Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Signet Bank piešķīrusi 2 miljonus eiro energoefektīvas un ilgtspējīgas katlu mājas attīstībai Aizkrauklē – “Seces koks”, kas nodrošina videi draudzīgu siltumenerģijas ražošanu un iedzīvotājiem izdevīgu siltumapgādi pilsētā un apkārtējā reģionā.

Šis finansējums ir nozīmīgs atspēriens uzņēmuma turpmākajā izaugsmē, gan reģiona enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.

Uzņēmums SIA “Seces koks” ir pasaules klases katlu māja, kas darbojas kā videi draudzīgs un ekonomiski nozīmīgs siltumapgādes nodrošinātājs. Uzņēmums fokusējas uz atjaunojamo resursu izmantošanu – par siltumenerģijas avotu izmantojot vietējo atjaunojamo biomasu jeb šķeldu. Tādējādi tiek veicināta arī reģiona ekonomiskā attīstība, jo šķelda tiek iepirkta no tuvējās apkārtnes, palielinot darbaspēka pieprasījumu un sniedzot papildu atbalstu vietējiem uzņēmējiem.

“Seces koks” saražotā siltumenerģija tālāk tiek piegādāta SIA “Aizkraukles siltums”, kas to tālāk nodrošina iedzīvotājiem. Jaunā katlu māja ļauj pašvaldībai iegādāties siltumu par izdevīgāku cenu, tādējādi samazinot siltumenerģijas tarifus iedzīvotājiem – nozīmīgs ieguvums gan iedzīvotājiem, gan reģionam kopumā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus Bonaventuras muižā, kurā strādā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja administrācija, informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbus veiks SIA "Delta Construction", to izmaksas būs 1,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). No Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektam nodrošināti 700 000 eiro ar PVN, bet VNĪ sedz izmaksas 708 712 eiro apmērā.

Projektā būvuzraudzību nodrošinās SIA "Marčuks", savukārt autoruzraudzību īstenos SIA "3D AD".

Darbus plānots īstenot līdz 2026.gada rudenim.

Projektā plānota apkures sistēmu rekonstrukcija, nesošajā konstrukcijā esošo caurumu aizdare, ārdurvju un logu atjaunošana, cokola siltināšana un atjaunošana, kā arī bēniņu pārseguma papildus siltināšana, jumta seguma nomaiņa, vēsturiskās fasādes koka dēļu un apmetuma apdares atjaunošana, bruģētas lietusūdens novadapmales izbūve un lietusūdens novadīšanas sistēmas pārbūve, ēkas aprīkošana ar zibensaizsardzības sistēmu un ēkas inženiersistēmu atjaunošana.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Citadeles ielā 6a, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īsteno pārbūvi, pielāgojot telpas Patentu valdes vajadzībām. Šobrīd notiek iekšējās apdares darbi, teritorijas labiekārtošana un jumta seguma nomaiņa ar māla dakstiņiem.

Projekta pabeigšana plānota 2025.gada rudenī.

Teritorijā jau uzsākti tās labiekārtošanas darbi, kas ietver jauno inženierkomunikāciju izbūvi visā teritorijā un pamatu izbūvi divām nojumēm, vienā no tām atradīsies velonovietne, un ēkā izbūvētās klimata kontroles sistēmas ārējā iekārta (Chiller), bet otra nojume paredzēta atkritumu konteineriem. Izbūvēts jauns elektroapgādes tīklu pieslēgums. Savukārt ēkai izbūvēti jauni pārsegumi un veikti jumta konstrukciju pastiprināšanas darbi, kā arī uzsākti jumta seguma nomaiņas darbi. Jau izbūvētas grīdas un jaunās starpsienas, lai pielāgotu telpas Patentu valdes darbinieku vajadzībām un notiek iekšējās apdares darbi . Tuvākajā laikā tiks uzsākti fasādes kolonnu un lokālus apdares atjaunošanas darbi.

Rīgas rajona tiesa saistībā ar dižozola nozāģēšanu Mārupē uzņēmumam "Zeninvest" uzlikusi pienākumu valsts labā samaksāt 27 500 eiro kompensāciju un nolēmusi konfiscēt zemes gabalu, uz kura auga iznīcinātais koks.

Tiesa maijā izskatīja atsevišķā lietvedībā izdalītu krimināllietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Tiesa juridiskajai personai piesprieda valsts labā samaksāt 27 500 eiro kompensāciju par videi nodarīto kaitējumu un piespiedu ietekmēšanas līdzekli - mantas konfiskāciju, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Kaut arī kriminālprocesā saistībā ar Mārupē nozāģēto aizsargājamo koku - parasto ozolu - vēl nav izdevies noskaidrot iespējamās vainīgās personas, tiesa atzina, ka lietā ir iegūts un nostiprināts pietiekams pierādījumu kopums, lai atzītu, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījusī fiziskā persona, kas rīkojusies individuāli, ir saistīta ar konkrēto juridisko personu, darbojoties tās interesēs, informēja prokuratūrā.

Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.

Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Rīgā atklāts higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA TZMO Latvija jaunais loģistikas un biroja centrs, informē uzņēmums.

TZMO Latvija loģistikas un biroja centrs Reinvaldu ielā, Rīgā ir viena no pēdējo gadu lielākajām koka būvēm Latvijā. Pirmajā kārtā tika būvēts 18,9 m augsts loģistikas centrs ar platību 3226 m2. Savukārt otrajā kārtā "Zaza Timber Production" izbūvēja biroja ēku divos stāvos ar apbūves laukumu 800 kvadrātmetru platībā. Ēkas būvniecībā pārsvarā tika izmantots koks.

Ēka uzskatāma kā pasaulē unikāls objekts - nesošās koka konstrukcijas, kas papildinātas ar dinamiskiem koka apdares elementiem, veido saspēli caur fasādēs integrētām liektām stiklotām plaknēm.

Šim projektam "ZAZA TIMBER Production" SIA izgatavoja 858 m3 līmētā koka konstrukciju.

Ēkas arhitekts Vents Grietēns, SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis" uzsver: "No savas puses vēlos pateikt paldies visai komandai, kas no pirmās dienas līdz šai dienai, kopā 4 gadus piedalījušies šajā procesā, sākot no investora un pasūtītāja līdz būvniekiem, dizaineriem. Tādi klienti, kā kompānija TZMO SA, tas ir tāds arhitekta sapnis, ar tik lielu uzticības kredītu, ar tādu attieksmi pret otru pusi. Jāteic, ka pēdējos 30 gados manā praksē tāda sadarbība ir pirmo reizi. Sapnis ir piepildījies! Paldies, kas ir sapņojuši kopā ar mani, kas noticēja, izturēja."

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Ir pienācis 2025. gada vidus, un vasaras sezona, lai arī ar mainīgiem laikapstākļiem, ir klāt. BALTU KOKS mežsaimniecības speciālisti aicina meža īpašniekus atskatīties uz apaļkoku tirgus attīstību Latvijā šī gada pirmajā pusē, lai savlaicīgi un efektīvi plānotu turpmākās mežsaimniecības aktivitātes. Šī tirgus analīze ir veikta, balstoties uz SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta" (MeKA) Meža nozares informācijas centra regulāri apkopotajiem cenu monitoringa datiem.

Skujkoku zāģbaļķiem saglabājas augsts pieprasījums

Pēdējo mēnešu slapjie laikapstākļi un ierobežojumi egļu mizgrauža izplatībai ir veicinājuši augstu pieprasījumu pēc skujkoku, īpaši egles, zāģbaļķiem. Šī sortimenta cenas ir noturējušās augstā līmenī visa pirmā pusgada garumā, piedzīvojot vien nelielas korekcijas maijā un jūnijā.

Sagaidāms, ka pēc mizgrauža ierobežojumu atcelšanas šī gada oktobrī–novembrī, tirgū ienāks lielāks zāģbaļķu apjoms, radot lejupslīdes spiedienu uz cenām.

Taras kluči – stabilitāte ekonomiskās nenoteiktības laikā

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Cilvēku ikdiena un vajadzības mainās, un līdz ar to mainās arī priekšstats par mājokli. Ja iepriekš mērķis bija iegādāties privātmāju piepilsētā ar privātu pagalmu, tad tagad arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts mājokļiem pilsētas tuvumā.

Pieaug pieprasījums pēc kompaktiem, labi izplānotiem dzīvokļiem ar augstu funkcionalitāti un vieglu piekļūstamību pakalpojumiem. Šīs izmaiņas nav tikai modes lieta – tā ir loģiska atbilde uz ekonomiskiem, vides un sabiedrības struktūras faktoriem.

Efektīvi mājokļi mainīgai dzīvei

Pieprasījums pēc dzīvokļiem pilsētas centros un tuvākajās apkaimēs turpina pieaugt visā Eiropā. “Eurostat” dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā par 12 % palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kas vēlas dzīvot kompaktos pilsētas dzīvokļos, kura tuvumā ērti pieejams sabiedriskais transports un netālu atrodas arī darba vieta. Līdzīga tendence novērojama arī Rīgā, kur pieprasījums pēc funkcionāliem dzīvokļiem pieaug gan centra rajonos, gan pieprasītākajos pašvaldību attīstītajos projektos, piemēram, Pārdaugavā, Teikā un citur.

Mājas apsaimniekošanas platforma DoBu, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts un kas jau zināma kaimiņvalsts Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, šī gada pavasarī savu MI programmatūru piedāvās jauniem attīstības projektiem arī Latvijā.

Jaunuzņēmums jau parakstījis pirmo līgumu ar topošā Rīgas dzīvojamā rajona “Parka Kvartāls” attīstītājiem - Reterra un Invego.

DoBu palīdz nekustamo īpašumu attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt garantijas problēmas un incidentus, vienlaikus palīdzot mājokļu īpašniekiem saņemt tūlītējas atbildes par savu jauno mājokli. Turklāt DoBu vienkāršo ziņošanu un garantijas gadījumu izsekošanu un atgādina par nepieciešamību veikt apkopi.

"Līdz šim mājokļu īpašniekiem, kuri pārvācas uz jauno māju, tika izsniegti simtiem dokumentu, kuri netika izlasīti, un tā vietā jautājumi tika uzdoti dažādām atbildīgajām pusēm, kurām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sniegtu atbildes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību DoBu platforma sniedz tūlītējas atbildes uz mājokļu īpašnieku jautājumiem, pamatojoties uz viņu mājokļa specifiku un nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstošus rasējumus un attēlus. Tas būtiski ietaupa attīstītāju laiku un citus resursus klientu jautājumu risināšanā, un, atšķirībā no cilvēkiem, mākslīgais intelekts reaģē uzreiz un ir pieejams jebkurā diennakts laikā,” skaidro Rasmuss Merirands (Rasmus Merirand), DoBu dibinātājs, piebilstot, ka DoBu sniedz mājokļu īpašniekiem atbildes gan par ikdienišķām situācijām, gan sarežģītākiem jautājumiem.

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Viņš norādīja, ka šobrīd meža nozari ietekmē liela konkurence, ko rada tādi materiāli kā plastmasa, betons un metāls gan būvniecībā, gan mēbeļu un citu preču ražošanā, kā arī spiediens no sabiedrības puses par mežu izciršanu.

"Iedomājieties, katrs iedzīvotājs, vai tas būtu Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā, saka, ka viņam patīk staigāt basām kājām pa koka grīdu, nevis pa plastmasu vai betonu. Visiem tas patīk. Bet tad, kad runa ir par resursiem, tad katrs pilsonis Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā saka, ka mums nepatīk mežu izciršana," sacīja Pivorjūns, piebilstot, ka atšķirībā no citiem minētajiem materiāliem koks ir vienīgais, kas ir atjaunojams.

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Saeima šodien bijušo Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu apstiprināja Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta senatora amatā.

Saeimas balsojums izskatījās teju vienbalsīgs, par nobalsojot 72 deputātiem un tikai Skaidrītei Ābramai atturoties. Taču desmit deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" izvēlējās vispār balsojumā nepiedalīties.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) pirms balsojuma informēja, ka Rozenbergs savulaik izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, bet deputātiem komisijā nav bijusi iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, kas neļaujot pieņemt objektīvu lēmumu.

Judins esot mēģinājis iegūt papildu informāciju, taču pašlaik tas neesot izdevies. "Laiks vēl ir, ir jāiepazīstas ar materiāliem, tad varēs izdalīt secinājumus," teica Judins, sakot, ka viņam kā deputātam ir tiesības zināt, par ko viņš balso. Judins bija viens no deputātiem, kurš izvēlējās balsojumā par Rozenbergu nepiedalīties.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.