Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.
Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.
Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.
Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.
Viņa norādīja, ka produktivitātes dinamika Latvijā ir ļoti svārstīga, vienlaikus 2023.gada un 2024.gada produktivitāte ir bijusi nemainīga. Tostarp produktivitātes pieauguma tempi dažādās nozarēs ir nevienmērīgi - enerģētikas un komunālās saimniecības nozarē produktivitātes rādītājs ir augstāks nekā citās nozarēs.
Šteinbuka akcentēja, ka ir nepieciešams politikas rīcību kopums produktivitātes veicināšanai, jo "labs sniegums vienā jomā nevar kompensēt vāju veikumu citā".
Vienlaikus viņa minēja, ka produktivitātes veicināšanas fundamentālie faktori ir saistīti ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā, investīcijām un kapitāla intensitātes palielināšanu, spēju iekļauties globālās vērtību ķēdēs un ar eksporta potenciāla palielināšanu, kā arī ir saistīti ar digitalizāciju, inovācijām, jaunu produktu, pakalpojumu un metožu izstrādi.
Latvija inovācijas sniegumā gandrīz visos rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, akcentēja Šteinbuka.
Vienlaikus Latvijā no 2014.gada līdz 2023.gadam pētniecības un attīstības kopējais finansējums uz vienu iedzīvotāju sasniedza vidēji 105,8 eiro gadā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
Savukārt, runājot par Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, Šteinbuka uzsvēra, ka kopējās papildu investīcijas straujākai virzībai uz klimatneitralitāti, zaļajām tehnoloģijām un ekonomikas dekarbonizāciju var sasniegt 31,7 miljardus eiro.
Produktivitātes ziņojumā iekļauts atskats uz pagājušo gadu, tostarp padziļinātāk analizēts, cik daudz Latvijai maksā klimatneitralitātes sasniegšana.
Vienlaikus Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks ceturtdien norādīja, ka pašreizējos sarežģītajos apstākļos konkurētspēja, produktivitāte, drošība ir saistītas lietas. Tāpat arī ES drošība un nākotne ir tieši atkarīga no tā, cik spēcīga būs mūsu ekonomiskā pozīcija.
Kužnieks uzsvēra, ka Eiropas Komisija strādā pie konkurētspējas un drošības jautājumiem, kas ir īpaši būtiski pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka pērn valdībā un Saeimā prezentēts mērķis dubultot Latvijas ekonomiku, un eksportspējas veicināšana un produktivitātes celšana ir šī mērķa pamatā.
Valainis uzsvēra, ka šajā gadā plānots prezentēt ziņojumu, kurā būs apkopotas divu līdz trīs gadu laikā konkrētāk veicamas darbības ekonomikas dubultošanas mērķa sasniegšanai. Ziņojums tiek veidots, iesaistot pētniekus.
Vienlaikus Valainis akcentēja, ka pērn izdevies iedzīvināt produktivitāti visās Ekonomikas ministrijas (EM) atbalsta programmās, tomēr produktivitāti nevar sasniegt vienas ministrijas līmenī. Valaiņa ieskatā ir nepieciešams vairāku ministriju risinājums, ja vēlas piesaistīt investīcijas un kāpināt produktivitāti.
Tāpat ekonomikas ministrs uzsvēra, ka birokrātija ir tas, kas slāpē ne tikai Latvijas, bet visas ES izaugsmi. "Tomēr mums ir milzu iespējas sasniegt ekonomikas izaugsmi, pašiem izdarot savus mājasdarbus," sacīja Valainis.
Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU rektors Gundars Bērziņš akcentēja, ka pasaulē ir vairākas lietas par kurām ir svarīgi runāt, vienlaikus vairāk jārunā par risku, tostarp arī produktivitātes jomā. Tāpat vēl viens izaicinājums, ar ko nāksies saskarties, ir zaļais kurs. Ir jāapzinās, ka zaļais kurss ir iespēja, bet vienlaikus tās arī ir izmaksas.
"Vienlaikus sarežģītība, ar ko mēs saskaramies, veicot ekonomikas plānošanu, ir ļoti liela, un viena risinājuma sadaļā "produktivitāte" nav," uzsvēra Bērziņš, norādot, ka tas, kā veicināsim produktivitāti, būs atkarīgs no mums pašiem.
Bērziņš arī akcentēja, ka jautājums par produktivitāti ir kļuvis būtiski sarežģītāks un turpmāk būs nepieciešams arvien vairāk domāt par šiem jautājumiem un iesaistīt cilvēku, kuri domā par produktivitātes veicināšanas jautājumiem kompleksi.
