ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien parakstīja izpildrīkojumu, lai ierobežotu pārklājošos tarifu ietekmi uz autoražotājiem, tādējādi autobūves nozarē izraisot piesardzīgu optimismu.

Tramps noteicis 25% muitas tarifu automobiļu importam ASV, kā arī autobūves nozare pakļauta 25% tarifam, kas piemērots tērauda un alumīnija importam. Turklāt autoražotājiem no 3.maija varētu nākties maksāt jaunus tarifus par automobiļu detaļu importu no ārvalstīm.

Taču Trampa jaunais izpildrīkojums nozīmē, ka uzņēmumam nebūs jāmaksā gan 25% tarifs par automobiļu importu, gan 25% tarifs par tērauda un alumīnija importu, bet importētājs maksās vienu no šiem tarfiiem.

"Mēs tikai vēlamies palīdzēt viņiem šajā nelielajā pārejas periodā," sacīja Tramps.

Aptuveni puse no ASV pārdotajām automašīnām tiek ražotas valstī, 25% automobiļu tiek importēti no Meksikas un Kanādas, bet pārējā daļa automašīnu no dažādām valstīm, tai skaitā Vācijas, Japānas un Dienvidkorejas.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka nepagarinās jauno paaugstināto tarifu ieviešanai noteikto termiņu, kas ir 1.augusts, kā arī paziņoja par ieceri drīzumā noteikt 50% nodokli vara importam.

Tarifs vara importam tiks ieviests pēc šī metāla importa padziļinātas izpētes. "Šodien mēs nodarbojamies ar varu," otrdien pavēstīja Tramps, piebilstot, ka, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks pēcāk paziņoja, ka tarifs, visticamāk, stāsies spēkā jūlija beigās vai 1.augustā.

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona drīzumā nāks klajā ar paziņojumu par farmācijas produktiem, bet ražotājiem tiks dots gads vai pusotrs gads laika, lai tie varētu pārcelt savu darbību uz ASV. Pēc tam farmācijas produktiem tiks piemērots ļoti augsts tarifs, piemēram, 200%, izteicās prezidents.

Tramps licis padziļināti izpētīt arī kokmateriālu, pusvadītāju un svarīgāko minerālu importu. Nākotnē tas varētu nozīmēt jaunus tarifus arī šīm preču kategorijām.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Nedēļas nogalē panāktā Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās ir labāka nekā tirdzniecības karš, pirmdien paziņoja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.

"Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka šī vienošanās ir labāka nekā tirdzniecības karš ar ASV," žurnālistiem sacīja Šefčovičs.

Viņš norādīja, ka tā ir "labākā vienošanās, ko mēs varējām panākt ļoti sarežģītos apstākļos".

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien panāca vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu ka eksportam no bloka uz ASV tiks piemērots 15% tarifs, bet ASV eksportam uz ES netiks piemēroti nekāds tarifs.

Tramps bija draudējis importam no ES noteikt 30% tarifu, ja vienošanās netiktu panākta līdz 1.augustam.

Tomēr vienošanās izpelnījās asu kritiku no dažām ES dalībvalstīm un rūpniecības nozarēm, kas apsūdzēja ES par pārāk vieglu piekāpšanos ASV prezidentam.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru tiek samazināts muitas tarifs automobiļu importam no Japānas līdz 15%.

Tādējādi muitas tarifs Japānas automobiļiem samazināts no pašreizējiem 27,5%, un arī lielai daļai citu preču tarifs tiks noteikts 15% apmērā, teikts Baltā nama publiskotajā paziņojumā.

ASV un Japāna par savstarpējo tirdzniecības vienošanos paziņoja jau jūlija izskaņā, taču šīs vienošanās detaļas bija neskaidras.

Tramps rīkojumu parakstījis pēc tam, kad Japānas sūtnis tirdzniecības jautājumos ceturtdien devās uz Vašingtonu, lai mudinātu ASV prezidentu parakstīt šo dokumentu par izmaiņu stāšanos spēkā.

Japānas valdības preses pārstāvis Jošimasa Hajaši sacīja, ka Japāna atzinīgi vērtē šo izpildrīkojumu, kas iezīmē skaidru tirdzniecības vienošanās īstenošanu.

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka no 1.augusta Eiropas Savienībai (ES) un Meksikai tiks noteikts 30% ievedmuitas tarifs.

Tramps par tarifiem diviem lieliem ASV tirdzniecības partneriem paziņoja vēstulēs, kas tika publicētas ASV prezidenta sociālo mediju kontos.

Vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai Tramps uzsvēra, ka ASV tirdzniecības deficīts ir drauds nacionālajai drošībai.

"Mums ir bijuši gadi, lai apspriestu mūsu tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, un mēs esam secinājuši, ka mums ir jāatsakās no šī ilgtermiņa, lielā un pastāvīgā tirdzniecības deficīta, ko rada jūsu tarifu un beztarifu politika un tirdzniecības ierobežojumi," vēstulē ES rakstīja Tramps, apgalvojot, ka ASV un ES "attiecības diemžēl ir bijušas tālu no abpusējām".

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Indijas lielākā autobūves kompānija "Tata Motors" iegādāsies Itālijas "Iveco Group", lai radītu globāla mēroga uzņēmumu komerctransporta sektorā, teikts trešdien izplatītajā abu kompāniju paziņojumā.

Darījuma summa veidos 3,8 miljardus eiro, un to paredzēts pabeigt 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Šajā darījumā nav iekļauts uzņēmums "Iveco Defence", kas ražo bruņu transportlīdzekļus un kas par 1,7 miljardiem eiro tiks pārdots Itālijas aizsardzības un komiskās aviācijas grupai "Leonardo".

Apvienotais uzņēmums pēc "Tata" pārņemšanas plāno pārdot aptuveni 540 000 automobiļu gadā.

Kā ziņots, "Tata Motors" 2008.gada jūnijā no ASV autobūves koncerna "Ford Motor" par 2,3 miljardiem dolāru iegādājās Lielbritānijas autoražotājus "Jaguar" un "Land Rover".

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas vakarā parakstīja rīkojumu par augstāku muitas tarifu noteikšanu vairāku desmitu valstu precēm, kas stāsies spēkā 7.augustā.

Rīkojums attiecas uz 68 valstīm un Eiropas Savienību, kurā ir 27 dalībvalstis. Tajā neminētajām valstīm tiks piemērots universāls 10% tarifs.

Rīkojumā minēti dažādi tarifu līmeņi, tostarp 50% Brazīlijai, 41% Sīrijai, 40% Laosai un Mjanmai, 39% Šveicei, 35% Irākai un Serbijai, 30% Alžīrijai, Bosnijai, Dienvidāfrikai un Lībijai, 25% Brunejai, Indijai, Kazahstānai, Moldovai un Tunisijai, 20% Bangladešai, Šrilankai un Taivānai, 19% Filipīnām, Indonēzijai, Kambodžai, Malaizijai, Pakistānai, Taizemei un Vjetnamai, 18% Nikaragvai, 15% Afganistānai, Angolai, Bolīvijai, Botsvānai, Čadai, Dienvidkorejai, Ekvadorai, Ekvatoriālajai Gvinejai, Fidži, Gajānai, Ganai, Islandei, Izraēlai, Islandei, Japānai, Jaunzēlandei, Jordānijai, Kamerūnai, Kongo DR, Kostarikai, Kotdivuārai, Lesoto, Lihtenšteinai, Madagaskarai, Malāvi, Maurīcijai, Mozambikai, Namībijai, Nauru, Nigērijai, Norvēģijai, Papua Jaungvinejai, Trinidādai un Tobāgo, Turcijai, Ugandai, Vanuatu, Venecuēlai, Zambijai, Ziemeļmaķedonijai un Zimbabvei, 10% Lielbritānijai.

Eiropas Savienība (ES) neieviesīs plānotos muitas tarifus tarifus ASV precēm 93 miljardu eiro vērtībā, jo pagājušajā mēnesī Brisele un Vašingtona panāca tirdzniecības vienošanos.

"Komisija šodien ir pieņēmusi nepieciešamās juridiskās procedūras, lai apturētu mūsu ES pretpasākumu īstenošanu, kuriem bija paredzēts stāties spēkā 7.augustā," sacīja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs tirdzniecības jautājumos Olofs Gills.

EK, kas atbild par 27 valstu bloka tirdzniecības politiku, bija sagatavojusi sarakstu ar ASV precēm, pret kurām vērst pasākumus, ja sarunās ar Savienotajām Valstīm neizdotos noslēgt vienošanos.

ES pretpasākumi būtu vērsti pret virkni ASV eksporta preču, sākot no sojas pupiņām līdz lidmašīnām, automobiļiem un viskijam.

Taču EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 27.jūlijā panāca vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par muitas tarifa noteikšanu farmācijas produktiem 100% apmērā, kā arī tarifu noteikšanu kravas automašīnām, māju renovācijas armatūrai un mēbelēm.

No 1.oktobra "mēs noteiksim 100% tarifu jebkuram zīmola vai patentētam farmācijas produktam, ja vien uzņēmums neuzcels savu farmācijas ražotni Amerikā", Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Citā ierakstā viņš paziņoja par 25% tarifu "visām smagajām (lielajām) kravas automašīnām, kas ražotas citās pasaules daļās", lai atbalstītu tādus ASV ražotājus kā "Peterbilt", "Kenworth", "Freightliner", "Mack Trucks" un citus.

Viņš paskaidroja, ka šis tarifs tiek noteikts "daudzu iemeslu dēļ, bet pirmām kārtām nacionālās drošības apsvērumu dēļ".

Trampa administrācija šogad bija sākusi izmeklēšanu par kravas automašīnu importu, lai "noskaidrotu ietekmi uz nacionālo drošību".

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāji zaudēs apmēram 4,3 miljonus eiro biļešu ieņēmumu sadaļā dotētā maršruta tīkla samazinājuma dēļ, informēja Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš uzsver, ka prognozētos zaudējumus nekompensēs apstiprinātais jaunais tarifs pasažieru pārvadājumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

Ošenieks norāda, ka septembra sākumā pasažieru pārvadātāji tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku (P), lai risinātu jautājumus par noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā un ārpuskārtas indeksāciju. Tomēr tikšanās laikā netika piedāvāti risinājumi esošo līgumu pārskatīšanai, uzsvēra LPPA prezidents.

Viņš uzsver, ka LPPA un pārvadātāji vairākkārt ir sūtījuši vēstules ar objektīviem aprēķiniem izmaksu pieaugumam. "Nepiedāvājot no pasūtītāja puses situācijas risinājumu, tika prasīts kopējs apstiprinājums no pārvadātājiem par to, vai gadījumā, ja tiktu izgrozīti esošie līgumi, pārvadātāji nevērsīšoties tiesā ar prasību pret pasūtītāju," minēja Ošenieks.

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Šodien stājas spēkā paaugstinātie Rīgas siltuma tarifi.

"Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau ziņots, ka sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par megavatstundu (MWh). Taču pēc tarifa pārvērtēšanas kāpums tika samazināts.

Līdz šim "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh bija 74,17 eiro par MWh.

Tarifu kāpumu asi kritizēja Rīgas domes deputāti, norādot, ka šāda situācija izveidojusies, laikus nerisinot problēmas.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc paziņojuma par plāniem noslēgt ASV un Lielbritānijas tirdzniecības līgumu.

Pēc satraukuma, kuru izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa 2.aprīlī noteiktie muitas tarifi, tirgos pēdējās nedēļās valdījis optimisms par valstu iespējām panākt vienošanās ar Vašingtonu.

"Ziņa par šo tirdzniecības līgumu (..) ļauj tirgum gaidīt jaunas vienošanās tuvākās nedēļās un mēnešos," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Plānotais līgums samazinās muitas tarifus Lielbritānijai, vienlaikus nodrošinot plašāku piekļuvi ASV precēm ārvalstīs.

Lielbritānija paziņoja, ka līgums samazinās tarifus Lielbritānijas automašīnām no 27,5% līdz 10% un likvidēs tarifus tēraudam un alumīnijam. Darījums nosaka kvotu 100 000 Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu, kurus var importēt ASV ar 10% tarifu. Trampa noteiktais 25% tarifs Lielbritānijas tēraudam samazināsies līdz nullei.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par gaidāmu muitas tarifu noteikšanu vara un farmācijas produktu importam.

Tramps paziņoja, ka vara importam, viņaprāt, tiks noteikts 50% tarifs, bet farmācijas produktu importam - pat 200% tarifs.

Pēc šī paziņojuma pieauga vara cenas, kas Volstrītā sasniedza jaunu rekordu.

Pretēji Trampa paziņojumiem par tarifiem pavasarī, kas toreiz izraisīja krasu akciju cenu samazināšanos, jaunais paziņojums mazāk ietekmēja akciju cenas, sacīja "Crossmark Global Investments" analītiķe Viktorija Fernandesa. Tirgus ir "nogaidīšanas režīmā", sacīja Fernandesa.

Āzijas biržās akciju cenas lielākoties pieauga, tai skaitā par 0,3% Tokijas biržā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām mainījās dažādos virzienos.

Naftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā atkal pārsniedza 70 ASV dolārus par barelu.

Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem – 2024. gadā tā ieņem 2. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ar vairāk nekā 5 miljardu eiro apjomu. Neskatoties uz nelielu eksporta un importa apjomu kritumu (attiecīgi par 0,3 % un 2 % salīdzinājumā ar 2023. gadu), Vācija joprojām ir būtisks Latvijas preču un pakalpojumu noieta tirgus, kā arī svarīgs investīciju avots.

Tomēr, balstoties uz globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” 2025. gada Vācijas uzņēmumu maksājumu uzvedības pētījumu, Latvijas uzņēmumiem, kas sadarbojas vai plāno sadarboties ar Vācijas partneriem, jāņem vērā vairāki būtiski riski.

Saskaņā ar “Coface” pētījuma datiem, 2025. gadā 81% Vācijas uzņēmumu ziņo par maksājumu kavējumiem – šis rādītājs ir tuvu 2019. gada rekordam (85 %). Vidējais kavējumu ilgums ir pieaudzis līdz 31,8 dienām. Lai arī šis rādītājs joprojām ir zemāks par pirms-pandēmijas līmeni, tas pasliktinās jau ceturto gadu pēc kārtas.

Īpašu satraukumu rada ilgstoši kavētie maksājumi (no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem), kas skar 12% uzņēmumu un pārsniedz 2% no to gada apgrozījuma. Būvniecības nozare ir vissmagāk skartā – 24% uzņēmumu pētījuma ietvaros norāda uz šādiem kavējumiem, turklāt 80 % šo maksājumu netiek atgūti vispār.

Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa šeit pārdoto preču tiek ražotas ārpus Latvijas vai arī Latvijā ražoto preču izejvielas nāk no ārvalstīm. Citiem vārdiem sakot, esam ļoti atkarīgi no globālā tirgus un tajā notiekošajām izmaiņām.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā Latvijas ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka pamazām sāk iezīmēties ekonomiskā recesija, kas nozīmē, ka mūsu tirdzniecība ar pārējo pasauli pamazām sākusi augt. Proti, 2025. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,1 %, bet importa vērtība par 2,2 %.

Trampa iespējamie tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm kļuvuši par karstu tēmu saistībā ar ārējo tirdzniecību. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents solījis visām ES precēm noteikt 20 % tarifus. Aprīļa sākumā Tramps īstenoja savu lēmumu noteikt 10 % bāzes tarifu visām pasaules valstīm. Eiropas Savienības 20 % nodokļa stāšanās spēkā (tāpat kā vairāku citu valstu gadījumā) tika atlikta par 90 dienām, tāpēc jaunas ziņas no muitas uzzināsim jūlija sākumā. ES tika plānojusi arī pretpasākumus, taču to stāšanās spēkā tika atlikta.