Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, pieaugot bažām par iespējamu ASV iejaukšanos Izraēlas-Irānas karā.

Investoru iepriekšējās dienas optimismu, ka šis bruņotais konflikts neizplatīsies Tuvajos Austrumos, nomainīja bažas par tālāku eskalāciju, karadarbībai turpinoties piekto dienu pēc kārtas.

"Nav nekādu pazīmju par saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, un tas ļoti satrauc investorus," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien priekšlaicīgi atstāja G7 samitu Kanādā Izraēlas-Irānas kara dēļ un sacīja, ka viņa mērķis ir šī bruņotā konflikta "reālas beigas", nevis tikai pamiers.

Tramps sociālo mediju paziņojumos pieprasīja Irānas "bezierunu padošanos" un deva mājienus par iespējamu ASV iejaukšanos, lai atbalstītu Izraēlu.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

ASV un Eiropas biržās pirmdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

"FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs norādīja, ka biržās vērojams impulss, skaidrojot to ar ASV ekonomikas perspektīvas uzlabošanos pēc gada sākumā izskanējušjām bažām par iespējamo recesiju. Vienlaikus viņš brīdināja, ka svarīgi būs ASV lielo uzņēmumu jaunākie peļņas rezultāti, kas gaidāmi šonedēļ.

Tikmēr Eiropā akciju cenas pieauga Londonas un Frankfurtes biržās, bet Parīzē samazinājās.

"Sākoties jaunai nedēļai, uzmanības centrā atkal ir tarifi un peļņas ziņojumi," secināja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien svārstījās, daudziem investoriem gaidot mājienus par ASV procentlikmju iespējamu pazemināšanu.

Tirdzniecības apjomi bija nelieli, jaunam ASV tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kritumam izraisot investoru piesardzību pēc to ievērojamā kāpuma kopš aprīļa.

Akciju izpārdošanu otrdien, kas turpinājās trešdien, "izraisīja bažas par pārmērīgu sajūsmu un pārmērīgu novērtējumu attiecībā uz AI (mākslīgā intelekta) uzņēmumu akcijām", sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kāpums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Tirgi turpināja gaidīt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV prezidenta Donalda Trampa sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem par kara izbeigšanu Ukrainā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" maz mainījās.

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss pieauga.

Tokijas, Šanhajas, Sidnejas un Taibejas biržu indeksi pieauga, bet Honkongas, Seulas un Džakartas biržu indeksi kritās.

Naftas cenas pieauga, tirgus dalībniekiem izvērtējot sarunu ietekmi un to iespējamās sekas Krievijai, kas ir svarīga naftas ieguvējvalsts.

Pirmdienas sarunas Baltajā namā ir turpinājums Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina samitam Aļaskā, kurā piektdien neizdevās panākt pamieru Ukrainas karā.

Zelenskis pirms sarunām Baltajā namā paziņoja, ka Krieviju "nevajadzētu atalgot" par tās sākto karu. Viņš arī sacīja, ka "vissvarīgākais" ir ASV drošības garantijas Ukrainai.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu pastiprinot bažas par jaunu inflācijas kāpumu, kas varētu ierobežot svarīgāko valstu ekonomikas izaugsmi.

Investori jau bija ieņēmuši piesardzīgu nostāju pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atstāja procentlilkmes nemainīgas un trešdien brīdināja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karš var uzkurināt inflāciju un kaitēt ekonomikas izaugsmei.

"Naftas cenas pēdējās dienās ir pieaugušas, un jebkādi traucējumi piegādēs no Tuvajiem Austrumiem var tās vēl vairāk paaugstināt un uzkurināt infrlāciju," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Pieaugot bažām par tiešu ASV piedalīšanos triecienos pret Irānu, analītiķi atzina risku, ka Teherāna varētu slēgt Hormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek veikta piektdaļa visas pasaules naftas pārvadājumu apjoma.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, investoriem piesardzīgi vērojot progresa pazīmes sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela šonedēļ paredzēto runu pasaules centrālo banku vadītāju sanāksmē ASV Vaiomingas štatā, jo tā varētu dot mājienus par procentlikmju pazemināšanām, kas atbalstītu pasaules lielāko ekonomiku.

Cerības uz lūzumu Ukrainā pieauga, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem Baltajā namā piezvanīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Zelenskis sacīja, ka ir gatavs tikties ar Putinu.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs pieaugums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās. Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Vjetnamas tirdzniecības vienošanās noslēgšanas.

Naftas cenas palielinājās par aptuveni 3%, stājoties spēkā Irānas likumam par sadarbības pārtraukšanu ar ANO Starptautisko Atomenerģijas organizāciju (IAEA).

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem trešo reizi četru dienu laikā.

"Pamazām mēs nonākam pie vienošanām" un "to vajadzētu uztvert pozitīvi", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols, komentējot ASV vienošanos ar Vjetnamu.

Paziņojums par Vjetnamu vairo cerības, ka ASV noslēgs tirdzniecības vienošanās arī ar citām valstīm.

Londonas biržas indekss kritās par 0,1%, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazinājās par aptuveni 1% pēc pieņēmumiem par Lielbritānijas finanšu ministres Reičelas Rīvzas politisko nākotni. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga.

Akciju cenas Volstritā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās svārstījās pirms piektdien paredzētas ASV centrālās bankas vadītāja runas, kas var dot mājienu par gaidāmām procentlikmju pazemināšanām.

ES un ASV publicēts kopīgs paziņojums par jūlijā panākto tirdzniecības vienošanos veicināja akciju cenu kāpumu dažās Eiropas biržās.

"Šī ir vislabvēlīgākā tirdzniecības vienošanās, ko ASV noslēgušas ar jebkuru partneri," sacīja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

Šī ziņa iedrošināja investorus Eiropā tajā pašā dienā, kad publicēti dati liecināja, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad augustā palielinājies līdz 51,1 punktam, salīdzinājumā ar 50,9 punktiem jūlijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis pēdējos 15 mēnešos,

Tirgos tomēr nerimās bažas par ASV procentlikmju samazināšanas izredzēm.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā samazinājās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm un cerot uz lūzumiem ASV tirdzniecības sarunās.

Akciju cenas pēdējās divās nedēļās lielākoties bija kāpušas, gaidot progresu tirdzniecības sarunās starp ASV un citām valstīm.

Tirgus otrdien "šķiet vīlies par faktu, ka mēs nedzirdam nekādus jaunumus par tirdzniecības darījumiem", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Investori arī sekoja FRS darbībām. Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, lai gan ASV prezidents Donalds Tramps aicina tās samazināt.

Ir paredzams, ka Anglijas Banka ceturtdien samazinās bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25%, pastāvot bažām par vāju ekonomikas izaugsmi Lielbritānijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā pieauga, investoriem sekojot tirdzniecības sarunām pirms šonedēļ gaidāmiem ASV muitas tarifu kāpumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam CNBC paziņoja, ka plāno jaunus ievedmuitas tarifus medikamentiem un pusvadītājiem. Viņš arī sacīja, ka "tuvākajās 24 stundās ļoti būtiski" varētu paaugstināt ievedmuitas tarifu importam no Indijas, jo šī valsts iepērk Krievijas naftu.

7.augustā stāsies spēkā paaugstināti ASV muitas tarifi vairākiem desmitiem valstu. Šveices amatpersonas otrdien devās uz Vašingtonu, lai pēdējā brīdī mēģinātu panākt vienošanos, kas novērstu augstu tarifu Šveices precēm.

Investori arī izvērtēja ASV pakalpojumu aktivitātes indeksu, kas bija 50,1%, uzrādot nelielu pieaugumu.

Pagājušonedēļ tika publicēti ASV nodarbinātības dati, kas norādīja uz darba tirgus izaugsmes palēnināšanos. "Vājāka ekonomika var nozīmēt jaunas Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Akciju cenas trešdien pieauga ASV biržās, savukārt lielākajās Eiropas biržās tās samazinājās.

Savienoto Valstu biržās akciju cenu kāpumu veicināja prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņš negatavojas atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Džeromu Pauelu, kuru bieži kritizē par to, ka FRS nesamazina bāzes procentlikmi.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Tramps teica, ka ir "ļoti maz ticams", ka viņš atlaidīs Pauelu un ka "par to nav runa".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kāpa par 0,5% līdz 44 254,78 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,3% līdz 6263,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 20 730,49 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,1% līdz 8926,55 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,6% līdz 7722,09 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,2% līdz 24 009,38 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, un palielinājās arī naftas cenas, jo ASV un Ķīnas lēmums uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus uzlaboja ASV ekonomikas prognozi.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, ko noteica "UnitedHealth Group" akcijas cenas samazināšanās.

Tirgi turpināja pozitīvi reaģēt uz ASV un Ķīnas pirmdienas paziņojumu par tirdzniecības saspīlējuma deeskalāciju.

Naftas cenas pieauga par vairāk nekā 2%, tirgus dalībniekiem paredzot lielāku jēlnaftas pieprasījumu.

Gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 2,3% salīdzinājumā ar 2,4% martā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, liecināja Nodarbinātības ministrijas publiskoti dati.

Inflācijas samazināšanās radīja spiedienu uz ASV dolāru, un tirgus dalībnieki vairāk prognozēja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinās procentlikmes.