Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Reaģējot uz likumdošanas izmaiņām, kas no 2025. gada nosaka obligātu e-rēķinu formāta lietošanu sadarbībā ar publisko pārvaldi, Latvijas pašvaldībās ir būtiski pieaudzis e-rēķinu īpatsvars. Gada pirmajos divos mēnešos tas ir četras reizes lielāks nekā pērn šajā periodā, liecina SIA “ZZ Dats” apkopotie dati.

Mašīnlasāmie rēķini jeb e-rēķini ir digitāli dokumenti, kas tiek sagatavoti un nosūtīti elektroniskā formātā, nodrošinot iespēju tos automātiski apstrādāt resursu vadības un citās sistēmās bez manuālas datu ievades. E-rēķini sniedz būtiskas priekšrocības – padara rēķinu apriti efektīvāku, samazina kļūdas un ļauj uzņēmumiem ietaupīt resursus. Šobrīd pakalpojumu sniedzējs izveido rēķinu savā resursu vadības sistēmā PDF formātā un nosūta pakalpojumu saņēmējam. Savukārt pakalpojuma saņēmēja grāmatveži šo rēķinu manuāli ievada savā resursu vadības sistēmā.

E-rēķini novērš nepieciešamību manuāli ievadīt datus atkārtoti – informācija, kas vienreiz ievadīta vienā sistēmā, automātiski tiek pārsūtīta un apstrādāta arī otrā sistēmā. Svarīgi, ka tie samazina arī krāpniecības riskus un veicina rēķinu aprites automatizāciju, padarot rēķinu apstrādes procesu drošāku un efektīvāku.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

Puse Latvijas uzņēmumu nespēj sagatavot un nosūtīt e-rēķinus – 20% uzņēmumu norādījuši, ka ir apzinājuši iespējas, e-rēķinu ieviešana ir procesā, liecina jaunākā “ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja.

Paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra mašīnlasāmi e-rēķini būs obligāti jāizmanto norēķinos arī starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ne tikai valsts, pašvaldību iestādēm.

Vismazāk e-rēķinu apritei ir gatavi Pierīgas uzņēmumi – 43% un mikrouzņēmumi – 46%. Savukārt 30% sacījuši, ka nav vēl gatavi e-rēķinu apritei ar piebildi, jo vēl ir laiks, nav par to domājuši vai trūkst zināšanu.

Vismazāk gatavi mašīnlasāma e-rēķina formāta izmantošanai ir uzņēmumi, kuru galvenā darbības joma ir ražošana, kā arī vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (45%), izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (44%), operācijas ar nekustamo īpašumu (42%), finanšu un apdrošināšanas darbības (41%), apstrādes rūpniecība (39%), transports un uzglabāšana (38%), elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (25%).

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Portālā "www.epakalpojumi.lv" pieejamos integrētos e-pakalpojumus, kas apkopo datus no Latvijas pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām un komercsabiedrībām, 2024.gadā iedzīvotāji izmantojuši 640 000 reižu, informēja portāla "www.epakalpojumi.lv" izstrādātāja un uzturētāja SIA "ZZ Dats" pārstāvji.

"ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris norāda, ka viens no populārākajiem pakalpojumiem, ko iedzīvotāji izmanto "www.epaklpojumi.lv", ir iespēja pieteikties un apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

Tostarp "ZZ Dats" novērojumi liecina, ka daļa iedzīvotāju NĪN samaksā uzreiz par gadu, ne vairākos maksājumos.

2025.gada pirmajā ceturksnī portālā "www.epakalpojumi.lv" veikti kopumā 122 000 NĪN maksājumu 9,93 miljonu eiro apmērā. Savukārt pagājušajā gadā kopumā iedzīvotāji portālā par NĪN samaksāja 21,75 miljonus eiro.

"ZZ Dats" 2023.gadā strādāja ar 15,209 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 36,5% un bija 2,465 miljoni eiro. Kompānijas pagājušā gada finanšu dati pagaidām nav publiskoti.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Augot un palielinoties darba apjomam, uzņēmuma “ZZ Dats” darbinieku skaits sasniedzis 240 cilvēku.

Paredzams, ka tuvākajā nākotnē nozarē turpināsies kvalificētu IT speciālistu deficīts, un mūsu darbinieki ir vieni no nozīmīgākajiem resursiem uzņēmuma ilgtermiņa attīstībā un konkurētspējas nodrošināšanā. Tāpēc uzņēmums īsteno arī mērķtiecīgu pieeju personāla attīstībai, kurā izglītība un profesionālā pilnveide ieņem centrālo lomu.

Īpašu uzmanību veltām darbinieku profesionālajai izaugsmei, kā arī lojalitātes un iesaistes veicināšanai, labbūtībai. Esam izveidojuši kvalitatīvu iekšējo apmācību sistēmu un speciālistu noturēšanas politiku. Uzņēmumam mērķtiecīgi piesaistām praktikantus, veidojam sadarbību ar akadēmiskajiem partneriem, lai kopīgiem spēkiem attīstītu jaunos IT nozares talantus, kādu Latvijas jauniešu vidū ir ne mazums.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Iepriekš TOP500 vēsturē vēl nav pasniegtas balvas atsevišķiem cilvēkiem. Vienmēr balvas ir saņēmuši uzņēmumi, tomēr mēs zinām, ka viss sākas no cilvēkiem, kuri izdara izvēles, pieņem lēmumus un cīnās par kādu ideju.

TOP500 balvu Nacionālā kapitāla gada uzņēmējs šogad saņem Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Viņš ir kūdras produktu entuziasts, kurš nenolaida rokas arī tajā brīdī, kad kūdras nozarei tālākās attīstības perspektīvas aizsedza tumši mākoņi, kā rezultātā daļa sabiedrības šo nozari emocionāli jau norakstīja. Uldis Ameriks ar savu degsmi un nepiekāpību aizrāva arī citus ar purviem un kūdru saistītus aktīvus cilvēkus, kuru kopīgā darba rezultātā nozarē ir iegūta otrā elpa.

U. Amerika ieceru materializācija jau mainījusi šodienu, bet perspektīvā iecerēto projektu īstenošana šo nozari var izmainīt līdz nepazīšanai nākotnē.

Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 Digitālo risinājumu kategorijā uzvarētājs ir jaunā E–veselības iedzīvotāju portāla prototips, kura autori “Asteroid”, “Mobilly”, “ZZ Dats”, izpildot Nacionālā veselības dienesta pasūtījumu, turpinās attīstīt risinājumu.

“E-veselības jaunās paaudzes iedzīvotāju portāls, kas nākotnē aizstās esošo www.eveseliba.gov.lv, tiek radīts, lai Latvijas iedzīvotājiem palīdzētu vienkārši un saprotami orientēties savā veselībā. Un tieši Dizaina balva ir apliecinājums tam, ka pozitīvas pārmaiņas var būt arī plaša mēroga valsts sistēmās – kļūstot tām pieejamākām, skaidrākām un balstītām uz reālu lietotāju pieredzi un vajadzībām. Līdz šim jaunā E-veselības portāla prototips (teste.lv) ir skatīts jau vairāk nekā 9000 reizes, mums saņemot atsauksmes un ieteikumus. Šī iesaiste ir bijusi nenovērtējama, lai turpinātu attīstīt risinājumu, kas patiešām atbilst sabiedrības vajadzībām. Ticam, ka, cieši sadarbojoties ar sabiedrību un nozares profesionāļiem, varam veidot digitālos veselības rīkus, kas uzlabo ne tikai veselības sistēmas efektivitāti, bet primāri – cilvēku ikdienas veselības pieredzi,” tā Latvijas Digitālās veselības centra, kas šogad no Nacionālā veselības dienesta pārņēma projektu, valdes loceklis Juris Gaiķis.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

25. septembrī sākas unikāls hakatons “Atvērtie dati: Inovācija un izaugsme”, kas veltīts atvērto datu un augstvērtīgo datu kopu izmantošanai, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un idejas. Tajā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas biedri SIA “ZZ Dats” un Emergn Latvija nodrošināmās balvas divām labākajām idejām 600 eiro.

“Hakatons ir lieliska iespēja izpaust savas zināšanas, radošumu un ir pierādījies, ka kopīgā prāta vētrā īsā laikā tiešām var rast idejas jaunām inovācijām. Latvijā strauji attīstās digitalizācija, tā padara efektīvāku arī valsts pārvaldes un pašvaldību darbu. Tiek īstenoti dažādi projekti, ieviestas lietojumprogrammas u.tml., kas šajā palīdz, bet katra jauna ideja, šo procesu gan paātrinās, gan ietaupīs valsts un pašvaldību līdzekļus. Vēlam veiksmi hakatona dalībniekiem radīt idejas, līdzdarboties radītā risinājuma funkcionālā prototipa izstrādē un ieviešanā – nonākt līdz tādam potenciālajam jauninājumam, kas gan pārliecinās žūriju, gan būs noderīgs nākotnē! Ne velti, hakatona mērķis ir apvienot zināšanas un pieredzi no dažādām jomām, veidojot jauktas komandas, kurās piedalīsies publiskās pārvaldes eksperti, valsts augstskolu akadēmiskais personāls – lektori, docētāji, pētnieki un studenti, tātad intensīvi kopā strādās vieni no Latvijas gaišākajiem prātiem!” pārliecināts SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas ievērojami atvieglos mūsu ikdienu!?

Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.

Eiropas Komisija (EK) pozicionē, ka valsts iestādēm jāspēj sazināties ar citas valsts iestādēm vieglā, drošā un uzticamā veidā. OOTS (vienreizes principa tehniskās sistēmas) ir ES izveidota IT platforma, lai dažādas ES valstu iestādes varētu nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu – lai nebūtu jāvadā dokumenti no vienas valsts uz otru, jārūpējas par to tulkošanu, notariāli jāapliecina, jāmaksā par šiem procesiem utt.. Mērķis ir vienreizējas informācijas sniegšanas princips. Tas paredz, informāciju, kas kādā iestādē jau ir elektroniski pieejama, var saņemt arī citas iestādes un iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsniedz vieni un tie paši dokumenti.

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.

Viens no straujāk augošajiem eksportētājiem pēc TOP500 datiem 2023. gadā Rikon AS pērn apgrozījumu palielinājis par trešdaļu, bet šogad to grasās palielināt vēl divas reizes, Dienas Biznesam apstiprināja uzņēmuma ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

2023. gadā Rikon AS apgrozījums sasniedza 10,2 miljonus eiro un peļņa bija 315 tūkstoši eiro, bet 2024. gada provizoriskie apgrozījuma rezultāti ir 15 miljoni eiro un peļņa 600 tūkstoši. Savukārt 2025. gadā vismaz apgrozījuma rezultāti varētu dubultoties, ievērojot plānoto ražošanas apjomu pieaugumu. Dienas Biznesa izdevumā TOP500, kurā apkopoti 2023. gada tautsaimniecības rezultāti, Rikon AS ierindojas straujāk augošo eksportētāju TOP.

Nākošgad dubultos ražošanas apjomu

2024. gadā Rikon veiksmīgi realizēja līgumus Gruzijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā. 2025. gadā Rikon plāno pabeigt projektus Turcijā un Slovākijā, kā arī atkārtotu pasūtījumu no Spānijas valsts dzelzceļa operatora ADIF 3 A-RMG (automātiskie portālceltņi), kas Rikon ierindos starp nedaudzajiem uzņēmumiem ar pieredzi pilnībā automātisko celtņu piegādē. Kopumā 2025. gadā RIKON piegādās 12 celtņus, vairāk nekā divkāršojot ražošanas apjomu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Jāatzīmē, ka celtņi atšķiras atkarībā no projekta. "Katrs klients vēlas kaut ko atšķirīgu, un tam ir atšķirīgas prasības attiecībā uz celtņu specifikācijām. "Katrā projektā celtņi atšķiras pēc izmēra, celtspējas un citiem parametriem. Rikon vienmēr cenšas pielāgoties klienta vēlmēm," saka Alīna Deimonta.

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.