Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.
Septembrī statistikas birojs “Eurostat” publicēja darbaspēka izmaksu indeksa rādītājus par 2025. gada otro ceturksni. Tas būtībā ir algu pārskats, kam pievienotas citas ar darbaspēku saistītās izmaksas – nodokļi, subsīdijas, pabalsti. Šī indeksa dinamika parāda, cik ātri Eiropas Savienībā augušas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Jāatzīst, pieaugums ir iespaidīgs. Igaunija ar 10,3 % un Lietuva ar 9,4 % kāpumu ir starp valstīm, kurās darbaspēka izmaksas augušas visstraujāk. Igaunija piekāpusies vien Bulgārijai, Ungārijai un Rumānijai. Arī Latvijā vidējās stundas darbaspēka izmaksas kļuvušas par 8,7 % augstākas. Baltijas valstīs novērotais pieaugums bijis straujāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur redzam 4 % kāpumu, vai eirozonā, kur izmaksas palielinājušās par 3,6 %.
Viena no jomām, kurā redzam izteiktu pieaugumu, ir pakalpojumu nozare. Latvijā šajā segmentā vērojams 8,3 % kāpums, Lietuvā 8,4 %, savukārt Igaunija uz Baltijas fona izceļas ar 12,5 % pieaugumu. Pakalpojumu, tostarp informācijas, komunikācijas, veselības, izglītības, nekustamā īpašuma u.c., nozares ar straujo cenu pieaugumu ir galvenokārt vērstas uz vietējo tirgu.
Šis kāpums tieši ietekmē arī pakalpojumu cenas, un tas cieši saistās arī ar atalgojuma pieaugumu. Mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī bija 1 757 eiro. Otrajā ceturksnī tā bija pieaugusi jau līdz 1 808 eiro, kas ir par 137 eiro jeb 8,2 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Oficiālās statistikas portāla datubāze.
Tikmēr Lietuvā mēneša vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas šā gada pirmajā ceturksnī bija 2337,7 eiro, savukārt otrajā ceturksnī tas pieauga līdz 2387 eiro, kas ir par 8,7 % vairāk nekā pirms gada. Savukārt Igaunijā mēneša bruto alga šā gada pirmajā ceturksnī bija 2011 eiro, bet otrajā – 2126 eiro, uzrādot tikai 5,9 % pieaugumu salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, liecina valstu oficiālās statistikas portāli.
Arī būvniecībā strādājošo nodarbināšana kļuvusi krietni dārgāka – Latvijā reģistrēts izmaksu pieaugums par 10,1 %, Lietuvā par 8,1 %, bet visstraujākais tas bijis Igaunijā – 13,3 %. Tāpat sadārdzinājums vērojams rūpniecībā. Igaunijā reģistrēts 10,1 % kāpums, bet Latvijā un Lietuvā – 9,1 %. Jāpatur prātā, ka rūpniecība pārsvarā vērsta uz eksportu. Redzams, ka mūsu eksporta nozares konkurētspēja ir diezgan strauji kritusies un arvien grūtāk ir gūt panākumus ārvalstu tirgū tikai ar cenu.
Lētā darbaspēka laiks Baltijas ekonomikā ir beidzies. Ticams, ka turpmāk mūsu konkurētspēju noteiks nevis zemākas izmaksas, bet gan spēja strādāt gudrāk un piedāvāt lielāku pievienoto vērtību.
