Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.
“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.
Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”
Agija Vērdiņa norāda, ka tuvāko gadu tirgus attīstība koncentrēsies trīs galvenajos virzienos: “Pirmais ir nelieli projekti mikrorajonos, jo tie aptver galveno mērķauditoriju. Šajos rajonos dzīvo cilvēki, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, pārceļoties no vecā projekta uz jaunu – energoefektīvu un ilgtspējīgu. Tomēr šāda veida attīstība ir ierobežota, jo pieejamo zemes gabalu skaits ir ļoti mazs, un attīstītāji var piedāvāt tikai nelielus projektus. Prognozes rāda, ka nākotnē blīvi apbūvētos mikrorajonos, piemēram, Purvciemā, Teikā un Āgenskalnā, jauni dzīvojamo māju projekti taps arvien retāk.”
Otrais virziens, kā norāda Vērdiņa, ir bijušo industriālo teritoriju attīstība. “Izsīkstot brīviem zemes gabaliem pieprasītajos mikrorajonos, arvien vairāk attīstītāju izvēlas projektus bijušajās industriālajās teritorijās, no kurām ražotnes un uzņēmumi pārcēlušies uz Pierīgu vai citām Latvijas vietām. Šīs teritorijas parasti ir pietiekami plašas, lai veidotu kvartāla tipa apbūvi un radītu patīkamu, sakārtotu vidi iedzīvotājiem.
Viens no attīstītājiem, kas saskata lielu industriālo un degradēto teritoriju potenciālu, ir “Bonava Latvija”. Pēdējo gadu laikā uzņēmums īstenojis vairākus projektus bijušo rūpnīcu zonās, piemēram, projektu “Krasta kvartāls” kādreizējās mēbeļu rūpnīcas teritorijā Latgales ielā un “Ropažu 16” bijušās Vidzemes maiznīcas vietā Teikā. “Redzam, ka šīs lokācijas, pateicoties labi attīstītajai infrastruktūrai un tuvajam pilsētas centram, ir pircēju ļoti pieprasītas. Jauno projektu būvniecība šādās vietās ir ieguvums ne tikai mums kā attīstītājiem, bet arī sabiedrībai kopumā – līdz ar projekta tapšanu no pilsētas vaibstiem pazūd nepievilcīgs, pilsētvidi degradējošs objekts,” stāsta Kaspars Ekša. Agija Vērdiņa papildina: “Prognozēju, ka šī tendence tuvākajos gados palīdzēs Rīgai kļūt skaistākai un sakoptākai.”
Trešais virziens ir jaunattīstības teritorijas – apkaimes, kur jaunu projektu būvniecība un infrastruktūras attīstība tiek plānota un īstenota vienlaikus. “Šie rajoni ļauj veidot pilnvērtīgus, mūsdienīgus mikrorajonus, kas aug un attīstās koordinēti. Turklāt šajās vietās vēl pieejami brīvi zemes gabali, kas attīstītājiem ļauj īstenot dažādus projektus. Savukārt iedzīvotāji novērtē iespēju dzīvot modernā, strauji augošā vidē, kur vienlaikus ar mājokļiem top skolas, medicīnas iestādes, tirdzniecības centri un attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra,” viņa secina, kā visstraujāk augošās un pieprasītākās jaunattīstības teritorijas Rīgā un Pierīgā, minot Skansti, Mārupi, Čiekurkalna un Mežaparka robežteritoriju, kā arī Dreiliņus, kas daļēji atrodas Rīgas pašvaldībā, bet daļēji – Ropažu novadā.
Kā prognozē Agija Vērdiņa, tuvākajos gados sāks strauji augt tās apkaimes, kur līdzās jaunu dzīvojamo projektu būvniecībai top arī biroju centri, gluži kā Skanstē: “Iedzīvotāji arvien vairāk novērtēs iespēju dzīvot tur, kur izglītības iestādes, tirdzniecības centri un darba vietas atrodas tikai dažu minūšu attālumā no mājām, ļaujot ietaupīt ceļā pavadāmo vērtīgo laiku.”
Līdz ar Skanstes izaugsmi Agija Vērdiņa tuvākajos gados prognozē attīstību netālu esošajā Sarkandaugavā, un lielu potenciālu viņa saskata arī Torņakalnā. “Ņemot vērā, ka Āgenskalnā brīvo zemes gabalu ir ļoti maz, Torņakalns kļūs par loģisku nākamo attīstības punktu. To veicinās Latvijas Universitātes kampusa paplašināšanās un infrastruktūras uzlabojumi, kas nodrošina ērtu savienojumu ar Mūkusalas biznesa centru,” uzsver Vērdiņa.
Tāpat eksperte paredz, ka arvien iecienītāki kā attīstītāju, tā iedzīvotāju acīs nākotnē kļūs tie mikrorajoni, kuros ir moderna dzelceļa infrastruktūra. “Līdz ar pašvaldības centieniem veicināt vilciena pilnvērtīgu iekļaušanos pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā un RailBaltic projekta īstenošanu, paredzams, ka arī rīdzinieki arvien vairāk sekos Rietumeiropas iedzīvotāju piemēram, izvēloties dzīvesvietu dzelceļa pieturvietu tuvumā,” viņa prognozē.
