Satiksmes ministrijas iecere par 12,5 miljoniem eiro nākamajā gadā samazināt finansējumu valsts ceļu remontiem, kā arī papildus atņemt 4,17 miljonu eiro dotāciju pašvaldību ceļiem, nozīmē, ka autobraucējiem jārēķinās, ka ceļi turpmāk būs vēl grūtāk izbraucami, bedru būs vairāk, ceļā nāksies pavadīt ilgāku laiku.
Ministrijas iecere samazināt finansējumu autoceļiem ir radusies, meklējot iespēju samazināt budžeta izdevumus, kas tās ieskatā ir nelietderīgi.
Satiksmes ministrija nav spējusi izdomāt neko oriģinālāku, kā gandrīz 72 procentus no savu izdevumu ietaupījuma atrast, nogriežot skābekli ekonomikas un lauku rajonu dzīvības artērijām – autoceļiem. Tajā pašā laikā nav ziņu, ka kritiski būtu izvērtēta, piemēram, nepieciešamība piešķirt gandrīz 80 miljonu eiro lielo dotāciju “Latvijas Dzelzceļam”, kam pārvadājumu apjoms no gada uz gadu konsekventi samazinās.
Jāatzīst, ka Satiksmes ministrijas un valdības prioritāte ir atbalstīt tādus nozares uzņēmumus kā “Latvijas Dzelzceļš” un “Air Baltic”, naudu atņemot Latvijas ekonomikas attīstībai vitāli svarīgām nozarēm.
Ievērojams finansējuma samazinājums nozīmē ceļu būves speciālistu, kam nebūs darba, atlaišanu, tehnikas modernizēšanas pārtraukšanu, iespējams, atsevišķu uzņēmumu bankrotu un konkurences samazinājumu ceļu būvē. Trieciens nozarei nozīmē, ka, pat pēc dažiem gadiem atjaunojot finansējumu esošajā apjomā, vairs var nebūt pietiekami daudz uzņēmumu un speciālistu, kas remontēs ceļus un tiltus, jo to, ko ar vieglu roku var sagraut īsā laikā, atjaunot nāksies gadiem.Šis gads ceļu būvētājiem bija sliktākais pēdējo desmit gadu laikā. Nākamgad gaida jauns finansējuma samazinājums.
Jau Krišjānis Kariņš sev kā prioritāti nosprauda lidošanu. Izskatās, ka pašreizējā Ministru prezidente Evika Siliņa un satiksmes ministrs Atis Švinka arī taisās lidot, jo pārvietošanās pa autoceļiem kļūs arvien apgrūtinošāka. Iespējams, ministrijā vienkārši trūkst izpratnes, ka ir jāatbalsta nozares un uzņēmumi, kas attīsta valsts tautsaimniecību, nevis tie, kuros kā melnā caurumā pazūd nauda.
