Jaunus dzīvojamos namus vajadzēs un aizvien vairāk. Rīgai un arī Latvijai kopumā ir izaicinājumi un problēmas, kas jārisina visiem kopā, vairāk domājot, kā būvēt, un mazāk par to, kam tas varētu traucēt.

Par mājokļu būvniecību, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas lielākā mājokļu attīstītāja SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Fragments no intervijas

Bonava Latvija ir lielākais attīstītājs valstī? Precizējiet profilu – tikai dzīvojamo ēku, vai ir vēl kaut kas?

Mēs esam lielākais dzīvojamā fonda attīstītājs un darbojamies tikai šajā sektorā. Savā nišā no citiem, iespējams, atšķiramies ar to, ka darbojamies visā spektrā – sākot no zemes iegādes nama būvniecībai, turpinot ar projektēšanu un būvniecību, beidzot ar dzīvokļu pārdošanu un garantijas servisu.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu sešu miljonu eiro apmērā “Bonava” īres dzīvokļu ēkai projektā “Krasta kvartāls”, kas ir lielākais jaunais dzīvojamais projekts Latgales priekšpilsētā Rīgā.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots uzņēmuma pašu investīciju refinansēšanai, lai veiktu ieguldījumus citos dzīvojamo ēku attīstības projektos, piedāvājot jaunas mājvietu iespējas rīdziniekiem.

“Baltijas īres tirgus pēdējos gados ir pieredzējis būtiskas pārmaiņas, un ir kļuvis skaidrs, ka šajā segmentā pastāv ievērojams izaugsmes potenciāls. Kaut arī tradicionāli īres piedāvājumu lielākoties veidojuši privātīpašnieku individuālie piedāvājumi, tirgū arvien vairāk ienāk profesionāli attīstītāji, kuri ne tikai būvē mājokļus, bet arī rūpējas par to pārvaldību. Šis attīstītāja un bankas darījums apliecina, ka mūsu izstrādātais īres biznesa modelis tiek augstu novērtēts un banka saredz tā perspektīvu nākotnē,“ piebilst Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Gada nogalē ekspluatācijā nodota pēdējā no nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Ropažu 16” trim piecstāvu daudzdzīvokļu mājām bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā.

Ieguldot 10 miljonus eiro, ēkā izbūvēti 100 moderni un energoefektīvi dzīvokļi. Iecerēts, ka savu mājokļu atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt šī gada martā.

Divu gadu garumā ilgušo būvdarbu laikā piecstāvu ēkā Ropažu ielā 16 izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem. Tā papildina trīs māju ansambli, noslēdzot aptuveni 22 miljonu eiro vērtā projekta attīstību vienā no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm – Teikā.

“Piecu gadu laikā mums izdevies sakopt un revitalizēt savulaik degradēto Vidzemes maiznīcas teritoriju, radot mūsdienīgu un energoefektīvu projektu, kas drīzumā kļūs par jaunām mājām aptuveni 500 rīdzinieku,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Projekta pirmajā mājā visi dzīvokļi jau ir pārdoti, bet otrajā mājā pieejami vien pēdējie trīs dzīvokļi.

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis projekta “Pīlādžu mājas” otrās un noslēdzošās kārtas būvniecību sev piederošajā zemesgabalā Tumes ielā Ziepniekkalnā, kur līdz nākamā gada beigām plānots uzbūvēt divas dzīvojamās mājas – vienu četrstāvu un otru sešstāvu ēku ar divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem..

Projekta īstenošanā plānots investēt 10,7 miljonus eiro

Tās laikā taps divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem. Paredzēts, ka iedzīvotāji savu jauno mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

Šobrīd teritorijā norit būvlaukuma iekārtošana un zemes darbi, lai tuvākajā laikā varētu sākt pamatu izbūvi.

Dzīvokļu pārdošana otrajā kārtā tika uzsākta pērnā gada oktobrī. Šobrīd mājokli projektā iespējams iegādāties par cenu no 82 000 eiro.

“Bonava Latvija” pagājušajā gadā strādāja ar 33,058 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5 % mazāk nekā 2022. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 2,4 reizes – līdz 2,126 miljoniem eiro.

“Bonava Latvija” īsteno gan ekonomiskā, gan biznesa segmenta mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā. “Bonava Latvija” mātesuzņēmums “Bonava” ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ziemeļeiropā. Kompānija strādā Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 2023. gadā sasniedzot apgrozījumu 1,2 miljardu eiro apmērā. “Bonava” akcijas kotē “Nasdaq” biržā Stokholmā.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Ieguldot vairāk nekā 17 miljonu eiro, Pārdaugavā taps pirmais attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju projekts – “Šampētera kvartāls”.

Projektu ar četrām dzīvojamām ēkām un 177 energoefektīviem dzīvokļiem starp Stendes un Šampētera ielu plānots īstenot trīs kārtās.

Darbs pie pirmās mājas tiks uzsākts aprīlī, bet visa projekta būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2028. gada beigām.

Būvniecības pirmajā kārtā tiks izbūvēta sešstāvu māja ar 48 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38 līdz 80 kvadrātmetru. Ēkas būvniecību plānots uzsākt aprīlī, bet pabeigt – 2026. gada beigās. “Redzam, kā Šampēteris dinamiski attīstās, un pieprasījums pēc moderniem, energoefektīviem mājokļiem šeit turpina pieaugt. Tāpēc esam gandarīti, ka, neskatoties uz izaicinošajiem tirgus apstākļiem, varam uzsākt daudzsološa un ilgtspējīga projekta būvniecību,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Ieskicējot 2025. gada tendences mājokļu tirgū Latvijā, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš aicina potenciālos mājokļu pircējus iegūt dažādu banku piedāvājumus, lai saņemtu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus.

Savukārt tos, kuri jau ir kredītņēmēji, – būt aktīviem un aicināt savas bankas uz diskusiju par mājokļa kredīta likmes pārskatīšanu. Jaunais gads nesīs zemākas Euribor likmes un labvēlīgākus mājokļa pirkšanas apstākļus.

Potenciāliem mājokļu pircējiem ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām

Pārmaiņas nozarē paver iespējas jaunajiem mājokļu pircējiem. Tomēr, lai dabūtu labāko piedāvājumu, ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām, salīdzināt nosacījumus un nebaidīties izvēlēties banku, ar kuru iepriekš sadarbība nav bijusi. Pieredze rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir raduši kredītu ņemt “savā” bankā, kura ne vienmēr piedāvā izdevīgāko risinājumu.

Martā ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Dreilinga mājas” 15. dzīvojamā ēka – Mazajā Robežu ielā, Rīgā.

Tā papildina ciemata dzīvojamo fondu ar vēl 58 dzīvokļiem. Paralēli turpinās darbs pie projekta noslēdzošās, 16. ēkas būvniecības, kuras pabeigšana plānota līdz šī gada beigām.

Projekta “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 59 miljonus eiro.

“Kad 2017. gadā uzsākām projekta “Dreilinga mājas” būvniecību, Dreiliņu apkaime vēl tikai sāka veidoties un attīstīties. Tagad, septiņus gadus vēlāk, tā ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām, zaļākajām un ģimenēm draudzīgākajām apkaimēm Rīgā un Pierīgā. Lielais pieprasījums pēc dzīvokļiem projekta pēdējās mājās skaidri apliecina, ka iedzīvotāji augstu novērtē šīs vietas priekšrocības,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu jaunajā projektā “Valterciems”, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus pirmajā ciemata daudzdzīvokļu ēkā Ēvalda Valtera ielā.

Sešstāvu mājā, kuru plānots nodot ekspluatācijā šī gada beigās, paredzēts izbūvēt 42 dzīvokļus.

Līdz 2030. gadam ciematā paredzēts uzbūvēt vēl 14 energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas, nodrošinot mājvietu vairāk nekā 1800 rīdzinieku.

“Projekts “Valterciems” tiks īstenots piecās kārtās. Kā projekta sirds kalpos centrālais rekreācijas laukums ar daudzfunkcionālām atpūtas un sporta zonām – basketbola un pludmales volejbola laukumiem, āra fitnesa staciju ar brīvo svaru zonu un tribīnēm skatītājiem. Vizuālu un emocionālu vērtību videi piešķirs tēlnieka Pētera Ķimša veidotie vides mākslas objekti,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, piebilstot, ka darbs pie šo objektu īstenošanas sāksies jau tuvākajā laikā.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Ieguldot 9 miljonus eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" aprīlī uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta "Nīcgales mājas" būvniecību Purvciemā.

Projektu veidos divas paaugstināta komforta sešstāvu ēkas ar 74 dzīvokļiem Nīcgales ielā. Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada vasarā.

Līdz ar jaunā dzīvojamo māju projekta "Nīcgales mājas" attīstību Rīgas dzīvojamais fonds tiks papildināts ar 74 divu līdz četru istabu dzīvokļiem 45,9 līdz 91,7 m² platībā, nodrošinot mājvietu gandrīz 200 iedzīvotājiem. Projekta būvniecība uzsākta šā gada aprīlī, un viens no "Bonava Latvija" galvenajiem mērķiem tajā ir esošās zaļās vides saglabāšana.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati . Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.

Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija?

Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots

Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro. Gandrīz divkāršā cenu starpība skaidrojama ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.

Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām.