Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā tika aizvadīta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kurā tika vērtēts līdzšinējais investīciju piesaistes progress un diskutēts par turpmākajām aktivitātēm, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu projektu sekmīgu īstenošanu.

"Ekonomikas izaugsmi var nodrošināt tikai ar stratēģisku investīciju piesaisti un eksportspējas stiprināšanu. Šodien kopā ar ministriem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izvērtējām lielo projektu progresu, aizsardzības industrijas potenciālu un zaļā koridora ieviešanu. Mērķis ir skaidrs - valsts iestādēm sadarbojoties stratēģisko mērķu interesēs, paātrināt lēmumu pieņemšanu, stiprināt konkurētspēju, piesaistīt stratēģiskos investorus un ļaut uzņēmējiem radīt augstas pievienotās vērtības ekonomisko izrāvienu, kas nes tiešu atdevi Latvijas tautsaimniecībā. Tā vairosim valsts labklājību, " uzsvēra premjerministre Evika Siliņa.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) šodien Džūkstē ir atklājis Latvijā pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas veicināšanai valstī.

Šis risinājums padara dabasgāzes pārvades sistēmu pieejamu arī biometāna ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai, tādējādi sekmējot atjaunīgās enerģijas integrāciju energosistēmā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadīti līdz pat 10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh biometāna gadā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 1,7 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Biometāna ievades punkts Džūkstē darbojas pēc virtuālā gāzesvada principa – biometāns tiek saspiests un transportēts konteineros no dažādiem reģiona ražotājiem līdz ievades punktam. Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairākus piegādātājus, tajā skaitā mazākus biometāna ražotājus, kuriem nav ekonomiski pamatoti izbūvēt autonomu tiešo pieslēgumu gāzes pārvades sistēmai. Tieši tāpēc jaunatklātais biometāna ievades punkts būtiski paplašina iespējas iesaistīties atjaunīgās enerģijas tirgū.

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Klaipēdā pirmo reizi sašķidrināts biometāns, trešdien paziņoja uzņēmums "KN Energies".

Biometāna pircēja Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmuma "Gasum" nofraktētajā kuģī "Coral Energy" tika iekrauta Norvēģijas "Equinor" pārdotā un virtuāli sašķidrinātā gāze.

"Pabeidzot pirmo virtuālo biometāna sašķidrināšanas operāciju, Klaipēdas LNG terminālis ir kļuvis par pirmo termināli Baltijas reģionā, kas piedāvā šādu pakalpojumu," sacīja "KN Energies" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Tas ļauj mums piedāvāt elastīgu un efektīvu risinājumu gan Lietuvas, gan starptautiskā tirgus dalībniekiem, kas meklē ilgtspējīgas degvielas alternatīvas," viņš piebilda.

"KN Energies" norādīja, ka virtuālās sašķidrināšanas pakalpojums "ļaus biometāna ražotājiem un piegādātājiem efektīvi integrēt savu darbību sašķidrinātās dabasgāzes loģistikas ķēdē un tirgot gan Lietuvā, gan visā Eiropā saražoto gāzi - gāzi, kas ir pieejama savstarpēji savienotā Eiropas gāzes tīklā".

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Latvijā turpina palielināties iedzīvotāju iesaiste tekstila šķirošanā – to apliecina vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Latvijas Zaļā punkta” apkopotie dati.

2025. gada pirmajos četros mēnešos “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” izvietotajos konteineros savāktas 838 tonnas tekstilizstrādājumu. Tas ir par teju 30 % vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā, kad tika savāktas 647 tonnas. Šie rādītāji apliecina iedzīvotāju augošo gatavību šķirot tekstilu, tomēr vienlaikus izgaismo sistēmas izaicinājumus – pie šāda pieprasījuma pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pieejamu tekstila šķirošanas infrastruktūru visā Latvijā.

Arī aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju iesaiste tekstila šķirošanā pieaug. “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījumā veiktās SKDS aptaujas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri šķiro nolietoto tekstilu, ir pieaudzis no 19 % līdz 30 %.

Veidojot Baltijas valstīs plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 2 600 000 eiro apmērā līdz 2027. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 130 uzlādes punktus 54 stacijās.

Šis ir jau kārtējais CEF līguma periods, iepriekšējā līguma ietvaros novembrī tiks atklātas 35 uzlādes stacijas.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu uz TEN-T ceļiem, kas būs pieejams vieglajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2027. gadam izbūvēs 130 uzlādes punktus ar 150 - 300 kW jaudu 54 stacijās. 20 stacijas būs Latvijā, Lietuvā - 21 stacija, savukārt Igaunijā - 13 stacijas.

"Šis jau ir otrais Latvenergo koncerna elektromobilitātes pārrobežu projekts, izmantojot ES līdzfinansējumu. Bez Latvijas un Igaunijas ir plāns turpināt paplašināt ātrās uzlādes tīklu arī Lietuvā, Elektrum Drive nostiprinot vadošā elektrouzlādes pakalpojumu sniedzēja ambīcijas visās Baltijas valstīs. Jau šogad plānojam sasniegt vairāk nekā 1200 pieslēgvietu mājas tirgos, tādēļ strauji aug arī mūsu komanda un zināšanas, aktīvi strādājot ar partneriem visās Baltijas valstīs. Arī elektroauto uzlādes jomā šobrīd notiek sāncensība starp dažādiem operatoriem – ar gandarījumu varu teikt, ka šī jau nākamā projekta realizēšana apliecina Elektrum Drive līderību kvalitātes un kompetenču jomā," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Vakar, 12. jūnijā, ar starptautisku konferenci “Speed of Latvia: Blockchain Gateway to the EU Market” Barselonā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Spānijā.

Šī ir jau 23. LIAA pārstāvniecība pasaulē, kas iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanā.

"Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tā kalpo kā vārti uz Latīņamerikas tirgiem. Spānijā ir attīstīta viedā enerģētika, mašīnbūve, biotehnoloģijas, jaunuzņēmumu vide un citas perspektīvas nozares. Šis tirgus ir interesants gan no investīciju piesaistes, gan eksporta viedokļa, un LIAA pārstāvniecība palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmēju saikni ar Spāniju un spāniski runājošajām valstīm," uzsver Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece.

LIAA pārstāvniecības Spānijā vadītājam Edgaram Ivanovam jau ir izdevies uzrunāt vairākus potenciālos investorus aizsardzības, vēja enerģijas, finanšu tehnoloģiju un citās nozarēs.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

AS "Latvenergo" iesaistīšanās Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanas darījumā varētu ietekmēt ātrumu, kādā tiek veiktas investīcijas atjaunojamās enerģijas projektos, intervijā aģentūrai LETA atzina "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Visticamāk, tas ietekmēs ātrumu, ar kādu mēs investēsim kādā no vēja vai saules parkiem. Bet, ja mums stratēģijā bija paredzēts līdz 2026.gada beigām izbūvēt 600 megavatu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas, šobrīd mēs būvējam 1,2 gigavatus, kas ir divreiz vairāk. Attiecīgi mēs savā stratēģijā paredzēto esam pārsnieguši, un esam jau tajā posmā, kur mums ir jāsāk domāt par drošību un diversifikāciju, par to, lai šie aktīvi dotu tādu atdevi, kādu mēs esam plānojuši," sacīja Čakste.

Viņš norādīja, ka investīcijas atjaunojamajā enerģijā ir ar saviem riskiem nākotnē, cenu riskiem, situācijām, kad enerģijas ir par daudz un veidojas negatīvas cenas. Elektrifikācija un patēriņš Baltijā ir nepietiekams, tādēļ, izbūvējot atjaunojamās enerģijas jaudas, ir jādomā arī par noieta pusi un ienākumu diversifikāciju, lai nodrošinātu pelnītspēju arī nākotnē.

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

No šī gada 1. augusta komunikācijas aģentūra MM&A | Hill+Knowlton turpmāk strādās ar jaunu zīmolu – MMA&, kas atspoguļos vietējo Latvijas partneru ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un vērtības radīšanā tā klientiem.

MMA& ir viena no Latvijas komunikācijas aģentūrām ar 29 gadu pieredzi, no kuriem pēdējos 10 gadus pilnībā pieder tikai Latvijas partneriem. Nekādu izmaiņu uzņēmuma darbības modelī, īpašnieku vai pārvaldes struktūrā pēc zīmola maiņas nebūs.

“Latvijas un Baltijas klienti pazīst MMA& tieši mūsu vietējo partneru zināšanu un pieredzes dēļ, un starptautiska tīkla klātbūtne vairs nav stratēģiski nepieciešama. Mēs turpināsim sadarboties ar plašu loku neatkarīgu partneru gan Baltijā, gan citviet Eiropā, nodrošinot labāko konsultāciju kapacitāti mūsu klientiem. Tirgus tendences rāda, ka ne Latvijā, ne Eiropā vairs nav būtiska pieprasījuma pēc viena konsultantu tīkla daudzās valstīs. Tā vietā klienti izvēlas labāko piedāvājumu valstī vai efektīvāko aģentūru apvienību trīs Baltijas valstīs, meklējot partnerus, kas pārzina tirgu, piedāvā labāko kvalitāti un nodrošina atbilstošākos speciālistus,” saka Linda Mežgaile, MMA& Partnere un valdes locekle.

Uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajās programmās šobrīd ir pieejami 250 miljoni eiro, atklājot Eiropas Inovāciju padomes (EIC) "Scaling Club" Ambīciju forumu Rīgā, paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka lielākās priekšrocības šo līdzekļu piesaistē ir tiem uzņēmumiem, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, kā arī strādā ar inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem. Tāpat Valainis informēja foruma dalībniekus, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide šobrīd ir ļoti pievilcīga, piedāvājot plašas iespējas investoriem, īpaši zināšanu ietilpīgās nozarēs, piemēram, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā un aizsardzības industrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informē, ka trešdien Rīgā aizvadīts EIC "Scaling Club" Ambīciju forums, kas pulcēja Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus un investorus.

Foruma mērķis bija stiprināt Eiropas inovāciju ekosistēmu, paātrināt strauji augošu uzņēmumu izaugsmi un veidot starptautiskas sadarbības platformas, kas veicina Eiropas konkurētspēju globālā līmenī. Diskusijās starp uzņēmumiem, lēmumu pieņēmējiem un zinātnes organizāciju pārstāvjiem tika meklēti risinājumi, kā uzlabot Eiropas zināšanu ietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicējusi uzņēmumu sarakstu, kas kvalificējušies iniciatīvai “Zaļais koridors” – atbalsta mehānismam Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem.

Iniciatīva nodrošina prioritāru valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu saņemšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Kopumā sarakstam kvalificējušies jau vairāk nekā 580 Latvijas uzņēmumi.

“Iniciatīva “Zaļais koridors” ir būtisks solis Latvijas uzņēmējdarbības vides stiprināšanā. Tā ļauj uzņēmumiem straujāk virzīt uz priekšu attīstības projektus, saņemot būtiskus publiskos pakalpojumus vismaz divas reizes īsākā termiņā. Tas samazina birokrātiju, palielina konkurētspēju, veicina investīciju piesaisti un eksporta izaugsmi. Mūsu mērķis ir veidot uzņēmējiem paredzamu un efektīvu vidi, kurā izaugsmes ieceres kļūst par realitāti,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.