Eiropas Investīciju fonds (EIF) ar 20 miljonus eiro vērtām investīcijām Latvijas investīciju fonda SG Capital iniciatīvā panāks aptuveni 100 miljonus eiro vērtu finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

Par fonda mērķiem, naudas pieejamību un citām niansēm Dienas Biznesa saruna ar SG Capital partneri Hariju Švarcu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet īsumā par šo iniciatīvu - kādiem uzņēmumiem finansēšana paredzēta, un kāda ir paredzamā investīciju ģeogrāfija?

Mēs zinājām, ka EIF sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidojām savu piedāvājumu, kuru apstiprināja. SG Capital veido atsevišķu fondu tieši mazo un vidējo (MVU) finansēšanai, un EIF ar savu finansējumu nāk daļā. Bez EIF plāns ir piesaistīt vēl vismaz 80 miljonus no dažādiem fondiem Latvijā un Baltijā, tostarp pensiju fondiem un citiem institucionālajiem investoriem. EIF īpaši fokusējas uz MVU attīstības veicināšanu Eiropā un Latvijā. Un jāatzīst, ka Latvijas situācijai uzņēmums ar 250 vai 500 darbiniekiem nemaz nav uzskatāms par mazu vai vidēju. Latvijas gadījumā MVU definīcijai atbilst vairāk nekā 90% visu uzņēmumu, un šis instruments būs pieejams ļoti plašai uzņēmumu daļai.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.

Banka Citadele un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši vienošanos Baltijas mazo, vidējo un mikrouzņēmumu atbalstam – EIF sniegtās garantijas ļaus piešķirt līdz 138 miljoniem eiro lielu finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem, tostarp zemākām procentu likmēm.

Vienošanās noslēgta InvestEU programmas ietvaros, kas veicina nodarbinātību, konkurētspēju un investīcijas Eiropā.Kopumā Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs pieejami aizdevumi līdz pat 100 miljoniem eiro. Savukārt mikrouzņēmumu (uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem) finansēšanai tiks atvēlēti līdz 38 miljoniem eiro. Lai veicinātu finansējuma pieejamību, tam būs zemākas procentu likmes, kā arī labvēlīgi nosacījumi, tostarp pazeminātas vai pat pilnībā atceltas nodrošinājuma ķīlas un pirmās iemaksas prasības.

„Esam gandarīti, ka mūsu atbalsts Baltijas valstu uzņēmumiem veicina jaunas investīcijas un nostiprina vietējo uzņēmumu konkurētspēju laikā, kad pasaules ekonomika saskaras ar nenoteiktību un izaicinājumiem starptautiskajā tirdzniecībā. Eiropas valstu sadarbība un pieejamāks finansējums var pavērt jaunas investīciju iespējas pat vismazākajiem uzņēmumiem," norāda EIF izpilddirektore Marjuta Falksteda (Marjut Falkstedt).

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

Latvijas "Swedbank" akcionāriem dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 212 miljonus eiro, pavēstīja "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

Bankas 2024.gada pārskatā teikts, ka bankas konsolidētā peļņa pērn ir 218,7 miljoni eiro. Balstoties uz revidētajiem finanšu pārskatiem valde iesaka "Swedbank" akcionāru pilnsapulcei no 2024.gada peļņas 216 miljonu eiro apmērā un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas, kas veido 400 miljonus eiro, akcionāriem dividendēs izmaksāt kopumā 212 miljonus eiro. Tādējādi bankas nesadalītā peļņa pēc dividenžu izmaksas būs 403,684 miljoni eiro.

Krops pauda, ka "Swedbank" akcionāru pilnsapulcē dividenžu izmaksas ieteikums ir apstiprināts, un noteikts, ka katrs akcionārs saņems 21,70 Zviedrijas kronas par akciju.

"Lēmums balstīts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un nodokļu likumdošanas izmaiņas. Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi vairāk nekā 50 miljonus eiro uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda "Swedbank" pārstāvis.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pagājušajā gadā bija 230 miljoni eiro, kas ir par 44 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņas samazinājumu pamatā ietekmēja nodeva hipotekāro kredītu procentu kompensācijai, kas pērn veidoja 38 miljonus eiro. Vienlaikus pērn atbrīvoti kredītuzkrājumi 7,5 miljonu eiro apmērā, kamēr 2023.gadā tika izveidoti kredītuzkrājumi septiņu miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2024.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 218,701 miljons eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā 2023.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa sarukusi par 8,3% un bija 216,042 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2024.gada beigās bija 10,647 miljardi eiro, kas ir par 14,5% jeb 1,347 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 9,299 miljardi eiro.

Par Swedbank Baltics valdes priekšsēdētāju no 1.aprīļa iecelts Olofs Sundblods.

Kopš pērnā gada oktobra viņš šo amatu ieņēma kā pagaidu aizvietotājs. Līdz ar amatu Swedbank Baltics, Olofs Sundblods turpinās darbu arī Swedbank Grupas vadības komandā.

Jens Henriksons, Swedbank prezidents: “Olofs ir pieredzējis vadītājs, kurš lieliski pārzina bankas biznesa virzienus, kā arī kuram ir stratēģisks skatījums uz nākotnes izaugsmi. Mēs ticam, ka Olofa vadībā Swedbank Baltics turpinās darbu pie bankas pakalpojumu attīstības un spēcīgajiem biznesa pamatiem, kas ielikti uzņēmuma darbībā.”

Olofam Sundblodam ir maģistra grāds, kas iegūts Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Iepriekš viņš pildīja Swedbank Baltics finanšu vadītāja amatu, bet finanšu nozarē kopumā darbojas jau kopš 2006.gada.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ar Swedbank finansiālo atbalstu 2,5 milj. eiro apmērā tiek īstenots ambiciozs projekts Grīziņkalnā, kur kādreizējās rūpnīcas “Rīgas adītājs” teritorijā top radošā pilsēta “Grīziņdārzs” – mūsdienīgs biroju un tirdzniecības telpu komplekss, kas vienlaikus kalpos kā iedvesmojošs dzīvesstila centrs. Projektu īsteno nekustamo īpašumu attīstītājs “RA Invest” sadarbībā ar pieredzējušo arhitektu biroju “Open Architecture Design”, kas darbojas pasaulē atzītās arhitektes Zanes Teteres-Šulces vadībā.

Industriālās ēkas tiek transformētas, saglabājot to vēsturisko šarmu un izceļot arhitektūras detaļas, piemēram, plašos logus un rūpnīcas loft dizaina elementus. Rezultātā tiek radīta unikāla darba vide, kurā vēsturiskas vērtības apvienotas ar mūsdienīgiem risinājumiem.

“Grīziņdārza” galvenais mērķis ir saglabāt un izcelt apkaimes kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus modernizējot infrastruktūru un radot vidi, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan sabiedriskām aktivitātēm. Nākotnē šī teritorija piedāvās iespējas rīkot kultūras un sabiedriskus pasākumus, padarot to par dinamisku satikšanās vietu. Swedbank finansējums tiek ieguldīts ēku renovācijā, zaļo zonu atjaunošanā un infrastruktūras uzlabošanā, veidojot apkaimi, kas ir pievilcīga un ilgtspējīga gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Solidaritātes iemaksu dēļ kreditēšana Latvijā neapstāsies, taču pagaidām vēl ir grūti pateikt, kā solidaritātes iemaksa ietekmēs kredītu pieejamību, nosacījumus un cenu, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš norādīja, ka nozare saprot un atbalsta vajadzību stiprināt valsts drošību, bet lēmums par solidaritātes iemaksu piemērošanu banku sektoram nav solidārs lēmums, jo attiecināts uz vienu nozari, un ir "ietīts apšaubāma veida kreditēšanas veicināšanas un pagātnes rīcību, konkrēti - aktīvākas finansēšanas iepriekšējos gados - sodīšanas formā".

Mencis skaidroja, ka šajā gadījumā paradokss ir tāds, ka tās bankas, un starp tām ir arī "Swedbank", kas līdz šim kreditēšanu audzēja un līdz ar to kurām ir lielāki portfeļi, tagad provizoriski maksās arī lielāku nodokli. "Jā, teorētiski bankām ir iespēja arī šo nodokli nemaksāt vai samazināt solidaritātes maksājumus ar atlaides mehānismu, palielinot kreditēšanu. Taču, piemēram, "Swedbank" kā vienai no lielākajām bankām, tas ir faktiski nesasniedzams, jo mēs runājam par kreditēšanas pieauguma tempiem, kādi nav redzēti kopš globālās finanšu krīzes 2008. un 2009.gadā," viņš uzsvēra.

"Swedbank" pārdevusi biroju ēku Kaļķu ielā, Vecrīgā, kurā iepriekš atradās bankas filiāle, pavēstīja bankas pārstāvji.

"Swedbank" skaidro, ka ēka jau gadiem netika izmantota.

Kopš pēdējie darbinieki pārcēlušies uz "Swedbank" centrālo ēku Ķīpsalā, Kaļķu ielā izmantots tika tikai pirmais stāvs, kur atradās filiāle.

"Tā kā nav ne saimnieciski uzturēt tukšu ēku Vecrīgas sirdī, ne arī atbildīgi, tad ēku izlika pārdošanā un gadu mijā arī pārdeva," norāda bankas pārstāvji.

Portāls "Delfi.lv", atsaucoties uz "Cenubanka.lv" informāciju, vēsta, ka ēku par 3,3 miljoniem eiro iegādājusies SIA "Nordic and Baltic Property Group".

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Swedbank Latvija un Swedbank Lietuva kopīgi ir piešķīrušas 77,5 miljonu eiro finansējumu “Ignitis grupė” saules parku attīstībai Latvijā. Grupas meitas uzņēmumam "Ignitis renewables" piešķirtais finansējums ļaus pabeigt saules parkus Stelpē un Vārmē, kuru kopējā uzstādītā jauda sasniegs 239 megavatus (MW) un kuru darbību plānots uzsākt vēl šajā gadā.

Finansējumu bankas abās valstīs piešķīra vienādās daļās.

“Mēs esam Baltijas reģiona enerģētikas nozares transformācijas priekšgalā un tiecamies uz to, lai nākotnē tiktu izmantota tikai no atjaunojamiem resursiem ražota enerģija. Stelpes un Vārmes saules parki būs nozīmīgs solis mūsu zaļās enerģijas ražošanas kapacitātes attīstības stratēģijas īstenošanā. Uzsākot darbību, šie parki būtiski palielinās vietējās zaļās enerģijas ražošanu reģionā. Īstenojot šādus projektus, esam pateicīgi Swedbank par atbalstu, kas ievērojami palīdz nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas projektu sekmīgu realizāciju,” norāda Jonas Rimavičius, "Ignitis grupė" finanšu vadītājs.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Ar mērķi paplašināt darbību Baltijas tirgū un stiprināt pozīcijas reģionā, Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” ir iegādājies Lietuvas uzņēmumu “Sangaida”, informē uzņēmuma vadība.

Līdz šim “Gemoss” vairāk nekā 10 gadus ir darbojies arī Igaunijā, tāpēc šis darījums iezīmē nākamo soli uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā Baltijā.

“Šis ir bijis rūpīgi pārdomāts un stratēģiski svarīgs solis mūsu darbībā. Tas ne tikai stiprinās mūsu pozīcijas Baltijā, bet arī ļaus piedāvāt jaunas iespējas mūsu partneriem un klientiem. Vienlaikus tas veicinās gan Gemoss, gan mūsu partneru zīmolu klātbūtni Baltijas tirgū,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Gan “Gemoss”, gan “Sangaida” ir vairāk nekā 30 gadu pieredze viesmīlības nozarē. Uzņēmumus vieno līdzīgas vērtības, attīstības redzējums un kopīga izpratne par vietējā biznesa nozīmi. “Sangaida” specializējas profesionālas tehnikas, aprīkojuma, trauku un piederumu tirdzniecībā HoReCa sektoram, kā arī piedāvā iekārtu nomas, servisa un apmācību pakalpojumus. Uzņēmums turpinās strādāt, saglabājot esošo nosaukumu. Darījums ietver 100% “Sangaida” kapitāldaļu iegādi, un tā summa ir konfidenciāla. Darījums veikts, saņemot Swedbank finansējumu.

No 2. janvāra Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomes priekšsēdētāja pienākumus sāks pildīt “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Šīs izmaiņas veicinās FNA turpmāko darbības vīziju, kas vērsta uz finanšu nozares attīstību un Latvijas konkurētspējas stiprināšanu.

Lauris Mencis FNA padomē darbojas kopš amata uzsākšanas kā AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs. Viņš turpinās sniegt savu ieguldījumu FNA attīstībā, balstoties uz ilggadējo pieredzi finanšu sektorā un pārliecinošajām vadītāja prasmēm: “Ļoti novērtēju asociācijas Padomes uzticēšanos un ceru turpināt jau labi iesāktās iniciatīvas, uzņemoties FNA padomes priekšsēdētāja amatu. Mūsu mērķis ir radīt dinamisku un inovatīvu vidi finanšu nozarē, kas atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi. Mēs turpināsim sadarbību ar visiem padomes locekļiem un partneriem, lai kopīgi sasniegtu mūsu ilgtermiņa mērķus un efektīvi pārstāvētu finanšu nozares intereses.”

Saldējuma un piena produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Food Union” pārfinansējis kopumā 125 miljonus eiro, tostarp iegūstot pieeju 20 miljonu eiro kredītlīnijai, ko sadarbībā ar “Deutsche Bank” nodrošina Swedbank. Pārfinansēšanās projekts ļāvis uzlabot aizņēmumu struktūru un palielināt finanšu resursu elastību.

“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem, kas tika izvirzīts 2024. gadā, bija veiksmīga refinansēšana ar vienu no vadošajām Eiropas bankām. Pēc rūpīgas vairāku finanšu iestāžu izvērtēšanas, mēs noslēdzām vienošanos uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem ar mūsu uzticamo finanšu partneri “Deutsche Bank” vēl pagājušā gada beigās, bet visus nepieciešamos sagatavošanās pasākumus pabeidzām pavisam nesen. Šī sadarbība mums nodrošina ne vien lielāku finanšu elastību, bet arī vairākas stratēģiskas priekšrocības, kas stiprina mūsu konkurētspēju un atbalsta izaugsmes īstenošanu visā Eiropā – mūsu mājas tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā,” norāda Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs piesaistījis 6,4 miljonus eiro jauna graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecībai Limbažu novadā, Liepupē.

Projekta realizēšanai piesaistīts Swedbank aizdevums un Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums.

Jaunais komplekss Liepupē tiks pilnībā sagatavots darbam vēl pirms 2025. gada ražas sezonas sākuma, nodrošinot augstas kapacitātes, kvalitatīvu un efektīvu graudu pieņemšanas un apstrādes procesu. Plānots jau 2025. gada sezonā pieņemt 25 tūkstošus graudu tonnu. Jaunā kompleksa graudu pieņemšanas jauda tiek lēsta ap 200 tonnām stundā; glabāšanas torņu kopējā ietilpība sasniegs 20 tūkstošus tonnu.

Kā uzsver kooperatīva valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Šis ir būtisks solis uz priekšu Vidzemes reģiona lauksaimniecības infrastruktūras attīstībā, kas ļaus samazināt loģistikas izmaksas un stiprināt konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Apvienojot vairāk nekā 620 saimniecības Vidzemē un Latgalē, tiecamies attīstīt mūsu biedru saimniecības, stiprinot to darbību ilgtermiņā”.

Swedbank Latvija piešķīrusi 44 miljonu eiro lielu finansējumu projektam Novira Plaza Riga — jaunajam biznesa kompleksam Rīgā.

Šie līdzekļi tiks izmantoti agrāk izlaisto obligāciju dzēšanai, kas tika izmantotas nekustamā īpašuma būvniecības finansēšanai, kā arī nākotnes nomnieku telpu aprīkošanai. Projektu īsteno un kopīgi pārvalda Lietuvas investīciju fonds Evernord Real Estate Fund III un Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Novira Capital.

"Projekts ”Novira Plaza Riga” atspoguļo attīstītāju, būvnieku un investoru harmonisko sadarbību ļoti sarežģīta projekta īstenošanā. Projekta attīstības un finansēšanas struktūra, kā arī komandas profesionalitāte ļāva virzīties uz priekšu ļoti izaicinošos laikos. Bankas finansējuma nodrošināšana nozīmē mūsu centienu atzīšanu," norāda Gintars Rutkausks (Gintaras Rutkauskas), Evernord Asset Management izpilddirektors.

Latvijā radītā beramkravu pārvadājumu digitalizēšanas un piegādes platforma “Viangoo” (SIA “Viangoo”) no Swedbank saņēmusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, daļai finansējuma summas piesaistot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu, ko uzņēmums izmantos apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, attīstības finansēšanai, kā arī “Viangoo” aplikācijas funkcionalitātes paplašināšanai.

“Mēs turpinām sekmīgu attīstību Latvijā un saņemtais finansējums ļaus uzlabot piedāvājumu mūsu klientiem. Pagājušais gads bija veiksmīgākais uzņēmuma vēsturē – SIA “Viangoo” apgrozījums sasniedza 3,37 miljonus eiro, kas divas reizes vairāk kā gadu iepriekš, bet peļņa- 160 tūkstošus eiro (+38%). Šā gada pirmo piecu mēnešu rezultāti rāda, ka mūsu izaugsme turpinās līdzīgos tempos kā pērn un šajā gadā uzņēmuma apgrozījums varētu atkal dubultoties!” uzsver Pēteris Kļaviņš, SIA “Viangoo” dibinātājs.

Pašlaik “Viangoo” savu darbību ir koncentrējis uz pozīciju nostiprināšanu un izaugsmi Latvijas tirgū, tomēr straujā izaugsme rāda, ka “Viangoo” izveidotajam biznesa modelim ir ļoti lielas attīstības iespējas arī citos tirgos, kur pašlaik beramkravu tirdzniecība un pārvadājumu digitalizācija vēl nav sasniegusi tādu līmeni kā Latvijā.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Latvijas valdībai jāievieš ilgtspējīgu risinājumu, kas akciju tirgus krituma laikā iedzīvotājiem dotu iespēju atlikt otrā pensiju līmeņa kapitāla izmaksu vai nodrošināt pakāpenisku izmaksu no ieguldījumu plāna, informē "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Viņa skaidro, ka Latvijas pensiju sistēma šobrīd nespēj pietiekami aizsargāt cilvēkus no finanšu tirgus svārstību riskiem tieši tajā brīdī, kad aizsardzība ir visvairāk nepieciešama - pensionēšanās laikā. Esošā kārtība paredz, ka, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēkam ir jāizņem visa pensiju otrajā līmenī gadiem uzkrātā kapitāla summa. Brīdī, kad akciju tirgus piedzīvo kritumu, pensionārs ir spiests fiksēt zaudējumus bez iespējas sagaidīt tirgus atgūšanos.

Dobrovoļska norāda, ka to šobrīd nākas pieredzēt cilvēkiem, kuriem jādodas pensijā, jo pēdējo nedēļu laikā starptautiskie finanšu tirgi ir piedzīvojuši būtiskus kritumus, galvenokārt bažu dēļ par ASV prezidenta Donalda Trampa plašo tarifu iespējamo ietekmi uz ekonomiku.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk dzīvokļu tirdzniecību Torņakalnā topošajā dzīvojamo ēku projektā Poēzija, Ojāra Vācieša ielā.

Torņakalns ir viens no zaļākajiem Rīgas rajoniem, kurā šobrīd vērojama vērienīga attīstība, un pieprasījums pēc mājokļiem tajā ir liels. Saskaņā ar Kaamos rīcībā esošajiem datiem, projekta Poēzija pirmspārdošanas periodā rezervēta ceturtā daļa no jaunajiem dzīvokļiem.

„Esam gandarīti spert savu pirmo soli Torņakalnā un Pārdaugavā kopumā. Šobrīd redzam, ka nekustamā īpašuma tirgus ir aktivizējies, un, pateicoties nozīmīgiem infrastruktūras attīstības projektiem, Torņakalns atdzimst,ˮ saka Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Līdz ar 2025. gada sākumu palielinājusies iedzīvotāju interese par mājokļu iegādes iespējām, un viens no galvenajiem iemesliem ir samazinātās Euribor likmes, skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

Latvijas uzņēmums “ReBalt Modular Systems”, kas specializējas koka modulāro konstrukciju ražošanā privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, ir saņēmis 570 000 eiro finansējumu no Swedbank, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un paātrinātu īres namu projekta Jelgavā darbu.

"Šis finansējums mums ļauj būtiski palielināt ražošanas tempu un nodrošināt savlaicīgu būvniecības ciklu īres namu projektā Jelgavā," norāda Ēvalds Zunda, “ReBalt Modular Systems” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs. "Pieprasījums pēc kvalitatīviem un pieejamiem mājokļiem Latvijā aug, un mūsu uzņēmums spēj nodrošināt augstas kvalitātes un ilgtspējīgus risinājumus ar moduļu būvniecības palīdzību."

Šī projekta īstenošana sniegs būtisku pienesumu Jelgavas iedzīvotājiem, piedāvājot pieejamus, mūsdienīgus un energoefektīvus mājokļus par konkurētspējīgām cenām. Moduļu tehnoloģija ļauj ievērojami saīsināt būvniecības laiku, tādējādi jaunie īres dzīvokļi būs pieejami ievērojami ātrāk, nekā tas iespējams tradicionālās būvniecības procesos.

AS “Rēzeknes autobusu parks” saņēmis aizdevumu no Swedbank 4,2 miljons eiro vērtībā, lai paplašinātu autobusu parku ar 37 jauniem transportlīdzekļiem.

Jaunie transportlīdzekļi kursēs reģionālo autobusu maršrutu tīkla daļā Rēzekne- Ludza, lai nodrošinātu VSIA „Autotransporta direkcija” līguma izpildi līdz pat 2034. gadam. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu energoefektivitātei līdzekļu atbalstu.

AS “Rēzeknes autobusu parks” valdes locekle Svetlana Smule norāda: “Līdz ar šo finansējumu mums ir iespēja būtiski uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti un nodrošināt videi draudzīgākus, energoefektīvākus transporta risinājumus. Jaunie autobusi ļaus mums izpildīt uzņemtās saistības un apkalpot reģionālo autobusu maršruta tīklu daļā Rēzekne-Ludza pasažierus ilgtspējīgā un komfortablā veidā līdz pat 2034. gadam".