Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Latvija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa šeit pārdoto preču tiek ražotas ārpus Latvijas vai arī Latvijā ražoto preču izejvielas nāk no ārvalstīm. Citiem vārdiem sakot, esam ļoti atkarīgi no globālā tirgus un tajā notiekošajām izmaiņām.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā Latvijas ārējās tirdzniecības statistika liecina, ka pamazām sāk iezīmēties ekonomiskā recesija, kas nozīmē, ka mūsu tirdzniecība ar pārējo pasauli pamazām sākusi augt. Proti, 2025. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,1 %, bet importa vērtība par 2,2 %.

Trampa iespējamie tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm kļuvuši par karstu tēmu saistībā ar ārējo tirdzniecību. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents solījis visām ES precēm noteikt 20 % tarifus. Aprīļa sākumā Tramps īstenoja savu lēmumu noteikt 10 % bāzes tarifu visām pasaules valstīm. Eiropas Savienības 20 % nodokļa stāšanās spēkā (tāpat kā vairāku citu valstu gadījumā) tika atlikta par 90 dienām, tāpēc jaunas ziņas no muitas uzzināsim jūlija sākumā. ES tika plānojusi arī pretpasākumus, taču to stāšanās spēkā tika atlikta.

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

AS "Balticovo" patlaban vērtē komerciālos nosacījumus un iespējami labākos loģistikas risinājumus, lai varētu sākt vistu olu produkcijas eksportu uz Kanādu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmums šobrīd sācis sarunas ar Kanādas gala patērētājiem, pārstrādātājiem un starpniekiem par eksporta iespēju nodrošināšanu, piebilstot, ka eksportu uz Kanādu plānots sākt pie pirmās komerciālās iespējas, kad cenu attiecība ar Eiropas tirgu būs pamatota. Tomēr "Balticovo" produkciju uz Ziemeļameriku neeksportēs pirms Lieldienām un Ziemassvētkiem, kad pieprasījums ir augsts arī vietējā Eiropas tirgū.

"Pēc pieredzes, papildus apjoms, kuru esam gatavi novirzīt uz tirgiem ārpus ierastajiem tirdzniecības kanāliem, ir divi līdz trīs konteineri nedēļā, taču ja izveidojas stabilas attiecības un varam rēķināties, tad noteikti arī vairāk," akcentē Auškāps.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas notikušas tirgū, kopš Latvijā tika ieviests nodoklis 800-1250 eiro/t apmērā nepārstrādātas vai nereģenerētas plastmasas iepakojumam?

Latvijas nacionālo normatīvo aktu prasības lielākoties ir nevis pašmāju politiķu, aktīvistu vai kādu citu interesentu darba rezultāts, bet gan Eiropas Savienības (ES) normatīvu izpilde. Tā 2024. gadā Latvijā tika ieviesta ES regula, kura tika akceptēta jau 2021. gadā. Lai izprastu kopējo ainu, ir vērts atgriezties vairākus gadus senā pagātnē un palūkoties uz laiku, pirms attiecīgā ES regula tika radīta. Proti, ES bija un joprojām ir vēlme papildināt (neskaitot dalībvalstu iemaksas) savu budžetu, lai no tā varētu finansēt dažāda veida programmas, tāpēc, lai šo procesu padarītu jēgpilnu un lietderīgu attiecībā uz vides ilgtspējas mērķiem, tika nolemts ieviest maksājumu – nodokli – plastmasas iepakojumam (mikroplastmasa, pudeles, trauki, maisiņi, iesaiņojums), kura apmēri daudzu gadu laikā bija pieauguši desmitiem reižu. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka daļa no plastmasas iepakojuma ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Eiropas veselības un zāļu apgādes sistēma ir ES kritiskā infrastruktūra, un par to ir jārūpējas, lai tā strādātu nevainojami, intervijā Dienas Biznesam uzsver Eiropas Veselības apgādes asociācijas ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest).

620 miljoni medicīnas preču iepakojumu dienā no 3500 ražotājiem ceļo pie 190 000 aptieku un ārstniecības iestāžu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. To nodrošina Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association (GIRP)) biedri.

Pastāstiet par asociāciju, ko tā apvieno, pārstāv, un kādi ir galvenie mērķi?

Mēs pārstāvam teju visus Eiropas veselības aprūpes produktu apgādes uzņēmumus, birojs ir Briselē, un mūsu galvenā rūpe ir, lai Eiropas likumdevējs dzirdētu nozares vajadzības. Mūsu biedri ir lieli sistēmiskie spēlētāji, kuri veic medicīnas preču un zāļu apgādi. Mūsu biedru sadarbības partneru lokā ir aptuveni 3500 ražotāji visā pasaulē. Preces tiek piegādātas aptuveni 190 000 aptieku un dažādu ārstniecības iestāžu. Ik dienu visā Eiropā mūsu biedri piegādā 620 miljonus medicīnas preču iepakojumu.

Porsche, Ferrari, LVMH (Moët Hennessy Louis Vuitton), Hermès, Cartier – šie ir labi zināmi luksusa zīmoli, ar ko nav nepieciešams īpaši iepazīstināt. Tie ir ne tikai prestiži zīmoli, bet arī biržā kotēti uzņēmumi, kuru akcijas jau daudzus gadus nodrošina investoriem stabilu peļņu. Kas patiesībā ir ienesīgāk – ieguldīt luksusa produktos vai to ražotāju akcijās.

Par “luksusa investīcijām” dažkārt dēvē augstās modes rokassomiņas, pulksteņus, rotaslietas, automašīnas un pat vīnu. Daži no tiem laika gaitā patiešām var dot ievērojamu peļņu, jo īpaši, ja to pieejamais daudzums ir ierobežots.

Luksusa preču tirgus darbojas citādi nekā lielākā daļa tradicionālo nozaru – priekšmetu vērtību nosaka ne tikai materiālu kvalitāte, bet arī dizaina ekskluzivitāte, ierobežota pieejamība patērētājiem un spēcīgs zīmola tēls. Ierobežotas tirāžas Hermès rokassomiņas, piemēram, Birkin vai Kelly modeļi, izsolēs bieži tiek pārdotas par daudz augstāku cenu nekā iegādes brīdī. Tas pats attiecas uz kolekcionāru pulksteņiem vai retu vīnu kolekcijām.