Runa ir par pirms pāris dienām Ventspils valstspilsētas domē ievēlētā Aivara Lemberga labumu gūšanas uz sabiedrības, uz ventpsilnieku rēķina piesedzēju Latvijas valsts ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Rītdien Tieslietu padome vērtēs, vai Stukāns ir cienīgs būt atkārtoti virzītam uz Saeimu apstiprināšanai uz otro termiņu šajā Latvijas valstij un tiesiski funkcionējošai sabiedrībai tik izšķiroši nozīmīgajā amatā.

Pirms dažām dienām par to esmu izteicis šaubas un esmu Latvijas iedzīvotājiem jau darījis zināmu, ka nosūtīju Tieslietu padomei ieniegumu ar 13 pielikumiem, kuros ir skaidri redzami Latvijas valsts nozagšanas legalizēšanas centieni prokurora Stukāna vadībā, kurš demonstratīvi nepilda Prokuratūras likuma 23. pantā pardzēto ģenerālprokurora pienākumu, proti, neatceļ nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus.

To apliecina fakts, ka joprojām netiek atcelts krimināli sodāms noziegums, nelikumīga lēmuma taisīšanu par kriminālprocesa Nr. 16870000222 par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas atkārtotu izbeigšanu. To šī gada 28. aprīlī skandalozi ir veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Atgādinu, ka uzzinot par šāda nelikumīga lēmuma taisīšanu, nekavējoties vērsos ar kārtējo iesniegumu pie ģenerālprokurora Stukāna, aicinot šo prettiesisko un sociāli netaisnīgo lēmumu atcelt.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Jau tuvākajos gados Kundziņsalā darbību uzsāks vēl vismaz septiņi jauni uzņēmumi - kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, veidojot tuvu pie 800 jaunām darba vietām, kopējam investīcijām sasniedzot vismaz 500 miljonus eiro, radot nākotnes uzņēmējdarbības vidi, kur vienkopus attīstīties ilgtspējīgai enerģētikai, modernai rūpniecībai un viedai loģistikai.

Rīgas ostas visdinamiskāk augošajā teritorijā Kundziņsalā tiks uzsākta Baltijas valstīs pirmās atjaunīgās degvielas produktu - hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF), ražotnes būvniecība. Uzņēmums Amber Flow Fuels, ieguldot 120 miljonus eiro un radot 120 augsti kvalificētas darba vietas, jau 2027. gadā uzsāks inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas veicinās Latvijas klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kundziņsalas teritorijas transformācija par jauno Rīgas ostas centru ietver vairāku apjomīgu industriālo projektu realizāciju tieši zaļās enerģijas ražošanas segmentā. Ar atjaunīgo enerģiju saistītu produktu ražošana, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un liels pieprasījums, ir viens no Rīgas ostas nākotnes attīstības stūrakmeņiem. Vienlaikus tiek būtiski stiprināta Latvijas eksportspēju un enerģētiskā neatkarību. Amber Flow Fuels ražotne Rīgas ostā nodrošinās 100% no nepieciešamā SAF Baltijas valstu tirgum. 70% no saražotā SAF tiks eksportēts, palielinot Latvijas eksportu par vismaz 150 miljoniem EUR.

Saeimas deputāti 29.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neatbalstot pārējo koalīcijas partiju pozīciju, vienlaikus deputāti pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredzēja nākotnē arī attiecībā uz Liepājas ostas pārvaldību ieviest vienotos padomes locekļu atlases principus.

Saeimas deputāti pirms balsojuma pirmajā lasījumā nolēma grozījumus Ostu likumā skatīt steidzamības kārtā.

Grozījumi paredz lielajās ostās ieviest vienādu pārvaldības modeli, nosakot, ka ostas padomē ir četri locekļi - divi valsts un divi pašvaldības nominēti, atklātos konkursos izraudzīti profesionāli pārstāvji, savukārt ostas padomes priekšsēdētājs būtu satiksmes ministra nominēts pārstāvis, kuram ir izšķiroša balss gadījumos, ja balsu skaits dalās divās vienādās daļās. Visus ostu padomju locekļu amatos pēc atlases konkursu noslēguma apstiprinātu Ministru kabinets, tādējādi nodrošinot papildu kvalitātes kontroli.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2025. gada pirmajā pusgadā sasniedza 17,3 milj. tonnu, kas ir par 3,5% mazāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2024. gadā, pieaugumu rāda tikai Ventspils osta.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Kopējais pārkrauto kravu apjoms 10 gadu laikā piedzīvojis pamatīgu kritumu no 37,4 milj. tonnu 2015. gada pirmajā pusgadā līdz 17,3 milj. tonnu šogad. Tiesa, jāņem vērā, ka ir ostas, kurās šajā laika posmā kravu apjoms ir pieaudzis, proti, Liepājas ostā pirms desmit gadiem tika pārkrauts 2,7 milj. tonnu, bet šogad – 3,44 milj. tonnu, kas gan ir mazāk, nekā tika iespēts pērn sešos mēnešos. Savukārt Rīgas ostā 2015. gadā tika pārkauti 20,6 milj. tonnu, bet šīgada analogā laikā - tikai nedaudz vairāk par 8 milj. tonnu. Līdzīga aina arī vērojama Ventspils ostā, kurā 2015. gadā tika pārkrauti 13,4 milj. t, bet zemākais punkts bija 2024. gadā, kad bija 3,9 milj. t, taču šogad jau ir 14,5% pieaugums.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 22. maijā kopā ar galvenajām projektā iesaistītajām pusēm svinīgā ceremonijā RIX Rīga lidostā atklāja jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub – tas ir viens no lielākajiem specializētajiem aviācijas kravu apstrādes centriem Baltijā.

Pasākumā piedalījās aptuveni 200 viesu, tai skaitā Latvijas satiksmes ministrs, starptautiskie pasta un kravu pārvadājumu partneri, kā arī dažādu iestāžu un nozares organizāciju pārstāvji.

Baltic Cargo Hub kopējā platība ir 6 895 m², un tas veidots tā, lai nodrošinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc efektīviem un mūsdienīgiem aviācijas kravu apstrādes pakalpojumiem RIX Rīga lidostā. Centrs atrodas tieši pie kravu apkalpošanas perona un ir aprīkots ar modernu pusautomātisku materiālu apstrādes sistēmu, kas uzlabos visu veidu kravu apstrādes efektivitāti. Tajā iekļautas telpas ar kontrolētu temperatūru jutīgiem materiāliem, piemēram, medikamentiem, kā arī telpas bīstamām precēm, dzīvniekiem un vērtslietām. Turklāt centra konstrukcijā integrētas būtiskas funkcijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un muitas kontroles punktam, kas vēl vairāk uzlabo kravu apstrādes procesus.

Lielākais specializētais aviācijas kravu apstrādes centrs RIX Rīgas lidostā un Latvijas lidsabiedrības airBaltic meitasuzņēmums Baltijas Kravu centrs pērn apkalpoja vairāk nekā 10 tonnas kravu un pasta sūtījumu un strādāja ar 1,16 miljonu eiro pamatdarbības ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzrādot neto peļņu gandrīz 64 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms gada.

Baltijas Kravu centrs darbojas kā airBaltic kravu pārvadājumu operāciju tranzīta centrs un galvenais savienojuma punkts lidojumiem plašajā lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2024. gadā ar airBaltic lidmašīnām RIX Rīgas lidostā ielidoja vai no tās izlidoja kopumā 21 000 lidojumu ar komerciālām kravām un gaisa pastu.

Baltijas Kravu centra valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns norāda: “Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un mainīgo kravu loģistiku reģionā, 2024. gads mums bija stabils un veiksmīgs gads. Mēs nostiprinājām savu pamatdarbību, saglabājām klientu uzticību un radījām pamatus turpmākai izaugsmei. Pārcelšanās uz jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub ievērojami palielinās mūsu kapacitāti un ļaus mums piedāvāt vēl efektīvākus, drošākus un modernākus kravu apstrādes pakalpojumus RIX Rīgas lidostā.”

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ņemot vērā kravu pārvadājumu kritumu, kravu piesaistē meklē iespējas kaimiņvalstīs un Latvijas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš skaidroja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, pirmkārt, kravu piesaistē ir jāveido sadarbība ar kaimiņvalstīm, tostarp gan kravu piesaistē, gan arī attiecībā uz darbu remonta cehiem, lai nodrošinātu biznesa iespēju diversifikāciju. Tāpat LDz saredz lielu potenciālu iekšzemes kravu pārvadājumos.

"Diemžēl agrāk LDz bija tikai viens virziens kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām - no austrumiem, un dabā jau tukšums nepaliek. Ja vietējam biznesam nebija iespēju savas kravas - vai tas ir cements, vai kokmateriāli, vai kūdra, vai graudi - vest pa dzelzceļu, tad attīstījās autopārvadājumi, un redzam, ka vairāk nekā 80 miljoni tonnu kravu pērn braukāja pa Latvijas autoceļiem," piebilda LDz vadītājs.Viņš skaidroja, ka LDz nevar pārņemt visas šīs kravas, bet ieguvumi, kas saistās ar satiksmes drošības, izmešu samazināšanas un ceļu atslogošanas aspektiem, iesaistoties dzelzceļam, esot acīmredzami.

Tuvākajā laikā plānots publiskot Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Zviedrijas prāmju operators "Stena Line Scandinavia" ("Stena Line") plāno iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār kravu pārvadātāju SIA "Baltreiss", informē Konkurences padomē (KP).

"Stena Line" ir Zviedrijā reģistrēta kompānija, kas nodarbojas ar pasažieru un kravu pārvadājumiem ar prāmjiem, ik gadu veicot vairāk nekā 25 000 reisu. "Stena Line" pieder uzņēmumu grupai, kuras mātesuzņēmums ir Zviedrijas "Stena". Grupas sastāvā ir vairākas kompānijas, kas nodarbojas ar tādām savstarpēji saistītām jomām kā prāmju operācijas, urbšana jūrā, kuģniecība un citām.

Savukārt "Baltreiss" ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar kravu pārvadājumiem, tostarp veicot starptautiskos ģenerālkravu un industriālo kravu pārvadājumus pa autoceļiem, organizējot ro-ro kravu pārvadājumus pa jūru, kravu uzglabāšanu, stividoru pakalpojumus un kravu muitošanu.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Rīgas ostas terminālī SIA “Naftimpeks” no Texas City ostas ASV 7.augustā sagaidīts kuģis Kizomba ar 39 245 tonnām dīzeļdegvielas.

Šī ir jau piektā dīzeļdegvielas krava no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas piegādāta veiksmīgas sadarbības ietvaros, nodrošinot stabilas un drošas degvielas piegādes Latvijai.

Kārtējā dīzeļdegvielas piegāde ir apliecinājums pastāvīgai sadarbībai, ko aizsāka ekonomikas ministra un uzņēmēju vizīte Hjūstonā (ASV) pagājušā gada septembrī, kurā piedalījās arī SIA “Naftimpeks” vadība. Tas vienlaikus liecina, ka Rīgas ostas uzņēmumi ir diversificējuši biznesu un spēj nodrošināt augstas pievienotās vērtības kravas no rietumu partneriem, stiprinot valsts energoapgādes drošumu un konkurētspēju.

“ASV ir Latvijas sabiedrotais un ekonomiskās sadarbības partneris. Vēsturiski lielākā Latvijas uzņēmēju delegācija ASV pagājušā gada septembrī pavēra durvis ciešākai sadarbībai starp abām valstīm un šī kārtējā degvielas kuģa ierašanās ir apliecinājums šīs sadarbības rezultātiem. ASV ir nozīmīga loma Latvijas energoneatkarības stiprināšanā un arī turpmāk Ekonomikas ministrija veicinās ekonomisko saišu stiprināšanu un sadarbību,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Liepājas ostā par 23,09 miljoniem eiro plānots pārbūvēt 46.piestātni, kas tostarp tiek izmantota prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde (Vācija), norādīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāvji.

Pārvaldē norādīja, ka patlaban notiek Liepājas ostas 46.piestātnes būvprojekta izstrāde. Plānots, ka piestātnes pārbūves darbi varētu sākties 2025.gada trešajā ceturksnī un pabeigti līdz 2027.gada beigām.

Tāpat pārvaldē uzsvēra, ka 46.piestātne Liepājas ostā tiek izmantota ro-ro tipa kuģu apkalpošanai un prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde. 2024.gadā, izmantojot piestātni, attiecīgajā maršrutā ir pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu.

Liepājas ostas 46.piestātne ir uzbūvēta laika posmā no 1972. līdz 1975.gadam, lai nodrošinātu padomju jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu stāvēšanu un apkalpošanu.

Mūsdienās piestātnes, kuras tiek izmantotas regulāras prāmju satiksmes apkalpošanai, ir pakļautas pastiprinātai slodzei, kuru rada kuģu pietauvošanās un attauvošanās no piestātnes, izmantojot jaudīgus kuģu dzinējus. Tādējādi, izmantojot 46.piestātni regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanai, Liepājas SEZ pārvalde nepārtraukti saskaras ar piestātnes būvniecības defektiem un tās kopējo nolietojumu, kas neskatoties uz veicamajiem remonta darbiem, neatgriezeniski pasliktina tās kopējo tehnisko stāvokli, piebilda pārvaldē, skaidro Liepājas SEZ pārvaldē.

Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.

Rīgas brīvostas pārvaldes izsolē par Kronvalda parkā esošo biroja ēku uzvarējis nekustamo īpašumu pārvaldītājs SIA "Inolink", aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Brīvostā norādīja, ka patlaban notiek pirkuma līguma detaļu saskaņošanas process, vienlaikus tiek risināts jautājums par brīvostas biroja jauno telpu vietu. Kronvalda parka birojā pārvalde plāno uzturēties vismaz vēl sešus mēnešus.

"Inolink" valdes loceklis Arnis Ronis aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija šo īpašumu nolēma iegādāties, jo tam ir laba atrašanās vieta.

Viņš pauda, ka "Inolink" pamatdarbība ir sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, un Kronvalda parkā esošais nekustamais īpašums tiks izmantots tikai "Inolink" darbībai. Tāpat kompānija ņems vērā to, ka ēkai ir jāsaglabā publiskā funkcija.

Jautāts, vai ēku uzņēmums izmantos kā biroja vietu vai izīrēs šo īpašumu citiem, Ronis atbildēja, ka pēc ēkas pārņemšanas "Inolink" veiks tās detalizētu inženiertehniskā stāvokļa apsekošanu. Pēc tam tiks lemts par tālākām darbībām saistībā ar šo īpašumu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic noslēgusi kravas angāra Baltic Cargo Hub būvniecību, tam kļūstot par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Baltijā.

Būvdarbi ir pabeigti atbilstoši noteiktajiem termiņiem, un tas ir nozīmīgs notikums lidsabiedrības mērķtiecīgajā darbībā stiprināt gaisa kravu pārvadājumu infrastruktūru reģionā.

Pēc būvniecības pabeigšanas airBaltic gatavojas drīzumā uzsākt pilnvērtīgu Baltic Cargo Hub darbību, nostiprinot RIX Rīgas lidostu kā nozīmīga loģistikas centra pozīciju Ziemeļeiropā un uzlabojot airBaltic kravu apstrādes produktu piedāvājumu.

Baltic Cargo Hub atklāšana paredzēta vēlāk pavasarī.

Projekts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar vadošajiem nozares partneriem – UPB Nams bija būvdarbu izpildītājs, arhitektu birojs OZOLA & BULA bija ģenerālprojektētājs, bet BLV Advisory Group veica tehnisko uzraudzību.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Ventspils dome atteikusies no nacionālas nozīmes industriālā parka izveides pašvaldībā.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un pašvaldība nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā.

Ventspils domes deputāti nolēma izbeigt vienošanos, kas pērn noslēgta starp pašvaldības iestādi "Ventspils osta" un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī", kam no Atveseļošanas fonda (AF) bija paredzēti 10 miljoni eiro.

Pašvaldība skaidro, ka nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu nosacīti veidoja divas daļas - vienu projekta daļu īstenoja pašvaldība, bet otru - privātie komersanti.

Pašvaldības atbildība projektā ir infrastruktūras sagatavošana komersantu darbībai, tostarp būvprojektu izstrāde, iepirkumu un būvdarbu veikšana, projekta līdzfinansējuma nodrošināšana un citas aktivitātes. Projekta daļa, par kuru atbild pašvaldība, pašlaik ir pilnībā sagatavota īstenošanai.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Ekspluatācijā nodots jahtklubs un daudzfunkcionālais izklaides un atpūtas komplekss “ExPorto” Eksporta ielā, Rīgā, – tā izveidē ir ieguldīti 14 miljoni eiro, no kuriem 6,5 miljoni ir “Bigbank” Latvijas filiāles finansējums, informēja bankā.

Pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā vēl turpinās iekšdarbi un telpu pielāgošana nomnieku vajadzībām. Sagaidāms, ka apmeklētājiem “ExPorto” durvis vērs 2025. gada 1. augustā.

“ExPorto” ir Latvijas uzņēmēju radīts projekts, kura mērķis ir attīstīt un sakārtot Rīgas ostas apkaimi, veicinot Rīgas atpazīstamību kā vienu no skaistākajām Eiropas ostu pilsētām. “ExPorto” piedāvās daudzfunkcionālu izklaides un atpūtas vietu, tostarp jahtklubu, restorānus, kokteiļbāru u.c.

“ExPorto” projektu sāka attīstīt jau 2019. gadā. Kopējā “ExPorto” kompleksa, kas atrodas iepretim Rīgas ostas pasažieru terminālim un robežojas ar kvartālu “Riga Waterfront”, platība ir 4 725 m2, un jau tagad ir piesaistīti astoņi nomnieki.

Šā gada augustā Latvijas ostās ārvalstu kuģi ienākuši 463 reizes. Pagājušā gada augustā reģistrētas 470 ārvalstu kuģu vizītes - tātad pagājušā mēnesī ienācis par 1,4% mazāk kuģu, ja salīdzina ar 2024.gada augustu.

Latvijas ostās ienākušo kuģu skaita kritums ir samazinājies - maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas pārsniedza 10%, jūlijā ienāca par 6% mazāk kuģu.

Pavisam 2025.gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas ostās ārvalstu kuģi ienākuši 3546 reizes. Pagājušā gadā no 1.janvāra līdz 1.septembrim reģistrēta 3891 ārvalstu kuģu vizīte. Astoņos mēnešos ienākušo kuģu skaits samazinājies par 6,4%.

Šogad Latvijas ostās visvairāk ienākuši kuģi, kas kuģo zem Portugāles karoga, kā Dānijas, Nīderlandes, un Libērijas karoga kuģi.

Astoņos mēnešos Latvijas ostās iebraukuši 207915 pasažieri, tas ir par 18,46% vairāk nekā pērn šādā laika posmā.

Rīgas brīvostā prezentēts ostas tehnisko pakalpojumu sniedzēja SIA “LVR Flote” jaunais daudzfunkcionālais ledus klases kuģis LAURA.

Rīgas brīvostas pārvalde un tās kapitālsabiedrība LVR Flote, veiksmīgi piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma (CEF) militārās mobilitātes programmas ietvaros un saņemot atbalstu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), ir iegādājusies jaunu daudzfunkcionālu ledus klases kuģi.

Kuģa iegāde veikta atbilstoši LVR Flote stratēģijai, kas paredz kuģu flotes modernizāciju, lai nodrošinātu efektīvāku LVR Flote pakalpojumu sniegšanu atbilstoši uzņēmuma vīzijai – būt par kvalitatīvāko ostu tehnisko pakalpojumu sniedzēju, tādējādi stiprinot Latvijas ostu konkurētspēju.

Kuģa LAURA daudzfunkcionalitāte ļauj to izmantot ledus laušanas operācijām, navigācijas tehnisko līdzekļu apkalpošanai, dziļummērījumu veikšanai, kā arī atbalsta sniegšanai glābšanas un piesārņojuma seku likvidācijas darbos. Kuģa tehniskā funkcionalitāte un modernais aprīkojums paver iespējas jaunai sadarbībai un inovatīvu pakalpojumu attīstībai, īpaši atzīmējot aizsardzības nozari. Kuģis ir duālas pielietojamības un vajadzības gadījumā var sniegt atbalstu gan kā militārās apgādes kuģis, gan sniegt atbalstu glābšanas operācijās. LAURA ir hibrīdpiedziņas kuģis un pirmais kuģis ostas tehniskajā flotē, kurš akvatorijā var veikt darbus, izmantojot elektropiedziņu. Tas ir būtisks solis vides mērķu sasniegšanā, kā arī jūrniecības inovāciju attīstībā Latvijā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā īstenotajā robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projektā Kundziņsalā, Rīgā, pabeigti visu 809 pamata pāļu dzīšanas darbi un ģeotermālo urbumu ierīkošana. Atsevišķās zonās turpinās grunts konsolidācijas darbi.

Uzsākta ēku pārējo nesošo konstrukciju izbūve, kā arī ceļu un stāvlaukumu izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana.

“Kundziņsalas RŠV infrastruktūras izveides projekts sniegs ieguldījumu ne tikai dienestu darba vides un Rīgas valstspilsētas vides uzlabošanai, bet arī sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā. Kundziņsalā šobrīd tiek īstenoti vairāki - savstarpēji saistīti projekti, kuru īstenošana ļaus palielināt duālās izmantošanas transporta infrastruktūras kapacitāti un stiprinās militārās mobilitātes tīkla infrastruktūru,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lielākajā daļā būvdarbu teritorijas, jūnijā noslēdzās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās pamatnes sagatavošana. Lai gan atsevišķās zonās ar nelabvēlīgiem grunts apstākļiem konsolidācijas process turpinās ilgāk nekā sākotnēji plānots, tas nodrošinās kvalitatīvu pamatu ārējiem inženiertīkliem un publiskās daļas kravas transporta stāvlaukumam nepieciešamās zonas noturību. Noslēdzoties ģeotermālo urbumu ierīkošanai, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu, uzsākta visu ēku nesošo konstrukciju– grīdas plātņu, cokolsiju, režģžogu, u.c. konstrukciju izbūve. Līdz gada beigām plānots pabeigt lielāko daļu no visu piecu ēku norobežojošajām konstrukcijām, lai ļautu ēkās veikt dažādus iekšdarbus.

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".