Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.

Mājas lapas ekiosks.lv video instrukcijā parādīts kā piereģistrēties (izveidot savu profilu) un kā veikt kāda izdevuma pirkumu.

Video soli pa solim parādīta secība kāda ir jāveic, kāda informācija ir nepieciešama, lai reģistrētos mājas lapā Ekiosks.lv, kā arī parādīta secība, kā var veikt pirkumu – iegādāties abonementu.

Jaunā mājaslapa www.ekiosks.lv nodrošinās vieglāku un pieejamāku digitālo izdevumu lasīšanu.

Jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt uz klientu servisu pa tālruni 67063333 vai 67292633 vai rakstīt uz e-pastu; [email protected]

Aplikācijā Ekiosks ir viegli un ērti lasīt savus iemīļotos izdevumus.

Video varat apskatīt iespējas, ko piedāvā izdevumu lasīšana aplikācijā. Kā piemēram, pielāgot teksta iestatījumus pēc jūsu gaumes (lielāki vai mazāki burti; lielākas vai mazākas atstarpes starp rindiņām; mainīt burtu fontu; pietuvināt un attālināt rakstus).

Tāpat ir iespēja lejupielādēt abonēto izdevumu, lai to var lasīt tad, kad nav interneta pieslēgums.

Aplikācija pieejama

Android ierīcēs - https://ej.uz/ekiosks_android

Apple ierīcēs - https://ej.uz/ekiosks_apple

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies, pārliecināta lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.oktobra numurā lasi:

Statistika

Reģistrēto patentu skaits aug

Nodokļi

Satricinājumi audzē specnodokļus

Aktuāli

Kā valdības prioritātes kļūst maznozīmīgas budžetā

Tēma

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Atkritumu apsaimniekošana

Kam jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Latvijā? SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis

Pasaules ekonomika

Katram ģeopolitiskajam blokam pa uzņēmuma daļai

Portrets

Ēriks Mentelis, SIA Crayon Latvija vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Roberts Jansons, alus darītavas Duna Brewery vadītājs

Lai arī sākotnējais termiņš, līdz kuram akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistram jāiesniedz informācija par saviem akcionāriem, ir pagarināts no 30. jūnija līdz 30. septembrim, vienlaikus mainītas iesniedzamo ziņu prasības.

Jāatgādina, ka jau 2023. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kuri visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām deva viena gada pārejas laiku savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tiesa, šā gada maijā Tieslietu ministrija bija spiesta konstatēt: ir gadījumi, kad akciju sabiedrības objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu un iesniegt Uzņēmumu reģistrā pilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ja šī likuma prasība netiek izpildīta, akciju sabiedrība tiek pakļauta likvidācijai.

Lai to novērstu un ļautu akciju sabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, tiek rosinātas izmaiņas Komerclikumā. Tieslietu ministrija risināja kārtējos grozījumus Komerclikumā, kurus Saeima arī akceptēja. Proti, izmaiņas dod iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, tas ir, akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Tā kā akciju sabiedrībām noteiktais pārejas posms pirmreizējai akcionāru reģistra iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā beidzas 2024.gada 30. jūnijā, bet Komerclikuma grozījumos ietvertajām normām ir jāstājas spēkā šī pārejas posma laikā, tad akciju sabiedrībām tiek pagarināts termiņš prasību izpildei līdz 2024. gada 30. septembrim.

Biznesa veiksmes pamatā ir prasme pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un spēja ieviest dažādas inovācijas, kas var nodrošināt konkurētspēju un panākumus arī ilgtermiņā, teic Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs.

Galvenais faktors, lai veicinātu cilvēku uzticēšanos uzņēmumam un mudinātu klientus veikt atkārtotus pirkumus, ir kvalitāte, domā U.Zakowski. Lai attīstītos, ir nepieciešams sekot līdzi tirgus vajadzībām, konkurencei un zināt savas mērķauditorijas vajadzības.

Patērētāji bieži vien meklē jaunas tendences un iekļauj savā ikdienā daudzveidīgus produktus, tāpēc plašs produktu klāsts un nepārtrauktas inovācijas var palīdzēt piesaistīt jaunus klientus, kā arī saglabāt esošos, spriež Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērnībā iedvesmojos no gudru un spēcīgu sieviešu tēliem seriālā Alija Makbīla (Ally McBeal), tādēļ gribēju kļūt par juristi, atminas U.Zakowsi. “Vēlmi apgūt šo profesiju veicināja arī mana vidusskolas apmaiņas programma Amerikas Savienotajās valstīs (ASV), tādēļ es nolēmu pieteikties tiesību studijām Somijā un sagatavošanas kursiem, lai veiksmīgi nokārotu iestāšanās eksāmenu. Laika gaitā gan sapratu, ka reālajā dzīve Eiropas un Somijas tiesību sistēma krasi atšķiras no idealizētās Amerikas tiesību sistēmas televīzijas seriālā. Gūtā atziņa mudināja mani pārskatīt savus mērķus. Apdomājot savas stiprās puses, atklāju, ka es patiesi izbaudu darbu ar cilvēkiem un tādu darba ikdienu, kurā ir būtiska sadarbība, saskarsme ar cilvēkiem un darbs komandā,” stāsta U.Zakowski, kura, pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Belvjū Universitātē (Bellevue University) ASV un vēlāk ieguva bakalaura grādu komunikācijā un biznesā.

SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) un AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) uzsākušas ilgtermiņa sadarbību, kas nozīmē ne tikai Daugavas stadiona nosaukuma un Daugavas vieglatlētikas manēžas nosaukuma maiņu.

Par to, ko īsti nozīmē šī sadarbība, ar kādu mērķi aizsākts projekts „Kusties, kusties, lai var labāk justies!”, Dienas Bizness izjautāja LNSC valdes locekli Andri Pārupu un BTA valdes locekli Eviju Matveju.

Īsumā pastāstiet par izveidotās sadarbības iemeslu! Kas pamudināja divas ārēji tik ļoti atšķirīgas organizācijas mesties vienā projektā, jo sevišķi apdrošinātāju, kas pamatā tomēr orientējas uz peļņu?

E.M.: BTA Latvijā ir vairāk nekā 30 gadus, Baltijā kopumā nedaudz mazāk. Jau kopš pirmsākumiem apdrošināšanas sabiedrība ir atbalstījusi sportu. Sākām mēs ar nelieliem reģionāliem sporta klubiem, atsevišķu sportistu atbalstu vai sporta veida popularizēšanas atbalstu. Palīdzējām jauniešiem, amatieru sportam. Pagājušajā gadā atbalstījām vairāk nekā 20 sporta pasākumus, tāpēc sadarbība ar Latvijas Nacionālo sporta centru veidojās kā loģisks turpinājums mūsu sporta vides atbalstam. Piemēram, esam atbalstījuši 20 Velozinis trašu izveidi visā Latvijā, kur galvenais uzsvars ir bērnu un jauniešu velobraukšanas prasmes izkopšana. Protams, mēs gribam, lai mūs ierauga un BTA zīmols ir redzams, bet mums ir ideja un doma, kādēļ mēs to darām. Sports ir būtisks sabiedrības veselībai un labsajūtai.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā SIA "Vaiņodes bekons", kas darbojas jau kopš 2009. gada un ir daļa no AS “AmberStone Group” piederošā lauksaimniecības holdinga SIA “Vaiņode Agro Holding”, turpina investēt attīstībā

Kā norāda AS “AmberStone Group” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, lauksaimniecība ir bijusi viena no prioritārajām grupas nozarēm, kurās pēdējos gados veikti nozīmīgi ieguldījumi. Šogad "Vaiņodes bekons" sasniedzis lielākos ražošanas apjomus pēdējo 4 gadu laikā, deviņos mēnešos realizējot gandrīz 29 000 bekonu, apgrozījumam pārsniedzot 4,3 miljonus eiro. Uzņēmumā tiek realizēta ražošanas efektivitātes paaugstināšanas programma, kas ļaus uzlabot rezultātus arī turpmāk.

Vaiņodes bekons efektivitātes pilnveidošanas programmas ietvaros ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu investē dzīvnieku barības sagatavošanas un padeves sistēmas modernizācijā, kā arī veic atšķirto sivēnu kūts paplašināšanas būvdarbus, lai nodrošinātu papildus 1250 vietas pieaugošajam atšķirto sivēnu ganāmpulkam. Kopējās investīcijas šī projekta un tam pakārtoto ieguldījumu finansēšanai sasniegs 2,5 miljonus EUR, un visus darbus pilnībā plānots pabeigt 2025.gada pavasarī. Modernizētā barošanas sistēma ļaus gandrīz pilnībā automatizēt barošanas procesu, kā arī nodrošināt precīzākas barības devas un uzlabos tās daudzveidību, samazinot barības zudumus un kāpinot bekonu dzīvsvara pieauguma rādītājus. Būvdarbu ietvaros līdz ar kūts paplašinājumu (+1 200 m2) tiek veidota arī ūdenstilpne ugunsdzēsības vajadzībām, mazinot ugunsnelaimju zaudējumu riskus nākotnē.

Lai gan Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja parku projektu attīstīšanā, pērn, izmantojot šo resursu, tika segti vien 4%no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma.

Igauņi 2023. gadā, izmantojot vēju, nosedza 10% no elektrības pieprasījuma, bet lietuvieši – 21%, liecina WindEurope dati, kas skaidri parāda, ka arī kopējās uzstādītās jaudas ziņā Latvija ievērojami atpaliek no Baltijas kaimiņiem. Kamēr Latvijā vēja uzstādītā jauda pērn sasniedza vien 137 megavatus (MW), Igaunijā un Lietuvā šie cipari bija vairākas reizes lielāki jeb attiecīgi 376 un 1208 MW. Nozares pārstāvji Latvijas atpalicību skaidro ar nepietiekamo valsts iesaisti un pārāk mainīgu regulatīvo vidi.

Vējš – drošības garants

Ir vairāki iemesli, kāpēc mums būtu nepieciešams nopietni domāt par vēja enerģijas attīstīšanu, norāda Edijs Šaicāns, AS Latvenergo Ieinteresēto pušu vadītājs. “Pirmkārt, vēja elektrostaciju (VES) būvniecība ir viens no labākajiem veidiem, kā ilgtermiņā samazināt elektroenerģijas cenas. Piemēram, ja salīdzinām cenas Skandināvijā un Baltijā, ļoti labi redzam, ka bieži vien mūsu reģionā elektrība maksā pat vairākas reizes dārgāk. Tas apliecina, ka operatīvajā darbībā vēja tehnoloģijai ir ļoti zemas izmaksas un tas palīdz saglabāt arī zemas cenas. Otrkārt, vējš ļauj samazināt cenu svārstības. Diezgan droši varu apgalvot, ka šobrīd mūsu valsts enerģijas portfelis ir diezgan nesabalansēts un lielai daļai sabiedrības joprojām nav izpratnes par atjaunīgo energoresursu (AER) lomu tajā. Pēdējā laikā, kā zināms, ir attīstījušās saules jaudas, kas kaut mazliet palīdzējušas saprast, kādā veidā, imantojot AER, iespējams regulēt cenas. Respektīvi – mēs redzam, ka pa dienu, kad spīd saule, cenas iet uz leju, bet brīžos, kad saule nespīd, cenas palielinās. Es teiktu, ka šīs svārstības rada nesabalansēts enerģijas ražošanas portfelis. Šobrīd mums īsti nav citas papildinošās tehnoloģijas, piemēram, vēja, kas spētu zemas cenas nodrošināt arī vakaros un naktīs. Vēja enerģijas attīstība un tehnoloģiju salāgošana ar sauli šo problēmu atrisinātu,” domā E. Šaicāns, uzsverot, ka vēl viens aspekts, kāpēc Latvijai ir jādomā par VES būvniecību, ir enerģētiskā drošība.

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja

Latvijas olu lielražošanas pamatakmens ir lielākā nozares uzņēmuma AS Balticovo investīcijas pēdējo 20 gadu laikā, kas ļāva piemēroties jaunajiem tirgus apstākļiem un īstenot sekmīgu izaugsmi, tādējādi vēl vairāk nostiprinot līdera pozīcijas tirgū.

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur atšķirībā no daudzām citām nozarēm nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai palielinātu apjomus, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks, lai jaunputni izaugtu par dējējvistām, kuras tad arī dēs olas. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt un līdz ar to arī ātri ļoti reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām. Olu ražošanas lielvalsts statusu Latvijai nodrošina lielākais olu ražotājs AS Balticovo, kura pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā (1972. gadā).

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.janvāra numurā lasi:

Statistika

Tūrisma apjomu vēl aizvien velk mājinieki

Tēma

Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024.gads?

Degviela

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Aktuāli

Latvijā medikamentiem – viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā

Aktuāli

Latvijas 100 bagātākie cilvēki žurnālā Miljonārs

Komercīpašumi

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Pabalsti

Īstermiņā elektroenerģijas cenas, visticamāk, varētu nedaudz pieaugt, tirgu ietekmēs arī nupat piedzīvotā desinhronizācija, spriež eksperti.

Pēdējo gadu laikā elektroenerģijas cenas ir bijušas dinamiskas un svārstīgas, liecina NordPool dati. Cenu maksimumu Baltijas valstis piedzīvoja 2022. gadā, kad ģeopolitisko saasinājumu dēļ vidējā elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 226,91 eiro par megavatstundu (EUR/ MWh), Lietuvā – 230,23 EUR/MWh, bet Igaunijā – 192,82 EUR/MWh. 2022. gada augustā vidējā elektroenerģijas cena biržā pakāpās līdz 467,75 EUR/MWh, atsevišķās stundās pārsniedzot pat vairākus tūkstošus EUR/MWh. Aizvadītā gada vidējā cena visās trīs Baltijas valstīs savukārt bija zem 100 EUR/MWh, taču šī gada pirmajos divos mēnešos atkal varam novērot elektroenerģijas sadārdzināšanos biržā. Eksperti prognozē, ka elektrība lētāka nekļūs un par ieguldījumiem energosistēmas drošībā mums būs jāmaksā.

Biznesa veiksmes atslēga ir ļoti vienkārša - pareizajā laikā paspēt ielēkt pareizajā vilcienā, spriež Vilnis Priedītis, Digital Tech valdes loceklis.

Pareizie vilcieni vienmēr bija, ir un būs, katram uzņēmējam ir tikai jāsaprot, kas tieši ir tas, kas viņam ir vajadzīgs, domā V.Priedītis, nenoliedzot, ka izšķiroša loma biznesa veiksmes stāstā ir arī komandai. Lai ilgtermiņā gūtu panākumus, visiem uzņēmuma darbiniekiem ir jāraugās vienā virzienā un jāstrādā kopīga mērķa vārdā, atzīmē Digital Tech valdes loceklis.

Talantīgs jaunietis

Bērnībā man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, jo domas par to, ar ko vēlos nodarboties ik pa laikam mainījās, atminas V.Priedītis. “Skolas laikos man viss padevās diezgan viegli, darbojos arī dažādos pulciņos un sporta sekcijās, kā arī vienmēr centos būt radošs un izgudrot kaut ko jaunu. Atceros, ka jau bērnībā bieži iztēlojos un vizualizēju to, kā, piemēram, mana dzimtā pilsēta Valmiera varētu izskatīties nākotnē. Jau tad mani motivēja panākumi, tāpēc aktīvi nodarbojos arī ar sportu,” stāsta V.Priedītis, kurš, pēc vidusskolas beigšanas, iestājās Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātē, bet jau tā paša gada rudenī tika iesaukts Padomju armijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) turpmāk koncentrēsies investīciju piesaistei, veicot iekšēju reorganizāciju, atalgojuma sistēmas maiņu un procesu digitalizāciju. Ir plāns līdz 2029. gadam piesaistīt 2 miljardus investīciju gadā, intervijā Dienas Biznesam pauž jaunā LIAA vadītāja Ieva Jāgere.

Fragments no intervijas

Pieņemu, ka, startējot LIAA vadītāja amata konkursā, ekonomikas ministram likāt priekšā plānu, kā realizēt samērā ambiciozo LIAA darbības stratēģiju līdz 2029. gadam, kas paredz aģentūrai kļūt par labāko uzņēmumu atbalsta institūciju Ziemeļeiropā. Ko piedāvājāt savā redzējumā?

Viens no galvenajiem kritērijiem konkursā bija pieredze investīciju piesaistē, jo tas ir segments, ko LIAA grib stiprināt savā iekšienē. Otrs kritērijs bija kandidāta redzējums par LIAA stratēģisko attīstību. Tas bija arī viens no konkursa uzdevumiem – katram pretendentam sagatavot savu piedāvājumu LIAA nākotnes attīstībai. Savā redzējumā prezentēju trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, būtiski kāpināt piesaistīto investīciju apjomu Latvijai. Otrkārt, eksportējošo uzņēmumu apkalpošana, lai viņi varētu kāpināt apjomus esošajos tirgos un vairāk varētu diversificēt tirgus. Te ir paredzams liels darbs mūsu ārvalstu pārstāvniecībām. Treškārt, runa ir par LIAA iekšējo procesu efektivitātes uzlabošanu, digitalizāciju aģentūrā, pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.augusta numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū – lejupslīde

Tēma

Latviešu un baltiešu izmiršana uzņem ātrumu

Aktuāli

Varoņteika: 48 sepliņi ar vienu cirtienu! Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš

Maksātnespēja

Maksātnespējas viļņi – nemainīgā lielumā

Ēdināšana un viesmīlība

Situācija Vecrīgā joprojām dramatiska

Pakalpojumi

Maksas stāvvietas augs guļamrajonos

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Dažkārt uzņēmēji domā, ka ar lietuviešiem un igauņiem mūs vieno kaut kāda sentimentāla familiaritāte, taču patiesībā mūsdienās biznesu var veidot jebkur, teic D.Barons. M.Ansviesulis savukārt norāda, ka nebanku kreditēšanas jomā Latvija ir viens no pasaules kompetenču centriem, tāpēc mums ir jāizmanto mūsu eksperti, prasmes un zināšanas, lai arvien plašāk iekarotu globālos tirgus.

Fragments no intervijas

Kā kopumā pēdējos gados pasaulē attīstījusies fintech joma?

Pilsētu ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā piedāvā stimulēt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas atskaitījumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp deklarētās darbinieka dzīves un darba vietas pašvaldībām, kā arī pilsētu mēru tiešajām vēlēšanām.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība.

Četri virzieni

Pētnieki piedāvā četrus Latvijas pilsētu attīstības scenārijus, ņemot vērā pētījumā analizētos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību pārvaldīšanas modelī, kā arī finansēšanas mehānismā. Scenārijs Plaukstoša pilsēta paredz gan uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, gan tieši vēlētu pilsētas mēru. LaSER pētījums šajā scenārijā prognozē strauju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot investīcijas gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju labklājībā. Pēc šī scenārija pilsētas mērs ir ieņēmis proaktīvu lomu investīciju piesaistē, bet uzņēmējdarbības attīstība radījusi vietējās darbavietas.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

Reģionālā investīciju banka (RIB) 2024. gadā ir sekmīgi sasniegusi izvirzīto stratēģisko mērķi – rentablu darbību vidējo un lielo uzņēmumu kreditēšanas segmentā. RIB demonstrējusi izaugsmi un stabilitāti, piedāvājot korporatīvajiem klientiem individuāli pielāgotus finanšu risinājumus.

Kā intervijā Dienas Biznesam norādīja RIB valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs, šī pieeja ir būtisks faktors bankas konkurētspējas stiprināšanā un turpmākajā attīstībā.

Bankas pērnā gada auditētā peļņa ir 10,3 miljoni eiro, kas pirms gadiem pieciem būtu bijis labs rādītājs arī krietni lielākai bankai. Vai aizvadītais gads ir RIB veiksmes stāsts, un vai esat nonākuši pie vēlamajiem peļņas rādītājiem?

Runājot par šodienas peļņu un citiem šodienas bankas darbības rādītājiem, patiesi ir jāraugās plašākā periodā, lai saprastu, ko esam sasnieguši. Tas nav stāsts tikai par peļņas rādītājiem, bet vairāk par savas īstās vietas meklējumiem Latvijas finanšu sektora un biznesa aprindās. Lielās izmaiņas mums sākās 2018.gadā, kad pieņēmām lēmumu par jaunu darbības stratēģijas ieviešanu un jaunu RIB biznesa modeli. Tas bija fundamentāls lēmums, un līdzīgi tas bija jāizdara daudzām bankām Latvijā. RIB lēmums bija orientēties uz Latvijas uzņēmējiem un piedāvāt uzņēmumiem projektu finansēšanu. Pēc vairākiem gadiem aktīvā darba ar šādu specializāciju jau varam analizēt rezultātus un izdarīt secinājumus. Šī gada peļņa un pēdējos gados arvien dinamiskāk augošs bankas portfelis ar Latvijas kredītprojektiem ir labs apliecinājums tam, ka tika izdarīta pareizā izvēle. Līdz ar to mūsu veiksmes stāsts ir nevis izcils 2024.gada finanšu rezultāts, bet veiksmīga bankas biznesa transformācija, ko esam paveikuši kopš 2018.gada. Un, lai šīs veiksmes stāsts turpinātos, mums jāturpina mūsu attīstība un izaugsme, jāvirzās uz priekšu.