Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" sāks otrās mājas būvniecību projektā "Valterciems", Dreiliņos, informē uzņēmumā. Ēkas būvniecību iecerēts pabeigt 2027.gada sākumā.

Otrā ēka būs sešstāvu dzīvojamā māja ar 72 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kuru platība būs no 38 līdz 80 kvadrātmetriem.

Katrs dzīvoklis otrajā mājā būs aprīkots ar rekuperācijas sistēmu. Ēkā būs pieejams lifts, savukārt uz jumta tiks uzstādīti saules paneļi, kas palīdzēs samazināt kopējos elektroenerģijas izdevumus. Pagrabstāvā būs pieejamas novietnes ratiņiem. Daļai pirmā stāva dzīvokļu būs terases ar privātu zaļo zonu, bet pārējiem dzīvokļiem - balkoni.

Māja papildinās jau uzbūvēto pirmo ēku Ēvalda Valtera ielā un iezīmēs konkrētākas aprises pirmajam projekta "Valterciems" kvartālam, kurā paredzētas trīs dzīvojamās mājas ar 162 dzīvokļiem.

Martā ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Dreilinga mājas” 15. dzīvojamā ēka – Mazajā Robežu ielā, Rīgā.

Tā papildina ciemata dzīvojamo fondu ar vēl 58 dzīvokļiem. Paralēli turpinās darbs pie projekta noslēdzošās, 16. ēkas būvniecības, kuras pabeigšana plānota līdz šī gada beigām.

Projekta “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 59 miljonus eiro.

“Kad 2017. gadā uzsākām projekta “Dreilinga mājas” būvniecību, Dreiliņu apkaime vēl tikai sāka veidoties un attīstīties. Tagad, septiņus gadus vēlāk, tā ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām, zaļākajām un ģimenēm draudzīgākajām apkaimēm Rīgā un Pierīgā. Lielais pieprasījums pēc dzīvokļiem projekta pēdējās mājās skaidri apliecina, ka iedzīvotāji augstu novērtē šīs vietas priekšrocības,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jūnija izskaņā nosvinējis spāru svētkus projektā “Pīlādžu mājas”, kur noslēdzošās kārtas ietvaros vienlaikus top divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem.

Iecerēts, ka ēkas tiks nodotas ekspluatācijā 2026. gada sākumā.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Tumes ielā. Turpinot projekta attīstību, otrās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas dzīvojamās mājas – četrstāvu un sešstāvu ēkas. Tajās plānoti kopumā 118 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem. Kopējās projekta investīcijas sasniedz 17 miljonus eiro, savukārt otrajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro.

“Novērojam stabilu pieprasījumu pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem Ziepniekkalnā. Projektā “Pīlādžu mājas” jau pārdoti vairāk nekā 90 % dzīvokļu pirmajā ēkā, savukārt otrajā un trešajā ēkā, kas pašlaik atrodas būvniecības procesā, pārdoti un rezervēti gandrīz 30 % dzīvokļu,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu jaunajā projektā “Valterciems”, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus pirmajā ciemata daudzdzīvokļu ēkā Ēvalda Valtera ielā.

Sešstāvu mājā, kuru plānots nodot ekspluatācijā šī gada beigās, paredzēts izbūvēt 42 dzīvokļus.

Līdz 2030. gadam ciematā paredzēts uzbūvēt vēl 14 energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas, nodrošinot mājvietu vairāk nekā 1800 rīdzinieku.

“Projekts “Valterciems” tiks īstenots piecās kārtās. Kā projekta sirds kalpos centrālais rekreācijas laukums ar daudzfunkcionālām atpūtas un sporta zonām – basketbola un pludmales volejbola laukumiem, āra fitnesa staciju ar brīvo svaru zonu un tribīnēm skatītājiem. Vizuālu un emocionālu vērtību videi piešķirs tēlnieka Pētera Ķimša veidotie vides mākslas objekti,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, piebilstot, ka darbs pie šo objektu īstenošanas sāksies jau tuvākajā laikā.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.

Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”

Ieguldot 9 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" aprīlī uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta "Nīcgales mājas" būvniecību Purvciemā.

Projektu veidos divas paaugstināta komforta sešstāvu ēkas ar 74 dzīvokļiem Nīcgales ielā. Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada vasarā.

Līdz ar jaunā dzīvojamo māju projekta "Nīcgales mājas" attīstību Rīgas dzīvojamais fonds tiks papildināts ar 74 divu līdz četru istabu dzīvokļiem 45,9 līdz 91,7 m² platībā, nodrošinot mājvietu gandrīz 200 iedzīvotājiem. Projekta būvniecība uzsākta šā gada aprīlī, un viens no "Bonava Latvija" galvenajiem mērķiem tajā ir esošās zaļās vides saglabāšana.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsāk projekta “Blūmendāles mājas” trešās un līdz šim lielākās ēkas būvniecību Prūšu ielā, kuras attīstībā iecerēts investēt 6,3 miljonus eiro.

Līdz ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, kas plānota 2026. gada beigās, Rīgas dzīvojamais fonds tiks papildināts ar 70 energoefektīviem dzīvokļiem.

Projekta pirmajās divās piecstāvu ēkās izbūvēti 58 dzīvokļi, savukārt trešā māja būtiski atšķirsies - tā būs līdz šim lielākā un augstākā. Ēkā paredzēti seši stāvi un 70 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 74 kvadrātmetriem. Pirmo reizi projekta ietvaros mājā tiks izbūvēts lifts.

“Rīgai ir nepieciešams jauns, energoefektīvs dzīvojamais fonds, kas atbilst mūsdienu iedzīvotāju vajadzībām un dzīvesstilam. Projektu “Blūmendāles mājas” par savu mājvietu izvēlējušās jau 130 ģimenes un augstais pieprasījums apliecina, ka Ķengarags kļūst par vienu no dzīvošanai pieprasītākajām galvaspilsētas apkaimēm,” secina “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati . Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.

Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija?

Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots

Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro. Gandrīz divkāršā cenu starpība skaidrojama ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.

Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām.

Pēc būtiskāko būvdarbu un jumta nesošo konstrukciju pabeigšanas mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis pirmos spāru svētkus jaunajā projektā “Hartmaņa kvartāls” Torņakalnā, kas top vēsturiskajā Rīgas eļļas spiestuves teritorijā.

Plānots, ka, ieguldot gandrīz 7 miljonu eiro investīcijas, pirmā daudzdzīvokļu māja Jelgavas ielā 55B tiks nodota ekspluatācijā 2026. gada pavasarī.

Projekta “Hartmaņa kvartāls” pirmās ēkas būvniecība starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi tika uzsākta pērnā gada nogalē. Sešstāvu mājā top 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42 līdz 77 kvadrātmetriem.

“Vēl būvniecības stadijā gandrīz puse pirmās ēkas dzīvokļu jau ir pārdoti vai rezervēti,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Projekta “Hartmaņa kvartāls” attīstības ietvaros 3,3 hektāru plašajā teritorijā līdz 2031. gadam paredzēts uzbūvēt astoņas dzīvojamās mājas ar kopumā 430 energoefektīviem mājokļiem. Kopējās investīcijas projekta realizācijā plānotas aptuveni 45 miljonu eiro apmērā.