Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzaicinājusi uz sarunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par šā gada janvārī nepareizi pārrēķinātajām pensijām daļai pensionāru, tviterī raksta Siliņa.

Viņa norāda, ka valsts iestādēm ir jāstrādā iedzīvotāju labā, tādēļ sagaida skaidru redzējumu, kā tiks uzlabots iestāžu darbs un sadarbība, lai šādas birokrātiskas kļūdas neatkārtotos.

Tikšanās plānota pirmdien, 20.janvārī.

Kā ziņots, pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo VID nav nosūtījis VSAA pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907, noskaidroja aģentūra LETA.

Sākotnēji VSAA aģentūrai LETA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

Pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907.

Sākotnēji VSAA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

VSAA uzsver, ka tiek analizēts katrs indivuduāls gadījums, lai pēc iespējas operatīvi precizētu algas nodokļa grāmatiņas atrašanās vietu un atrisinātu situāciju.

Savukārt VID informēja, ka pašiem pensionāriem šajā situācijā nekas nav jādara.

VID norāda, ka tas, sadarbojoties ar VSAA, aktīvi strādā, lai nodrošinātu visu nestrādājošo pensionāru algas nodokļa grāmatiņu iesniegšanu VSAA un līdz ar to aģentūra varētu veikt pēc iespējas operatīvāku pensiju pārrēķinu.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Nodokļu nomaksas disciplīna uzlabojas, ir mazāk tiesvedību, vienlaikus pieaudzis piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu skaits, pašlaik uzmanības fokusā domāšanas maiņa nodokļu administrācijā un administratīvā sloga mazināšanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa norāda, ka tiek ieviesta jauna politika, kuras pamatā ir uzstādījums — nodokļu administrācija ir neliela, bet efektīva, jēgpilna valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums nav tikai un vienīgi nodokļu iekasēšana, bet arī servisa sniegšana nodokļu un muitas jomā.

Fragments no intervijas

Kāda ir nodokļu nomaksas disciplīna, kā tā mainījusies pēdējo gadu laikā?

Lai arī pēdējo sešu gadu laikā ir bijušas dažādas pārmaiņas, tomēr nodokļu saistību labprātīga izpilde ir saglabājusies 60% līmenī. Jā, ir bijušas svārstības, jo 2020. gadā šis rādītājs saruka līdz 58%, taču jāņem vērā, ka tajā gadā ieradās Covid-19 pandēmija, kuras apturēšanai tika ieviesti dažādi ierobežojumi, vairākām sfērām saimnieciskā darbība bija pat pilnībā aizliegta. Savukārt jau pēc gada — 2021. gadā -nodokļu saistību labprātīga izpilde bija 61% līmenī, ko 2022. gadā atkal uz leju novilka Krievijas invāzija Ukrainā un ar to saistīto sankciju ieviešana tirdzniecībai ar attiecīgo preču un pakalpojumu grupām, kā arī sekojošais inflācijas straujais kāpums. 2024. gadā nodokļu saistību labprātīga izpilde ir atgriezusies 60% līmenī, kādā tā bija arī 2019. gadā. Būtībā nodokļu saistību izpildes līmenis rāda, ka 60% spēj sekmīgi samaksāt paredzētos nodokļus, savukārt 40% ir tādi, kuriem ir nodokļu parādi — ir kādas īslaicīgas problēmas, ir piešķirti nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi un ne tikai. Jāuzsver, ka minētie 40% nenozīmē, ka tie nemaksā nodokļus, bet gan to, ka viņiem ir radušies kādi sarežģījumi samaksāt paredzētos nodokļus likumos paredzētajos termiņos pilnā apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) janvārī izmaksās pēdējos atbalsta maksājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem, aģentūra LETA noskaidroja VID.

Kredītiestādes hipotekārā kredīta procentu kompensāciju sarakstus par 2024.gada ceturto ceturksni VID iesniedza līdz 10.janvārim, bet VID izmaksas ir jāveic līdz 30.janvārim.

Iepriekš par 2024.gada pirmo ceturksni tika veikti 111 729 maksājumi, kopumā izmaksājot 20 595 776 eiro. Par 2024.gada otro ceturksni veikti 110 433 maksājumi, kopumā izmaksājot 20 433 429 eiro, bet par 2024.gada trešo ceturksni veikti 107 630 maksājumi, kopumā izmaksājot 19 430 138 eiro.

VID norāda, ka VID neveic kredītņēmēju un vidējā atbalsta summas uzskaiti. Tāpat VID arī neanalizē kredītiestāžu iesniegtos sarakstus, līdz ar to nevar pateikt cilvēku skaitu, kas saņēmuši atbalstu, jo vienam cilvēkam var veikt vairākas atmaksas.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.maijā bija 349,61 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,941 miljonu eiro, kas arī ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,918 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.maijā veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 523,674 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 1,405 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 839,077 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.aprīlī bija 345,466 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 300,132 miljonus eiro, kas arī ir par 3,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 193,479 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī veidoja 61,6% no kopējās parādu summas jeb 517,054 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.aprīlī bija atzīti parādi 1,282 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 825,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūnijā bija 338,202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,999 miljonus eiro, kas arī ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 192,674 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 511,626 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 1,415 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,171 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.martā bija 352,415 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,773 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 199,983 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 535,978 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.martā bija atzīti parādi 1,212 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 844,276 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada janvāra sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.janvārī bija 340,712 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā decembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,541 miljonu eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,023 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 3,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 64% no kopējās parādu summas jeb 540,02 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.janvārī bija atzīti parādi 1,63 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad februāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 850,606 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.februārī bija 350,871 miljona eiro apmērā, kas ir par 3% vairāk nekā janvāra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 308,507 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 191,228 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 2,4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.februārī veidoja 63,8% no kopējās parādu summas jeb 542,455 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.februārī bija atzīti parādi 1,188 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Finanšu ministrija (FM) patlaban meklē risinājumu nodokļu sloga līdzsvarošanai ārvalstu investoriem, trešdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē sacīja FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Viņa skaidroja, ka patlaban uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) Latvijā tiek maksāts sadalot peļņu dividendēs, taču ASV šīs investoru - ASV pilsoņu - saņemtās dividendes tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo ASV normatīvi paredz salīdzinoši unikālu nodokļu rezidences noteikšanas principu, kas ir balstīts uz ASV pilsonību un nav atkarīgs tikai no personas faktiskās dzīvesvietas.

Kaļāne informēja, ka patlaban FM ieskatā reālākais risinājums šai problēmai ir atgriezties pie klasiskās UIN sistēmas, vienlaikus ieviešot IIN dividenžu ienākumam.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite atgādināja, ka pērn, vienojoties par nodokļu reformu, apsolīts UIN sistēmu nemainīt četrus gadus, un aicināja ievērot šo solījumu.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Lēmumu pieņēmējiem jāsaprot objektīvā realitāte – nodokļi dzimst uzņēmumos, nevis Excel tabulās.

Ik pa brīdim izskan skaļas atziņas, ka pietrūkst naudas šādai un tādai labai lietai, ka šis projekts ir kļuvis dārgāks, tam pakalpojumam pieaugušas izmaksas un arī cenas, tāpēc vajadzīga papildu «piešprice» no valsts budžeta. To, ka visu laiku ir par maz, jau zina teju vai visi, bet kur rodas nauda? Vai tiešām valsts budžetā tā rodas no zila gaisa, varbūt tā aug kokos? Nebūt ne, jo Latvijā ir tieši tāda pati sociāli ekonomiskā sistēma, kāda ir visā Eiropā vai pat teju vai visā pasaulē, kur valsts budžets ir sava veida nodokļu (vai cita veida maksājumu – nodevu u. tml.) krājkase, no kuras tad pie varas esošie arī sadala naudu. Būtiskākais, ka pirmreizējais nodokļu ģenerators ir komercsektors, kurš rada preces un pakalpojumus, ko pārdod tirgū, un kopproduktu.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības institūcijas ir visai kūtras uz izmaksu apgriešanu, kuluāros sākušās runas par nepieciešamību palielināt nodokļus, lai kompensētu drošības un citas izmaksas. Tostarp viens no potenciāliem virzieniem ir Tabakas akcīzes nodokļa direktīvas (TED) pārskatīšana un tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšana.

ES komisārs Vopke Hukstra (Vopke Hoekstra) šī mēneša sākumā Strasbūrā notikušajās brokastīs ar Eiropas Parlamenta deputātiem jau norādījis, ka, neskatoties uz vairāku ES valstu iebildumiem, vēlas līdz vasarai iesniegt priekšlikumus par tabakas nodokļu pārskatīšanu, ziņo Eiropas ziņu medijs Euractiv. Vienlaikus medijs uzsver, ka V. Hukstras priekšlikumii varētu nebūt saskaņā ar viņa priekšnieces, Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas nostāju, jo tabakas direktīvas pārskatīšana nav iekļauta Eiropas Komisijas 2025. gada darba programmā.

Spējš nodokļu palielinājums

Sākotnēji plānotie priekšlikumi, kas tika skatīti 2022. gada decembrī, bet tā arī netiki iesniegti tālākai izskatīšanai paredzēja dramatisku nodokļu kāpumu, tostarp pieaugumu cigaretēm par 100 %, kāpumu cigāriem un cigarillām par 900 %, savukārt citiem tabakas izstrādājumiem pieaugumu līdz pat 445 % apmērā. Daudzas ES valstis un eksperti arī šobrīd iebilst pret tik spēju un pretrunīgu nodokļu kāpumu, jo nav pierādījumu, ka tādejādi tiks panākts vēlamais rezultāts. Tas var dod arī papildus stimulu jau tā augstajiem inflācijas rādītājiem, kā arī ievērojami palielināt cigarešu un citu tabakas izstrādājumu kontrabandas plūsmu Eiropas valstīs.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Tādas atziņas pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan atzina, ka arī 2025. gadā turpināsies pārmaiņas gan nodokļu administrācijas struktūrā, gan darbībā.

Īsāka reakcija

Pērn Valsts ieņēmumu dienestam izdevies īstenot vairākus pasākumus, kuru rezultātā saīsinājies iestādes reakcijas laiks. Tā PVN pārmaksas atmaksa pērn notikusi piecu dienu laikā, kamēr 2023. gadā – vidēji 12 dienu laikā.

“Jā, Igaunijā ir vēl īsāks termiņš – divas dienas, taču piecas dienas ir Latvijā tāpēc, ka PVN deklarāciju iesniedz mēneša 20. datumā, nodokļu vienotajā kontā maksājumi jāveic 23. datumā, tas, skaitot no maksājumu dienas vienotajā kontā, būtībā arī Latvijā PVN pārmaksas atmaksas termiņš ir divas dienas,” skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa norādīja uz vēl vienu būtisku faktu, proti, automatizāciju, kā rezultātā saimnieciskās darbības reģistrācija no trijām dienām pārgājusi uz automātisku reģistrāciju, vienlaikus atceļot anketēšanu. Bez tam darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi, kas, lai arī šķietot sīkums, taču, lai to īstenotu, bijusi nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Piedevām samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām gada pārskatos, kā arī atļaujot veikt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. VID ģenerāldirektore vērsa uzmanību, ka ir virzība uz ātrāku nodokļu maksātāju apkalpošanu. Tā nodokļu maksātāju A reitinga uzņēmumiem (apmēram 25 000) – eksportētājiem ir personificēta apkalpošana, īpaši paātrināta muitošana. Proti, automātiski izlaisto importa muitas deklarāciju īpatsvars no 39% 2023. gadā pieaudzis līdz 64% pērn, automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu notikušas trīs dienu laikā, vidēji gan 33 dienās, iepriekš – 35 dienās. VID vienveidīgas un vienkāršas atbildes sniedzis vienas–divu darbadienu laikā, bet pārējās – sarežģītākos gadījumos – normatīvajos aktos noteikto darbdienu laikā.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs nodot datus par to cilvēku nodarbinātību, kas saslimuši ar infekcijas slimību un rada nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, paredz Veselības ministrijas (VM) Epidemioloģiskās drošības likumprojekts.

Epidemioloģiskās drošības likumprojektu VM sagatavojusi, lai, pārņemot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, nodrošinātu gatavību jauna epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Saņemot informāciju par inficēto, SPKC varēs salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas un citus, kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Pašlaik SPKC nav pieejama VID rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Datu apmaiņa ar VID ministrijas ieskatā ļaus padziļināti analizēt epidemioloģisko situāciju un iegūt datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus.

Rīgas pilsētas tiesa par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu piesprieda kādai personai reālu brīvības atņemšanu uz gadu, informēja Prokuratūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Vīrietim arī atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem.

Saskaņā ar apsūdzību kāda uzņēmuma amatpersona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, laika posmā no 2014.gada marta līdz 2016.gada martam, būdams uzņēmuma valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu, iegādājās preces.

Izmantojot apsūdzētā atbalstu, uzņēmuma valdes loceklis ieguva četru citu uzņēmumu preču pavadzīmes, rēķinus, kuros iekļauta informācija par faktiski nenotikušiem preču iegādes darījumiem.

Apsūdzētais izgatavotos viltotos preču piegādes rēķinus un pavadzīmes nodeva uzņēmuma amatpersonai, kas, īstenojot nodomu par viņa uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas, viltotos grāmatvedības dokumentus nodeva grāmatvedei, lai tos iekļautu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās. Tādejādi uzņēmums VID deklarēja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus un ieguva nepamatotas tiesības atskaitīt priekšnodokli, samazinot uzņēmuma budžetā maksājamo PVN summu, un izvairījās no nodokļu nomaksas.

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2024.gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

"Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021.gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk "ēnas" nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi - gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.