141 719,04 eiro, no kuriem 116 558,99 eiro jau sen kā nokavēti. Vēl 25 227,45 eiro par jūnijā piegādāto siltumenerģiju nav samaksāti SIA “Salaspils Siltums”, nemaz nerunājot par 3 364,78 eiro parādiem par Saulkalnes mājām. Kas segs šos parādus? Uzņēmums? Diez vai. Skumjā realitāte ir tāda, ka šī nasta, visticamāk, gulsies uz dzīvokļu īpašnieku pleciem – pat tiem, kuri rēķinus apmaksājuši godīgi, nāksies maksāt atkārtoti. Pretējā gadījumā draud apkures un siltā ūdens atslēgšana.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Atsākoties mācību gadam, Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās, ka atsāksies arī sastrēgumi Rīgas ielās, informēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Lai mazinātu sastrēgumus, viņš aicina izmantot sabiedrisko transportu, kas 1.septembrī būs bez maksas. Savukārt skolēniem arī pārējā laikā sabiedriskais transports ir bez maksas.

Viņš atzina, ka joprojām ir ielu posmi, kuros nav pabeigti remonti, un atsevišķās vietās tie turpināsies vēl septembrī un oktobrī.

Apgrūtināta ir arī iebraukšana Rīgā, jo notiek 7.tramvaja līnijas pagarināšanas darbi, kā arī "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veic darbus Dienvidu tilta rajonā.

Mērs norādīja, ka ir lūdzis pašvaldības izpilddirektoru sazināties ar LVC un risināt šo jautājumu, lai iebraukšana un izbraukšana no Rīgas gar Dienvidu tiltu tiktu organizēta raitāk.

LETA jau ziņoja, ka šogad mācības Rīgā notiks 95 skolās, kurās mācīsies 66 500 skolēni. Rīgā darbosies 148 pašvaldības bērnudārzi un 182 privātie bērnudārzi.

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti lēmuši iekļaut Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plānā un Investīciju plānā 2025.-2027.gadam divus jaunus investīciju projektus - Sporta ielas posma no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, kā arī Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādi.

Sporta ielas būvprojektam jāparedz ielas posma no Skanstes ielas līdz Pulkveža Brieža ielai pārbūvi, tai skaitā, gājēju un velo infrastruktūras izbūvi, brauktuves izbūvi ar divām joslām un inženierkomunikāciju izbūvi. Tāpat arī Pētersalas ielas, Sporta ielas, Pulkveža Brieža ielas un Ganību dambja krustojuma pārbūves būvniecības dokumentācijas izstrādi, veicinot Rīgas ielu tīkla attīstību un Skanstes teritorijas revitalizāciju.

Projekta izstrāde radīs iespēju novirzīt satiksmes plūsmu un mobilitātes paradumu maiņu, tādējādi nodrošinot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrisko drošību. Plānots, ka būvprojekts jāizstrādā no šā gada septembra līdz 2026.gada jūlijam.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.