2025. gads ir tikko sācies, un tas turpina iepriekšējā gada pēdējā ceturksnī iesāktās interesantās tendences finanšu tirgos. Viena no tām ir eiro vājināšanās attiecībā pret ASV dolāru. Kopš 2024. gada oktobra sākuma eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par 7,4 %, un šobrīd eiro-dolāra maiņas kurss tuvojas paritātei.

Šobrīd viens eiro maksā 1,03 ASV dolārus, kas ir ļoti tuvu paritātes līmenim. Ir vērts atzīmēt, ka eiro vājināšanās turpinās jau kādu laiku, īpaši pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Kopš 2024. gada 5. novembra eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par 2,6 %. Ir ļoti ticams, ka eiro turpinās vājināties un līdz janvāra beigām sasniegs paritāti, proti, uzreiz pēc ASV prezidenta inaugurācijas. Svarīgi ir pieminēt, ka šobrīd nav saredzams eiro vērtības kritums pret citām valūtām, vērojams ASV dolāra stiprums nevis vispārējs eiro vājums.

Šobrīd eiro vērtību attiecībā pret ASV dolāru nosaka vairāki svarīgi faktori, kuru ietekme būs jūtama arī turpmākajā mēnesī.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, toties ASV dolāra vērtība pieauga pēc negaidīti spēcīgiem ASV ekonomikas izaugsmes datiem, kas var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) atlikt nākamās procentlikmju pazemināšanas.

ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie galīgie dati. Iepriekš publiskotie pārskatītie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 3,3%, tomēr galīgie dati rāda, ka kāpums bijis par 3,8%, jo patērētāju izdevumi bija lielāki par gaidītajiem.

Tā bija straujākā ASV ekonomikas izaugsme viena ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija sasnieguši rekordus, ceturtdien samazinājās trešo dienu pēc kārtas.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās pēc datu publiskošanas par ASV inflācijas nelielu samazināšanos aprīlī, kas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Investori nepacietīgi gaidīja jauno ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datu publiskošanu pēc tam, kad inflācijas palielināšanās gada sākumā vairoja bažas par to, kad FRS varētu sākt mīkstināt savu monetāro politiku.

Gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā, liecināja Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati. Šis kritums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās, jo zemāku procentlikmju perspektīva padarīja ASV dolāru mazāk pievilcīgu ārvalstu investoriem.

Zelta cena pirmdien sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība un akciju cenas Volstrītā atkal kritās, jo Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps turpināja vārdiskos uzbrukumus Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājam Džeromam Pauelam.

ASV akcijas bija sākušas tirdzniecības dienu ar kritumu, un tas pastiprinājās, kad Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosauca Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Visi trīs galvenie ASV akciju indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar aptuveni 2,5% kritumu, ASV dolāra vērtība samazinājās un ASV valsts obligāciju ienesīgums pieauga. Zelta cenas palielinājās līdz jaunam rekordam virs 3400 ASV dolāriem par Trojas unci.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc datu publiskošanas, ka gada inflācijai ASV janvārī reģistrēts mazāks kritums par prognozēto.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem patēriņa cenu indekss (CPI) janvārī pieaudzis par 3,1% gada griezumā salīdzinājumā ar 3,4% decembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija janvārī saruks līdz 2,9%.

Neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV janvārī veidoja 3,9%, bet mēneša inflācija bija 0,4%.

Otrdien publiskotajiem ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datiem pievērsa uzmanību ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), kas ir norādījusi uz iespējamu procentlikmju pazemināšanas uzsākšanu šogad, bet turpina fokusēties uz mērķi samazināt inflāciju līdz 2%.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām pieauga pēc šo datu publiskošanas.

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Akciju cenas pasaules biržās, ASV dolāra vērtība un naftas cenas pirmdien pieauga pēc ASV un Ķīnas lēmuma uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Tirgus negaidīja lielo pārmaiņu ASV un Ķīnas tarifos, kas ir ļoti pozitīva ASV un globālās ekonomikas perspektīvai," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga jau tirdzniecības sesijas sākumā un saglabāja stabilitāti līdz tās beigām.

Eiropā vislielākais pieaugums bija Parīzes biržas indeksam - par 1,4%.

Francijas luksusa preču milža LVMH akcijas cena pieauga par 7%.

ASV dolāra vērtība palielinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu. Pieauga arī naftas cenas.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmo reizi šogad pazemināja procentlikmes un deva signālus par vēl divām to pazemināšanām šogad.

FRS lēmums lielā mērā atbilda tirgus prognozēm un tika pieņemts pēc nesen publicētiem ekonomikas datiem par vājāku ASV darbavietu skaita pieaugumu.

FRS trešdien atzina, ka ir "pieauguši nodarbinātības krituma riski", lai gan inflācija ir kāpusi un "saglabājas nedaudz paaugstinātā līmenī".

ASV dolāra vērtība sākotnēji samazinājās, bet vēlāk pieauga pret eiro un citām svarīgajām valūtām.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 46 018,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 6600,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 22 261,33 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Akciju cenas Volstrītā trešdien lielākoties pieauga, bet Eiropas biržās kritās, savukārt ASV dolāra vērtība palielinājās pirms gaidāmā ziņojuma par mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņu.

"Tagad, kad sākotnējā pēcvēlēšanu eiforija ir norimusi, ir skaidrs, ka tirgiem ir grūti atrast katalizatoru, lai izraisītu jaunu cenu kāpumu," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG tirgus analītiķis Kriss Bošamps, atsaucoties uz ASV prezidenta vēlēšanām.

Investoru domas šonedēļ atkal pievērsās karam Ukrainā pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atļāva Ukrainai veikt triecienus ar amerikāņu tāla rādiusa raķetēm dziļi Krievijas teritorijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām pieauga, tirgiem izvērtējot varbūtību, ka AS Federālā rezervju sistēma (FRS) decembrī pazeminās procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,3% līdz 43 408,47 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 5917,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 18 966,14 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā kritās, un samazinājās arī ASV dolāra vērtība, investoriem bažījoties par ASV Kongresā apsvērtu nodokļu samazināšanas likumprojektu, kas var palielināt ASV budžeta deficītu.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums tuvojās 4,6%, kas ir tā augstākais līmenis kopš februāra. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps mēģināja panākt Pārstāvju palātas republikāņu vienotu atbalstu likumprojektam, kas paredz samazināt nodokļus un federālos izdevumus.

Galvenie ASV biržu indeksi samazinājās par vismaz 1,4%.

"Investori kļūst satraukti par Trampa nodokļu likumrojektu, kas tiek virzīts Kongresā un kas nevis samazinās [valsts] parādu, bet faktiski to palielinās," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pieauga līdz 109 499,76 ASV dolāriem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts 20.janvārī, kad amatā stājās jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV biržās akciju cenas trešdien lielākoties palielinājās, savukārt Eiropas biržās nebija vienotas tendences.

Ņujorkā investoru vēlmi ieguldīt akcijās veicināja labvēlīgi ASV ražotāju cenu dati un ASV valsts obligāciju ienesīguma kritums.

Taču tirgus darījis piesardzīgus ASV prezidenta Donalda Trampa trešdien teiktais, ka Savenotās Valstis nākamo divu nedēļu laikā nosūtīs vēstules citu valstu valdībām, lai paziņotu par vienpusējiem ASV muitas tarifiem to eksportam uz ASV.

Šis Trampa paziņojums izraisīja ASV dolāra kursa kritumu. Dolāra kurss pret eiro ceturtdien vienā brīdī bija krities par vairāk nekā vienu procentu, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,2% līdz 42 967,62 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 6045,26 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 19 662,49 punktiem.

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos četros mēnešos ieveda 350,294 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,5% (2024.gada pirmajos četros mēnešos - 52,8%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 205,064 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem četriem mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 21,5%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos četros mēnešos importēti 48,84 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 57,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 43,695 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 20,5% vairāk, finieris - 17,469 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,6% mazāk, bet kurināmā koksne - 13,351 miljona eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nedēļas nogalē pieņemtā lēmuma atlikt 50% muitas tarifa ieviešanu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz 9.jūlijam, lai dotu laiku sarunām.

Tirdzniecība Volstrītā otrdien atsākās pēc Piemiņas dienas brīvdienas, kuras laikā pirmdien ASV biržas bija slēgtas. Visi galvenie ASV biržu indeksi otrdien pieauga.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī Londonas biržas indekss, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

"Lielbritānijas un ASV investori atgriezās no garās nedēļas nogales brašā solī, pateicoties [Trampa] pēkšņajam lēmumu atlikt augstāku tarifu ieviešanu ES," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi arī atzīmēja pārsteidzoši labu ASV patērētāju pārliecības palielināšanos un ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanos.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien lielākoties pieauga, publiskotajiem ASV inflācijas datiem liecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi tos maz ietekmējuši.

Šie dati un Trampa lēmums uz vēl 90 dienām atlikt augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu iepriecināja investorus.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) jūlijam parādīja, ka gada inflācija saglabājusies 2,7% līmenī, lai gan analītiķi bija prognozējuši tās palielināšanos līdz 2,8%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Lai gan ASV gada inflācija jūlijā bija mazāka par gaidīto, cenu palielināšanās norādīja, ka Trampa tarifi sāk ietekmēt ASV ekonomiku.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas līdz jauniem rekordiem ASV inflācijas nelielas samazināšanās dēļ.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati liecināja, ka gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā. Tas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

"Mums vakar bija liels kāpums atbildē uz datiem, kas bija draudzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS)," sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass. "Šodien nav nekādu svarīgu katalizatoru. Es domāju, ka pēc akciju cenām visu laiku augstākajos līmeņos atelpa ir veselīga," viņš piebilda.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija pieauguši, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, ceturtdien samazinājās.

ASV dolāra vērtības pret eiro krišanās var samazināt degvielas cenas, norādīja degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmē, ka ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kopš gada sākuma krītas, tostarp šobrīd ir sasniegts zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. "Tā kā naftas un degvielas tirdzniecība pasaulē notiek dolāros, dolāra vērtības kritums palīdzēs samazināt degvielas cenas arī Baltijas reģionā," piebilst Titovs.

Viņš min, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika ir sākusi ietekmēt arī Baltijas reģiona patērētājus, jo kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir samazinājusies par aptuveni desmit centiem litrā.

Titovs skaidro, ka dolāra vērtības krišanos ietekmē ieviestie tarifi un tas, ka daudzi investori pārceļ ieguldījumus no ASV uz Eiropu. "Tāpat Trampa publiskā kritika pret ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāju un mēģinājumi panākt viņa atlaišanu ir samazinājuši uzticību ASV institūcijām un dolāram kā stabilai valūtai," papildina Titovs.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, investoriem sākot novirzīt uzmanību no tirdzniecības vienošanām uz kompāniju darbības rezultātiem, kuru publiskošana gaidāma šonedēļ.

Āzijā Šanhajas biržā akciju cenas pieauga, bet Honkongas un Tokijas biržās tās kritās.

Investori turpināja apsvērt nedēļas nogalē panākto Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanos, kuru daudzas Eiropas valstis uzskatīja par ASV uzvaru.

Stokholmā otro dienu turpinājās Ķīnas un ASV amatpersonu sarunas, kuru mērķis ir novērst ievērojamu muitas tarifu stāšanos spēkā 12.augustā.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt, sevišķi pret eiro, un arī naftas cenas turpināja palielināties.

Eiro vērtība kritās, "investoriem jautājot, cik pozitīva ASV-ES tirdzniecības vienošanās ir Eiropas Savienībai", sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.