Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group sadarbībā ar Eiropā lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu – korporāciju Accor - Budapeštā atvēris Mövenpick Hotel Budapest Centre – sešstāvu jūgendstila viesnīcu.

Tā ir pirmā Mövenpick premium zīmola viesnīca Budapeštā.

Pateicoties Mogotel Hotel Group un Accor sadarbībai, viesnīca ir ne tikai ieguvusi atjaunotu ēku, bet ir arī piemērs arhitektūras mantojuma un viesmīlības pakalpojumu moderno standartu apvienojumam. Vienlaikus projekts ir būtisks solis premium klases viesmīlības segmenta paplašināšanā un nostiprināšanā Ungārijas galvaspilsētā. Vienošanās ar Accor ir svarīgs posms Mogotel Hotel Group darbībā, kuras mērķis ir klātbūtnes paplašināšana reģionā un jauna pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vidējās (midscale), augstākās vidējās (upper-midscale) un premium (upscale) klases viesnīcās.

"Atjaunot šo vēsturisko ēku un piešķirt tai jaunu elpu ir bijis aizraujošs un vērtīgs process. Mēs esam gandarīti par iespēju sveikt viesus telpās, kur harmoniski apvienojas vēsturiskais mantojums, mūsdienīgs komforts un jauns zīmola raksturs,'' stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Uzņēmums “Radisson Hotel Group” paziņo, ka par divu tā vadošo viesnīcu Rīgā – “Radisson Blu Hotel & Spa, Daugava Riga” un “Park Inn by Radisson Riga Valdemara” – klastera ģenerāldirektoru iecelts Mihals Grobelnijs (Michał Grobelny).

M. Grobelnijs ir viesmīlības nozares profesionālis ar vairāk nekā 20 gadu starptautisku pieredzi, pazīstams ar stratēģisku vadības pieeju un izcilām operatīvās darbības prasmēm. Viņa karjera “Radisson” tīklā aizsākās 2002. gadā viesnīcā “Radisson SAS” Varšavā (tagad “Radisson Collection Hotel, Warsaw”), un kopš tā laika viņš ieņēmis dažādus vadošus amatus Centrālajā un Austrumeiropā. Iepriekš, pirms darba uzsākšanas Rīgā, Mihals Grobelnijs ieņēma ģenerāldirektora amatu viesnīcā “Radisson Blu Resort & Conference Center, Ostróda Mazury” un “Park Inn by Radisson Meriton Conference & Spa Hotel Tallinn”.

Jaunajā amatā M. Grobelnijs uzraudzīs abu Rīgas viesnīcu stratēģisko un ikdienas darbību, koncentrējoties uz izcilas viesu pieredzes nodrošināšanu, komerciālo rezultātu stiprināšanu un komandas attīstību, veicinot iekļaujošu un uz rezultātu orientētu darba vidi.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

TLG Global, vadošais aktīvu pārvaldības un attīstības uzņēmums, kas darbojas Eiropā un Āzijā, ir paziņojis par ienākšanu Latvijas tirgū, iezīmējot jaunu premium klases viesmīlības un nekustamā īpašuma attīstības vilni, ko nodrošina globāla pieredze un zīmola atpazīstamība.

Uzņēmums, kas ir oficiāls attīstības partneris Wyndham Hotels & Resorts, vienai no pasaules lielākajām un respektētākajām viesnīcu ķēdēm, aktīvi paplašina savu darbību Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Latvija ir identificēta kā galvenā stratēģiskā vieta gaidāmajiem projektiem, un tiek plānots uzsākt viesmīlības attīstības projektus valstī.

“Latvija piedāvā izcilas iespējas ilgtermiņa, augstas kvalitātes attīstībai,” sacīja TLG Global prezidents un izpilddirektors Rahims Lakhani. “Mūsu mērķis ir ne tikai ieviest pasaules līmeņa viesmīlības standartus, pateicoties sadarbībai ar Wyndham, bet arī investēt vietējā ekonomikā, talantos un tūrisma potenciālā šajā dinamiskajā un augošajā tirgū. Un mēs vienmēr meklējam jaunas un interesantas iespējas!”

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

"Duck Republik" studentu viesnīcas būvniecībā plānots investēt 14,5 miljonus eiro, informē SIA "Duck Republik".

Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Slokas ielā, Rīgā, savas durvis vērs 2026.gada vasarā. Trīs stāvu ēka ar papildus pazemes stāvu spēs nodrošināt dzīvesvietu apmēram 250 studentiem.

Būvniecības ģenerāluzņēmējs būs SIA "Merko būve".

"Duck Republik" atzīmē, ka Slokas ielā tiks būvēta jau otrā studentu viesnīca Rīgā, pirmā atrodas renovētā ēkā Lauvas ielā.

Studentu viesnīcas kapsulas iemūrēšanas pasākums notiks ceturtdien, 19.jūnijā, plkst.14, Slokas ielā 51. Pasākumā piedalīsies "Duck Republik" valdes loceklis Henriks Veldi, "Duck Republik" valdes locekle Ada Fida, "Merko būves" valdes loceklis Jānis Zilgme, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" direktors Fredis Bikovs, "Merko būves" projektu vadītājs Igors Peretjagins un arhitekts, SIA "Vilnis Mičulis" valdes loceklis Fricis Vilnis.

Latvijas investīciju banka Signet Bank turpina atbalstīt vietējo uzņēmumu attīstību, piešķirot 6,9 milj. eiro Liepājas viesmīlības nozares izaugsmei. Finansējums tiks novirzīts divu ievērojamu viesnīcu – “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” – turpmākai attīstībai, sekmējot augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumu pilnveidi pilsētā.

No kopējā finansējuma 4,7 milj. eiro ir paredzēti “Promenade Hotel”, savukārt 2,2 milj. eiro “Art Hotel Roma”.

"Liepāja ir nozīmīgs tūrisma un biznesa centrs gan vietējā, gan Baltijas mērogā, un Signet Bank ar gandarījumu atbalsta viesmīlības nozares attīstību ar stratēģiskiem ieguldījumiem. “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” ir izcilas viesnīcas, kas jau šobrīd piedāvā augsta līmeņa servisu un autentisku pieredzi. Ar piešķirto finansējumu veicināsim to tālāku attīstību, sekmējot arī pilsētas konkurētspēju. Liepāja ir viens no Baltijas jūras piekrastes vadošajiem tūrisma centriem, un mēs ticam, ka šīs investīcijas stiprinās vietējo ekonomiku. Sevišķs prieks ir par to, ka mijiedarbojoties ar klientu, mums izdevās izveidot finansēšanas risinājumus, kas ļauj mūsu klientam arī būtiski uzlabot abu viesnīcu rentabilitāti," norāda Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Lai ceļojums uz Turciju izdotos veiksmīgs, ir vairākas būtiskas lietas, ko Tev vajadzētu zināt. Lasi un noskaidro par nepieciešamajiem dokumentiem, kultūru, etiķeti, sadzīviskus padomus, laikapstākļu novērojumus un drošības ieteikumus. Esam vienuviet apkopojuši svarīgāko informāciju un padomus, ko ņemt vērā, ja ceļojuma galamērķis ir Turcija.

1. Drošības un veselības ieteikumi

Kā ikvienā ceļojumā, arī dodoties uz Turciju, vēlams iegādāties ceļojuma apdrošināšanu, lai neparedzētu gadījumu laikā vari justies droši.

Lielākajās pilsētās un tirgū uzmanies no kabatzagļiem un krāpniekiem, kas mēdz pārbaudīt tūristu modrību brīžos, kad apkārt ir liela cilvēku burzma un pūļi.

Dzeramo ūdeni no krāna dzer nevajadzētu. Tā vietā var iegādādāties ūdeni pudelēs.

2. Nepieciešamie dokumenti

Ceļošana uz Turciju ir vienkārša, lai arī tā atrodas ārpus Eiropas Savienības. Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Turcijā, nav nepieciešama vīza, ja ceļojuma laiks nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikā. Ja plānots garāks ceļojums, tad gan nepieciešams nokārtot vīzu, lai varētu ilgstoši uzturēties Turcijā.

Vairāk nekā 10 000 viesnīcu Eiropā ir pievienojušās kolektīvajai prasībai pret Amsterdamā bāzēto rezervēšanas platformu "Booking.com" un pieprasa kompensāciju par šīs platformas tā dēvētās labākās cenas klauzulas radītajiem zaudējumiem iepriekšējos 20 gados.

Klauzula aizliedza viesnīcām savās vietnēs piedāvāt numurus par zemāku cenu nekā "Booking.com". Tāds noteikums tika ieviests, lai izvairītos no situācijām, kad klienti viesnīcu atrod "Booking.com", bet rezervāciju veic viesnīcas interneta vietnē.

Viesnīcas atsaucas uz Eiropas Savienības (ES) Tiesas 2024.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru labākās cenas klauzula tika atzīta par nelikumīgu.

Tiesa secināja, ka tādas platformas kā "Booking.com" var darboties bez tamlīdzīgiem noteikumiem. Ceļotāji būtiskas izmaiņas neizjuta. Pēc ES Digitālo tirgu akta stāšanās spēkā 2024.gadā "Booking.om" atteicas no tādām klauzulām Eiropā.

Viesu izmitināšanas sektora asociācijas HOTREC prezidents Aleksandrs Vasiliks norādīja, ka viesnīcnieki ilgstoši ir cietuši no negodīgiem apstākļiem un pārmērīgām izmaksām, tādēļ tagad ir vienoti un pieprasa kompensāciju.

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Šobrīd Latvijā sākas basketbola svētki. No 27. augusta līdz 14. septembrim. 15 pirmās kārtas spēles un pēc tam 16 playoff spēles. Kad un kā radās doma, ka vajag šeit organizēt Eiropas čempionātu? Cik mēs bijām gatavi, un kāds bija process?

Rīgā, Slokas ielā 51 iemūrēta laika kapsula otrajai “Duck Republik” studentu viesnīcai, kuras durvis vairāk nekā 250 studentiem plānots atvērt jau 2026. gada vasarā. Kopējais investīciju apjoms – 14,5 miljoni eiro.

Laika kapsulā ievietota vēstule nākamajām paaudzēm, aktuālais laikraksta izdevums, kā arī citas lietas, kas reprezentē to, ka šo ēku pārsvarā apdzīvos studenti un jaunie speciālisti. Pasākumā piedalījās projekta attīstītāji “Duck Republik”, būvniecības partneris SIA “Merko Būve”, arhitekti no SIA “Vilnis Mičulis” un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra.

Kā pasākumā uzsvēra "Duck Republik" valdes locekļi Henriks Veldi un Ada Fida: “Mūsu mērķis nav tikai būvēt vai atjaunot ēkas, bet radīt vidi, kurā jaunie cilvēki var augt, attīstīties un justies kā mājās. Otrās viesnīcas būvniecība apliecina, ka Latvijā ir pieprasījums pēc kvalitatīva, ilgtspējīga un kopienai atvērta studentu mājokļa piedāvājuma. Latvijā augstākā izglītība ir ļoti augstā līmenī un to novertē gan ārvalstu, gan vietējie studenti. Attīstot šādas izmitināšanas vietas, Latvijas augstākās izglītības eksporta potenciāls var tikt apgūts vēl lielākā mērā.”

Giruļu rajonā pie Baltijas jūras netālu no Klaipēdas līdz 2029.gadam plānots uzbūvēt starptautiskā viesnīcu tīkla "Hilton" viesnīcu ar spa, trešdien paziņoja projekta īstenotājs nekustamo īpašumu kompānija "Releven".

3000 kvadrātmetru plašās luksusa viesnīcas ar 168 numuriem būvniecību paredzēts sākt šā gada nogalē. Projekta izmaksas tiek lēstas ap 65 miljoniem eiro.

"Hilton Hotels & Resorts" viesnīcā plānots Ziemeļeiropā lielākais termālo ūdeņu spa, kurā tiks izmatots apmēram viena kilometra dziļumā iegūts dabiskais minerālūdens.

"Eiropas ziemeļu daļā nav šāda mēroga termālo ūdeņu centra, un mūsu mērķis ir panākt, lai Lietuvas jūrmala kļūtu par jaunu apskates objektu pasaules tūrisma kartē," pauda "Releven" attīstības vadītājs Viktors Zubrecovs.

Topošo viesnīcu pārvaldīs uzņēmums "Apex Alliance Hotel Management".

Pašlaik Lietuvā ir trīs "Hilton" viesnīcas, kas atrodas Viļņā un Palangā, taču neviena no tām nedarbojas ar "Hilton Hotels & Resorts" zīmolu.

Uzņēmums "Kadaga Park Estate" Kadagā, iepretim Ādažu militārās bāzes centrālajiem vārtiem vēlas būvēt jaunu viesnīcu, informē Ādažu novada pašvaldība.

Būvniecības iecere paredz jaunas viesnīcas ēkas būvniecību 4445 kvadrātmetrus lielā zemesgabalā Kadagā, Mežaparka ceļā, ielas pretējā pusē "militarizētās tēlniecības kompozīcijai" ar bruņumašīnu.

Viesnīcas ēkai plānoti četri stāvi ar maksimālo augstumu līdz 15 metriem. Viesnīcā paredzēti 96 numuri, katrs ar vienu gultasvietu.

Pašlaik zemesgabalā ir mežs, kuru ēkas un tās priekšā plānotās autostāvvietas uzbūvēšanai nāksies izstrādāt, tomēr ieceres autori mežu sola saglabāt, "papildinot to ar ainaviskiem elementiem un apzaļumojumu".

Kopējais plānotais apbūves laukums ir 858 kvadrātmetri, bet ēkas virszemes stāvu platība plānota 2785,5 kvadrātmetri.

1. martā Rīgā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā, notiks ikgadējā specializētā izstāde "Starptautiskās Izglītības Dienas".

Izstādē piedalīsies vairāk nekā 60 mācību iestādes no dažādām pasaules valstīm. Pasākuma apmeklētāji varēs personīgi iepazīties ar pasaulē zināmu izglītības iestāžu, tostarp privāto un valsts vidusskolu, profesionālo koledžu, universitāšu, biznesa skolu, valodu nometņu un svešvalodu skolu vadītājiem un vadošajiem ekspertiem.

Izstādes dalībnieku vidū ir augstākās izglītības iestādes no Nīderlandes, Itālijas, Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas, Šveices, Somijas, Slovākijas, Spānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, ASV, Čehijas un Dubaijas.

Izstādes dalībnieku vidū būs labākā Apvienotās Karalistes angļu valodas skola Wimbledon School of English, Apvienotās Karalistes vidējās izglītības programmu A-levels rezultātos pirmā vietā esošā Cardiff Sixth Form College, vadošā universitāte no Nīderlandes Eindhoven University of Technology, kā arī Essec Business School, EU Business School, University of Stuttgart, Slovak University of Technology, Accademia del Lusso no Itālijas, University of Twente, University of Tartu, Czech Technical University un daudzas citas universitātes, biznesa skolas, privātās skolas un valodu nometnes no Apvienotās Karalistes, Šveices, Vācijas, Itālijas, Dubaijas un citām valstīm.

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Rīgā topošajā biznesa centrā - Preses nama kvartālā - sākusies biroju ēkas alumīnija-stikla fasādes elementu uzstādīšanas aktīvā fāze, informē Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Lords LB Asset Management".

Fasādes darbi notiek sadarbībā ar Lietuvas fasāžu ražošanas uzņēmumu "Staticus". Vienlaikus būvobjektā norisinās arī citi darbi, un būvniecība noris atbilstoši plānam, informē attīstītājs.

Jūnijā "Preses nama kvartāla" būvnieks "PN Construction Latvia" noslēdza gandrīz sešus miljonus eiro vērtu līgumu ar fasāžu ražotāju "Staticus" par alumīnija-stikla fasādes izgatavošanu un uzstādīšanu. Fasādes uzstādīšana notiek saskaņā ar plānoto grafiku - šobrīd sākušies uzstādīšanas darbi, lielākā daļa elementu jau ir piegādāti objektā, pārējie tiks izgatavoti un piegādāti rudenī.

"Preses nama kvartāla" biroju ēkai ir tā sauktais eksoskelets, kas nozīmē, ka nesošās konstrukcijas ir izvietotas ārpusē. Šādai konstrukcijai ir nepieciešama fasādes uzstādīšana no ēkas iekšpuses, īpaši precīzi inženiertehniskie risinājumi un nestandarta darba metodes.

Projekta "Ce4Re" ietvaros tiek izstrādāti digitāli rīki, kas palīdzēs ēdināšanas uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt resursus un samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

Igaunijas uzņēmums "WasteLocker" izstrādā divus rīkus – Atkritumu apjoma samazināšanas rīku un Ēdienkartes plānošanas rīku. No marta Atkritumu apjoma samazināšanas rīks ir nodots testēšanai restorānos.

10. martā Valmierā, viesnīcā “Wolmar” norisinājās demonstrācijas pasākums "Digitālie risinājumi ilgtspējīgai restorānu darbībai", kurā restorānu pārstāvji iepazinās ar šo jauno rīku un tā tehnisko aprīkojumu – svariem un planšeti, kas ļauj ērtā veidā ievadīt un analizēt pārtikas atkritumu datus. Pasākumā attālināti piedalījās arī "WasteLocker" pārstāve, kas iepazīstināja ar vēl vienu izstrādājamo rīku – Ēdienkartes plānošanas rīku, kas palīdzēs restorāniem optimizēt ēdienkartes sastādīšanu un samazināt pārtikas zudumus.

Latvijas Restorānu biedrība ir vērsusies pie Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu vai atsevišķas svētku dienas par tādām neatzīt no darba samaksas viedokļa, informē Latvijas Restorānu biedrībā.

Biedrībā uzsver, ka pašreizējā situācija būtiski ietekmē viesmīlības nozares uzņēmumu finansiālo stabilitāti, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Biedrības ieskatā Latvijā patlaban ir salīdzinoši liels svētku dienu skaits, kas darba devējiem nozīmē dubultas darbaspēka izmaksas. Šī situācija galvenokārt ietekmē restorānus, kafejnīcas, viesnīcas un citus viesmīlības nozares uzņēmumus.

Tāpat biedrībā papildina, ka īpaši problemātiski ir gadījumi, kad svētku dienas iekrīt svētdienā, kad lielākajai daļai iedzīvotāju ir brīvdiena, bet viesmīlības uzņēmumiem tas nozīmē būtisku izmaksu pieaugumu. Tostarp biedrībā min, ka, piemēram, Māmiņdiena un Vasarsvētki tiek svinēti svētdienās, un, lai gan šīs dienas sabiedrība neuztver kā īpašus valsts svētkus, uzņēmumiem tas rada papildu izdevumus - līdz pat 1000 eiro dienā.

Pēc Centrālā statistikas pārvalde (CSP) datiem, 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu - tas ir par 12,9 % vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Pieaug ne vien tūristu skaits, bet arī viņu uzturēšanās ilgums. Latvija arvien vairāk piesaista gan kaimiņvalstu ceļotājus, gan viesus no tālākiem tirgiem. Kopumā ārvalstu viesi pēc Latvijas bankas datiem gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

„Redzam ļoti pārliecinošu pieaugumu gan tūrisma ieņēmumos, gan ārvalstu ceļotāju aktivitātē. Īpaši izceļas mūsu kaimiņvalstis kā arī, Lielbritānija, Vācija un Īrija. Tas apliecina, ka LIAA īstenotās mārketinga kampaņas nes taustāmu rezultātu valsts ekonomikai,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem, tūrisma eksporta apjoms 2025. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 493,5 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Pieaugums mērāms +82,9 miljonu eiro apmērā.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Šonedēļ Latvijā viesojas augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Turcijas, kuru pārstāv Aidanas (Aydın) Rūpniecības un Tirdzniecības kamera, Turcijas goda konsuls Latvijā Olgu Hikmet Korkmaz, kā arī pārstāvji no septiņiem nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas inženierijas, pārtikas rūpniecības, atjaunīgās enerģijas, ķīmijas, informācijas tehnoloģiju un citās uzņēmējdarbības nozarēs.

“Latvija ir atvērta starptautiskai sadarbībai un investīcijām, un mēs augstu vērtējam uzņēmēju vēlmi attīstīt savu darbību mūsu valstī. Ekonomikas ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai ikviens investors Latvijā saņemtu visaptverošu atbalstu — gan no valsts pārvaldes institūcijām, gan politiskā līmenī. Redzam, ka aizvadītajā gadā Turcijas tiešās investīcijas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 26%, sasniedzot 31 miljonu eiro. Mēs esam gatavi ne vien sadarboties, bet arī aktīvi pārstāvēt un aizstāvēt uzņēmumu intereses, veidojot ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu vidi uzņēmējdarbībai Latvijā,” atklājot vizīti uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Asset Management” turpina “Preses Nama Kvartāla” projektu Balasta dambī Rīgā. Ir atsākti būvniecības darbi, lai pirmās kārtas A klases biznesa centru nodotu ekspluatācijā 2026. gadā, iezīmējot jaunu posmu Pārdaugavas attīstībā, informē projekta attīstītājs.

Būvniecību turpmāk veiks jaunizveidots būvniecības uzņēmums SIA “PN Construction Latvia”.

“Pēdējie gadi nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei bijis sarežģīts laiks ģeopolitiskās neskaidrības un ievērojamā izmaksu pieauguma dēļ. Arī mums ārēju apstākļu ietekmē nācās “Preses Nama Kvartāla” projektu uz laiku apturēt, taču nu esam veiksmīgi pārstrukturējuši darbību un izveidojuši paši savu būvniecības uzņēmumu, kas ļaus būvdarbus veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Mēs ar pārliecību turpinām šo projektu, lai jau nākamgad varētu nodot ekspluatācijā pirmo ēku un īstenot mūsu vīziju par Pārdaugavu kā Rīgas jauno darījumu centru,” stāsta Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Dānija šonedēļ izdevusi Latvijai Rīgas rajona tiesas meklēšanā izsludināto notiesāto uzņēmēju Gulamu Gulami, informē prokuratūrā.

Gulami un viņa sieva Dānijā tika aizturēti pērn vasaras beigās. Gulami šonedēļ izdots Latvijai, savukārt par viņa sievas izdošanas procesu patlaban nekādas informācijas nav.

Jau vēstīts, ka 2023.gada 26.janvārī Augstākās tiesa (AT) atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 14.maija spriedumu, ar kuru Gulami un vēl divas personas atzītas par vainīgām apsūdzībā par kokvilnas kravas piesavināšanos.

Apelācijas instance Gulami piespriedusi sešus gadus un četrus mēnešus ilgu cietumsodu, viņa sievai Valentīnai Gulami - piecu gadu cietumsodu, bet Larisai Karpenko - trīs gadus un divus mēnešus ilgu cietumsodu.

Tāpat tiesa nolēma no apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam uzņēmumam "Logistic-Ekspress" piedzīt 9 094 238 eiro.