Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Tuvākajā laikā plānots publiskot Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".

Rīgas ostas terminālī SIA “Naftimpeks” no Texas City ostas ASV 7.augustā sagaidīts kuģis Kizomba ar 39 245 tonnām dīzeļdegvielas.

Šī ir jau piektā dīzeļdegvielas krava no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas piegādāta veiksmīgas sadarbības ietvaros, nodrošinot stabilas un drošas degvielas piegādes Latvijai.

Kārtējā dīzeļdegvielas piegāde ir apliecinājums pastāvīgai sadarbībai, ko aizsāka ekonomikas ministra un uzņēmēju vizīte Hjūstonā (ASV) pagājušā gada septembrī, kurā piedalījās arī SIA “Naftimpeks” vadība. Tas vienlaikus liecina, ka Rīgas ostas uzņēmumi ir diversificējuši biznesu un spēj nodrošināt augstas pievienotās vērtības kravas no rietumu partneriem, stiprinot valsts energoapgādes drošumu un konkurētspēju.

“ASV ir Latvijas sabiedrotais un ekonomiskās sadarbības partneris. Vēsturiski lielākā Latvijas uzņēmēju delegācija ASV pagājušā gada septembrī pavēra durvis ciešākai sadarbībai starp abām valstīm un šī kārtējā degvielas kuģa ierašanās ir apliecinājums šīs sadarbības rezultātiem. ASV ir nozīmīga loma Latvijas energoneatkarības stiprināšanā un arī turpmāk Ekonomikas ministrija veicinās ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbību,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas ostās kravu apgrozījums tuvākajos gados, visticamāk, neatgriezīsies agrākajā līmenī, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) valdes locekle Elīna Štrodaha.

Viņa uzsvēra, ka ostām ir jāmeklē jauni biznesa modeļi, tostarp jāattīsta ražošana, atjaunojamās enerģijas projekti un tehnoloģijas. "Ostu pārvaldes un uzņēmumi ir identificējuši virkni attīstības projektu, un nākotnes izaugsme būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tos izdosies īstenot," viņa piebilda.

Štrodaha skaidroja, ka Latvijas ostu ārējo izaicinājumu pamatā ir ģeopolitiskā situācija un sankcijas, kuru dēļ tranzīta kravu apgrozījums desmit gadu laikā sarucis par apmēram 50%. Tas būtiski samazinājis ostu ienākumus un apgrūtina infrastruktūras uzturēšanu, kas nepieciešama arī eksportam, importam un aizsardzībai.

Savukārt iekšējo izaicinājumu pamatā, pēc viņas teiktā, ir ostu attīstības stratēģijas trūkums, politiskā sašķeltība dažu jautājumu, piemēram, ostu reformas, virzībā, kā arī nepietiekama starpnozaru sadarbība, kas radījusi nekoordinētu, ostām nelabvēlīgu nodokļu politiku.

Sākoties šī gada aktīvajai graudu pārkraušanas sezonai, Rīgas ostas terminālos norit Latvijā izaudzēto graudu kravu pieņemšana.

Augustā, uzkraujot 250 000 tonnu dažādu lauksaimniecības kravu, ostā apkalpots un tālāk nosūtīts 31 kuģis. Savukārt līdz septembra vidum ar uzkrautām 347 000 tonnām vietējās lauksaimniecības produkcijas Rīgas ostu atstājuši vēl 30 kuģi. Lielāko daļu, kā ierasts, veido kviešu ražas sūtījumi, taču aktīvi tiek eksportēts arī Latvijas rapsis. Galvenie galamērķi – Spānija, Vācija un Āfrikas valstis.

Šosezon graudus Rīgas ostā gatavi pieņemt un apstrādāt 15 abos Daugavas krastos esoši ostas termināļi. Lai samazinātu kravas auto sastrēgumus uz termināļu pievedceļiem, kas nereti veidojas ražas novākšanas sezonas laikā, Rīgas ostā ir izstrādāts un ieviests digitāls risinājums, ar kura palīdzību var regulēt kravu piegādātāju auto plūsmas uz ostu. Tas darbojas, izmantojot šī gada sākumā Rīgas ostā ieviesto digitālo pieteikšanās sistēmu, veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā. Līdz ar to Rīgas brīvostas pārvalde aicina ostas uzņēmumus un kravu piegādātājus izmantot elektronisko pieteikšanās sistēmu i.rop kravas autotransportam, lai pirms došanās uz ostu saņemtu digitālu piekļuves apstiprinājumu no konkrētā termināla, tādējādi izvairītos no sastrēgumiem un kravas auto dīkstāves, gaidot rindās pie ostas.

Rīgas brīvostā prezentēts ostas tehnisko pakalpojumu sniedzēja SIA “LVR Flote” jaunais daudzfunkcionālais ledus klases kuģis LAURA.

Rīgas brīvostas pārvalde un tās kapitālsabiedrība LVR Flote, veiksmīgi piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma (CEF) militārās mobilitātes programmas ietvaros un saņemot atbalstu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), ir iegādājusies jaunu daudzfunkcionālu ledus klases kuģi.

Kuģa iegāde veikta atbilstoši LVR Flote stratēģijai, kas paredz kuģu flotes modernizāciju, lai nodrošinātu efektīvāku LVR Flote pakalpojumu sniegšanu atbilstoši uzņēmuma vīzijai – būt par kvalitatīvāko ostu tehnisko pakalpojumu sniedzēju, tādējādi stiprinot Latvijas ostu konkurētspēju.

Kuģa LAURA daudzfunkcionalitāte ļauj to izmantot ledus laušanas operācijām, navigācijas tehnisko līdzekļu apkalpošanai, dziļummērījumu veikšanai, kā arī atbalsta sniegšanai glābšanas un piesārņojuma seku likvidācijas darbos. Kuģa tehniskā funkcionalitāte un modernais aprīkojums paver iespējas jaunai sadarbībai un inovatīvu pakalpojumu attīstībai, īpaši atzīmējot aizsardzības nozari. Kuģis ir duālas pielietojamības un vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu gan kā militārās apgādes kuģis, gan sniegt atbalstu glābšanas operācijās. LAURA ir hibrīdpiedziņas kuģis un pirmais kuģis ostas tehniskajā flotē, kurš akvatorijā var veikt darbus, izmantojot elektropiedziņu. Tas ir būtisks solis vides mērķu sasniegšanā, kā arī jūrniecības inovāciju attīstībā Latvijā.

Ventspils ostas termināļos šogad pirmajos četros mēnešos pārkrauti 3,304 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

2025.gada četros mēnešos no Ventspils ostas nosūtīti 1,887 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet saņemto kravu apmērs pieaudzis par 22,3%, veidojot 1,417 miljonus tonnu.

Šogad četros mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 821 500 tonnu beramkravu, kas ir samazinājums par 31%, 1,863 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, kā arī 619 300 tonnu ģenerālkravu, kas ir par 12,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Naftas produkti šogad četros mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 1,701 miljona tonnu apmērā, kas ir par 61,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, ogles pārkrautas 485 900 tonnu apmērā, kas ir par 6,2% vairāk, bet ro-ro jeb "roll on/roll off" kravas pārkrautas 526 800 tonnu apmērā, kas ir par 19,3% vairāk.

Ekspluatācijā nodots jahtklubs un daudzfunkcionālais izklaides un atpūtas komplekss “ExPorto” Eksporta ielā, Rīgā, – tā izveidē ir ieguldīti 14 miljoni eiro, no kuriem 6,5 miljoni ir “Bigbank” Latvijas filiāles finansējums, informēja bankā.

Pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā vēl turpinās iekšdarbi un telpu pielāgošana nomnieku vajadzībām. Sagaidāms, ka apmeklētājiem “ExPorto” durvis vērs 2025. gada 1. augustā.

“ExPorto” ir Latvijas uzņēmēju radīts projekts, kura mērķis ir attīstīt un sakārtot Rīgas ostas apkaimi, veicinot Rīgas atpazīstamību kā vienu no skaistākajām Eiropas ostu pilsētām. “ExPorto” piedāvās daudzfunkcionālu izklaides un atpūtas vietu, tostarp jahtklubu, restorānus, kokteiļbāru u.c.

“ExPorto” projektu sāka attīstīt jau 2019. gadā. Kopējā “ExPorto” kompleksa, kas atrodas iepretim Rīgas ostas pasažieru terminālim un robežojas ar kvartālu “Riga Waterfront”, platība ir 4 725 m2, un jau tagad ir piesaistīti astoņi nomnieki.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā īstenotajā robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projektā Kundziņsalā, Rīgā, pabeigti visu 809 pamata pāļu dzīšanas darbi un ģeotermālo urbumu ierīkošana. Atsevišķās zonās turpinās grunts konsolidācijas darbi.

Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

AS “LNK Industries” īsteno “design&build” projektu, kas ietver jaunas sēra pārkraušanas konveijera līnijas projektēšanu, ražošanu, piegādi un montāžu Kotkas ostā, Somijā.

Projekta Pasūtītājs ir uzņēmums Rauanheimo - vadošais ostas operators Somijā. Projekts tika uzsākts 2024. gada sākumā un pabeigt to plānots 2025. gada jūlijā.

Projekts paredz mobilās bunkura un konveijera sistēmu, kas nodrošina efektīvu beramkravu pārkraušanu tieši no kuģiem, bez piesaistes konkrētai vietai. Automatizētā konveijera sistēma, kas sastāv no sešām stacionārām konveijera līnijām, nodrošina kravas pārvietošanu starp iekraušanas punktiem un noliktavu. Nodrošinot kravas tālāku transportēšanu pa dzelzceļu līdz gala patērētājam, projekta ietvaros plānota arī stacijas izbūve sēra iekraušanai dzelzceļa vagonos, kas ir būtisks elements loģistikas ķēdē. Objekta teritorijā tika veikta 3D skenēšana, kas nodrošina jauno tehnoloģisko risinājumu precīzu integrāciju Kotkas ostas esošajā infrastruktūrā. AS “LNK Industries” projektu realizēja pēc “one stop shop” principa, nodrošinot pilnu pakalpojumu ciklu — no koncepta izstrādes pēc pasūtītāja vīzijas līdz montāžai un nodošanai ekspluatācijā. Projekts apvieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vadošo speciālistu zināšanas un kapacitāti, kas pierāda uzņēmuma spēju koordinēt sarežģītus tehnoloģiskus procesus Baltijas mērogā.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Pašlaik 2025. gadam Rīgā pieteiktas 85 dažādu Eiropas un ASV operatoru kruīza kuģu vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt uz 2026. gadu saņemtas pat jau 90 kuģu vizīšu rezervācijas,” informē Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Pagājušonedēļ Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas pilsētas Investīciju un tūrisma attīstības aģentūru, uzņēmumiem SIA “Riga RoPax Terminal”, SIA “Rīgas pasažieru osta” un SIA “Riga Cruiseship Agency”, kas ikdienā strādā ar kruīza kuģu segmenta apkalpošanu, pārstāvēja Rīgu pasaulē vadošajā starptautiskajā kruīza tūrisma konferencē un izstādē “Seatrade Cruise Global 2025”.

Pasākums ik gadu vienuviet pulcē ap 600 izstādes dalībnieku un 12 000 kruīza nozares profesionāļu no vairāk nekā 100 valstīm, un tā ir nozīmīga platforma domu apmaiņai, starptautiskā mārketinga aktivitātēm un sadarbības kontaktu veidošanai kruīza industrijā.

Tiekoties ar kruīza kompānijām, Rīgas stendā pārrunāti gan šī un tuvāko gadu kruīza sezonu vizīšu plāni un krasta ekskursiju piedāvājums tūristiem, gan arī jau uzsākta 2028.-2029. gadu kruīza sezonu plānošana. Sadarbības partneriem foruma laikā prezentēts arī Rīgas ostas jaunā kruīza un RoPax termināļa projekts, kura īstenošanas priekšdarbus Rīgas brīvosta uzsāks jau šī gada laikā. Kā ziņots iepriekš, sadarbībā ar privāto investoru “Riga RoPax Terminal” Eksportostas rajonā tiek plānots attīstīt jaunu pasažieru kuģu apkalpošanas termināli.

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".

Eiropas Komisijas (EK) ceļa kartes priekšlikums paredz pakāpenisku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atteikšanos īpaši no Krievijas gāzes iegādes, uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks, kurš trešdien piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē.

Viņš deputātiem sacīja, ka ideālā pasaulē nebūtu jāprezentē EK priekšlikums un ES būtu atteikusies no Krievijas fosilajiem energoresursiem, taču situācija ir citāda. Kužnieks norādīja, ka EK 6.maijā iepazīstināja ar ceļa karti, kādā veidā izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Viņa vērtējumā, tas ir pēdējais solis, ņemot vērā, ka līdz šim pietiekami daudz jau ir paveikts.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs klāstīja, ka, ja pirms kara Ukrainā, Krievijas ienākumi no fosilo energoresursu pārdošanas ES dalībvalstīm sasniedza apmēram 100 miljardus eiro, tad patlaban tie ir apmēram 20 miljardi eiro gadā, kas tāpat esot daudz.

Ir noslēgts līgums par Latraps pastarpināti piederošo SIA Alpha osta 50% kapitāldaļu pārdošanu. Līdz ar to notikušas izmaiņas SIA ASNS Investment kapitāldaļu portfelī.

Pārdošanas darījumā iegūtos līdzekļus plānots investēt LATRAPS grupas uzņēmumu attīstībā, īpaši reģionālo graudu pirmapstrādes kompleksu modernizēšanā un jaudas kāpināšanā.

Kapitāldaļu pārdošanas darījums neatstāj nekāda veida negatīvu ietekmi uz LATRAPS saimniecisko darbību un spēju nodrošināt graudu eksportu, jo ir noslēgti līgumi ar citiem termināliem gan Rīgas Brīvostā, gan Ventspils un Liepājas ostās. SIA “Alpha osta” kapitāldaļas, kuras SIA “ASNS Investment” iegādājās 2021. gadā, šobrīd izpirkuši SIA “Alpha osta” pārējie dalībnieki.

Kooperatīvam šobrīd pieder astoņi graudu pirmapstrādes kompleksi visā Latvijā. Lai modernizētu infrastruktūru un kāpinātu uzglabāšanas jaudu, pēc ostas pārdošanas darījuma iecerētas investīcijas vairākos kompleksos.

Liepājas ostā par 23,09 miljoniem eiro plānots pārbūvēt 46.piestātni, kas tostarp tiek izmantota prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde (Vācija), norādīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāvji.

Pārvaldē norādīja, ka patlaban notiek Liepājas ostas 46.piestātnes būvprojekta izstrāde. Plānots, ka piestātnes pārbūves darbi varētu sākties 2025.gada trešajā ceturksnī un pabeigti līdz 2027.gada beigām.

Tāpat pārvaldē uzsvēra, ka 46.piestātne Liepājas ostā tiek izmantota ro-ro tipa kuģu apkalpošanai un prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde. 2024.gadā, izmantojot piestātni, attiecīgajā maršrutā ir pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu.

Liepājas ostas 46.piestātne ir uzbūvēta laika posmā no 1972. līdz 1975.gadam, lai nodrošinātu padomju jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu stāvēšanu un apkalpošanu.

Mūsdienās piestātnes, kuras tiek izmantotas regulāras prāmju satiksmes apkalpošanai, ir pakļautas pastiprinātai slodzei, kuru rada kuģu pietauvošanās un attauvošanās no piestātnes, izmantojot jaudīgus kuģu dzinējus. Tādējādi, izmantojot 46.piestātni regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanai, Liepājas SEZ pārvalde nepārtraukti saskaras ar piestātnes būvniecības defektiem un tās kopējo nolietojumu, kas neskatoties uz veicamajiem remonta darbiem, neatgriezeniski pasliktina tās kopējo tehnisko stāvokli, piebilda pārvaldē, skaidro Liepājas SEZ pārvaldē.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2025. gada pirmajā pusgadā sasniedza 17,3 milj. tonnu, kas ir par 3,5% mazāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2024. gadā, pieaugumu rāda tikai Ventspils osta.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Kopējais pārkrauto kravu apjoms 10 gadu laikā piedzīvojis pamatīgu kritumu no 37,4 milj. tonnu 2015. gada pirmajā pusgadā līdz 17,3 milj. tonnu šogad. Tiesa, jāņem vērā, ka ir ostas, kurās šajā laika posmā kravu apjoms ir pieaudzis, proti, Liepājas ostā pirms desmit gadiem tika pārkrauts 2,7 milj. tonnu, bet šogad – 3,44 milj. tonnu, kas gan ir mazāk, nekā tika iespēts pērn sešos mēnešos. Savukārt Rīgas ostā 2015. gadā tika pārkauti 20,6 milj. tonnu, bet šīgada analogā laikā - tikai nedaudz vairāk par 8 milj. tonnu. Līdzīga aina arī vērojama Ventspils ostā, kurā 2015. gadā tika pārkrauti 13,4 milj. t, bet zemākais punkts bija 2024. gadā, kad bija 3,9 milj. t, taču šogad jau ir 14,5% pieaugums.

Rīgas ostas teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība.

Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un nodrošinot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau tuvāko gadu laikā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Projekts top sadarbībā ar investoriem no Ukrainas un Rīgas ostas uzņēmumu SIA PARS TERMINĀLS un tas iekļauts LIAA prioritāro investīciju projektu sarakstā. Šobrīd jaunās ražotnes būvprojekts atrodas saskaņošanā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā. Uzreiz pēc saskaņošanas tiks uzsākta atjaunīgās degvielas produktu ražotnes būvniecība.

“Jaunā ražotne ir solis esošā biznesa modernizācijā. Ar Ukrainas partneriem mēs radīsim ekonomisko neatkarību no piegādēm ārzemēs, tādā veidā saīsinot loģistikas ķēdes un iegūstot augstas pievienotās vērtības produktus, kas šobrīd Baltijā tiek vienīgi importēti. Ar šādu rūpnīcu tiešie ieguvēji būs gan degvielu tirgotāji, gan arī aviācijas sektors. Ražotne nodrošinās papildus izaugsmi citiem uzņēmumiem vides nozarē, ar ko mēs plānojam sadarboties, lai nodrošinātu izejvielu piegādi, kas atbilst biodegvielu ražošanas standartiem,” galvenos ieguvumus jaunajai ražotnei uzskaita SIA PARS TERMINĀLS līdzīpašnieks Armands Sadauskis.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Rīgas ostā jūlijā pieteiktas 22 kruīza kuģu vizītes, visvairāk kruīzu pasažieru ieradīsies no ASV.

Rīgā sagaidāms šīs sezonas lielākais kruīza kuģis – 316 metrus garais vācu TUI Cruises kuģi “Mein Schiff 1” (maksimālā pax. ietilpība – 2894 pasažieri un 1100 apkalpes locekļi). Tas Rīgu šogad apmeklēs divas reizes – 6. jūlijā un 5. augustā. Divi no jūlijā pieteiktajiem kruīza kuģiem Rīgas ostā piestās pirmoreiz - 11. jūlija rītā savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradīsies ASV kruīzu līnijas Oceania Cruises premium klases kuģis “Vista”, savukārt 26. jūlijā ostā ienāks ASV kruīzu līnijas Nicko Cruises/Atlas flotes ekspedīciju kuģis “World Traveller”.

Kruīza kuģis “Vista” uzbūvēts 2023. gadā, tas ir 241 metru garš, 36 metrus plats 15 klāju luksusa klases kuģis. Uz kuģa ir 612 kajītes un tas spēj vienlaikus uzņemt līdz pat 1200 pasažieriem un 800 apkalpes locekļiem.