Nopietnu un lielu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Komentējot 2024.gada nogales lidmašīnu katastrofas Kazahstānā un Dienvidkorejā, Vestfāls norādīja, ka aviācijas nozare ir ļoti stingri regulēta nozare, kurā pilnīgi jebkurš negadījums un incidents tiek ļoti skrupulozi un detalizēti izmeklēts.

"Lai gan tieši pagājušā gada decembris aviācijas industrijai diemžēl bija ļoti traģisks, tomēr ir jāuzsver, ka tie gluži nav regulāri un sistemātiski gadījumi, un lielu, nopietnu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās. Noteikti varam teikt - civilā aviācija un lidošana ir drošāka nekā jebkad agrāk," sacīja Vestfāls.

Kā visbiežākos iemeslus dažādiem aviācijas incidentiem viņš minēja cilvēcisko faktoru, tehniskās kļūmes un laika apstākļus, piebilstot, ka visas kompetentās un regulējošās iestādes, piemēram Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA), ļoti nopietni strādā, lai ar uzlabotiem procesiem un inovācijām nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību.

Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL kompānija Lietuvā "DHL Lietuva" nekomentē iespējamos iemeslus, kādēļ pirmdienas rītā Viļņā avarēja kompānijas nolīgta lidmašīna.

"DHL Lietuva" preses pārstāv Aušra Rutkauskiene teica, ka "pašlaik varam tikai apstiprināt, ka šodien ap plkst.5.30 DHL līgumpartneres "Swiftair" lidmašīna, kas lidoja no Leipcigas lidostu uz Viļņas lidostu, veica piespiedu nolaišanos apmēram kilometru no lidostas".

"Negadījuma iemesls pagaidām nav zināms, un notiek izmeklēšana," viņa piebilda.

"DHL Lietuva" pārstāve stāstīja, ka lidmašīnā bijusi ierasta krava ar precēm, kādas tiek pārvadātas katru dienu.

"Mums nav informācijas par kaut ko, kas varētu radīt aizdomas. Tās bija ierastas importa preces, kādas mēs pārvadājam katru dienu," klāstīja Rutkauskiene, piebilstot, ka kompānija neiesaistīsies spekulācijās par iespējamiem avārijas cēloņiem, balstoties uz neapstiprinātu informāciju.

Netālu no Viļņas lidostas pirmdien līdzās dzīvojamai ēkai avarējusi Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna, un gājis bojā viens no tās apkalpes locekļiem, paziņojušas Lietuvas amatpersonas.

Lidmašīna nogāzusies ap pussešiem rītā.

Lidmašīnā, kas bija ieradusies no Leipcigas Vācijā un gatavojās nolaisties Viļņā, atradušies četri cilvēki, tai skaitā divi piloti. Viens no pilotiem gājis bojā, bet vēl viens no lidmašīnā esošajiem cilvēkiem ievainots.

Pēc Lietuvas amatpersonu teiktā, lidmašīna nokritusi un slīdējusi pa zemi vairākus simtus metru, līdz apstājusies līdzās divstāvu dzīvojamai ēkai, to aizķerot. Ēka aizdegusies, taču ugunsgrēks lokalizēts. No mājas evakuēti 12 cilvēki, un nav ziņu, ka no viņiem kāds būtu cietis.

DHL šo lidmašīnu nomā no Spānijas aviokompānijas "Swiftair". Aģentūra AP ziņo, ka tā bijusi 32 gadus veca lidmašīna "Boeing 737", tomēr kravas lidmašīnām šāds vecums nav neparasts.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka pakāpeniski tiks ieviesta iekāpšana lidmašīnā, vadoties pēc noteiktām grupām, lai visiem ceļotājiem nodrošinātu raitāku un ērtāku iekāpšanu.

Sākot no 6. oktobra, iekāpšana airBaltic lidojumos tiks veikta, balstoties grupu principā, un tās būs norādītas katra pasažiera iekāpšanas kartē.

Šīs sistēmas mērķis ir mazināt drūzmēšanos iekāpšanas sektoros un nodrošināt mierīgāku lidojumu sākumu. Pasažieriem atliks tikai pārbaudīt savu grupas numuru iekāpšanas kartē un iekāpt lidmašīnā, kad tiks nosaukta viņu grupa.

Laura Vecvanaga-Puķīte, airBaltic klientu apkalpošanas un virszemes operāciju vecākā viceprezidente, norāda: “Jaunā sistēma nodrošina lielāku skaidrību un mierīgāku atmosfēru iekāpšanas sektoros. Aicinot pasažierus iekāpt lidmašīnā, vadoties pēc skaidri noteiktām grupām, tiks samazināta drūzmēšanās, paātrinot iekāpšanu lidmašīnā, tādējādi arī palīdzot mūsu apkalpei. Agrā iekāpšanas iespēja joprojām ir pieejama klientiem, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība, un ģimenēm ar maziem bērniem. Kad pasažieri iekāpšanas laikā seko grupai, kas norādīta iekāpšanas kartē, mēs varam veikt iekāpšanu efektīvāk un nodrošināt reisu laicīgu izlidošanu.”

Viļņā otrdien atrastas pirmdien avarējušās Vācijas loģistikas kompānijas DHL kravas lidmašīnas melnās kastes, paziņoja Lietuvas Tieslietu ministrija.

Lidojuma datu ierakstīšanas ierīce un pilotu sarunu ierakstīšanas ierīce tika atrastas starp lidmašīnas atlūzām.

DHL kravas lidmašīna ar četru cilvēku apkalpi pirmdienas rītā avarēja netālu no Viļņas lidostas. Gāja bojā viens no pilotiem Spānijas pilsonis. Trīs pārējie apkalpes locekļi - Spānijas pilsonis, Vācijas pilsonis un Lietuvas pilsonis - tika ievainoti. Viens no viņiem ir smagā stāvoklī.

Lidmašīna slīdēja pa zemi vairākus simtus metru un ietriecās dzīvojamā ēkā, kurā atradās 13 cilvēki. Ēka aizdegās, taču visi tās iemītnieki tika izglābti.

Lidmašīnas atlūzu apskati paredzēts pabeigt trīs dienu laikā, pēc tam tās tiks aizvāktas no notikuma vietas.

Viļņā pirmdien avarējušās Vācijas loģistikas kompānijas DHL lidmašīnas melnās kastes tiks nosūtītas uz ekspertīzi ārvalstīs, jo Lietuvai nav nepieciešamā laboratoriju aprīkojuma, trešdien paziņoja Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks.

"Pirmais solis ir tās paņemt no avārijas vietas un tad nodrošināt, ka tās tiek aizsargātas pret jebkādiem ārējiem bojājumiem, lai varētu droši pārvest uz laboratoriju," viņš Lietuvas sabiedriskajam radio stāstīja par lidojuma datu un pilotu sarunu ierakstīšanas ierīču ceļu uz laboratoriju.

"Lietuvā tādas laboratorijas nav, un domāju, ka komisija izlems, uz kuru valsti sūtīt," sacīja Vitkausks, pieļaujot, ka tā būs kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

No melnajām kastēm iegūto datu analīze izmeklētājiem var palīdzēt noteikt iespējamo avārijas iemeslu.

Pašlaik notiek melno kastu gatavošana ekspertīzei.

Otrdien no lidmašīnas atlūzām tika izņemtas ierīces ar lidojuma datu un pilota kabīnē notikušo sarunu ierakstiem.

Turcijā svētdienas vakarā pēc nolaišanās Antaljas lidostā aizdegusies Krievijas pasažieru lidmašīna ar 95 cilvēkiem, kas visi evakuēti, paziņoja Turcijas aviācijas iestādes.

Negadījumā cietušo nav, ugungrēks ir nodzēsts.

Aviokompānijas "Azimuth" lidmašīna "Sukhoi Superjet 100" ar 89 pasažieriem un sešiem apkalpes locekļiem bija ieradusies no Sočiem.

Krievijas "Telegram" kanāli, atsaucoties uz pasažieru stāstīto, vēsta, ka lidmašīna nolaišanās laikā spēcīgi atsitusies pret skrejceļu, pēc tam izlijusi degviela un aizdedzies viens no dzinējiem. Aviokompānija skaidro, ka problēmas nolaižoties izraisījusi sānu vēja brāzma.

Lidmašīna, kurā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiana devās uz Bulgāriju, tikusi pakļauta Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem, pirmdien paziņojusi EK.

Kā laikrakstam "Financial Times" apliecinājušas trīs informētas amatpersonas, incidents tiek uzskatīts par Krievijas iejaukšanās operāciju.

GPS nedarbojās visā Plovdivas lidostas zonā, pastāstījusi viena no amatpersonām.

Pēc stundas ilgas riņķošanas virs lidostas pilots pieņēma lēmumu nosēsties rokas vadības režīmā, izmantojot papīra kartes, piebildis avots.

"Tā bija neapstrīdama iejaukšanās," uzsvērusi otra amatpersona.

Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienests laikrakstam apstiprinājis, ka bijis šāds incidents.

"Kopš 2022.gada februāra novērojami nopietni [GPS] slāpēšanas gadījumi, bet pēdējā laikā - signālu viltošana," teikts Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienesta paziņojumā.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%.

Indijas Gudžarātas štata lielākajā pilsētā Amdāvādā ceturtdien nogāzusies aviokompānijas "Air India" lidmašīna ar 244 cilvēkiem, paziņojusi aviokompānija un vēsta vietējie mediji.

Lidmašīna "Boeing 787-8", kurai bija plānots doties uz Londonu, nogāzās aptuveni piecas minūtes pēc pacelšanās gaisā netālu no lidostas Amdāvādā.

"Boeing 787-8" atradās 232 pasažieri un 12 apkalpes locekļi.

Kā pavēstīja "Air India", no 230 pasažieriem 169 ir Indijas pilsoņi, 53 ir Lielbritānijas pilsoņi, viens Kanādas pilsonis un septiņi Portugāles pilsoņi.

"Ievainotie tiek nogādāti tuvākajās slimnīcās," teikts aviokompānijas paziņojumā, piebilstot, ka "Air India" pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas izmeklē incidentu.

Vietējos televīzijas kanālos bija redzams, kā no avārijas vietas netālu no lidostas Amdāvādas pilsētā ceļas dūmi.

Civilās aviācijas direktorāta ģenerāldirektors Faizs Ahmeds Kidvajs paziņoja, ka "Air India" reiss AI 171 piecas minūtes pēc pacelšanās nogāzās dzīvojamā rajonā.

Indijas Gudžarātas štata lielākajā pilsētā Amdāvādā ceturtdien notikušajā aviokompānijas "Air India" lidmašīnas katastrofā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz ar 265 cilvēkiem.

Londonas reisa lidmašīna "Boeing 787-8" ar 242 pasažieriem un apkalpes locekļiem nogāzās aptuveni piecas minūtes pēc pacelšanās gaisā netālu no lidostas Amdāvādā.

Lai gan sākotnēji tika ziņots, ka gājuši bojā visi lidmašīnā bijušie cilvēki, apstiprināts, ka slimnīcā atrodas viens izdzīvojušais.

Policijas komisāra vietnieks Kanans Desai sacīja, ka līdz šim ir saskaitīti 265 līķi, kas liecina, ka vismaz 24 cilvēki gājuši bojā uz zemes, taču, tiklīdz tiks atrastas vēl citas ķermeņa daļas, cilvēku skaits var pieaugt.

"Oficiālais bojāgājušo skaits tiks paziņots tikai pēc tam, kad būs pabeigtas DNS pārbaudes," paziņojumā vēlu ceturtdien norādīja iekšlietu ministrs Amits Šahs, piebilstot, ka "ģimenes, kuru radinieki atrodas ārzemēs, jau ir informētas, un tiks ņemti viņu DNS paraugi".

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" regulārus reisus uz Liepāju pagaidām nenodrošinās, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Lai gan Liepājai aviosatiksme ar Rīgu būtu svarīga, "airBaltic", veicot īpašus reisus vasarā, secinājusi, ka pat īpašu pasākumu laikā tos ir sarežģīti piepildīt ar pasažieriem. Vasarā tika organizēti 12 testa avioreisi maršrutā Rīga-Liepāja-Rīga, kurus veica Pasaules rallija čempionāta Latvijas posma un festivāla "Summer Sound" laikā, bet lidmašīnas piepildīt tāpat nebija izdevies.

"airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts norāda, ka lidmašīnas ar pasažieriem šajos lidojumos bija aizpildītas par vidēji nedaudz vairāk nekā 50% un tikai viena lidmašīna 1.augustā bija pilnībā aizpildīta.

Liepājā cerēja uz šādiem regulāriem reisiem, kas atvieglotu jaunu ārvalstu investoru piesaisti, jo investoriem izvēloties, kur investēt, ir svarīga iespēja pilsētā ātri nonākt no visas pasaules.

Baltijas aviācijas uzņēmumiem ir ļoti nopietni ir jāseko tam, kā attīstīsies jaunās lidostas projekts Polijā, kurai ir nopietnas ambīcijas kļūt par visa reģiona aviācijas centru, intervijā aģentūrai LETA sacīja aviokompānijas "SmartLynx" īpašnieka "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis.

Viņš atzīmēja, lai gan pašlaik Eiropa ir lielākais aviopārvadājumu tirgus pasaulē ar 1,2 miljardiem pasažieru gadā, nākamajā desmitgadē uz pieaugumu nevajadzētu cerēt.

"Paturiet prātā, ka daudzas valstis cenšas attīstīt dzelzceļa transportu un paredz lielas investīcijas ātrgaitas dzelzceļa līnijās. Piemēram, Francijā pat nav atļauti lidojumi valsts iekšienē, kas ilgst mazāk par četrām stundām," sacīja Žiemelis.

Tostarp viņš minēja, ka koncernā ietilpstošā "KlasJet" apkalpo futbola klubu Francijā, un šī kluba galvenajam trenerim preses konferencē bija jāpaskaidro, kādēļ, lai nokļūtu no Parīzes līdz Nantei, ir izmantota lidmašīna.

"Es neticu, ka ilgtermiņā aviosatiksmes apjoms Eiropā pieaugs," sacīja Žiemelis.

Braucieni ar vilcienu starp Eiropas pilsētām ir klimatam draudzīgāki, bet bieži ir dārgāki par lidojumiem, liecina vides aktīvistu organizācijas "Greenpeace" veikts pētījums.

"Greenpeace" salīdzināja biļešu cenas 142 maršrutos, kuru garums nepārsniedz 1500 kilometrus.

66 maršrutos jeb 47% no visiem maršutiem vilciens bija dārgāks satiksmes līdzeklis nekā lidmašīna.

54% no izpētītajiem 109 pārrobežu maršrutiem lidojumi bija lētāki par braucieniem ar vilcienu.

Ieskaitot 33 iekšzemes maršrutus, vilciens bija lētākais variants 46,5% no visiem gadījumiem, bet 7% maršrutu cenas bija līdzīgas.

Organizācija aicināja palielināt nodokļus lidojumiem, bet uzlabot apstākļus vilcienu pasažieriem. "Greenpeace" transporta eksperte Lena Donāte atzina par netaisnīgu to, ka garāki ceļojumi ar vilcienu ir dārgi, bet lidojumi tiek subsidēti ar nodokļu atlaidēm. Viņa sacīja, ka braucieni ar vilcienu ir klimatam draudzīgi, tāpēc tiem vajadzētu būt lētākiem par lidojumiem.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” paziņo par Harrisa Manolopulu (Harris Manolopoulu) iecelšanu tās gaisa kuģu flotes vadītāja amatā.

Harriss aviokompānijā būs atbildīgs par flotes optimālu realizāciju un efektivitāti un cieši sadarbosies ar citām aviokompānijas nodaļām, lai koordinētu flotes darbību un tās atbilstību “SmartLynx” stratēģiskajiem mērķiem.

Harrisam Manolopulam ir teju divdesmit gadu pieredze aviācijas nozarē, un viņš ir ieguvis plašas zināšanas aviācijas jomā un flotes pārvaldībā. Pirms pievienošanās “SmartLynx” viņš ieņēma flotes vadītāja amatu Spānijas aviokompānijā “Volotea” un ģenerāldirektora amatu “Sky Express Airlines”.

Aviokompānijā “SmartLynx” Harriss vadīs flotes pārvaldības nodaļu un būs atbildīgs par visiem “SmartLynx” pasažieru un kravas lidmašīnu flotes aspektiem. Harris Manolopulu darba vieta atradīsies “SmartLynx” galvenajā birojā Mārupē, Latvijā.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā viņam paredzēta otrdien.

Kremlis šorīt apstiprināja, ka notiek gatavošanās Putina un Trampa telefonsarunai, bet nekomentēja, par ko tiks runāts. Tā būs Putina un Trampa otrā oficiālā telefonsaruna kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā.

Tramps par gaidāmo sarunu svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) pastāstīja žurnālistiem prezidenta lidmašīnā, ar kuru viņš atgriezās Vašingtonā no Floridas, kur pavadīja nedēļas nogali savā rezidencē "Mar-a-Lago".

"Redzēsim, vai mums būs kaut kas, ko paziņot, varbūt līdz otrdienai. Es runāšu ar prezidentu Putinu otrdien," sacīja Tramps.

"Nedēļas nogalē ir paveikts liels darbs. Mēs gribam redzēt, vai mēs varam izbeigt šo karu," piebilda ASV prezidents.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", 2023.gadā strādājusi ar 19,1 miljona eiro neauditētajiem zaudējumiem un 107,3 miljonu eiro apgrozījumu, 3.septembrī ziņoja lidsabiedrība.

2022.gadā uzņēmums guva 1,5 miljonu eiro peļņu, bet tā apgrozījums bija 90,6 miljoni eiro.

Kā norāda kompānija, pamatdarbības izdevumi pieauga par 40 miljoniem eiro jeb 44,7% inflācijas spiediena, vienreizējo projektu sākšanas izmaksu jauniem klientiem, pilotu un stjuartu trūkuma, kā arī un ilgākas par plānoto lidmašīnu tehniskās apkopes dēļ.

Finanšu rezultātus 2023.gadā negatīvi ietekmēja vairāki ārkārtēji notikumi, tostarp lidmašīnas "Airbus A320" dzinēja problēmas, kas izmaksāja aptuveni 2,2 miljonus eiro remontdarbu un zaudēto dienas ieņēmumu dēļ, jo lidmašīna ilgāku laiku netika ekspluatēta, kā arī ārējo faktoru radītie bojājumi, kas ietekmēja lidmašīnas ATR.

ASV prezidents Donalds Tramps grasās pieņemt dāvanā no Kataras karaliskās ģimenes greznu "Boeing" lidmašīnu, lai to izmantotu kā prezidenta lidmašīnu "Air Force One", svētdien vēsta amerikāņu mediji.

Telekanāls ABC, kas pirmais ziņoja par šo vēsti, Kataras dāvanu raksturoja kā "lidojošu pili" un norādīja, ka šis boings, iespējams, būs dārgākā dāvana, kādu jebkad saņēmusi ASV valdība.

Par ieceri plašāka sabiedrība uzzinājusi neilgi pirms šonedēļ gaidāmās Trampa vizītes trīs Tuvo Austrumu valstīs, arī Katarā.

Baltais nams un Tieslietu ministrija uzskata, ka dāvana ir likumīga un nav kukulis, jo tā netiek dota apmaiņā pret kādu konkrētu pakalpojumu vai darbību, avoti norādīja ABC.

Vēsts par Kataras dāvanu daudziem likusi uzdot jaunus jautājums par iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar Trampa ģimenes uzņēmumiem un valsts amata izmantošanu.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" pērn ceturtajā ceturksnī cietis zaudējumus 3,9 miljardu dolāru apmērā, bet pagājušajā gadā kopumā zaudējumi sasnieguši 11,8 miljardus dolāru.

Otrdien publiskotajā paziņojumā uzņēmums šos zaudējumus skaidro ar kvalitātes kontroles problēmām un vairāk nekā septiņas nedēļas ilgušo strādājošo streiku Sietlas reģionā.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi ceturtajā ceturksnī samazinājušies par 31% un veidojuši 15,2 miljardus dolāru.

ASV gaisa satiksmes drošības regulatori ir pastiprinājuši "Boeing" uzraudzību pēc vairākiem incidentiem, tostarp ar aviokompānijas "Alaska Airlines" lidmašīnu, kurai pērn 5.janvārī neilgi pēc pacelšanās gaisā izkrita panelis, kas uzstādīts nevajadzīgas ārkārtas izejas vietā. Lidmašīna atgriezās Portlendas lidostā un veica avārijas nolaišanos. Par laimi, neviens cilvēks incidentā necieta.

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

ASV Transporta ministrija ir apsūdzējusi Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" ebreju pasažieru diskriminācijā un piespriedusi tai 4 miljonu ASV dolāru naudassodu - lielāko, kādu šī ministrija jebkad piespriedusi, teikts otrdien publicētā paziņojumā.

Naudassods ir pamatots ar civiltiesību sūdzību, ko Transporta ministrija iesniegusi pret šo aviosabiedrību.

Lieta saistīta ar lidojumu no Frankfurtes uz Budapeštu 2022.gada maijā, kad 128 pasažieriem no Ņujorkas, kas valkāja ortodoksālajiem ebreju vīriešiem raksturīgu apģērbu, Vācijā tika aizliegts iekāpt lidmašīnā dažu pasažieru "sliktas uzvedības" dēļ.

Lidojumā no Ņujorkas uz Frankfurti daži no šiem 128 pasažieriem nepakļāvās rīkojumam nēsāt sejas maskas un nepulcēties ejās, tomēr aviosabiedrība neidentificēja konkrētus pasažierus.

"Lai gan daudzi no šiem pasažieriem nepazina cits citu un neceļoja kopā, Transporta ministrijas izmeklētāju iztaujātie pasažieri paziņoja, ka "Lufthansa" izturējusies pret viņiem kā pret vienu grupu un liegusi iekāpšanu dažu pasažieru sliktas uzvedības dēļ," teikts ministrijas paziņojumā.

Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka atliks 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Šādu vienošanās Tramps panācis svētdienas vakarā telefonsarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu.

Pēc Trampa teiktā, Leiena viņam sacījusi, ka "vēlas ķerties pie nopietnām sarunām".

"Viņiem tas ir jādara," Tramps teica žurnālistiem Ņūdžersijas štata Moristaunā pirms iekāpšanas lidmašīnā, lai atgrieztos Vašingtonā.

Piektdien Tramps draudēja no 1.jūnija piemērot importam no ES 50% tarifu. Ierakstā savā sociālajā platformā viņš pauda neapmierinātību, ka ka tirdzniecības sarunas ar ES "nekur nevirzās".

Savukārt Leiena pēc telefonsarunas ar Trampu sociālajā tīklā "X" svētdienas vakarā ierakstīja, ka "Eiropa ir gatava virzīt uz priekšu sarunas ātri un izlēmīgi".