Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.
Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?
Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.
Daudzi Eiropā ir pārsteigti, ka dibinot uzņēmumu, mums uzņēmuma pamatkapitālu var apmaksāt ar kriptovalūtu. Nopietni tiek runāts par to, lai jau tuvākajā laikā ar kriptovalūtu varētu samaksāt arī nodokļus un nodevas. Tomēr viens no lielākajiem panākumiem ir MICA regulas ieviešana Latvijā, kas padarījusi Latviju par vienu no “karstākajām” vietām Eiropā. Starp citu, tie nav tikai mani apgalvojumi, līdzīgi, kā Financial Times veido topu ar labākajām valstīm, kur uzņēmējiem investēt, kripto nozares līderis “CoinTelegraph” bija izveidojis kripto-draudzīgāko pilsētu topu un pirmo gadu šajā topā bija Rīga. Mēs ar pirmo reizi tikām TOP 11 un apsteidzām, gan kaimiņus Viļņu un Tallinu, gan tādas globālās pilsētas kā Londona vai Rijāda.
Tas izklausās labi, tomēr, kāds ieguvums no šī ir Latvijas biznesam, cilvēkiem, kuri tiešā veidā nav saistīti ar nozari?
Ja mēs nopietni paanalizējam, mums Latvijā nemaz nav tik daudz pasaules mēroga kompāniju, kas Latvijā nodibinātu ES līmeņa, vai reģionālo centru un radītu šeit lielu skaitu darba vietu. Viena no tādām ir “Accenture”, kuri nodarbina šeit lielu skaitu cilvēku un dod nopietnu pienesumu ekonomikai, tomēr lielākā daļa tikai atver nelielu pārstāvniecību, lai labāk pārdotu savus produktus un nerada šeit nekādu paliekošu vērtību, tāpat arī neveicina eksporta attīstību. Es esmu pārliecināts, ka WEB 3 var radīt lūzumu un mēs varam atkārtot un pat pārspēt Lietuvas pēdējo gadu panākumus.
Kad varētu būt pirmās licences un cik liela ir interese par Latvijas piedāvājumu?
Ja runājam par interesi, varu teikt, ka interese ir ļoti liela un to mēs jūtam gan dažādos starptautiskos pasākumus, gan arī konferencē Un:Block, ko mēs šogad pirmo reizi organizējām Rīgā. Precīza informācija noteikti ir Latvijas bankai, tomēr es pats zinu, ka ir gandrīz 20 kompānijas, dažādās stadijās, kuras virzās uz MICA licences izņemšanu Latvijā. Tie ir gan globālie pasaules milži, gan ļoti spēcīgi reģionālie spēlētāji ( mums ir laba sadarbība ar Turciju un viena no lielākajām Turcijas kriptobiržām izteikusi vēlmi par licenci Latvijā), kā arī vietējie spēlētāji. Iepriekšējos gados tika apzināti veidota politika, kas visas finanšu kompānijas “dzina” projām uz citām valstīm, daudzas devās tepat pie mūsu kaimiņiem – Lietuvu. Pateicoties mūsu iniciatīvai, mēs jau pavisam drīz varēsim redzēt arī pirmās vietējās kompānijas, kuras atgriezīsies Latvijā.
Mēs esam veikuši aptauju starp kompānijām, kas ir mūsu biedri un redzam, ka WEB3 kompānijas nodrošina augsti apmaksātas darba vietas, ievērojami lielākas kā vidēji valstī. Ieguvēji būs juristi, biroju centri, dažāda veida konsultanti, IT infrastruktūras nodrošinātāji un citi.
Tu stāsti par vairākās Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas iniciatīvām, bet kā Tu vērtē valsts lomu, vai politiķi un ierēdņi atbalsta nozares attīstību, vai nākas cīnīties?
WEB3 ir jauna nozare un mums vairāk nākas nevis cīnīties, bet gan skaidrot un izglītot. Protams palīdz tas, ka arvien vairāk valdības Eiropā un ASV atzīst WEB3 ekonomikas potenciālu un redz kriptovalūtas kā pilnīgi legālu finanšu sistēmas sastāvdaļu. Parasti uzņēmēji ir tie, kuri asi kritizē politiķus un ierēdņus, tomēr es gribētu teikt, ka vismaz pagaidām esam sastapušies ar ļoti pozitīvu attieksmi un Latvijas politiķi patiešām daudz dara, lai mainītu likumdošanu, gan arī lai apliecinātu ārvalstu uzņēmumiem, ka Latvijas valsts ir gatava tos uzņemt. Īpaši varu uzsvērt Ekonomikas ministrijas vadību un ministru Viktoru Valaini, kurš ir saskatījis un noticējis WEB3 potenciālam. Tāpat mūsu iniciatīvas ir atbalstījusi Finanšu un Tieslietu ministrija, kā arī Saeimas atbildīgās komisijas. Nav noslēpums, ka pēdējos gados, ģeopolitisko notikumu ietekmē, Latvija ir nonākusi neapskaužamā situācijā un arī politiķi ir sapratuši, ka ir jāmeklē jauni veidi kā stimulēt valsts ekonomisko attīstību. Protams, ļoti svarīga būs arī ierēdņu loma, jo Latvija spēs gūt labumu no šīs nozares attīstības tikai tad, ja visi darbosies viena mērķa labā. Ja politiķi ies un aicinās kompānijas uz Latviju, bet ierēdņi izdomās, ka viņi labāk izvēlēsies attīstību piebremzēt vai pārapdrošināties pret visiem iespējamajiem riskiem, zaudētāji būsim mēs visi. Tad vajadzēs turpināt debates par to kādus izdevumus samazināt un vai šogad labāk atņemt līdzekļus medmāsām vai skolotājiem.
Jau stāstīji par pamatkapitāla apmaksu ar kriptovalūtām un to, ka jau drīzumā līdzīgs regulējums varētu būt attiecībā uz nodokļu nomaksu. Vai ir vēl kādas citas iniciatīvas, kuras redzi kā nedaudz tālāku mērķi?
Nelielai atkāpei - mēs esam asociācija, kurā ir vairāk nekā 30 dažādi aktīvi blokķēdes nozares uzņēmumi un mēs par savu mērķi esam izvirzījuši ne tikai šo uzņēmumu biznesa atbalstīšanu, bet gan tādas vides veidošanu, lai Latvija, vismaz Eiropas mēroga kļūtu par kripto nozares centru. Es ticu, ka tad, ja mums izdosies sasniegt šo mērķi, ieguvējs būs ikviens Latvijas iedzīvotājs, arī tie, kas varbūt nav dzirdējuši par to kas ir bitkoins vai blokķēde. Nākamā lielā lieta, kas ir aktuāla WEB3 nozarē, tā ir real world assets ( RWA), jeb taustāmo aktīvu tokenizācija. Reālie aktīvi jeb taustāmie aktīvi var būt piemēram, nekustamais īpašums, zelts, mākslas darbi, uzņēmumu akcijas. Tokenizācija nozīmē digitāla pārveide blokķēdē, pārvēršot šos aktīvus digitālos žetonos (tokenos), kurus var tirgot. Jau pašlaik mums asociācijā ir uzņēmumi, kur iepērk mežus Latgalē un piesaistīs šos reālos mežus digitālajiem žetoniem, kurus cilvēki varēs viens otram pārdot, līdzīgi kā pardod akcijas vai obligācijas. Ja cilvēks gribēs nopelnīt no meža zemju vērtības pieauguma, viņam nevajadzēs sakrāt tūkstošiem eiro un iet runāt ar īpašniekiem, lai viņam pārdod meža zemes gabalu, viņš varēs kriptobiržā nopirkt noteiktu skaitu digitālo žetonu un viņš būs īpašnieks nelielai daļai no tā īpašuma. Varētu teikt, ka viņam piederēs noteikta domājamā daļa no nekustamā īpašuma. Ar šiem tokeniem varēs brīvi tirgoties, mainīt un gūt labumu no vērtības pieauguma, kas rodas, augot paša īpašuma vērtībai.
Līdz šim Latvijas nekustamā īpašuma tirgus, kopš krīzes 2008.gadā, ir pamatīgi stagnējis. Es redzu, ka īpašumu tokenizācija varētu piesaistīt Latvijas nekustamā īpašuma tirgum milzu skaitu mazo ( retail) investoru un tas kopumā atkal nozīmētu simtiem miljonu ieguvumu Latvijas ekonomikai. Ceru, ka mums šis projekts izdosies, bet arī šeit valstij, līdzīgi, kā arī MICA regulējumu, būs jāizdara mājasdarbs un jāizveido 21.gadsimtam atbilstoša zemesgrāmata un digitālais kadastrs. Bieži vien tiek runāts, ka mums vajag valsts sektorā ieviest vienu vai otru digitālo risinājumu, bet tas tiek darīts “tāpēc, ka visi tā dara”, vai “tāpēc, ka tā ir moderni”. Es uzskatu, ka tā ir aplama pieeja, mums vajag sistēmas veidot tā, lai tās pildītu noteiktu funkciju un nestu labumu mums kā iedzīvotājiem. Es skaidri redzu, ka investīcijas mūsdienīgā digitālā zemesgrāmatā Latvija varētu atpelnīt jau nepilna gada laikā.
Publiski bieži par Tevi dzirdams saistībā ar jaunuzņēmumiem, blokķēdes nozari un citām sabiedriskajām aktivitātem, tomēr pirms diviem gadiem Tavs vārds diezgan skaļi izskanēja negatīvā kontekstā, saistībā ar sadzīvisku skandālu, kurā tiki vainots naida kurināšanā un citos grēkos? Kā ir, vai šai lietai nav atrisinājums?
Jā, protams, tā nav tēma par ko es labprāt runāju, jo kopumā es nelepojos ar šo incidentu un jau iepriekš publiski atvainojos visiem tiem, kurus kādā veidā aizskāra mana rīcība. Tomēr līdz šim publiski ir izskanējis tikai vienas puses viedoklis un tas nav bijis līdz galam objektīvs. Iespējams, ka cilvēki to nezina, bet šis konflikts neradās “uz līdzenas” vietas, jo par konfliktā iesaistītās otrās puses nekorekto rīcību jau iepriekš biju rakstījis policijai un tas viss ir dokumentēts. Tāpat pēc šī konflikta es vairākas reizes izteicu priekšlikumu par vienošanos ārpus tiesas, labu nodomu vadīts atsaucot iesniegumu policijā par man nodarītajiem miesas bojājumiem. ( Tos konstatējis un apliecinājis profesionāls mediķis). Līdz šim manis izrādīto pretīmnākšanu otra puse ir izmantojusi pret mani un man nākas pavadīt lielu daļu laika, lai tiesā pierādītu, ka neesmu kamielis. Es pats esmu absolūti pārliecināts, ka visām apsūdzībām nav nekāda pamata un ja tiesātu katru cilvēku, kurš otru nosaucis par vatņiku vai kādā citā nepatīkamā vārdā, tiesu sistēmai nebūtu citu lietu ar ko nodarboties. Tāpēc es ticu, ka šis absurdais pārpratums pēc iespējas ātrāk tiks izbeigts un tiesībsargājošās iestādes varēs pievērsties patiesu noziegumu novēršanai.
