Ir nodibināta jauna sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūra Do Epic, kuru izveidojis un vadīs pieredzējis sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga speciālists Toms Briedis.

Do Epic klientiem piedāvās pilna servisa sabiedrisko attiecību, digitālā un influenceru mārketinga pakalpojumus visā Baltijā. “Mums ir pieredzējusi komanda, kas strādājusi ar virkni vadošo starptautisko zīmolu, nodrošinot augstākās kvalitātes komunikācijas risinājumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,” saka T. Briedis.

Viņš piebilst, ka Do Epic ambīcijas neaprobežojas ar Baltijas tirgu vien – jau šobrīd norit darbs pie pakalpojumu paplašināšanas arī citviet Eiropā, lai klientiem nodrošinātu vienotu un efektīvu komunikāciju ārpus reģiona robežām.

“Mēs esam pieredzējuši un ticam influenceru mārketingam un pārdomātai komunikācijai kopumā, kur stratēģiski gudrs izpildījums spēj nest augļus, lai veicinātu atpazīstamību, risinātu problēmjautājumus valstiskā līmenī, kā arī nodrošinātu uzņēmumiem svarīgāko – pārdošanas rezultātu kāpināšanu,” norāda Do Epic dibinātājs.

Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

Ārpustiesas parāda atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 25,4% - līdz 311 517 lietām, ceturtdien žurnālistiem sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

Viņš informēja, ka 2024.gada beigās Latvijā darbojās 18 parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kas ir par vienu mazāk nekā 2024.gada sākumā.

Priedītis sacīja, ka kopumā gadu gaitā turpina pieaugt patērētāju parādu portfeļa kopsumma, 2024.gadā sasniedzot 1,774 miljardus eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt kopējais patērētāju lietu skaits parādu portfelī pieaudzis par 12,8% - līdz 1,366 miljoniem.

Viņš norādīja, ka no kredītiestādēm nodoto parādu lietu skaits attiecībā pret nozari pērn samazinājās par 84,4%. Vienlaikus no kredītiestādēm no jauna nodoto kopējā parādu portfeļa summa pērn veidoja 17,925 miljonus eiro, kas ir par 89,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums "Baltic Photonics" šodien prezentēs militārās optikas rūpnīcas projektu, informē kompānijā.

Pasākums notiks plkst.14 SIA "Baltic Photonics", Rīga, Berģu industriālajā zonā, Rīgas-Siguldas šosejā 3E.

Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aizsardzības ministra padomniece aizsardzības industrijas attīstības jautājumos Inese Tauriņa, Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Andis Dilāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākā eksperte viedo specializāciju jomā Svetlana Lampiga, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Vācijas un Grieķijas uzņēmumu grupas "Harder Digital" un "Theon Sensors pārstāvji, kā arī "Baltic Photonics" valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

Premium nekustamā īpašuma tirgus uzņēmums Latvia Sotheby’s International Realty noslēdzis nomas līgumu par visu stāvu plašām premium klases biroja telpām Rīgas projektā “Zunda Towers”, telpas nomas maksai sasniedzot 38 EUR/m².

“Šis darījums apliecina, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir pieprasījums pēc augstākās kvalitātes biroju telpām – ar pārdomātiem plānojumiem, akustiku un dizainu, modernām mēbelēm, panorāmas skatiem un pazemes autostāvvietu. Latvijā ir uzņēmumi, kuri izvēlas darba vidi, kas atbilst starptautiskiem premium biroju standartiem. Mūsu uzdevums ir būt uzticamam partnerim, kas spēj piesaistīt un īstenot šādus stratēģiski nozīmīgus darījumus,” norāda Ilze Mazurenko, Latvia Sotheby’s International Realty vadītāja un darījuma vadītāja.

Izīrētās telpas atrodas ‘'Zunda Towers’’ biroja ēkā un nodrošina panorāmas skatu uz Daugavu, Vecrīgu un Āgenskalnu. Telpās iekļauti kabineti, atvērtā tipa darba zona, pārrunu telpa vismaz 16 cilvēkiem un platība, kas piemērota lielam darbinieku skaitam.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 2,1 miljona eiro apmērā mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumam SIA Krauzers, lai atbalstītu uzņēmuma attīstību.

Lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta jaunu kokmateriālu žāvēšanas kameru iegādei un tam nepieciešamās infrastruktūras pielāgošanai, uzglabāšanas laukumiem un noliktavām. Savukārt atlikušais finansējums tiks izmantots apgrozāmajiem līdzekļiem un kokvedēju autoparka atjaunošanai.

Investējot modernās žāvēšanas kamerās, SIA Krauzers spēs būtiski palielināt žāvētu zāģmateriālu ražošanas apjomu un samazināt nepieciešamību izmantot ārpakalpojumus. Tādējādi nodrošinot augstākas pievienotās vērtības produktu, kas šobrīd ir īpaši pieprasīts realizācijas tirgos.

SIA Krauzers jau vairākus gadus uzrāda stabilu ražošanas apjomu pieaugumu, un līdz ar jaunajām žāvēšanas kamerām, uzņēmums prognozē, ka pilnībā spēs nodrošināt pieaugošo iekšējo pieprasījumu pēc kaltēšanas jaudas.

Draugiem Group uzņēmums “Mājas Cēsīs” ir pabeidzis pirmās kārtas atjaunošanas darbus topošajā Konrāda kvartālā, atklājot atjaunoto dizaina viesnīcu “Mācītāja māju”.

Visa kvartāla pabeigšana plānota nākamgad, radot jaunu kultūras un mākslas telpu pašā Cēsu vecpilsētas sirdī.

Konrāda kvartāls ir četru ēku ansamblis. Jaunbūvē “Draugu nams” tiks izveidotas telpas darbam, kultūras pasākumiem un mākslas galerijai pie atsegta viduslaiku mūra. Nama augšstāvā atradīsies divi ekskluzīvi apartamenti īstermiņa īrei. Savukārt “Mācītāja mājā” un tās pagalmā esošajā “Ratu mājā” būs pilnībā aprīkoti dizaina viesnīcas apartamenti, kas apvienos mūsdienu tehnoloģijas ar vairāku gadsimtu koka arhitektūru, radot dzīvu arhitektūras mākslas darbu.

Konrāda nama pirmajā stāvā būs kafejnīca un pašapkalpošanās veikals, bet augšējos stāvos – ilgtermiņa īres dzīvokļi ar unikāliem skatiem uz Sv. Jāņa baznīcu un Cēsu pils dārzu. Visi Konrāda kvartāla īres dzīvokļi, apartamenti, publiskās telpas un kafē ir ģimenēm un mājdzīvniekiem draudzīgas vietas.

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Ķīna piektdien paziņoja, ka no sestdienas paaugstinās muitas tarifu ASV preču importam no 84% līdz 125%, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ieviestajiem apjomīgajiem tarifiem preču importam no Ķīnas.

"ASV nemitīgi ievieš pārmērīgi augstus tarifus Ķīnai, un tā ir kļuvusi par skaitļu spēli, kurai nav praktiskas ekonomiskas nozīmes, un tā kļūs par joku pasaules ekonomikas vēsturē," norādīja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

"Taču, ja ASV uzstāj uz Ķīnas interešu aizskaršanu, Ķīna apņēmīgi reaģēs un cīnīsies līdz galam," piebilda preses pārstāvis.

Viņš ari norādīja, ka gadījumā, ja ASV atkal paaugstinās tarifu importam no Ķīnas, Pekina tarifu importam no ASV vairs nepalielinās. jo 125% tarifs padarīs amerikāņu ražojumus nekonkurētspējīgus Ķīnas tirgū.

Baltais nams ceturtdien apstiprināja, ka Trampa noteiktais tarifs importamno Ķīnas sasniedzis 145%.

Ja agrāk elektroauto bija nišas izvēle, tad 2025. gadā tie kļūst par jauno standartu – un pārmaiņas notiek straujāk, nekā daudzi būtu gaidījuši. Pieprasījums pēc lietotiem elektroauto Latvijā pēdējā gada laikā ir gandrīz dubultojies, mainot gan tirgus dinamiku, gan pircēju paradumus.

Kāpēc tagad ir īstais brīdis apsvērt elektroauto iegādi – un kas slēpjas aiz šīs pēkšņās izmaiņas?

No 80% dīzeļiem līdz 40% – pārmaiņas, kuras vairs nevar ignorēt

Pirms dažiem gadiem lielākā daļa pircēju izvēlējās dīzeļdzinējus – tie veidoja aptuveni 80% no visiem darījumiem. Elektroauto tirgus bija margināls. Šobrīd aina ir pilnīgi cita.

"Pašlaik elektroauto veido ap 60% no mūsu pārdošanas," stāsta Elite Cars pārstāvis Oskars. "Iekšdedzes dzinēji vairs nav dominējošie – tie veido tikai kādus 40%. Lielu lomu spēlē valsts atbalsts lietotu elektroauto iegādei, kas darbojas jau trīs gadus."

EKII programma nav tikai efektīva – tā ir arī vienkārši izmantojama. Klientam atliek tikai parakstīt dokumentus elektroniski, un pārējo uzņēmums nokārto pats. Tā ir viena no galvenajām priekšrocībām, kāpēc šobrīd aizvien biežāk tiek izvēlēti lietoti auto ar garantiju.

Ekonomikas ministrija un ALTUM atklājušas divas jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem. Ražošanas inovācijām, tostarp divējāda lietojuma produktiem drošībai un aizsardzībai, būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, savukārt pētniecībai un attīstībai – aizdevumi ar zemu, fiksētu 0.9 – 1.9 % likmi. Abu atbalsta programmu kopējais finansējums ir līdz 100 miljoni eiro.

“Šodien prezentētās programmas ir nozīmīgs solis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā. Ar ERAF līdzfinansējumu pieejamais 100 miljonu eiro atbalsts ļaus mūsu uzņēmējiem būt konkurētspējīgākiem, inovatīvākiem un drosmīgākiem savos nākotnes plānos. Īpaši svarīgi ir tas, ka atbalsts tiek vērsts gan uz pētniecību un attīstību, gan arī uz produktiem, kas var kalpot valsts drošības un aizsardzības vajadzībām. Šāda pieeja stiprina mūsu tautsaimniecību un vienlaikus veido drošāku valsti kopumā,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Aizdevumi abās programmās tiks piešķirti projektiem, kas tiek īstenoti kādā no viedās specializācijas stratēģijas RIS3 jomām. Aizdevumu varēs iegūt mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī lielie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000. Abas atbalsta programmas tiks īstenotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, bet nosacījumi katrai ir atšķirīgi.

“Tele2 AB” atdalīs pasīvās telekomunikāciju infrastruktūras aktīvus un izveidos pirmo mobilo sakaru torņu uzņēmumu, aptverot visas Baltijas valstis un veidojot 50/50 partnerību ar “Global Communications Infrastructure LLC” (“GCI”), kuru finansiāli atbalsta “Manulife Investment Management” (“Manulife IM”).

Šis darījums ļaus “Tele2” turpmākai izaugsmei un mobilo sakaru un 5G pakalpojumu attīstībai reģionā likt lietā mobilo sakaru pasīvās infrastruktūras ievērojamo vērtību. Darījumā jaunā torņu kompānijas vērtība ir noteikta 560 miljonu eiro bez parādsaistībām, un “Tele2” gūs ap 440 miljonu eiro ieņēmumus. “GCI” ir uzņēmums, ko “Manulife Investment Management” pārvalda savu klientu vārdā, un tas specializējas ieguldījumos telekomunikāciju torņu infrastruktūrā visā pasaulē.

Jaunizveidotajai Baltijas torņu kompānijai, kas atradīsies Lietuvā ar filiālēm Latvijā un Igaunijā, piederēs mobilo bāzes staciju balstu aktīvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – tās portfeli veidos kopumā ap 2700 torņu un jumtu objektu. Darījums paredz, ka “Tele2” kļūs par galveno nomnieku, noslēdzot līgumu uz 20 gadiem (Master Service Agreement), nodrošinot drošu ilgtermiņa piekļuvi infrastruktūrai.

Biznesa parku attīstītājs Nordspace ir oficiāli atklājis pirmos divus biznesa parkus Latvijā – “Saliena” Piņķos un “Jūrkalne” Rīgā, tādējādi ieviešot pilnīgi jaunu komerciālo īpašumu kategoriju Latvijā.

Kopējā platība 5500 m², piedāvājot 96 telpas, kas pielāgotas noliktavu, biroju un komerctelpu funkcijām. Parku izveidē investēti 10 miljoni eiro, un jau 45% no jaunajām telpām ir rezervētas Latvijas uzņēmumiem.

Nordspace līdzdibinātājs Linas Kliukas uzsver, ka šie ir jau desmitie Nordspace realizētie projekti, pievienojot Latviju tādām valstīm kā Lietuva un Polija un īstenojot solījumu – atvērt pilnīgi jaunu komerciālo īpašumu kategoriju.

"Mūsu priekšrocība ir dziļa izpratne par to, kas mūsdienās nepieciešams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ikdienas darbā – modernas, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotas, kompaktas un pielāgojamas telpas ar saprotamām, draudzīgām un, pats svarīgākais, arī kontrolējamām izmaksām," skaidro L. Kliukas.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

Šodien, 9.jūnijā, norisinājās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā RAKUS valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis pieņēma padomes priekšsēdētāja Edgara Labsvīra iesniegumu par amata atstāšanu, informē Veselības ministrija.

"Ja mana atkāpšanās no padomes priekšsēdētāja amata var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt arī slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku Latvijas Onkoloģijas centra renovācijas uzsākšanu iespējami drīzākā laikā, uzskatu, ka tā ir vienīgā pareizā rīcība," norādīja Edgars Labsvīrs.

Ārkārtas dalībnieku sapulcē RAKUS valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis uzdeva RAKUS valdei un padomei līdz šā gada 12.jūnijam sagatavot plānu par "Latvijas Onkoloģijas centra" rekonstrukciju, īstenojot to pakāpeniski pa kārtām pieejamā finansējuma ietvaros, gan izvērtējot alternatīvas finansējuma piesaistes iespējas. Vienlaikus RAKUS valdei un padomei jānodrošina, ka LOC funkcijas tiks saglabātas un pārnestas atbilstoši kvalitātes kritērijiem pacientu labākajās interesēs.

Latvijas tehnoloģiju pasākumu organizators “Web3 Conference LV” oficiāli noslēdzis partnerības līgumu ar Džonu Kodžiro Morivaku (John Kojiro Moriwaka) no kompānijas “Silicon Valley Ventures”, kas ir starptautiski atzīts inovāciju vēstnieks un uzņēmējdarbības padomnieks no Japānas, lai kopīgi attīstītu UN:BLOCK konferenci un pozicionētu Latviju kā vadošo kriptotehnoloģiju un blokķēdes inovāciju centru Eiropā.

Sadarbības mērķis ir veicināt ārvalstu investīciju piesaisti,globālu atpazīstamību un kosistēmas izaugsmi Latvijā, izmantojot Džona Marivaka plašo starptautisko kontaktu tīklu, īpaši Āzijas tirgos.

“Silicon Valley Ventures” pārstāvis Dž.Morivaka: “Latvija, ar savu augošo tehnoloģiju ekosistēmu un uz nākotni vērsto regulējuma pieeju, strauji kļūst par inovāciju centru blokķēdes, finanšu tehnoloģiju (fintech) un Web3 jomā. Baltijas reģions piedāvā unikālus vārtus uz Eiropas tirgu un sniedz aizraujošas iespējas Japānas jaunuzņēmumiem, investoriem un uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties globāli.”

Šīs partnerības mērķis ir izveidot tiltu starp Japānu un Latviju, veicinot ciešāku sadarbību augsto tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomās. UN:BLOCK ir kas vairāk nekā tikai konference — tā ir platforma, kas pulcē redzētājus, inženierus, regulatorus un investorus no visas pasaules. Piedaloties, Japānas uzņēmumi var gūt nenovērtējamu pieredzi, izveidot globālus kontaktus un spert pirmo soli ceļā uz starptautisku paplašināšanos.

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

Lietuvā tiesai nodota lieta par lielveikala "IKEA" dedzināšanu Viļņā, kurā apsūdzēts nozieguma brīdī nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kuru bija savervējuši Krievijas specdienesti, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

"Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, kas bija iesaistīts ļaunprātīgajā "IKEA" dedzināšanā, un, ka tie bija jaunieši, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu. Viens no viņiem, kuram būs jāstājas tiesas priekšā, tobrīd bija nepilngadīgs. Abi likumpārkāpēji ir Ukrainas pilsoņi," pirmdien žurnālistiem teica prokurors Artūrs Urbelis.

Nepilngadīgais Ukrainas pilsonis "rīkojās Krievijas militāro struktūru un drošības dienestu interesēs", apliecināja prokurors.

Urbelis teica, ka jaunietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs, tiks tiesāts Lietuvā, bet otrs jaunietis tiks izdots Polijai.

Viņš bija "organizētā teroristu grupā, kas iepriekš tika izveidota nolūkā pastrādāt teroristiskus noziegumus Lietuvā un Latvijā kopā ar citām personām, pret kurām tiek veiktas atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas", paskaidroja prokurors, piebilstot, ka uzbrukums "IKEA" tika plānots vairākus mēnešus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.