Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

29. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija, norisināsies reģionā lielākā ārzemju privāto skolu un vasaras izglītības programmu izstāde bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Pasākumu organizē Baltic Council for International Education un Meridian Group — vadošie starptautiskās izglītības eksperti.

Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 30 prestižas skolas no Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Šveices un citām valstīm.

Skolas ar unikālu vēsturi un izcilām iespējām

Starp dalībniekiem ir mācību iestādes ar gadsimtiem senām tradīcijām:

• Ruthin School (UK) — dibināta 1284. gadā, viena no senākajām skolām Lielbritānijā.

• Felsted School (UK) — darbojas kopš 1564. gada, piedāvā GCSE, A-Level un IB programmas.

• Christ College Brecon (UK) — skola ar vēsturi kopš 1541. gada, kas apvieno tradīcijas un mūsdienīgas mācību pieejas.

Unikāli piedāvājumi:

• Rossall School (Anglija) — augsti vērtēta IB skola ar deju, golfa akadēmijām un Manchester City futbola akadēmiju.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Izstāžu centrā Ķīpsalā no 27. līdz 29. novembrim notiks starptautiskā mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas, ražošanas materiālu, instrumentu un jauno tehnoloģiju izstāde “Tech Industry 2025”, kurā jaunākās iekārtas, instrumentus un tehnoloģijas demonstrēs iekārtu ražotāji no visas pasaules.

“Tech Industry” ir nozīmīgākais un lielākais nozares pasākums Baltijā. Šogad izstādē piedalīsies vairāk nekā 270 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Čehijas, Austrijas, Itālijas, Francijas, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Slovēnijas, Slovākijas, Spānijas, Šveices, Japānas, ASV, Izraēlas, Ukrainas, Ungārijas, Ķīnas u.c. Plānots, ka “Tech Industry 2025” apmeklēs vairāk nekā 21 000 dažādu nozaru profesionāļu no visas pasaules.

Trīs dienas Eiropas un pasaules vadošie iekārtu ražotāji izstādē demonstrēs modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves iekārtas un materiālus, metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas, metālizstrādājumus, iekārtas un materiālus ražošanai, pakalpojumu servisu, automatizācijas un vadības sistēmas, hidrauliskās iekārtas, mēriekārtas, elektroniku un elektrotehniku, robotus, robotizētas iekārtas, gāzes apgādes iekārtas, noliktavu aprīkojumu, iepakojumu un materiālus, iekraušanas un izkraušanas tehniku, kā arī citas iekārtas, materiālus un tehnoloģijas.

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Tirdzniecības centrā "Spice" atklāta gleznu izstāde, kurā 12 spilgtos mākslas darbos iemūžināti Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētāji un galvenais treneris Luka Banki.

Gleznas, kuras veidojusi māksliniece Kristīne Lapsa-Kalniņa sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību BALTA un Latvijas Basketbola savienību (LBS), apskatāmas līdz 15. augustam un nopērkamas tiešsaistes izsolē.

Visi izsoles ieņēmumi tiks ziedoti Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) Bērnu un jauniešu apvienībai, lai nodrošinātu sporta inventāru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma atklāšanā piedalījās Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis, AAS BALTA valdes loceklis Ingus Savickis, Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, kā arī basketbolisti Dairis Bertāns un Andrejs Gražulis.

“Šī izstāde apliecina, ka basketbols Latvijā ir kas vairāk par sportu – tā ir kustība, kas vieno, iedvesmo un balsta sabiedrības vērtības,” uzsvēra Raimonds Vējonis, norādot, ka izstādes mākslinieciskā pieeja izgaismo sportistu lomu arī ārpus laukuma.

Nodarbinātie un pašnodarbinātie no šodienas var pieteikties mācībām, kuru lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Sociālais fonds "Plus" (ESF+) un valsts budžets, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā.

Piedāvājumā ir 239 izglītības programmas 34 izglītības iestādēs visā Latvijā, kas piedāvā no profesijas apguves un pārkvalifikācijas līdz esošo prasmju pilnveidei.

Profesionālās tālākizglītības programmās piedāvāts apgūt 32 profesijas. Piedāvājums aptver 11 tautsaimniecības nozares, tostarp enerģētiku, būvniecību un nekustamo īpašumu pārvaldību, informācijas un komunikācijas teholoģiju un elektronikas ražošanu, kokapstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, drukas un mediju tehnoloģijas, ķīmijas rūpniecību, lauksaimniecību, pārtikas rūpniecību, transportu un loģistiku, uzņēmējdarbību un administrēšanu, kā arī veselības un sociālo aprūpi.

Mācības notiks klātienē, attālināti vai daļēji attālināti. Piedāvājumā ir 76 tālākizglītības programmas 32 profesijās, 101 profesionālās izglītības modulis, 49 moduļu kopas, kā arī augstskolu kursi un moduļi.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Latvijā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti gandrīz visi bērni vecumā no trim līdz sešiem gadiem, taču bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem, formālajā aprūpē ir tikai teju ceturtdaļa bērnu, turklāt bieži bērnudārzos viņiem vietu nepietiek, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā "Izglītības un mācību pārskats 2025".

2023. gadā Latvijā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīti 95,6% bērnu. Tas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju 94,6% un tuvojas ES noteiktajam mērķim - 96% līdz 2030. gadam.

Taču situācija atšķiras bērnu grupā, kas jaunāki par trim gadiem - formālajā aprūpē ir tikai 24,9% bērnu, kas ir mazāk nekā ES vidējais rādītājs 39,3% un zem mērķrādītāja 41% līdz 2030. gadam.

Lai gan Latvijas Izglītības likums paredz, ka visiem bērniem no 18 mēnešu vecuma ir likumīgas tiesības uz vietu pirmsskolas iestādē, praksē valsts un pašvaldību bērnudārzos vietu bieži nepietiek, norādīts ziņojumā. Īpaši grūti tās nodrošināt ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kuras nevar atļauties privātās pirmsskolas.

Katrs darba tirgum zudušais jaunietis ir robs ekonomikā.

Jaunieši dzīvo pie vecākiem, jaunieši pamet Latviju, un vispār ar jauniešiem mums viss ir gandrīz slikti, bet visu šo bēdu cēlonis meklējams izglītības sistēmā. 35–50% jauniešu nepabeidz augstskolas, paliekot bez profesijas, 44% nepabeidz vidējās profesionālās izglītības iestādes, paliekot bez profesijas, 30% pēc vidusskolas neturpina mācības, arī paliekot bez profesijas, liecina asociācijas Latvijas Koks prezidenta Paula Beķera pētījums Nākotnes darbaspēks, kas konkrētajā jautājumā balstīts uz Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem.

Dodas pelņā uz citu valsti

Rubrikā Kuram tas rūp? jau esam pētījuši emigrācijas sadalījumu pa vecuma grupām. Salīdzinot 2024. gada datus ar 2014. gada datiem, ir redzams, ka lielākais kritums ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Neatkārtojot samērā dramatiskos skaitļus, kas tieši ietekmē dzimstības rādītājus, var vien piebilst, ka daļa iedzīvotāju skaita krituma ir saistīta ar dzimstību iepriekš, vēl pirms 20 gadiem, kad tā nebija visai spīdoša, turklāt arī izbraukšana nav jauna parādība.

No šodienas līdz 6.septembrim Ķīpsalā norisināsies Baltijas pārtikas industrijas izstāde "Riga Food 2025", informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT 1".

Izstādē jaunākās inovācijas, tehnoloģijas un aktualitātes pārtikas produktu un dzērienu ražošanā un pārstrādē prezentēs 420 uzņēmumi no vismaz 30 valstīm. Izstādē būs 14 kopstendi no 11 valstīm, tostarp Albānijas, Azerbaidžānas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas, Ukrainas un Uzbekistānas.

Izstādes atklāšanas pasākumā šodien plkst.11 piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (AS), "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Šodien pasākumā notiks diskusija par modernās tirdzniecības ietekmi uz piegādes ķēdēm, par vietējiem produktiem, par krīzes pārtikas segmenta attīstību Latvijā un par olbaltumvielu nepieciešamību. Tāpat no šodienas līdz 5.septembrim notiks "Latvijas šašliku meistaru čempionāta 2025" fināls un tējas čempionāts "Baltic Tea Cup", kā arī izstādes laikā notiks citas diskusijas, aktivitātes un pasākumi.

Rīgā Vanšu tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti, informē Rīgas domē.

16.septembrī saņemti atkārtoti izsludinātā atklātā konkursa "Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība" pretendentu piedāvājumi. Tagad Rīgas pašvaldība veiks saņemto piedāvājumu vērtēšanu.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju.

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot "projektē un būvē metodi", kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem - būvdarbiem.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Pasaules izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā Baltijas paviljonu, kurā tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva, pirmo trīs mēnešu laikā apmeklējuši 500 000 interesentu, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Baltijas paviljonu Osakā iespējams apmeklēt līdz 13.oktobrim.

Latvijas dalības "Expo 2025" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka paviljona apmeklētāji atzinīgi vērtē radīto paviljona konceptu un to, kā Latvija kopā ar Lietuvu lēmusi sevi prezentēt, parādot ne tikai reģiona vērtības, bet arī izpratni par to, kā sevi prezentēt tieši Japānas tirgū. Līdaka uzsver, ka lielu interesi izrāda arī mediji.

Jau ziņots, ka "Expo 2025 Osaka" ir pasaulē nozīmīgākā un lielākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kurā piedalās 160 valstis un astoņas organizācijas. Plānots, ka starptautisko izstādi apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni cilvēku no visas pasaules. Izstāde norisinās no 13.aprīļa līdz 13.oktobrim Osakā, Kansai reģionā, Japānā.

Ādažos sākusies jaunas, modernas un energoefektīvas Ādažu Brīvās Valdorfa skolas ēkas būvniecība. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 4 miljonus eiro, no kuriem 3,5 miljonus nodrošina "BluOr Bank" aizdevums ar ALTUM garantiju, bet pārējo summu skola sedz no saviem līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

Jaunā skolas ēka tiek būvēta Skolas ielā 21, turpat, kur skola atrodas jau šobrīd. Patlaban mācību process tiek organizēts vairākās ēkās: trīs mācību korpusos, nesen uzceltajā sporta zālē un nomātajos pārvietojamajos moduļos, kas jau sākotnēji bija iecerēti kā pagaidu risinājums. Moduļi ir gan energoneefektīvi, gan nepraktiski, tāpēc jaunā, divstāvu A klases energoefektīvā ēka 2000 m² platībā ļaus skolai samazināt uzturēšanas izmaksas un radīt drošu, mūsdienīgu un radošu vidi skolēniem un pedagogiem, atzīmē skolas pārstāve, biedrības "Privātā Vidusskola ĀBVS" valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.

Jaunuzceltās skolas telpās atradīsies arī vairākas modernas ķīmijas un fizikas laboratorijas, kas ļaus skolai vēl vairāk attīstīt STEM un STEAM izglītības virzienu - jomu, kas ir prioritāte ne vien Latvijas izglītības sistēmā, bet arī visā Eiropā.

Rīgas pašvaldība sākusi jaunas sākumskolas būvniecību Mežaparkā, Sudraba Edžus ielā 2, par to pirmdien, informēja Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Projekta kopējās būvdarbu izmaksas 15,3 miljoni eiro (ar PVN), no tiem paredzēts piesaistīt Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu 5 miljonu eiro apmērā.

Plānotais skolēnu skaits skolā kopā būs 468 no 1.- 6. klasei ar trīs paralēlklasēm, katrā klasē pa 26 skolēniem. Plānots, ka skolā būs 50 skolotāji un ap 20 tehniskie darbinieki.

Kopējā gruntsgabala platība 26 690 m2, apbūves laukums - 4 882 m2, 0. stāva platība - 3992,9 m2, 1. stāva platība - 4179,5 m2.

Skolas teritorijā paredzēts izbūvēt arī futbola sporta laukumu ar skrejceļiem un tāllekšanas sektoru, multifunkcionālo laukumu, zaļo klasi, rotaļu un vingrošanas elementus, 119 riteņu statīvus, kā arī bagātīgus koku un krūmu apstādījumus.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, kura atklāj, ka par iespējamo krāpšanu ir informēta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts policija un prokuratūra, un ir sākts kriminālprocess.

Iepriekš vēstīts, ka saistībā ar revīzijā konstatēto uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināta izglītības iestādes vadītāja Benita Virbule. IZM iepriekš nesniedza nekādu informāciju par iespējamo pārkāpumu būtību, papildu informāciju solot vien pēc dienesta pārbaudes pabeigšanas. Savukārt Valsts kontrole drīzumā solīja starpziņojumu, bet līdz tam plašākus komentārus nesniedza.

Tagad Valsts kontrole informē, ka, veicot revīzijas procedūras tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības - maksājumu dokumentu tīša sagrozīšana ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām.

Šāda rīcība bijusi iespējama, jo, veicot pārskaitījumus, netika pārbaudīta maksājuma saņēmēja nosaukuma vai vārda un uzvārda atbilstība norādītajam konta numuram (IBAN), ļaujot līdzekļus pārskaitīt personām, kurām tie nepienācās, secinājuši revidenti.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.