Reģionālā konkurētspēja un prasme piesaistīt investīcijas ir būtiski faktori, kas veicina kopējo labklājību. Mēs vēlamies dzīvot labāk, bet labklājības pamats Latvijas apstākļos ir cieši saistīts ar attīstītu uzņēmējdarbības vidi.

Lai kā mēs lepotos ar dabas kapitālu u.c. iespējām un sasniegumiem, Latvijas labklājības pamatā ir tieši uzņēmējdarbība, kam iespēju attīstīties nodrošina kopējā biznesa vide un apstākļi, priekšrocības jeb valsts konkurētspēja. Un konkurētspēja ne tikai nacionālā mērogā, bet arī globāli, jo darbojamies Eiropas Savienībā – brīvas preču, pakalpojumu un kapitāla kustības apstākļos. Nav noslēpums, ka tajās valstīs, kur biznesa vides konkurētspēja ir augstāka, ir arī vairāk sekmīgi darbojošos uzņēmumu, un mēs redzam arī augstākus labklājības rādītājus, ko apliecina dažādi starptautiski mērījumi un reitingi un kas atspoguļojas iekšzemes kopproduktā.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā rudeņos tradicionāli izskan visdažādākās idejas, kā pareizāk pārdalīt nodokļu naudu, kam dot vairāk, kam mazāk. Taču ļoti maz tiek meklētas atbildes uz fundamentālo jautājumu – kā palielināt Latvijas valsts ienākumu budžetu, lai naudas pietiktu visām vajadzībām. Vairāku valstu pieredze rāda, ka šis ir pārbaudīts ceļš uz sabiedrības labklājības pieaugumu. Kādēļ gan Latvijai beidzot nesekot šim piemēram?

Atcerēsimies kaut Dienvidkorejas gadījumu, kas, cenšoties pārvarēt Korejas kara sekas, 1960. gados novirzīja uzņēmējiem lielus naudas līdzekļus un radīja labvēlīgus apstākļus visdažādāko biznesu attīstīšanai. Lielā mērā šīs iniciatīvas rezultātā par pasaules līmeņa spēlētājiem šodien kļuvušas tādas Dienvidkorejas kompānijas, kas Samsung, LG, Hyundai, Kia un citas. Tās ienes valsts budžetā iespaidīgus naudas līdzekļus un palīdzējušas padarīt nepilnu 52 miljonu iedzīvotāju valsti par 13. lielāko ekonomiku pasaulē. Viens pats elektronikas gigants Samsung «saražo» ceturto daļu no visa Dienvidkorejas 1,8 triljonu ASV dolāru iekšzemes kopprodukta. Panākumu pamatā bija korejiešu uzņēmumu neatlaidība un labvēlīgie uzņēmējdarbības vides apstākļi, kas rezultējās augstā uzņēmumu konkurētspējā.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Viena no Rīgas ostas stividorkompānijām kokmateriālu kravu segmentā - SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” ir noslēgusi divu gadu laikā īstenoto projektu „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu”. Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, projekta ietvaros uzņēmumā uzstādīts ar elektrodzinēju darbināms celtnis, kā arī ieviesta īpaša sistēma, digitalizējot un automatizējot kravu apstrādes procesu attiecībā uz svēršanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

Ar elektrodzinēju darbināmais mobilais celtnis, kas īpaši pielāgots uzņēmuma SIA „Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” vajadzībām, ļauj apkalpot lielāka izmēra kuģus un pārkraut smagākas kravas, vienlaikus nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 80% salīdzinājumā ar iepriekš kravu apstrādē izmantotajām tehnoloģijām.

Uzņēmuma klienti turpmāk varēs saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu un ietaupīt izmaksas. Ieviešot digitalizētu kraušanas sistēmu, paaugstinājusies arī klientu transporta efektivitāte, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un izvairoties no kravas transportlīdzekļu svara pārsniegumiem.

„Mēs esam gandarīti, ka ir veiksmīgi noslēgusies projekta īstenošana un jau šobrīd varam piedāvāt saviem klientiem pakalpojumus, kuri ir ne tikai ir videi draudzīgāki, bet arī efektīvāki, samazinot iepriekš nepieciešamo laiku un izmaksu apjomus kravu apstrādē. Mums ir būtiska gan sava, gan savu klientu konkurētspēja un produktivitāte, tāpēc investīcijas uzņēmuma attīstībā, digitālos un energoefektīvos risinājumos ir svarīgs priekšnosacījums ilgtermiņa sadarbībai”, norāda SIA „Jaunmīlgrāvja osta kompānija” valdes locekle Jeļena Rjabaja.

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

AS "Smiltenes piens" 2025.gadā strādās pie izaugsmes vietējā un Baltijas tirgos, kā arī turpinās realizēt eksporta mērķus, lai eksporta ienākumi sasniegtu 30% īpatsvaru no kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāvji.

"Smiltenes piena" pārstāvji atzīmēja, ka nākotnes izaicinājumi uzņēmumam saistīti ar vēl straujāku ražošanas efektivitātes attīstību, lai spētu konkurēt ar Baltijas un Eiropas piena pārstrādes uzņēmumiem. Nozīmīgs faktors piena pārstrādes nozarē tuvākajā nākotnē būs konkurētspēja.

Tāpat "Smiltenes piens" šogad novērojis tendenci, ka straujāk attīstās produkti ar paaugstinātu proteīna sastāvu, kurus uzņēmums plāno pilnveidot un attīstīt arī 2025.gadā.

"Smiltenes piena" kopējās investīcijas 2024. un 2025.gadā sasniegs nepilnus četrus miljonus eiro. Šogad uzņēmums daļēji pabeidza siera, biezpiena un krējuma ražošanas, kā arī siera sūkalu pārstrādes cehu modernizāciju, kuros izvietoti jauna siera un biezpiena ražošanas katli un krējuma tvertnes.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā lasi:

Statistika

Siltums lētāks, bet ziema vēsāka

Tēma

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija beidzot plusos

Nodokļu maksātāju Latvijā kļuvis vairāk

Mežsaimniecība

Latvijas Valsts meži pārdos par 400 000 m3 vairāk

Konkurētspēja

Ražošana

Investīcijas pārvērš konkurētspējā. Bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus

Nafta

Kad OPEC saļodzīsies līdz galam

Auto industrija

Šī var būt Ķīnas auto desmitgade

Portrets

Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis

Šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais pasaules ekonomikas analītikas apskats EY Global Economic Outlook 2025.

EY pētījuma eksperti norāda, ka izaugsme eirozonā ir lēna – mūsu valūtas zonas IKP būs pieaudzis vien par 0.7% pagājušajā gadā, bet šogad attīstībai vajadzētu pieaugt līdz 1.3% un nākamajā gadā jau līdz 1.8%. Savukārt, ASV ekonomika pērn būs augusi par 2.8% un šogad turpinās attīstīties 2.2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme jau palēnināsies līdz 1.7%.

“Eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība. Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Vadot sekmīgi augošu uzņēmumu, ne reizi vien esmu sastapies ar jautājumu par mūsu attīstības plāniem ārpus Latvijas. Mūsu pieredze krāsu ražošanā un tirdzniecība ir veidojusies jau teju 25 gadu garumā, un mums, protams, ir idejas par to, kuros tirgos un kā uzņēmums varētu konkurēt.

Tomēr ierobežojošs faktors ir finansējuma pieejamība, kur ļoti sagaidām labvēlīgākus, elastīgākus risinājumus attiecībā pret sevi pierādījušiem uzņēmumiem ar stabilu biznesa modeli un attīstības redzējumu.

Banku finansējums ir uzņēmējiem vitāli nepieciešams, un tas kopumā ir pieejams, taču ne vienmēr bankas iedziļinās konkrētā uzņēmuma vajadzībās, spēj būt gana elastīgas un pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. Viens ir līzingā iegādāties iekārtas, kas ir aktīvs ar augstu likviditāti (var ātri un droši realizēt), pavisam kas cits ir, piemēram, nopirkt citu uzņēmumu, kas ļautu ieiet un konkurēt jaunā tirgū. Ar visu to, ka sekmīgi augam jau 25 gadu garumā, ir redzams nemitīgs uzņēmuma apgrozījuma kāpums un esam nodokļu maksātāju augstākajā “A” reitingā, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības no banku puses ir pārlieku augstas. Ir saprotams, ka uzņēmējam ir jāiekaro bankas uzticēšanās, un tas nevar notikt dažu mēnešu vai pat gada laikā, taču, ja reiz šis “pārbaudes laiks” ir sekmīgi izturēts, manuprāt, nosacījumiem vajadzētu būt krietni pretimnākošākiem.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Jaunu zāģbaļķa cenu indeksācijas mehānismu varētu izstrādāt šī gada rudenī, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējais valdības lēmums, ko pieņēma pagājušā gada decembrī, piemērojot īstermiņa izsolēs cenu mehānismu ilgtermiņam, palīdzēja cenām nokristies līdzīgā līmenī, kādas tās ir Zviedrijā, Skandināvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs.

Ministrs sacīja, ka cenu kritums norāda uz lēmuma adekvātumu, jo pirms tam skuju koku segmentā Latvijā bija augstas cenas, kas atšķīrās par 15 līdz 20 eiro un mazināja Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Iepriekšējais mehānisms, to ieviešot nebija pietiekami pārdomāts, un to ieviesa, kad bija novērojams cenu kāpums un laba situācija.

Krauze uzskata, ka uzņēmējiem, kas piedalās izsolēs un vēlas iegūt materiālus ilgtermiņā, būtu jāmaksā starpība nedaudz virs esošās tirgus cenas par to, ka tie saņem ilgtermiņa nodrošinājumu. Tomēr izsolē nosolītajai cenai būtu jāpielāgojas reālajai tirgus situācijai.

Zaļais koridors lielajiem eksportētājiem, skaidrība par cilvēkkapitāla rezervēm un iespējām, skaidrs eksporta attīstības koncepts ir eksportētāju asociācijas The Red Jackets tuvākā laika prioritātes, kuru pamatmērķis ir, lai nauda valstī ienāktu vairāk, nekā iziet no tās.

To intervijā Dienas Biznesam pauž asociācijas vadītājs Kaspars Rožkalns.

Gads ir pagājis, kopš neesat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, strādājat privātajā sektorā kā UPB Nams valdes priekšsēdētājs un pārstāvat eksportētāju intereses kā eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs. Varat komentēt izmaiņas? Kāda jums ir šī pārmaiņa dzīvē?

Te ir divas sadaļas, kā jau sakāt. Viens ir profesionālais darbs kompānijā UPB Nams, kas ļoti atšķiras no darba valsts sektorā. Noteikti pozitīvi novērtēju šo pāreju no valsts sektora uz privāto, jo dinamika ir cita. Darba temps bija augsts abās vietās, bet šeit ir ļoti skaidri redzams kopējais mērķis un konsolidētais viedoklis. Līdzīgi ir, runājot par Red Jackets, jo runa ir par privātā sektora uzņēmumiem, kuriem ir līdzīgas problēmas un ļoti skaidri mērķi. Ir viegli sarunāties un viegli nonākt līdz kādas problēmas cēloņa atklāšanai, kā arī ātri var atrast risinājumu. Proti, var operatīvi nolemt, ko darīt. Tas ir ārkārtīgi būtiski.Pieņemu, ka pēc astoņiem gadiem valsts pārvaldē biju arī nedaudz noguris, un šobrīd jūtos tā, ka esmu beidzis dienestu valsts labā. Esmu ieguvis iespēju raudzīties uz visu ar skatu no malas un līdztekus ar izpratni, kas ir viegli un kas ir sarežģīti valsts pārvaldē, ko var un ko nevar izdarīt. Tas noteikti dod papildu iespējas labāk veidot Red Jackets priekšlikumus valstij, jo labi zinu, kas otrā pusē prasa milzu piepūli, bet kam pietiek ar vienu parakstu un labu gribu. Labāk ir sākt no sasniedzamām lietām un pakāpeniski iet grūtākajā līmenī.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas Metropoles pašvaldības šogad veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 185,3 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas attīstībai.

Pēc apvienības domām, šobrīd būtu svarīgi daudz straujākiem soļiem virzīties ar finanšu izlīdzināšanas sistēmas aprēķinu formulu, ar diskusijām valdības un Saeimas līmenī.

“Rīgas Metropoles reģions ģenerē 2/3 no valsts IKP, bet tas pēdējos gadus atpaliek starptautiskā mērogā no Tallinas un Viļņas tieši attīstības projektu dēļ. Rīgas un Pierīgas pašvaldības vairs nevar eksperimentēt– nepieciešams valsts mērogā atbrīvot līdzekļus reģionam, lai tas ietu paralēli attīstības tempiem. Rīgas gadījumā nepieciešams straujāk attīstīt infrastruktūru, kas ir būtiski visai Latvijai, sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu uzturēšanai, darbaspēka pieejamības risināšanai, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Savukārt Pierīgas gadījumā tā attīstās un iedzīvotāju skaits tajā palielinās daudz straujāk, nekā tās pašreizējā infrastruktūra spēj nodrošināt, piemēram, mācību iestādes, piebraucamie ceļi, inženierkomunikācijas. Katrā ziņā būtu jāmaina valsts līmenī modelis, ka no Rīgas metropoles reģiona ir jāpaņem viss, ko var paņemt, atstājot tam līdzekļus praktiski tikai pamatfunkciju īstenošanai. Pretējā gadījumā ekonomiskajā ziņā zaudētājs būs ne tikai Rīgas metropoles reģions, bet Latvija kopumā, kuras attīstības tempi un starptautiskā konkurētspēja lielā mērā balstās uz šī reģiona attīstību,” norāda Edvards Ratnieks.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) kopsapulcē nolemts, ka par prezidējošo pilsētu kļūs Rīga, informē mediju attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

LLPA prezidenta amatā stāsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), nomainot Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

LLPA prezidējošās pilsētas prezidentūras maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā, kas apstiprināta LLPA biedru sapulcē. Tās ietvaros saskaņots arī nākamā gada darbības plāns un prioritātes.

Ķirsis, uzņemoties LLPA prezidenta amata pienākumus, par prioritāriem izvirzījis jautājumus saistībā ar valstpilsētu attīstību un pilsētpolitikas veicināšanu nacionālā līmenī, attīstot pilsētekonomiku un valstspilsētu inovāciju programmas, tostarp ilgtspējīgu valsts un pašvaldību budžeta plānošanu, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējuma apgūšanu un uz pilsētvides attīstību vērstu ieceru īstenošanu.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.