Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.
VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.
Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.
"Lai gan VID ir veicis uzlabojumus MAIS, tomēr VID nodokļu pārskats joprojām nav pārbaudāms. Arī šajā revīzijā revidenti konstatēja, ka atkārtojas jau iepriekš atklātās kļūdas, kā arī atklāja jaunas uzskaites problēmas," norāda VK padomes locekle.
Kā skaidro revīzijas veicēji, kopš 2021.gada VID administrētie valsts budžeta maksājumi MAIS tiek uzskaitīti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tomēr ikgadējais VID nodokļu pārskats, kas šīs uzskaites rezultātā tiek sagatavots, jau kopš tā pirmreizējās sagatavošanas 2021.gadā nav bijis pārbaudāms MAIS problēmu dēļ - nebija iespējams iegūt analītiskos datus sadalījumā pa nodokļu maksātājiem, tika konstatētas algoritmu kļūdas un citas nepilnības.
Šogad papildus šī pārskata sagatavošanas pareizības pārbaudēm VK vērtēja arī MAIS projekta virzību. Kopumā tika izskatīti 613 problēmu pieteikumi un izmaiņu pieprasījumi, tostarp atklājot tādus problēmu pieteikumus, kas nav atrisināti jau kopš 2023.gada. Tomēr būtiskākie pārmetumi nav par informācijas sistēmu izmaiņu pārvaldību, bet gan par veidu, kā tiek strādāts ar identificētajām problēmām un kļūdām, informēja Krevica.
Valsts kontroles ieskatā VID ar šo jautājumu strādā nepietiekami, tostarp nepietiekams esot arī darbs ar problēmu un kļūdu cēloņiem un ietekmes apzināšanu, piemēram, novēršot kļūdu konkrēta nodokļu maksātāja līmenī, bet nevērtējot kļūdas atkārtošanās iespējamību citiem nodokļu maksātājiem. Arī šogad revidenti konstatēja gan informācijas nesakritības, gan manuāli veiktas korekcijas, gan nepilnības analītiskajā uzskaitē. Tāpēc arī šogad attiecībā uz VID nodokļu pārskatu pastāv būtiski apjoma ierobežojumi, proti, pēc veiktajām revīzijas procedūrām nav iespējams noteikt, vai pārskatā ir veicami labojumi, un, ja ir, tad kādā apmērā, informē VK.
Kā norāda Bādere, MAIS uz šo brīdi ir ieguldīts jau 31 miljons eiro, tomēr joprojām nav panākts, ka ar šīs informācijas sistēmas palīdzību varētu sagatavot pārbaudāmu nodokļu pārskatu. "Tāpēc aicinām nopietni izvērtēt MAIS attīstības perspektīvas, tostarp apsverot arī saistītus jautājumus, piemēram, caur nodokļu politikas attīstības un birokrātijas mazināšanas plānu lēcu apskatīties uz iespējām optimizēt nodokļu administrēšanas procesus," aicina VK padomes locekle.
VK revīzijā citastarp apskatījusi situāciju ar transporta ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) ieņēmumiem. TEN maksā visi Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. 2024.gadā tā ieņēmumi bija 102,3 miljoni eiro. Savukārt UVTN ir maksājums, ko uzņēmumi veic par savā īpašumā vai lietošanā esošajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no to izmantošanas mērķa. Tā ieņēmumi 2024.gadā bija 28,5 miljoni eiro. Pašlaik abi šie nodokļi tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, ieņēmumus atzīstot naudas saņemšanas brīdī. Revidenti konstatējuši, ka pārskata bilancē nav uzrādīta informācija par TEN un UVTN prasībām un saistībām, jo nodokļu uzskaitē netiek ievērots uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi nav atzīti periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, kā arī nav nosakāma ietekme uz budžeta izpildes rezultātu.
2025.gadā stājās spēkā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumi. Rezultātā TEN uzskaitei uzkrāšanas princips ir jāievieš jau no nākamā pārskata gada, bet UVTN gadījumā jāveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu identisku pieeju. Tas ļautu visus nodokļu ieņēmumus uzrādīt vienuviet, piemērojot vienotus grāmatvedības principus, skaidro VK.
Pievēršoties pašvaldību struktūrai un gada pārskatu sagatavošanai, VK pārbaudīja, vai 2018.gadā sniegtais ieteikums pašvaldībām izvērtēt to izveidoto struktūru, darbības turpināšanu, lietderību un efektivitāti ir ieviests atbilstoši tā mērķim un būtībai. Pārbaužu rezultātā secināts, ka publiskajos reģistros pieejamā informācija par pašvaldību struktūru joprojām ir atšķirīga, neaktuāla un pat savstarpēji pretrunīga. Piemēram, publisko personu un iestāžu sarakstā pašvaldību iestādes tiek reģistrētas neatbilstošos statusos - kā tiešās pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes un tamlīdzīgi, ir informācijas neatbilstība starp publisko personu un iestāžu sarakstu un pašvaldību nolikumiem, VID nodokļu maksātāju reģistrā ir konstatētas likvidētas un reorganizētas iestādes.
VK norāda, ka, nepienācīgi pievēršot uzmanību šiem jautājumiem, arī gada pārskatu sagatavošanā ir konstatētas neatbilstības. Proti, atsevišķas iestādes, lai gan ir patstāvīgi nodokļu maksātāji, nesagatavo atsevišķu gada pārskatu, kā to prasa normatīvie akti. Tāpēc revidenti aicina pašvaldības turpināt institucionālās struktūras sakārtošanu un precizēt informāciju dažādos publiskajos reģistros, lemjot arī par iestādes iekļaušanu vai neiekļaušanu nodokļu maksātāju reģistrā kā patstāvīgu nodokļu maksātāju.
Pievēršoties ilgtspējas izaicinājumiem valsts finansēs, VK vērš uzmanību uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam pausto, ka "ilgtspējīgas attīstības pamatideja aicina apmierināt esošās paaudzes vajadzības, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās attīstības intereses, vienlaikus nodrošinot vides prasību ievērošanu un dabas daudzveidības saglabāšanos, lai nemazinātu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas". KSGP revīzijas ziņojumā vērsta uzmanība uz trim šobrīd aktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem valsts finanšu vadībā - valsts parādu un valsts kredītreitingu, finansējumu stratēģiskiem projektiem un prioritārām jomām, kā arī no sabiedrības novecošanās un demogrāfiskās situācijas izrietošajām saistībām.
Valsts parāds 2024.gada beigās sasniedza 19,1 miljardu eiro, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, un tā apkalpošanas izmaksas nākamajos gados būtiski palielināsies. Lai saglabātu investoru uzticību un kredītreitingu vismaz esošajā līmenī, nepieciešama pārdomāta ilgtermiņa finanšu plānošana, norāda VK. Tomēr revidentu skatījumā to apgrūtina pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kā arī nozīmīgi finansējuma izaicinājumi tādos stratēģiski svarīgos projektos kā "Rail Baltica" un valsts ieguldījuma pārvaldībā aviokompānijā "airBaltic". Projekta "Rail Baltica" izmaksas Latvijā ir pieaugušas gandrīz četras reizes salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, un tuvākajos gados gaidāms finansējuma pārrāvums. Savukārt "airBaltic" gadījumā trūkst pietiekamas uzraudzības pār vairāk nekā pusmiljarda eiro lielo valsts ieguldījumu un tā atgūšanas iespējām, nobažījušies revīzijas veicēji.
Papildu riskus rada arī nepietiekami efektīva enerģētikas politikas pārvaldība, uzskata VK. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanai līdz 2030.gadam nepieciešami vairāk nekā 13 miljardi eiro papildu investīciju, taču patlaban ir nodrošināti tikai nepilni 30% no šīs summas. Pastāv būtisks risks, ka bez papildu finansējuma Latvija nespēs izpildīt savas saistības, vērš uzmanību VK.
Straujā sabiedrības novecošanās jau šobrīd rada būtisku slogu valsts budžetam. 2024.gadā pensiju izmaksām bija nepieciešami 3,5 miljardi eiro, un šī summa pieaug katru gadu. Papildus valsts pensiju sistēmai darbojas arī izdienas pensiju sistēma, kuras sākotnējais mērķis revidentu ieskatā vairs neatbilst mūsdienu situācijai un kura kļūst arvien dārgāka nākotnes nodokļu maksātājiem. VK aicina rast risinājumus tās pārskatīšanai, kā arī beidzot izveidot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fondu, lai uzkrātos līdzekļus pasargātu no izmantošanas īstermiņa politiskiem mērķiem. Tā tiktu mazināts risks vēl vairāk palielināt valsts parādu.
Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot, VK skatījumā tiks pilnveidotas ar VID ikgadējā nodokļu pārskata sagatavošanu saistītās informācijas sistēmas, vienlaikus pārskatot arī iespējas optimizēt nodokļu administrēšanas procesus, par to informējot Finanšu ministriju (FM). Tāpat ieteikumu ieviešanas rezultātā TEN un UVTN ieņēmumus varētu iekļaut VID ikgadējā nodokļu pārskatā, uzskaitē piemērojot uzkrāšanas principu, norāda revidenti.
KSGP mērķis ir sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par valsts darbības rezultātiem pārskata gadā un finansiālo stāvokli pārskata gada 31.decembrī. To sagatavo FM, un tajā ir konsolidēti 73 pārskati - 14 ministriju, 12 centrālo valsts iestāžu, Saeimas, Valsts kontroles un 43 pašvaldību gada pārskati, pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.
Revīzija par KSGP sagatavošanas pareizību ietver finanšu pārskata pārbaudi, informācijas par budžeta izpildi pārbaudi un FM vadības ziņojuma par KSGP pārbaudi, un tā ir veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.
Šis ir pēdējais gads, kad VK sagatavo 27 finanšu revīziju ziņojumus un atzinumus par 14 ministrijām, 12 centrālajām valsts iestādēm un KSGP. No 2025.gada maija pilnībā tika ieviesta jaunā pieeja finanšu revīziju veikšanai, turpmāk sniedzot tikai vienu revīzijas ziņojumu par KSGP sagatavošanas pareizību. Ar to sākas jauns posms finanšu revīziju darbā, informē VK.
