Saldējuma un piena produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Food Union” pārfinansējis kopumā 125 miljonus eiro, tostarp iegūstot pieeju 20 miljonu eiro kredītlīnijai, ko sadarbībā ar “Deutsche Bank” nodrošina Swedbank. Pārfinansēšanās projekts ļāvis uzlabot aizņēmumu struktūru un palielināt finanšu resursu elastību.

“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem, kas tika izvirzīts 2024. gadā, bija veiksmīga refinansēšana ar vienu no vadošajām Eiropas bankām. Pēc rūpīgas vairāku finanšu iestāžu izvērtēšanas, mēs noslēdzām vienošanos uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem ar mūsu uzticamo finanšu partneri “Deutsche Bank” vēl pagājušā gada beigās, bet visus nepieciešamos sagatavošanās pasākumus pabeidzām pavisam nesen. Šī sadarbība mums nodrošina ne vien lielāku finanšu elastību, bet arī vairākas stratēģiskas priekšrocības, kas stiprina mūsu konkurētspēju un atbalsta izaugsmes īstenošanu visā Eiropā – mūsu mājas tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā,” norāda Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Latvijā pārtikas ražotāja "Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

"Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis atzīmē, ka pagājušo gadu uzņēmuma attīstībā raksturoja pārmaiņas, mērķtiecīga stratēģijas īstenošana un izaugsme ar skatu nākotnē. Gada sākumā veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašumstruktūrā un pārvaldībā, kā arī nostiprināta jaunā stratēģija un refinansētas saistības "Deutsche Bank".

Viņš norāda, ka, neskatoties uz pārmaiņu procesiem un izaicinājumiem tirgū ar mainīgajām izejvielu iepirkumu cenām, uzņēmums pērn turpināja radīt jaunus produktus. Tostarp "Food Union" pērn novēroja izaugsmi produktu kategorijās ar augstu pievienoto vērtību, kā arī uzlabojās rādītāji eksportā.

Pagājušajā gadā pārtikas ražošanu Latvijā un visā Eiropā ietekmēja augstās un pieaugošās izejvielu cenas, īpaši svaigpiena un kakao, kas ir plaši izmantotas izejvielas piena produktu un saldējuma ražošanā. Tāpēc "Food Union" pārskatīja iepirkumu stratēģiju un pielāgoja cenu politiku, lai segtu pieaugošās izmaksas, bet vienlaikus saglabātu produktu pieejamību pircējiem, būtiski nepaaugstinot produktu pārdošanas cenu.

Šogad piena un saldējuma tirgus varētu piedzīvot izaugsmi, īpaši eksporta segmentā, pastāstīja "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā, kā arī valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Tāpat viņš prognozēja būtisku koncerna apgrozījuma pieaugumu, piebilstot, ka galvenās "Food Union" prioritātes šogad būs jaunu tirgu apguve, kā arī produktu inovācijas un ražošanas efektivizācija. Šogad turpinās pieaugt arī pieprasījums pēc veselīgiem, funkcionāliem un ilgtspējīgiem produktiem.

Čirjevskis minēja, ka galvenokārt vairākas pārtikas produktu kategorijas, tostarp piena un saldējuma kategorijas, pērn ietekmēja virzīšanās uz veselīgāku un sabalansētāku uzturu, kas veicina attīstību produktiem ar mazāk cukuru, taukiem, kā arī vairāk dabiskām izejvielām un proteīnu.

Tāpat "Food Union" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka ražotājiem pieejamāki kļuvuši ilgtspējīgāki iepakojumi un joprojām aktuāli ir piena produkti kā uzkodas. Patērētāji arī arvien vairāk izvēlas produktus ar augstu uzturvērtību un funkcionālām priekšrocībām, tomēr arī garša un cena joprojām ir svarīgi faktori produktu izvēlē.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" zīmola "Pols" jauna vegāniska saldējuma izstrādē ieguldījis aptuveni 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunā "Pols" saldējuma receptes pamatā ir tikai augu un citas vegāniskam uzturam atbilstošas sastāvdaļas, tostarp ir izmantoti kokosriekstu produkti - eļļa saldējuma glazūrā un piens saldējuma masā.

"Food Union" saldējuma zīmolu vadītājs Ģirts Liniņš norāda, ka jaunais produkts izstrādāts, jo pasaulē un Latvijā ar katru sezonu pieaug interese par augu valsts produktiem.

Arī jaunā produkta iepakojums veidots no pilnībā pārstrādājama mono materiāla, tādējādi tas izmetams dzeltenajā atkritumu konteinerā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gadā uzsāka lielapjoma investīciju projektu ar mērķi automatizēt “Rīgas piena kombināts” biezpiena sieriņu, svaigo piena produktu un saldējuma cehus. Projekts tiek īstenots ar mērķi, lai paātrinātu un uzlabotu produktu iepakošanas darbus, kas līdz šim noritējuši ar rokām.

Šobrīd pabeigta “Kārums” biezpiena sieriņu iepakošanas “robotizēšana” un līdz gada beigām līdzīga robota uzstādīšana tiks pabeigta arī svaigo piena produktu un saldējuma cehos. Kopumā projektā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.

“Ja iepriekš šo fiziski smago produktu transporta iepakojumu kārtošanu uz paletēm pildīja trīs cilvēki vienā maiņā ar rokām, tagad to lieliski aizstāj robots, kuru apkalpo divi cilvēki visās maiņās – operators un automātikas speciālists. Stundas laikā “Kārums” robots ir spējīgs salikt uz paletēm 900 kastes ar sieriņiem un bez problēmām spēj pacelt līdz pat 180 kg,” komentē Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

"Food Union" zīmola "Kārums" vaniļas, aveņu un persiku bezlaktozes biezpiena sieriņu ar mazāk cukuru izstrādē un palaišanā tirgū investējis aptuveni 100 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunie produkti izveidoti, sekojot līdzi globālai tendencei samazināt cukura daudzumu pārtikas produktos, kā arī, lai piedāvātu plašākam cilvēku lokam piemērotu uztura alternatīvu.

Sākotnēji jaunie zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami Latvijā, tuvākajā laikā arī Lietuvā un Igaunijā, bet nākotnē "Food Union" tos plāno piedāvāt arī eksporta tirgos.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

"Food Union" uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", kā arī saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis 11 jaunus saldējumus, informē uzņēmums.

To izstrādē un palaišanā tirgū kopumā uzņēmums investējis ap pusmiljonu eiro.

“Ilgi gaidītā saulainā un siltā laika iestāšanās ir pirmais vēstnesis vasaras sezonai, kura mums un ikvienam aukstā garduma cienītājam nozīmē arī – saldējuma sezona ir klāt! Šogad esam rūpīgi sagatavojuši 11 gardumus – ne tikai no piena un saldā krējuma, bet arī no kefīra. Pirmo reizi vēsturē esam radījuši arī vegānisku – kokospiena – saldējumu. Kā arī šis gads ir par pazīstamām garšām netipiskos formātos,” tā stāsta Ģirts Liniņš, “Food Union” saldējumu zīmolu vadītājs.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” uzsācis jauna produkta – “Kārums” melleņu biezpiena sieriņa – ražošanu, informē uzņēmums.

Līdz ar melleņu sieriņa ražošanas uzsākšanu, kura jauno recepti ir izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra tehnologi, zīmola “Kārums” produktu klāstā pašlaik ir 36 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Izveidots jauns krējuma saldējums ar olu liķiera garšu, olu liķiera garšas mērci un rozīnēm rumā, kā arī krējuma saldējumam ar sāļās karameles mērci un karamelizētiem pekanriekstiem. Jauno saldējumu receptes izstrājuši “Food Union” pārtikas tehnologi uzņēmuma Saldējuma kompetences centrā Rīgā, Bauskas ielā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union radījis trīs jaunus Kārums bifido jogurtus. Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jauno produktu izstrādē un palaišanā Latvijas tirgū, ir ap 70 tūkstošiem eiro.

Jauno “Kārums” jogurtu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Galvenā jogurtu sastāvdaļas ir bezlaktozes piens apvienojumā ar dabīgām piedevām un pienskābajām, probiotiskajām BB-12 bifidobaktērijām.

Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja: “Trīs jaunie bezlaktozes bifido jogurti ir ne tikai nozīmīgs solis “Kārums” produktu klāsta attīstībā, bet arī zīmola simbola - Vārnas - trīsdesmitās jubilejas svinību turpinājums. Varētu šķist, ka līdz ar jauno jogurtu klāsta laišanu klajā pietiek jau svinēt, bet, nē – šogad sagaidāms vēl viens pārsteigums.”

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis jaunu zīmola “Kārums” Ziemassvētku biezpiena sieriņu, kura izstrādē ieguldīti ap 25 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar Ziemassvētku sieriņa ražošanas uzsākšanu, zīmola “Kārums” klāstā pašlaik ir 37 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

20 gadu laikā SIA Aimasa no neliela Valmieras būvniecības uzņēmuma kļuvis par Latvijas mēroga būvniecības ģenerāluzņēmēju, būvējot gan industriālās, gan sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus, izpildot kā privātos, tā publiskā sektora pasūtījumus.

Par uzņēmuma ceļu un nākotnes plāniem Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums saruna ar SIA Aimasa valdes priekšsēdētāju Sandri Apsīti.

Fragments no intervijas

Aimasa stāsts Valmierā un Latvijā - īsā versija, galvenās izmaiņas laika gaitā kopš dibināšanas, fokusi laika gaitā?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, sanākot kopā būvniecības jomas entuziastiem un draugiem, vēl nezinot, kā tas īsti izvērtīsies, dibinājām uzņēmumu Aimasa. Bijām jau kādu laiku strādājuši algotu darbu būvniecības jomā, un, iespējams tā bija vēlme pēc pašnoteikšanās, pēc savas atbildības noteikšanas no procesa sākuma līdz beigām, kad vairs neesi skrūvīte kādā mehānismā, bet pats jau esi tas mehānisms. Gribas arī piebilst, ka aiz Aimasa nav veiksmīgi privatizēti īpašumi, mantojumi un dāvinājumi, mūsu starta līnija sākās pie nulles atzīmes. Pirmie darbi bija nelieli, sākām kā apakšuzņēmēji. Gadu no gada projekti kļuva lielāki, līdz sākām darboties kā ģenerālbūvnieks. Joprojām darbojamies pēc principa – vīrs un vārds, kas nozīmē, ka pasaulē, kur papīri, neskaitāmi līgumi sāk ņemt virsroku pār visu, mēs tomēr cenšamies saglabāt fokusu uz galveno - uzbūvēt būvi plānotajā laikā un budžetā. Joprojām valda tāda savstarpēja uzticēšanās starp būvniecības dalībniekiem.

Valmierā spāru svētki nosvinēti zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamajiem namiem Ķieģeļu ielā 11/13. Jaunajā projektā būvē divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem.

Ievērojot tradīcijas, uz abu namu jumtiem pacelts simboliskais spāru vainags, kas apliecina ēkas izturību un konstrukciju stiprību. Klātesošajiem pasākuma laikā bija iespēja apskatīt paveikto, kā arī uzzināt vairāk par projekta progresu. Pasūtītāji, SIA “Valmieras namsaimnieks”, izteica pateicību būvniekiem par veiksmīgi noslēgto būvniecības etapu – māju izbūvi līdz to augstākajam punktam, kā arī apjomīgāko būvdarbu noslēgšanos.

Kapsulu namu pamatos iemūrēja šī gada 10. septembrī un šo trīs mēnešu laikā būvniecība noritējusi strauji, iekļaujoties plānotajos grafikos. No galvenajiem būvdarbiem – pabeigta ēku nesošo konstrukciju montāža, turpinās logu ievietošana, daļēji izbūvēti ārējo inženiertīklu pieslēgumi – siltumtrasei, elektrībai, ūdensapgādei. Jumtus klāj ar membrānu, pasargājot konstrukcijas no mitruma un laikapstākļu ietekmes. Secīgi ierīkos jumta siltinājumu un virsklāju. Namiem drīzumā pieslēgs arī siltumapgādi, lai konstrukcijas sāktu žūt un janvārī varētu sākt iekšdarbus. Kopumā pabeigti apmēram 50 % no būvdarbiem. Pavasarī turpināsies ārējo komunikāciju tīklu izbūve iekšpagalmā, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbi. Plānots, ka būvniecība noslēgsies 2025. gada nogalē.

Investējot sešus miljonus eiro, “AJ Power” uzņēmumu grupa ir uzstādījusi elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) trīs savos lieljaudas saules enerģijas parkos Valmierā, Aizkrauklē un Ilūkstē.

Iekārtas tiks pieslēgtas vienotajam elektroenerģijas tīklam un uzsāks darbu tuvāko mēnešu laikā, neilgi pēc plānotās Baltijas energosistēmas atslēgšanās no BRELL tīkla.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas nodrošinās deviņu megavatu (MW) jaudu un 18 megavatstundu (MWh) ietilpību. BESS vienas dienas uzlādētās un izlādētās elektroenerģijas apjoms pārsniegs 7000 mājsaimniecību vidējo dienas patēriņu. Uzstādītās bateriju sistēmas palīdzēs stabilizēt elektroenerģijas tarifus Latvijā, jo brīžos, kad elektroenerģijas būs par daudz, tā tiks ņemta no tīkla un uzkrāta BESS, bet kad radīsies deficīts, elektroenerģija tiks nodota tīklā, tādējādi nodrošinot nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvaru.

Valmieras pievārtē izbūvēta vērienīga saules elektrostacija – Valmieras SES, kas ražos zaļo elektroenerģiju vietējo mājsaimniecību un uzņēmumu patēriņam, informē Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners".

Valmieras SES un pērn darbu sākusī Brenguļu SES ir jaudīgākās saules spēkstacijas novadā – tās kopā gadā spēj nodrošināt zaļo elektroenerģiju 7000 vietējo mājsaimniecību. Abus projektus īstenojis Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs "Saules Energy".

Valmieras SES atrodas industriālā teritorijā blakus AS "Valmieras stikla šķiedra" rūpnīcai un apakšstacijai "Valmiera". Saražotā elektroenerģija caur sadales infrastruktūru nonāk pie Valmieras novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jaunās spēkstacijas jauda ir 7,1 MW, un tā gadā spēj saražot vismaz 6900 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 3500 vietējo mājsaimniecību vidējam patēriņam.

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Projekta "Ce4Re" ietvaros tiek izstrādāti digitāli rīki, kas palīdzēs ēdināšanas uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt resursus un samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

Igaunijas uzņēmums "WasteLocker" izstrādā divus rīkus – Atkritumu apjoma samazināšanas rīku un Ēdienkartes plānošanas rīku. No marta Atkritumu apjoma samazināšanas rīks ir nodots testēšanai restorānos.

10. martā Valmierā, viesnīcā “Wolmar” norisinājās demonstrācijas pasākums "Digitālie risinājumi ilgtspējīgai restorānu darbībai", kurā restorānu pārstāvji iepazinās ar šo jauno rīku un tā tehnisko aprīkojumu – svariem un planšeti, kas ļauj ērtā veidā ievadīt un analizēt pārtikas atkritumu datus. Pasākumā attālināti piedalījās arī "WasteLocker" pārstāve, kas iepazīstināja ar vēl vienu izstrādājamo rīku – Ēdienkartes plānošanas rīku, kas palīdzēs restorāniem optimizēt ēdienkartes sastādīšanu un samazināt pārtikas zudumus.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

"Patria" grupas uzņēmums "Defence Partnership Latvia" šogad Valmieras "Patria" ražotnē plāno saražot aptuveni 100 bruņumašīnu, piektdien mediju pasākumā sacīja "Defence Partnership Latvia" operāciju direktors Vasilijs Gračovs.

Līdz šim ražotnē, kas tika atklāta pērn maijā, ir izgatavotas vairāk nekā 20 bruņumašīnas.

Patlaban rūpnīca strādā vienā maiņā, bet nākamgad plānots sākt darbu divās maiņās, un tad rūpnīcas jauda pieaugs līdz 150 bruņumašīnām gadā, sacīja Gračovs. Lai sāktu darbu divās maiņās, būs jāpieņem darbā vēl vismaz 20 darbinieku darbam tieši ražošanas līnijās. Patlaban kopā ar administrāciju rūpnīcā nodarbināti 54 cilvēki.

Gračovs sacīja, ka šobrīd bruņumašīnas tiek izgatavotas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī ir sākta 42 bruņumašīnu ražošana Ukrainai.

Pasūtījumu no citām valstīm pagaidām vēl nav, taču Gračovs aģentūrai LETA teica, ka sarunas par ražošanu eksportam notiek, tikai vēl nav noslēgti līgumi.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.