Valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš uzsvēra, ka tā nav budžeta izdevumu konsolidācija kā iepriekšējā krīzē, bet gan līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka lēmums par šo līdzekļu ietaupījumu jāpieņem ātri, un pēc tam var izlemt, kādā veidā tos ietaupīt.

Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanai", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.

Kā piemēru Ašeradens minēja publisko iepirkumu jomu, kuru patlaban analizē Finanšu ministrija. Valsts pārvalde pērn iepirkusi preces par 5,3 miljardiem eiro, un, Ašeradena ieskatā, pamainot procesus, varētu ietaupīt 7% no šīs summas gadā.

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Valdībā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā varētu lemt vien pēc divām nedēļām.

Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), nākamnedēļ šis jautājums valdībā netiks skatīts, taču kopīga vienošanās varētu tikt panākta vēlāk, kas nozīmē, ka valdībā "Rail Baltica" projekta turpmāko īstenošanu varētu lemt pēc divām nedēļām.

Ašeradens žurnālistiem skaidroja, ka nākamnedēļ Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir paredzēta tikšanās ar pārējiem Baltijas valstu premjeriem, kurā tiks runāts par šo jautājumu.

"Par to, ka "Rail Baltica" ir jāsavieno Igaunija un Lietuva, nav šaubu," teica finanšu ministrs, vienlaikus piebilstot, ka koalīcijā vēl jāpanāk kopēja pozīcija par to, kā tieši to risināt.

No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes 12.maijā žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe paskaidroja, ka jūnija laikā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.

Pēc tam būs jāstrādā, lai valsts tēriņus samazinātu vēl vairāk, piebilda Siliņa.

Premjere skaidroja, ka jūnija laikā ir jāpieņem svarīgi lēmumi, lai virzītos uz priekšu ar valdības nospraustajām prioritātēm.

Viņa uzsvēra, ka efektīvs veids, kā realizēt izvirzītās idejas un palielināt aizsardzības finansējumu, ir izmantot arī Eiropas piedāvātos instrumentus.

Siliņa norādīja, ka ir jāturpina diskusijas ar pašvaldībām par programmām, kas vērstas uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un ģimeņu atbalstu. Šīm iniciatīvām būs nepieciešams papildu finansējums, taču bez plašām diskusijām par esošo līdzekļu pārdali un efektīvāku pārvaldību noteikti nevarēšot iztikt, viņa piebilda.

Latvijai ir vajadzīga "pašattīstoša birokrātija", lai izvērtētu, vai spējam reaģēt uz ārējiem notikumiem, un vadītu publiskajā sektorā notiekošos procesus, Latvijas Universitātes un biedrības "Latvijas formula 2050" rīkotajā konferencē "Birokrātija un sabiedrība" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Politiķa vērtējumā, valsts pārvaldē novērojama stagnācija - sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi gan politiskajā, gan birokrātiskajā līmenī. Lai gan valsti pārvalda 100 Saeimas deputāti, 13 ministri un aptuveni 3000 ierēdņu, kas nodrošina ikdienas pakalpojumus sabiedrībai, sniegums neesot pietiekami labs.

Ašeradens norādīja, ka Latvijā birokrātijas apjoms pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, bet sniegums neatbilst ieguldītajiem resursiem. Aprēķini liecina, ka birokrātijas pievienotās vērtības daļa Latvijā ir 17,6%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 16% vai mazāk.

Politiķis norādīja, ka birokrātija lielākoties nodrošina funkciju izpildi, bet reti tiekot uzdots jautājums, kāpēc šādas funkcijas jāpilda.

Līdz šim no ministrijām ir saņemti 190 dažādi priekšlikumi par tēriņu mazināšanu nedaudz vairāk nekā 75 miljonu eiro apmērā, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai, 18.jūnijā "LTV1" raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Tā ir aptuveni puse no iecerētās ietaupījuma summas, kuru šādā veidā plānots atrast.

Premjere uzsvēra, ka ministrijas ir sekojušas viņas ieteikumam, proaktīvi nākot klajā ar priekšlikumiem tēriņu mazināšanai, un joprojām starp Finanšu ministriju (FM) un citu ministriju ministriem notiek aktīvas sarunas.

"Mums vēl ir laiks strādāt ar šo un atrast šo nepieciešamo finansējumu," pauda Siliņa, piebilstot, ka sarunas par šo jautājumu turpināsies arī koalīcijas partneru vadības līmenī.

Jau ziņots, ka premjere iepriekš aicināja ministrijas būt proaktīvām un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem par iespējamiem ietaupījumiem.

Kā aģentūrai LETA pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pirmdien uzsvēra Siliņa, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) ir pienākums skaidrot jautājumu par budžeta līdzekļu pārdali.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) cer, ka valdība nākamajā otrdienā, 26.novembrī, skatīs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, trešdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Briškens.

"Ceturtdien ir plānota politiska diskusija koalīcijā, bet pirmdien sadarbības sanāksme. Ambīcija ir pieņemt lēmumu otrdien valdības sēdē," norādīja Briškens.

Viņaprāt, koalīcijā ir izpratne par pirmo fāzi, tomēr ir dažādas nianses. "Par lielākajām lietām ir vienota izpratne, piemēram, par to, ka augstākā prioritāte ir pārrobežu savienojums," sacīja Briškens.

Tomēr viņš komisijas sēdē vairākas reizes uzsvēra, ka neatkāpjas no viedokļa, ka pirmajā kārtā ir jāsavieno arī viena no Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli nosakot pēc tehniski-ekonomiskā pamatojuma.

"Pieļaujot variantu, kurā Latvija projekta pirmajā kārtā būvētu tikai pārrobežu savienojumu, nesavienojot Rīgu, mēs zaudētu ienākumus un investīcijas neatpelnītos," sacīja ministrs.

Valdība otrdien atbalstīja izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, lai samazinātu Valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) jeb otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju komisijas maksas.

Pašlaik pensiju otrā līmeņa pārvaldītāju komisijas maksu veido pastāvīgā un mainīgā daļa. Līdz ar zemāku pastāvīgās komisijas daļas griestu noteikšanu lielāka nozīme būtu tās mainīgajai daļai. Lai pārvaldnieki gūtu papildu ienākumus, viņiem konsekventi jāvairo pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrājumi, izmaiņas skaidro tās izstrādātāji Labklājības ministrijā (LM).

Pašlaik likumā noteikti pastāvīgās komisijas maksas "griesti" - 0,6% gadā no pārvaldītajiem aktīviem, ja tie nav lielāki par 300 miljoniem eiro. Par katru nākamo eiro pārvaldīšanā komisijas maksa sasniedz 0,4%. Jaunā redakcija paredz pakāpenisku sākotnējās 0,6% pastāvīgās komisijas griestu samazinājumu pie katriem nākamajiem pārvaldībā esošajiem 100 miljoniem eiro, taču ne zemāk par 0,2%.

Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā.

Tajā minēts, ka FM turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs Ministru kabinetam (MK) priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.

Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026.gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027.gadā - 3,2% no IKP, 2028.gadā - 2,8% no IKP un 2029.gadā - 2,3% no IKP.

FM ziņojumā norāda, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.

Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva - 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, teikts "Fitch" paziņojumā.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomikas politikas ietvaru, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu.

Starp faktoriem, kuru dēļ Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt samazināts līdz negatīvam, "Fitch" min ģeopolitisko risku saasināšanos, kas var negatīvi ietekmēt valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī valsts un ārējo finanšu stāvokli.

Savukārt kā faktorus, pateicoties kuriem, Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts līdz pozitīvam, "Fitch" norāda valsts parādsaistība samazināšanos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, ko varētu veicināt, piemēram, fiskālā konsolidācija. Tāpat kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts, ja samazinātos ģeopolitiskais saspīlējums, kas varētu ierobežot ārējo satricinājumu iespējamo ietekmi uz Latviju.

Ministru kabinets (MK) 12.novembrī noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.

Vienlaikus valdība otrajam lasījumam atbalstīja ap 90 ministriju iesniegtos priekšlikumus, lielākā daļa no tiem bija tehniski un redakcionāli priekšlikumi.

Tostarp budžetu pavadošajiem likumprojektiem tika iesniegti kopumā 210 priekšlikumi, no tiem Finanšu ministrija (FM) piedāvāja atbalstīt 48 priekšlikumus ar fiskāli neitrālu ietekmi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka budžets ieiet savā pēdējā fāzē. Viņš norādīja, ka valdība ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Viņš uzsvēra, ka Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, jo 123 priekšlikumos kā līdzekļa avots tika izmantots gadskārtējais valsts budžeta pārdalāmais finansējums - to samazinājums gandrīz par 1,28 miljardiem eiro, 36 priekšlikumos tika piedāvāts palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus, 19 priekšlikumos tika piedāvāts samazināt finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) par 200 miljoniem un bija arī citi priekšlikumi.

Šogad valsts budžeta deficīts, ar pietiekami augstu varbūtību, nepārsniegs 3% robežu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi ekonomikas un budžeta prognozes šim un turpmākajiem diviem gadiem. Šogad EK Latvijai prognozē vispārējās valdības budžeta deficītu 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2025. un 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

FM norāda, ka 2024.gada vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EK prognozēm ir par 0,2 procentpunktiem no IKP augstāks nekā FM prognozes 2025.gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas FM ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts būs zem 3% robežas.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ceturtdien apstiprināja gala ziņojumu, tomēr publiski pieejams tas varētu būt tikai piektdien, 13.decembrī.

Par gala ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām - komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).

Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS).

Kulbergs aģentūrai LETA teica, ka ziņojumu ceturtdien vēl pārbaudīs redaktors, bet piektdien komisija Saeimas prezidijam iesniegs gala variantu. Pēc apstiprināšanas to publicēs Saeimas mājaslapā.

Kulbergs sacīja, ka gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā esot iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā - personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā - personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

Trešdien Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja Latvijas piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu viena miljarda eiro apmērā.

Obligācijas izlaistas ar ienesīgumu 2,971% un fiksējot kupona likmi 2,875%, informē Valsts kasē.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām bijis vairāk nekā trīs reizes lielāks par pārdoto apjomu, pārsniedzot trīs miljardus eiro. Vērtspapīrus iegādājās 90 investori no Eiropas valstīm, tajā skaitā Vācijas, Lielbritānijas, Beniluksa valstīm, Ziemeļvalstīm un citām.

Emisijas vadošās bankas bija "BNP Paribas", "Goldman Sachs Bank Europe SE" un "JP Morgan".

Latvija ir atpakaļ starptautiskajos kapitāla tirgos, sociālajos tīklos par obligāciju emisiju izteicies finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ir šāda – rokas nost no lauksaimniecības nozares!” informē “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

11. decembra raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijas laikā par tālāko virzību saistībā ar projektu "Rail Baltica", finanšu ministrs Arvils Ašeradens minēja, ka viens no finansējuma avotiem neveiksmīgajam “Rail Baltica” projektam varētu būt lauksaimniecības nozare, kurai būšot “jāsaspiežas”.

Atbildot uz šo ministra redzējumu, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka Ašeradena piedāvātais risinājums nozarei nav un nebūs pieņemams:

“Lauksaimniecības nozarei nav jāuzņemas atbildība par atsevišķu politiķu un ierēdņu nespēju realizēt šo projektu. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus esam tikuši pazemoti Eiropas līmenī ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem starp visām dalībvalstīm. Par vienādu prasību izpildi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem būtu jāsaņem vienāds atbalsts, bet tā diemžēl nav. Atbalsta lejasgalā, kā vienmēr, ir Latvija.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) pagājušā gada decembrī iesniegtos ES fondu 2021.-2027.gada perioda programmas grozījumus par finansējuma pārdalēm aptuveni 550 miljonu eiro apmērā.

"EK apstiprinātie ES fondu programmas grozījumi sniedz iespēju pārdalīt finansējumu projektiem ar lielāku uzsākšanas gatavību, tā sekmējot ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Apstiprinātie grozījumi veikti ar mērķi kāpināt ES fondu investīciju tempu un veicināt ES fondu finansējuma maksimālu ieguldīšanu paredzētajos termiņos. Grozījumi arī ļaus palielināt finansējumu tām investīciju programmām, kuras jau veiksmīgi ieviestas un ir pieprasītas. Tāpat arī uzsākt jaunas nozarēm prioritāras investīciju programmas.

Līdz ar grozījumiem netiek mainīts kopējais Programmas finansējuma apjoms, bet tikai tā sadalījums pa investīciju prioritātēm. Tā piemēram, 64,6 miljoni eiro paredzēti jaunai investīcijai zaļu industriālo teritoriju vēja atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai Rīgas brīvostas teritorijā.

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2024.gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

"Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021.gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk "ēnas" nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi - gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Pagājušā gada nogalē kopumā vēl nebija regulējuma par 702 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja un pieņēma zināšanai valdība.

Tostarp regulējums par 248 miljoniem eiro ir saskaņošanas procesā, bet saskaņošana nav uzsākta par 454 miljoniem eiro, galvenokārt transporta jomā (371,6 miljoni eiro).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē aicināja uz šo jautājumu skatīties politiski - ja programmas "buksē", vai tās ir nepieciešamas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka ministriem, lūdzot pārdalīt ES fondu resursus, jābūt gataviem arī doties uz Eiropu un sniegt argumentāciju.

Siliņa aicināja ik pēc diviem mēnešiem ministriem valdībā nākt ar skaidru ziņojumu par to, kas ar ES fondu finansējumu ir izdarīts un kādas ir nākamās prioritātes. Viņa pauda, ka ir svarīga ātrāka rīcība no ministru puses, aicinot viņus būt atvērtiem.

Šodien Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā, informē Finanšu ministrijā.

Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu - vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Ministrijā uzsver, ka šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka šis ir nozīmīgs solis konkurences veicināšanai un inovāciju atbalstam Latvijas finanšu sektorā. Viņaprāt, specializētās kredītiestādes pavērs iespējas arī reģionālajiem spēlētājiem attīstīties un paplašināt savu darbību, īpaši digitālajā vidē. Šāds regulējums ļaus vieglāk ienākt tirgū nelieliem un elastīgiem uzņēmumiem, kuri piedāvā mūsdienīgus, tehnoloģiski balstītus risinājumus, bet tas savukārt nozīmē plašāku finanšu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan mazajiem uzņēmumiem, īpaši ārpus lielajiem centriem, uzsver ministrs.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.